Labas ziņas par gāzes tirgu

Šis gads iesācies ar labām ziņām par dabasgāzes tirgu. Ilgi ir runāts par to, ka ASV gatavojas sākt eksportēt sašķidrināto gāzi un kļūt par vienu no lielākajiem gāzes piegādātājiem pasaulē. Beidzot tas sāk realizēties arī praktiski! 12. janvārī ASV Luiziānas štatā ostā pie termināļa “Sabine Pass” piestāja sašķidrinātās gāzes tankkuģis “Energy Atlantic”, lai vestu pirmo gāzes kravu no ASV uz Lielbritāniju.

Tas tieši skars arī mūsu reģionu, jo jau februārī pirmajai sašķidrinātās gāzes kravai no ASV jāpienāk Klaipēdas terminālī. Varam tagad saprast, cik ļoti gadiem ilgi esam pārmaksājuši par gāzi Krievijas „„Gazprom””, ja brīvā tirgū strādājoši uzņēmumi no ASV līdz mums to ar kuģi var atvest lētāk. Diemžēl Latvija ieguvumu no tā nejutīs uzreiz, jo mūsu tirgu vēl konkurencei ir slēgts. Bet tas skaidri parāda, ka ar atvēršanu ilgāk par 2017. gada aprīli kavēties nedrīkstam.

Eksperti lēš, ka ASV nākotnē varētu kļūt par trešo lielāko gāzes eksportētāju pasaulē, apsteidzot pat Krieviju. Turklāt sašķidrinātās gāzes tirgus attīstība mums dod tādas priekšrocības, par ko agrāk varējām tikai sapņot. Tas mums paver iespējas gāzi iegādāties no teju jebkura pārdevēja visā pasaulē. Un mūsu izvēli var noteikt labākā cena, nevis pieejamā caurule. Tas var būtiski gan atvieglot Latvijas mājsaimniecību dzīvi, gan uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

Par to, vai šīs priekšrocības izmantosim, vēl jābalso Saeimai – kura gāzes tirgus atvēršanu jau ir atbalstījusi divos lasījumos, bet trešais, izšķirošais lasījums, parlamentam vēl priekšā. Aizvadītajā nedēļā jau noslēdzās priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam, tagad tos vērtē Ekonomikas ministrija un Saeimas juristi, bet janvāra beigās skatīs Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisija.

Noslēdzošā cīņa parlamentā noteikti nebūs viegla. Jau pirmajā un otrajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas varēja izgāzt vai būtiski kavēt Latvijas gāzes tirgus atvēršanu. Tomēr pirmās divas reizes tos veiksmīgi izdevās atsijāt, kas vairo ticību, ka arī balsojumā par izmaiņām trešajā lasījumā deputātiem pietiks patriotisma un drosmes.

Ir vēl viena pozitīva ziņa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pērn septembrī pieņēma gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas deva tiesības Latvijas uzņēmumiem gāzi iegādāties no alternatīviem avotiem. „Latvijas Gāze” (LG) šos noteikumus apstrīdēja administratīvajā tiesā, kas lēma par labu monopolistam. Tomēr Augstākā tiesa šomēnes atcēla administratīvās tiesas lēmumu. Uzņēmums “AS Latvenergo” jau bija gatavs iegādāties daļu no elektrības ražošanai nepieciešamās gāzes Lietuvā, bet šī tiesāšanās to aizkavēja. Tagad durvis šim procesam ir vaļā, lai gan LG noteikti meklē jaunas iespējas, lai tam liktu šķēršļus.

Neskatoties uz dažādiem šķēršļiem, Krievijas gāzes uzņēmuma loma pakāpeniski rūk visā Eiropā. Šobrīd turpinās Eiropas Komisijas uzsāktā pārkāpumu procedūra pret „Gazprom”, kas var noslēgties ar miljardos mērāmām soda sankcijām, un ir izveidota ES Enerģētikas savienība, kas nākotnē spēlēs nozīmīgu lomu. Bet arī Krievija nesnauž un nevēlas zaudēt savu ietekmi.

Ar lielu sparu Eiropā uzvirmojušas diskusijas par „Nord Stream 2” būvniecību. Ņemot vērā pasaules gāzes tirgus attīstību, tam grūti rast kādu racionālu pamatojumu. Lai gan „Gazprom” bieži saviem projektiem pirmajā vietā nav licis ekonomisko izdevīgumu, bet gan politiskās intereses. Rietumu ieinteresētību „Nord Stream 2” būtu ļoti grūti saprast, īpaši ņemot vērā to, ka Ukraina ir gatava savā gāzes tranzīta infrastruktūrā iesaistīt Rietumu partnerus. Līdz ar to „Nord Stream 2” vienīgā jēga būtu apiet Ukrainu un kaitēt tai kā valstij un Rietumu sabiedrotajai.

Mums šobrīd jāpaveic savi mājas darbi, lai varam stiprināt ne vien mūsu, bet visas ES enerģētisko neatkarību.