Ārpolitisko norišu hronika, 1. daļa

Posted on by

Kopš paša paustajām tēzēm uzrunā Saeimas ārpolitikas debatēs (šī gada janvāra izskaņā) pastiprināti sekoju politiskajām norisēm pasaulē, lai pārliecinātos, kā šīs tēzes pamazām piepildās. Un šoreiz, jāteic, tas notiek patiešām strauji.

Kā galvenos ārpolitikas izaicinājumus jaunajā pasaules kārtībā minēju sekojošos: transatlantisko attiecību stiprināšana un NATO attīstība, globālisma pārmaiņu nepieciešamība, klimata pārmaiņu jautājumi, sociālo tīklu ietekmes pieaugums politiskajos procesos un to atbildības regulēšana.

Un vairākiem no šiem punktiem jau varam domās “ievilkt ķeksīti”.

Piemēram, transatlantiskās attiecības. Viena laba zīme šajā ir tas, ka pēc prezidenta nomaiņas ASV izlēmusi tomēr saglabāt savu militāro klātbūtni Vācijā.

Otrkārt, Baltā nama īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs nupat Briselē apliecinājis, ka ASV vēlas sadarboties ar Eiropas Savienību klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai (februārī ASV arī atjaunoja savu dalību Parīzes klimata nolīgumā).

Tāpat jāpiemin atceltie tarifi, kurus pret ES bija ieviesis Tramps (loģiski izsaucot tādu pašu reakciju no ES puses pret ASV). Tiesa, tas neattiecas uz tēraudu un alumīniju – tādējādi tiek risināta dempinga problēma, kuru rada Ķīna, pārpludinot pasauli ar savu produkciju. Un te jānovēro, ka daudzi ASV strādnieki, kuri darbojas smagajā rūpniecībā, atkal atbalsta Baidenu. Kā jau agrāk esmu minējis, ilgi pastāvēja problēma, ka šim slānim netiek pievērsta pienācīga uzmanība (tāpēc savulaik arī Tramps varēja sakaut savu galveno konkurenti – Hilariju Klintoni).

Uzmanība jāpievērš arī nesenajam konfliktam starp Facebook/Google un Austrālijas valdību, kurā lielās interneta platformu kompānijas tomēr beigās ir bijušas spiestas piekāpties. Austrālijas valdība pieņēmusi likumu, ka Facebook un Google būs jāmaksā par tajās izvietoto ziņu saturu. Jautājums, kā uz šo notikumu reaģēs citas valstis. Tāpat jāatzīmē, ka jaunajā likumā ietvertas normas, kas vērstas uz nepatiesas informācijas izplatīšanas ierobežošanu caur interneta platformu algoritmiem.

Noteikti ir jāuzsver, ka vēl pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar DSA – Digitālo pakalpojumu likumu (Digital Services Act), kura mērķis tāpat ir jau pieminēto tehnoloģiju gigantu ierobežošana, cīnoties ar gan negodīgu tirdzniecību, gan nelegālu saturu. Uz to pašu lielā mērā attiecas arī vienlaikus publiskotais DMA – Digitālo tirgu akts (Digital Markets Act), kas uzliek lielajām platformām kaudzi noteikumu, kas tām būs jāievēro ikdienas darbībā, nodrošinot tās caurspīdīgumu un godīgumu attiecībā pret patērētājiem.

Tiesa, DSA vēl ir jāpieņem Eiropas Parlamentam – tāpat kā jauno komisijas piedāvāto Ķīnas tirdzniecības un investīciju līgumu.

Pagaidām viss, taču turpinājums noteikti sekos!