Tag Archives: jubileja

Gandijam – 150

Arī Latvijā atzīmējām 150 gadus kopš Indijas politiskā un garīgā līdera Mahatmas Gandija dzimšanas. Pasākumā runātāju vidū bija gan Indijas vēstniece Monika Kapila Mohta, gan mūsu eksprezidents Valdis Zatlers, tāpat Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Klātesošos uzrunāju arī es, citējot Mahatmas Gandijas teikto, ka sevi var iepazīt, tikai kalpojot citiem. Salīdzināju to ar maniem 8 gadiem, kalpojot tautai Saeimā. Kā redzat pievienotajās fotogrāfijās, pasākums norisinājās Rīgas rātsnamā; uz ēkas sienas tika izgaismotas Gandija prātulas.

68. Indijas Republikas diena

1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku, un par pirmo Indijas premjerministru kļuva Džavarharlals Neru, kurš bija pacēlis neatkarīgās Indijas karogu Deli. Arī šogad Latvijā kārtējo reizi godinājām šo notikumu, uzņemot jaunās Indijas vēstnieces Latvijā – Monikas Kapilas Mohtas delegāciju Rīgas Latviešu biedrības namā. Latvijas valdību šajā svinīgajā pieņemšanā pārstāvēja Ministru Prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, savukārt Saeimu – es kā Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītājs, kā arī grupas deputāti Andris Buiķis un Jānis Vucāns.

Uldim Ģērmanim 100

Godinot Ulda Ģērmaņa 100 gadu piemiņas jubileju, esmu izvēlējies kādu senu paša uzņemtu kadru, kur Uldis ir noķerts neformālā atmosfērā – mājas viesībās pie Bruno Kalniņa 1983. gadā, svinot Bruno dzimšanas dienu (84 gadi). Pa kreisi kadrā redzama trimdas publicista un būvinženiera Jāņa Rituma pirmā sieva Mirdza, bet pa labi publicists Vilnis Zaļkalns (1947-2002). Ieskata pilnībai pievienoju arī paša jubilāra foto no šīm svinībām – lūk, otrajā kadrā Bruno Kalniņš (1899-1990).

Manuprāt, Ulda Ģērmaņa lielākais ieguldījums mūsu valsts un tautas labā ir grāmata “Latviešu tautas piedzīvojumi”, kura pirmoreiz dienasgaismu ieraudzīja 1959. gada publikācijā (izd. Daugava). Tā kalpoja kā stūrakmens mums, trimdā augošajiem latviešu jauniešiem. Atšķirībā no citiem, kas savos rakstos turpināja kultivēt mītu par latviešu “700 gadus ilgušo verdzību”, Ģērmanis visu pateica, kā ir – ka Livonijas laikā latviešu tauta izveidojās, ciltis saliedējās un nekādas 700 gadu verdzības nebija, galu galā, ieroči bija atņemti tikai 16. gadsimtā…

Viņa vēstījums mums trimdā deva lielu pārliecību, cēla pašapziņu. Beigu beigās, iekļaušana Svētās Romas impērijā nošķīra mūs no briesmām nokļūt tur, kur šodien ir Baltkrievija. Un, protams, mēs viņa grāmatu konspiratīvos apstākļos vedām uz Latviju, arī autors pēc 1991. gada pats brauca un lasīja lekcijas. Taču grāmata kalpo ne tikai latviešiem – 2007. gadā tā ar nosaukumu “The Latvian Saga” tika izdota arī angļu valodā (izd. Atēna) un kļuva ļoti populāra, jo smagus vēstures notikumus paskaidroja vienkāršā, cilvēkam parastajam saprotamā valodā.

Nevaru neatzīmēt arī Ulda Ģērmaņa “alter ego” – dr. Olafu Jaņsonu! Ar šādu vārdu viņš publicējās “Brīvībā”, pētot padomju Latvijas rakstus un literatūru un to analīzē pielietojot visbriesmīgāko ieroci, kāds iespējams pret diktatūrām – humoru. Diktatūras nespēj paciest, kad par tām vienkārši pazobojas. Kad vien lasīju “Brīvību”, vienmēr sāku tieši ar Jaņsona piezīmēm.

Ar visu šo tā pavisam droši vēlos teikt, ka Uldim Ģērmanim bija liels iespaids uz augošo latviešu paaudzi visās jūras pusēs. Un noteikti ir vēl tagad!

PALDIES, ULDI!

latviesi

Jūras kājnieku korpusam 235

Atradu mājās interesantu vēstures liecību – savu ASV jūras kājnieka apliecību; man toreiz bija 21 gads. Šobrīd faktiski esmu starp pasaules parlamentāriešiem vecākais jūras kājnieks no mūsu reģiona un, iespējams, pat visā korpusā.

Pievienoju galeriju, kurā redzama šī apliecība un kadri no ASV jūras kājnieku korpusa 235. dzimšanas dienas svinībām, kurās piedalījos.

Interesentiem – A Birthday Message From The Commandant Of The Marine Corps