Tag Archives: Vienotība

Trieciens organizētai noziedzībai Latvijā – 2. daļa

Ceturtdien Saeima pēc vētrainām debatēm pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus 3. lasījumā. Rezultāts tam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītais “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators (Armands Rasa) tiks “noņemts no trases”, un FKTK būs izvēlei jāizvirza vēl pieci jauni kandidāti uz šo posteni.

Es balsoju pret Imanta Parādnieka un deputātu komisijas priekšlikumu, kas gāja pret FKTK ieteikumu. Vai uzvarēja “Antonijas iela”? Te jāatzīst, ka vairāki grozījumi bija labi un nepieciešami, tāpēc jau tika pieņemts likumprojekts kopumā. Bet vai jaunais administrators būs godprātīgs?

Visai daudzi deputāti no ZZS, Saskaņas un pat NA vispār nepiedalījās balsojumā par šo strīdīgo punktu. Tomēr tas tik un tā guva vairākuma atbalstu tieši no šīm pašām trijām partijām, Vienotībai izpaliekot. Vai te iezīmējas jauna koalīcija? Tomēr Latvijai būtisks jautājums – maksātnespējas administratori jau gadiem laupījuši valsts kasi.

Tajā pašā dienā Valsts Policija aizturējusi iepriekšējo “Trasta Komercbankas” maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un viņa profesijas kolēģi Māri Sprūdu, kurš, starp citu, vēl nesen konsultēja deputātu Parādnieku viņa priekšlikumu izstrādes procesā. Sakritība?

Minēto personāžu aizturēšana vieš cerības, ka daļa no komercbankas izzagtās naudas tomēr tiks ārstiem un medmāsām (nupat viena slimnīca atkal bija spiesta samazināt ārstu algas).

Debatēs izskanēja runas par viena administratoru grupējuma cīņu pret otru… Tātad – nekas nemainīsies? Laiks rādīs, un iespējams, ka nāksies vēl atgriezties pie šī balsojuma.

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  / lasīt tālāk

Replika par “1:1”

Noskatoties šīs nedēļas LTV raidījumu “1:1”, jutos spiests nosūtīt tā vadītājam – žurnālistam Gundaram Rēderam vēstuli, kuras tekstu vēlos paust arī Jums.

rederam

Par vienotu Vienotību

Brīvdienās aizritējis Vienotības kongress. Un varbūt par vēsturisku to saukt būtu pārāk skaļi, taču būtisks pagrieziens Vienotības šodienas ceļā tas noteikti ir.

Pēdējo dažu gadu gaitā, būdama valsts galvgalī MK un parlamentā, Vienotība ir daudz panākusi visdažādākajās nozarēs. Te jāmin gan „nulles deklarācijas” ieviešana (kuru iepriekšējie sasaukumi ilgi „muļļāja” un mākslīgi vilka garumā – pieņemt beidzot izdevās, kad Vienotībai nāca talkā toreiz vēl jauni sabiedrotie, Zatlera reformu partija) un maksātnespējas administratoru deklarācijas, gan atklātība Satversmes tiesnešu vēlēšanās (kas tāpat tika iepriekš vilkta garumā), gan eirozonas ieviešana Latvijā un ES tiešmaksājumu paaugstināšana Latvijas zemniekiem, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana ģimenēm ar bērniem, tāpat gāzes tirgus liberalizācija un Krievijas Gazprom monopola mazināšana Latvijā, iestāšanās OECD (tā Latvija rezultātā ietaupīja vismaz 50 miljonus, jo tai cēlās kredītreitings), pozitīvas izmaiņas neskaitāmos likumos un daudz kas cits.

Vienlaikus daudz ir arī zaudēts, pieņemot vajadzīgus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Un vēl vairāk – no partijas sabiedrisko attiecību kļūdām un iekšējiem „kašķiem”. Pēdējais piliens, protams, bija pašu premjerministres „noraušana” no iekšpuses un valdības krišana… / lasīt tālāk

Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm. / lasīt tālāk

Iesalnieks un Parīze

Pirms pāris dienām LTV “Panorāmā”, runājot par Parīzes aktuālajiem notikumiem, tika citēts NA pārstāvis Jānis Iesalnieks, kurš paredzēja tādu pašu nākotni Latvijai – un pie tā, viņaprāt, būšot vainīgas konkrētas partijas –  Vienotība, Saskaņa un Latvijas Reģionu Apvienība. Atļaušos komentēt… / lasīt tālāk

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.

Sestdien – balsosim PAR Latviju!

Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.

Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā. / lasīt tālāk

Politiskās prioritātes

Vēlreiz par Vienotības domes rezolūciju, izlasot “The Economist” viedokli par Latviju

Nesen Vienotības dome pieņēma rezolūciju, kurā pauda savas šī brīža politiskās prioritātes– veicināt valsts ekonomisko izrāvienu un demogrāfiju. Ekonomikas attīstībai mēs vēlamies metodiski stiprināt Latvijas konkurētspēju, lai rezultātā stimulētu eksportu, piesaistītu jaunas investīcijas

un palielinātu darbavietu skaitu. Galvenie šķēršļi šajā procesā ir ēnu ekonomika un tiesu varas nepietiekamība, novājināta izglītības, inovāciju un ražošanas infrastruktūra. / lasīt tālāk

Komentējot Vienotības rezolūciju

Pirms brīža publicēju savā blogā Vienotības domes rezolūciju par partijas politiskajām prioritātēm; vēlos to nedaudz arī komentēt no savas puses, izceļot, manuprāt, pašu svarīgāko. / lasīt tālāk