Tag Archives: Vienotība

“Karalis ir miris; lai dzīvo karalis”?

Noslēgušās vēlēšanas. Vieni lej asaras, citi svin uzvaras. Taču lielākā kļūda, sevišķi tā dēvētajiem “vēlēšanu uzvarētājiem”, tagad būtu atslābināties un ļauties pašapmierinātības straumei.

Savulaik dzejnieks Jānis Peters mūs mierināja – okupācijas laikā latviešu netiks pilnībā pārkrievoti, jo gēni nemainās. Šoreiz tie paši gēni nostrādā negatīvā nozīmē, jo esam atkal nonākuši pie 13. gadsimtam raksturīgas situācijas, kad katram pilskungam gribējās personīgo karapulku. Kā savā grāmatā rakstīja vēsturnieks Indriķis Šterns – pat virsaitis Viestards mierīgi no meža noskatījās, kā ārējais ienaidnieks nodedzina Mežotnes pili, lai gan viegli būtu varējis pievienoties un savu “konkurentu” glābt. Protams, pēc tam viņš līdzīgu attieksmi piedzīvoja pats, kad viņa pēctecis Namejs, atriebjoties par publisku pļauku no Livonijas ordeņa virsnieka, sacēla pats savu karaspēku. Un zaudēja.

Taču mēs nedrīkstam palikt iedomātos mežos un tikai noskatīties, kā ienaidnieks novājina konkurentus. Latvijas politiķiem ir jābeidz šķelties un jāsāk apvienoties – kaut vai sekojot Vienotības piemēram, kas rāda, kas ir jādara un kas nav jādara, lai partija neizjūk: tas ir mūsu pienesums šīs valsts politikai. Vispirms izveidojoties apvienojām trīs partijas, bet uz šīm vēlēšanām startējām kopā jau sešatā.

Esmu jau savā videoblogā stāstījis, ka uzskatu – Latvijā būtu jāveido trīs lielas partijas vai vismaz to apvienības. Pirmkārt, Progresīvie – šī partija vēlēšanās pierādīja, ka ir dzīvotspējīga, arī diasporā tai ir atbalsts, – tātad tieši viņiem ir jāieņem sociāldemokrātu niša minētajā trīspartiju sistēmā. Jo vēsturiskā LSDSP ir pilnībā izkurtējusi, par to nav vērts pat runāt, savukārt Saskaņa ir Kremļa projekts. Progresīvajiem ir jākļūst par 1904. gadā dibinātās LSDSP pēctečiem.

Centra partija – pilnīgi skaidrs, Vienotība. Ja iespējams, kopā ar “pariešiem”. Savukārt stingri labējais bloks loģiski būtu ..lasīt tālāk

Par vai PRET ārstiem?

Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).

Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?

Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.

Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk

Trieciens organizētajai noziedzībai Latvijā – 4. daļa

Pirmajā vasaras ārkārtas plenārsēdē Saeima atsvieda atpakaļ grozījumus kredītiestāžu likumā, kuru prezidents nebija parakstījis, – bez labojumiem. Kā no tribīnes teica šo grozījumu referents Imants Parādnieks, izmaiņu nav, jo “ir mainījušies apstākļi”.

Apstākļi tiešām mainījušies. Organizētajai noziedzībai neizdevās nomainīt Ilmāru Krūmu ar “Krūmu numur 2”, turklāt grozījumu patiesais autors – bēdīgi slavenais Māris Sprūds kopā ar “Trasta bankas” administratoru nonāca aiz restēm. Tagad bankas maksātnespējas administrators ir FKTK sākotnēji izvirzītais Armands Rasa. Krūms kopā ar vairākiem atbrīvots pret drošības naudu, bet Sprūds vēl sēž.

Tiesa, diemžēl ir arī solis atpakaļ – te, protams, es runāju par ..lasīt tālāk

Trieciens organizētai noziedzībai Latvijā – 2. daļa

Ceturtdien Saeima pēc vētrainām debatēm pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus 3. lasījumā. Rezultāts tam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītais “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators (Armands Rasa) tiks “noņemts no trases”, un FKTK būs izvēlei jāizvirza vēl pieci jauni kandidāti uz šo posteni.

Es balsoju pret Imanta Parādnieka un deputātu komisijas priekšlikumu, kas gāja pret FKTK ieteikumu. Vai uzvarēja “Antonijas iela”? Te jāatzīst, ka vairāki grozījumi bija labi un nepieciešami, tāpēc jau tika pieņemts likumprojekts kopumā. Bet vai jaunais administrators būs godprātīgs?

Visai daudzi deputāti no ZZS, Saskaņas un pat NA vispār nepiedalījās balsojumā par šo strīdīgo punktu. Tomēr tas tik un tā guva vairākuma atbalstu tieši no šīm pašām trijām partijām, Vienotībai izpaliekot. Vai te iezīmējas jauna koalīcija? Tomēr Latvijai būtisks jautājums – maksātnespējas administratori jau gadiem laupījuši valsts kasi.

Tajā pašā dienā Valsts Policija aizturējusi iepriekšējo “Trasta Komercbankas” maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un viņa profesijas kolēģi Māri Sprūdu, kurš, starp citu, vēl nesen konsultēja deputātu Parādnieku viņa priekšlikumu izstrādes procesā. Sakritība?

Minēto personāžu aizturēšana vieš cerības, ka daļa no komercbankas izzagtās naudas tomēr tiks ārstiem un medmāsām (nupat viena slimnīca atkal bija spiesta samazināt ārstu algas).

Debatēs izskanēja runas par viena administratoru grupējuma cīņu pret otru… Tātad – nekas nemainīsies? Laiks rādīs, un iespējams, ka nāksies vēl atgriezties pie šī balsojuma.

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  ..lasīt tālāk

Replika par “1:1”

Noskatoties šīs nedēļas LTV raidījumu “1:1”, jutos spiests nosūtīt tā vadītājam – žurnālistam Gundaram Rēderam vēstuli, kuras tekstu vēlos paust arī Jums.

rederam

Par vienotu Vienotību

Brīvdienās aizritējis Vienotības kongress. Un varbūt par vēsturisku to saukt būtu pārāk skaļi, taču būtisks pagrieziens Vienotības šodienas ceļā tas noteikti ir.

Pēdējo dažu gadu gaitā, būdama valsts galvgalī MK un parlamentā, Vienotība ir daudz panākusi visdažādākajās nozarēs. Te jāmin gan „nulles deklarācijas” ieviešana (kuru iepriekšējie sasaukumi ilgi „muļļāja” un mākslīgi vilka garumā – pieņemt beidzot izdevās, kad Vienotībai nāca talkā toreiz vēl jauni sabiedrotie, Zatlera reformu partija) un maksātnespējas administratoru deklarācijas, gan atklātība Satversmes tiesnešu vēlēšanās (kas tāpat tika iepriekš vilkta garumā), gan eirozonas ieviešana Latvijā un ES tiešmaksājumu paaugstināšana Latvijas zemniekiem, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana ģimenēm ar bērniem, tāpat gāzes tirgus liberalizācija un Krievijas Gazprom monopola mazināšana Latvijā, iestāšanās OECD (tā Latvija rezultātā ietaupīja vismaz 50 miljonus, jo tai cēlās kredītreitings), pozitīvas izmaiņas neskaitāmos likumos un daudz kas cits.

Vienlaikus daudz ir arī zaudēts, pieņemot vajadzīgus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Un vēl vairāk – no partijas sabiedrisko attiecību kļūdām un iekšējiem „kašķiem”. Pēdējais piliens, protams, bija pašu premjerministres „noraušana” no iekšpuses un valdības krišana… ..lasīt tālāk

Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm. ..lasīt tālāk

Iesalnieks un Parīze

Pirms pāris dienām LTV “Panorāmā”, runājot par Parīzes aktuālajiem notikumiem, tika citēts NA pārstāvis Jānis Iesalnieks, kurš paredzēja tādu pašu nākotni Latvijai – un pie tā, viņaprāt, būšot vainīgas konkrētas partijas –  Vienotība, Saskaņa un Latvijas Reģionu Apvienība. Atļaušos komentēt… ..lasīt tālāk

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.