Tag Archives: budžets

Ar provinciālismu nebūs līdzēts

Nekontrolēta bēgļu plūsma rada problēmas, un Zviedrija tam ir kļuvusi par negatīvu piemēru. Taču Latvija tajā pašā laikā ar proaktīvu rīcību ir spējusi kļūt par pozitīvo piemēru, kuram nu sāk sekot arī citas valstis – pat varenā Vācija. ..lasīt tālāk

Jaunieviesums mūsu budžetam nākamgad!

Zināms, ka nākamā gada budžets būs Latvijas vēsturē līdz šim vislielākais budžets. Mēs samazinām nodokļus plašam iedzīvotāju lokam – no pašreizējā līmeņa samazinot nodokli līdz 20% ienākumiem zem 20 tūkstošiem eiro gadā un paturot esošos 23% tālāk ienākumiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā.

Savukārt tie, kuru ienākumi pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā, varētu atļauties pat vairāk, ne tikai jauno likmi 31,4% apmērā. Tā vienalga ir zema likme, ja salīdzinām kaut vai ar tādām valstīm kā Dānija un Zviedrija. Piedevām būs lielāka minimālā alga – 430 eiro, maznodrošinātajiem pensionāriem kāps pensiju apmēri.

Ir svarīgi iegaumēt, ka beidzot lielāka uzmanība tiks pievērsta pētniecībai, piešķirot vairāk līdzekļu – jo jauni produkti un izgudrojumi ir mūsu nākotne. Svarīga būs arī valodas un citas reformas izglītībā – piemēram, vai mums vispār ir kāda nākotne, ja bērniem saglabājas iespēja izaugt, vispār nemācoties fiziku un matemātiku…

Bet galvenais jaunieviesums, manuprāt, būs samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.  Jau līdz šim mums bija divi PVN likmju līmeņi – pilnais 21% un samazinātais 12% (piemēram, viesnīcām – lai veicinātu tūrismu utt.). Bet tagad būs trešā, vēl iespaidīgāka: tikai 5%, kas nozīmēs lielākus resursus audzētājiem viņu rūpala attīstīšanai.

Eiropā tas faktiski nav nekas jauns. Savulaik ..lasīt tālāk

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. ..lasīt tālāk

Replikas labad

Pirms dažām dienām medijos bija lasāms publicista Viļa Selecka raksts par neuzticību Latvijas politiķiem un galvenokārt Saeimai, tajā skaitā, cik noprotams, arī no paša autora – nu jau esot tik slikti, ka varot pienākt atkal laiks ar akmeņu lidošanu Saeimas logos… Taču, lasot rakstu sīkāk, nācās secināt, ka daļa no šīs nepatikas varētu būt nākusi tomēr arī no zināšanu trūkuma par to, kā tad īsti ir organizēts Saeimas darbs un vispār politisko lēmumu pieņemšanas struktūra valstī.

Sāksim jau ar pārmetumu par to, ka 2017. gada budžets esot pieņemts vienas dienas laikā un tāpēc nekvalitatīvs. Pirmkārt, lai cienījamais publicists tomēr paskatās, arī cik stundas toreiz tā “viena diena” vispār gāja! Otrkārt, Saeimas darbs nenotiek tikai dažas stundas reizi nedēļā plenārsēdēs, kā varbūt daudziem gribētos domāt… Tomēr nāksies šīs rozā brilles noraut – ārkārtīgi daudz uz āru neredzamā darba tiek izdarīts frakcijās, komitejās un komisijās, likumprojektus un to daļas līdz sīkumiem gatavojot, kamēr plaši publiski redzamās plenārsēdes ir domātas jau to noslēguma versiju pieņemšanai.

Treškārt, kāpēc ir atkal jāpievērš uzmanība tikai sliktajam, izceļot to pāri visam? Jā, esmu jau teicis, – kļūdas BIJA. Taču ..lasīt tālāk

Kad aiz kokiem neredz mežu

Virsrakstā minēto sakāmvārdu rodas vēlme piesaukt, kad atkal un atkal lasu pārmetumus Saeimas nesen apstiprinātā valsts 2017. gada budžeta virzienā. Sabiedriskās domas līmenī notiek skaļa ķīvēšanās par “deputātu kvotām”, un šajā troksnī diemžēl pazūd viss labais, kas šajā budžetā ietverts un panākts.

Trača cēlājiem vēlos teikt – jā, kļūdas bija, nemaz nenoliedzu. Nesen jau rakstīju, ka daudzi no šiem “kvotu” priekšlikumiem arī man šķita muļķīgi un nodokļu naudas izšķērdēšana. Tomēr arī Jums ir vērts paskatīties, atvainojiet, mazliet tālāk par savu degungalu.

2017. gada budžets paredz veselu rindu pozitīvu izmaiņu, kuras gan mediju uzmanību diemžēl pārsvarā nav spējušas saistīt; svarīgāk šķitis turpināt skandālu.

Balsojot par Latvijas nākamā gada budžetu, palikām uzticīgi ..lasīt tālāk

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  ..lasīt tālāk

Komisijas priekšlikumi ir vērtīgi – un tie jārealizē!

Ņemot vērā opozīcijas un atsevišķu pozīcijas deputātu mākslīgi radīto traci ap Veiko Spolīša vadīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vēlos vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma. Esmu iepazinies ar komisijas sagatavoto ziņojumu, un mans secinājums ir – realizējot gala ziņojumā izteiktos priekšlikumus un risinājumus, mēs varam ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, mazināt birokrātisko slogu un veidot godīgāku valsts pārvaldi.

Priekšlikumi ir saistīti ar dažādām jomām un iestādēm – VID, policiju, KNAB, ierēdņu darbu, nodokļu izkrāpšanu u. c. Ir norādīti gan virzieni, kuros jāstrādā un jaturpina pilnveidoties, gan pavisam konkrēti soļi, kas jāsper. Jautājums, vai trača cēlēji vienkārši nespēj vai negrib iedziļināties gala ziņojumā? Vai varbūt īsa publicitāte un  slava ir svarīgāka par valstiskiem uzdevumiem…

Vēlos atzīmēt atsevišķas jomas un priekšlikumus, kuri minēti gala ziņojumā un man šķita īpaši svarīgi. ..lasīt tālāk

Stenogramma: par budžetu

Šodien ārkārtas sēdē Saeimā diskutējam par valsts budžetu 2017. gadam. Arī es pirms kāda brīža kāpu tribīnē, lai paustu savas domas. Te stenogramma, kā to pierakstīja Saeimā:

nr_-_2016-10-31_16-22-47

VID jādarbojas kā privātam uzņēmējam, nevis kā ierēdņu armijai

Lai gan Igaunijā ir mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, Igaunijas valsts budžets šogad ir lielāks nekā Latvijas. Tas nozīmē, ka igauņi var atlicināt vairāk naudas veselībai, izglītībai, transporta infrastruktūrai un, galu galā, vairāk investēt turpmākajā attīstībā un izaugsmē. Tas arī nākotnē dos priekšrocības mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Kādēļ igauņiem izdodas iekasēt vairāk nodokļu? ..lasīt tālāk