Tag Archives: Latvija

Kā Krievija pārkāpa Krievijas konstitūciju – un citas piezīmes

Nedēļas sākumā Latvijas delegācijas sastāvā apmeklēju 26. Baltijas jūras parlamentāro konferenci, kura norisinājās Hamburgā. Tematiski tā šoreiz bija veltīta inovatīvai zinātnei un ilgtspējīgam tūrismam Baltijas jūras reģionā; piedalījās apmēram 200 delegāti – parlamentu pārstāvji, eksperti un aicinātie viesi. Konferenci organizēja un vadīja Hamburgas reģionālā parlamenta prezidente no sociāldemokrātu partijas Karola Aleksandra Veita; uz nākamo gadu konferences prezidentūru savukārt pārņem Ālandu salas (Jorgena Petersona personā).

Konference rādījās rāma un konstruktīva miera pilna, un diez vai kāds no klātesošajiem bija paredzējis, ka te varētu izcelties kādi “augsti” strīdi. Tomēr bez tiem neiztika, diskusijas konteksts pavērsās tā, ka Latvijas delegācija nevarēja noklusēt joprojām notiekošo Krievijas karu pret Ukrainu. Taču par to nedaudz vēlāk. ..lasīt tālāk

Trieciens organizētajai noziedzībai Latvijā – 4. daļa

Pirmajā vasaras ārkārtas plenārsēdē Saeima atsvieda atpakaļ grozījumus kredītiestāžu likumā, kuru prezidents nebija parakstījis, – bez labojumiem. Kā no tribīnes teica šo grozījumu referents Imants Parādnieks, izmaiņu nav, jo “ir mainījušies apstākļi”.

Apstākļi tiešām mainījušies. Organizētajai noziedzībai neizdevās nomainīt Ilmāru Krūmu ar “Krūmu numur 2”, turklāt grozījumu patiesais autors – bēdīgi slavenais Māris Sprūds kopā ar “Trasta bankas” administratoru nonāca aiz restēm. Tagad bankas maksātnespējas administrators ir FKTK sākotnēji izvirzītais Armands Rasa. Krūms kopā ar vairākiem atbrīvots pret drošības naudu, bet Sprūds vēl sēž.

Tiesa, diemžēl ir arī solis atpakaļ – te, protams, es runāju par ..lasīt tālāk

Par sadarbību mieram un labklājībai

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas (EDSO PA) sesija, kurā pārstāvēju Latviju – šoreiz ne tikai kā Latvijas delegācijas biedrs, bet arī tās vadītāja vietas izpildītājs (jo pastāvīgais vadītājs – deputāts Edvins Šnore pēdējā brīdī tomēr nevarēja ierasties). Kā ierasts, klāt bija arī mūsu delegācijas konsultants Igors Aizstrauts.

Kopumā sesijā piedalījās 260 parlamentārieši no ASV, Eiropas un Āzijas; sesijas pamattēma bija savstarpējās uzticības un sadarbības veicināšana mieram un labklājībai EDSO reģionā (Enhancing mutual trust and co-operation for peace and prosperity in the OSCE region).

Konferences programma (angļu valodā): [PDF]

Sesijā atkal bija atļauts piedalīties Krievijas delegācijai – un, protams, kā jau bija paredzams, tā tūdaļ kārtējo reizi ..lasīt tālāk

Intervija: Latvijas Ārpolitikas institūtam – 25

2017. gada maijā Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) atzīmēja savu 25. gadadienu. Biju tā dibinātājs un direktors, tagad manā vietā stājies RSU profesors Andris Sprūds. Piedāvāju Jūsu uzmanībai videointerviju ar mani par to, kādi bija vēsturiskie institūta pienākumi, sadarbības un prioritātes.

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Novērojums iz dzīves

Iepirkos Vienības gatves veikalā “Maxima”. Situācija – tur apmāca jaunu kasieri. Skolotāji-latvieši runā krieviski ar viņu, bet viņa ar klientiem latviski. Prasu apmācītājiem, kāpēc tie runā krieviski, ja viņa tīri ciešami runā latviski – tie parausta plecus, bet saprot absurdu un pāriet uz latviešu valodu. Tomēr, kad attālinos, sāk atkal krieviski.

Tātad iebiedētā latviešu vecākā paaudze nodod normu, ka ar krieviem jārunā  krieviski, arī jau jaunajai, kas okupācijas laikus nav piedzīvojusi… Acīmredzot, tiešām jāizdod speciālu Valsts rīkojumu, citādi latvietis nekad “nenormalizēsies”.  Kur vēl ir otra tāda valsts pasaulē, kurā minoritāte diktē, kādā valodā ar viņu runāt vairākumam? Tā mēs grasāmies sagaidīsīt Latvijas 100-gadi?

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Indijas dienas Latvijā

Viņnedēļ Latvijā norisinājās Indijas dienas, un vairākos pasākumos mūsu amatpersonas un iedzīvotājus uzrunāja Indijas Ārlietu ministrs Mobašars Džaveds Akbars un Indijas jaunā vēstniece Monika Kapila Mohta. Šim ierakstam pievienotās fotogrāfijas ar laipnu atļauju ņemtas no Indijas vēstniecības mājaslapas.

Vēlos atsevišķi pieminēt M. D. Akbara runu, kas tika teikta Rīgas Latviešu biedrības namā. Valsts sekretārs minēja Indijas ārpolitikas galvenos virzienus, to vidū iepriekšējā gadsimtā iegūtās neatkarības nosargāšanu šajā, papildus modernizējoties, ceļot labklājību un izskaužot nabadzību. Un šo prioritāti apdraud terorisms un konflikti.

Akbara k-gs savā runā pauda, ka Indija ir kā drošības valnis starp Tuvajiem austrumiem, kur plosās konflikti un terorisms, un Dienvidaustrumāziju, tā pasargājot šo Āzijas daļu. Indijā sadzīvo visas reliģijas – tā ir pirmā valsts, kur cēla baznīcu un mošeju. Hindi ticība tur bijusi jau izsenis.

ISIS apdraud nāciju valstis, kuras radās pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kad sabruka impērijas. Tās aizvietoja agrākās impērijas. Tagad ISIS velās sagraut esošās robežas un izveidot jau sava veida impēriju – Kalifātu, – kur valdītu tikai viena reliģija, islāms ISIS savdabīgā interpretācijā. Taču islāms nevar būt pamats nācijas veidošanai, jo kāpēc tagad ir 22 arābu valstis? Pats Akbara k-gs ir musulmanis, un Indijā dzīvo 180 miljoni islāmticīgo iedzīvotāju (kopskaits virs 1,3 mijardiem).

Viens no secinājumiem bija, ka nevar vairs britus vainot par Indijas likstām, tagad vainīgi ir paši, jo ir kungi savās mājās jau kopš 1947, kad pasludināja neatkarību. Tieši tāpēc, ka runa nebija ieturēta parastā diplomātiskajā manierē, bet ar plašu vēsturisku vērienu, tā bija jo vairāk saistoša. Runātājs uzstājās bez piezīmēm, brīvā runā, un stunda pagāja nemanīta.

Un patīkami bija dzirdēt, ka mēs tikām mudināti vienreiz izbeigt saukt sevi par “mazu” valsti. Mēs esam brīvi un vienlīdzīgi ar citām valstīm, neatkarīgi no mazuma vai lieluma!

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē

8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.

Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.

Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! ..lasīt tālāk