Tag Archives: Ukraina

Par Oļegu Sencovu

Šī gada 13. septembrī Saeimas plenārsēdē pieņēmām paziņojumu par atbalstu Krievijā ieslodzītajam Ukrainas pilsonim – režisoram Oļegam Sencovam. Tomēr ne viss gāja gludi, nācās kādam deputātam atgādināt mūsu pašu valsts skarbo vēsturi.

“Vai te dzima Krimas jautājuma risinājums?”

No 26. līdz 28. augustam Marienhamā (Somijā) norisinājās 27. Baltijas jūras parlamentārā konference. Latviju pārstāvēju es, Atis Lejiņš, kopā ar kolēģiem – deputātiem Jāni Vucānu un Juri Viļumu, kā arī Saeimas konsultanti Ingrīdu Sticenko. Konferences gaitā no Latvijas uzstājās arī enerģētikas tirgus un politikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Konference bija veltīta Baltijas reģiona dzīvotspējai, nākotnes attīstību balstot sadarbībā, ilgtspējā un “gudrajā enerģijā”. Kā zināms, situācija reģionā nav no labajām: ir dramatiskas klimata izmaiņas, jaunākais somu pētījums atklāj, ka Baltijas jūrā šobrīd ir zemākais skābekļa līmenis pēdējo 1500 gadu laikā, arī ūdens temperatūra turpinās kāpt.

Tomēr gribot negribot no vides politikas nācās pārslēgties uz ģeopolitiskiem jautājumiem. Klātesošajiem par pārsteigumu, Krievijas delegācijas vadītāja Valentīna Pivņenko izvēlējās šo konferenci atkal izmantot kā iespēju Krimas aneksijas attaisnošanai. Iegansts tam esot bijusi delegātu viesošanās Bomarsundas cietoksnī – tajā pašā, kuru 1854. gadā – Krimas kara laikā bija ieņēmusi un uzspridzinājusi franču-britu flote.

Delegāte Pivņenko uzskatīja par vajadzīgu arī izteikties, ka Krima nu ir Krievijas sastāvā uz mūžiem un tur vairs nekas nav maināms. Tāpēc man nekas cits neatlika kā nākamajā debašu dienā jau no paša rīta kāpt tribīnē un viņai atbildēt (skat. pievienoto video), atgādinot par to, ka šis jautājums jau ir izrunāts un iepriekšējās konferencēs pieņemtas nosodījuma rezolūcijas. Un arī to, ka Staļins savulaik tāpat teica par Baltijas valstīm, ka tās būšot uz mūžiem PSRS sastāvā, – bet kur nu ir pati PSRS… Mana cerība, protams, ir, ka Krimai nebūs jāgaida tik ilgi kā Baltijas valstīm, lai atgūtu savu brīvību.

Starp citu, kas ir interesanti – pēc Krievijas-Zviedrijas kara 18. gadsimta sākumā, kad Somija tika Pēterim I, Ālandu salas 1922. gadā (Nāciju līgas lēmums 1921.g.) tika piešķirtas Somijai, taču ar lielu autonomiju, jo iedzīvotāju pamatmasa tur bija zviedri. Tāpēc kuluāru sarunās ar pašiem ālandiešiem nonācām līdz idejai, ka varētu līdzīgi risināt arī sasāpējušo Krimas jautājumu, mēģinot panākt piekāpšanos un reizē ieguvumus abās pusēs. Kā būtu, ja Krima kļūtu atkal par Ukrainas daļu, taču ar atsevišķu karogu un parlamentu, saņemot plašu autonomiju? Tur varētu būt divas valsts valodas – ukraiņu un krievu, jāpiešķir statuss arī Krimas tatāru valodai. Ideālu risinājumu šajā situācijā nav, taču šis vismaz varētu būt sākums jaunām sarunām. Galu galā, Putins Krievijā nevaldīs mūžīgi, tāpēc ierosinu šo kā piedāvājumu izskatīšanai debatēs arī citos forumos.

Putins un Tramps: kurš kuru?*

foto: Alexander Zemlianichenko / The Associated Press

Pirms dažām dienām tikās divi pasaules līderi – vai varbūt jāsaka, divu pasauļu līderi – Donalds Tramps un Vladimirs Putins. Un loģiski domājošā sabiedrības daļa burtiski uzsprāga, jo tāda disonanse viena līdera rīcībā nav pieredzēta. Protams, runa ir par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Neatkārtošu to, ko jau citi paspējuši savos komentāros pateikt par Trampa vizīti Eiropā; vēlos tikai izcelt dažus punktus. Trampa atbalstītāji gan tajos nekā īpaši nosodāma nesaskatīs, bet tāda ir mūsdienu realitāte. Mēs dzīvojam laikā, kad emocijas aizstāj racionālismu un kurā pat ASV prezidents var mainīt viedokli par 180 grādiem pirms katras tikšanās, pārāk smagas kritikas gadījumā to norakstot uz “pārteikšanos” un atkal mainot viedokli… līdz nākamajai reizei.

Lai cik tas būtu nepatīkami, nākas uzdot jautājumu, kas jau uzreiz pēc prezidentu preses konferences tika izteikts liberālā laikraksta “The Guardian” publikācijā: vai Tramps vienkārši nav Putinam parādā? Ar domu – tiešā atkarībā, kabatā un īsā pavadā (laikrakstā lietots apzīmējums “beholden to”, kas angliski nozīmē “having a duty to someone in return for help or a service” – tas ir, pienākums kāda priekšā kā atmaksa par palīdzību vai pakalpojumu).

Iepriekš tādu “efektu” redzējām bijušā Vācijas kanclera Šrēdera gadījumā, kurš tagad ir augstā amatā Kremļa kontrolētajā “Rosneft” un arī intervijās klāsta, cik ļoti Eiropai paveicies ar tādu prezidentu kā Putins, un apšauba “mītus par Krievijas agresīvo politiku”. ..lasīt tālāk

Pasaules ukraiņu kongress

Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.

Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.

Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz ..lasīt tālāk

EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā

No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.

Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.

Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.

Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts ..lasīt tālāk

Kā Krievija pārkāpa Krievijas konstitūciju – un citas piezīmes

Nedēļas sākumā Latvijas delegācijas sastāvā apmeklēju 26. Baltijas jūras parlamentāro konferenci, kura norisinājās Hamburgā. Tematiski tā šoreiz bija veltīta inovatīvai zinātnei un ilgtspējīgam tūrismam Baltijas jūras reģionā; piedalījās apmēram 200 delegāti – parlamentu pārstāvji, eksperti un aicinātie viesi. Konferenci organizēja un vadīja Hamburgas reģionālā parlamenta prezidente no sociāldemokrātu partijas Karola Aleksandra Veita; uz nākamo gadu konferences prezidentūru savukārt pārņem Ālandu salas (Jorgena Petersona personā).

Konference rādījās rāma un konstruktīva miera pilna, un diez vai kāds no klātesošajiem bija paredzējis, ka te varētu izcelties kādi “augsti” strīdi. Tomēr bez tiem neiztika, diskusijas konteksts pavērsās tā, ka Latvijas delegācija nevarēja noklusēt joprojām notiekošo Krievijas karu pret Ukrainu. Taču par to nedaudz vēlāk. ..lasīt tālāk

Par sadarbību mieram un labklājībai

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas (EDSO PA) sesija, kurā pārstāvēju Latviju – šoreiz ne tikai kā Latvijas delegācijas biedrs, bet arī tās vadītāja vietas izpildītājs (jo pastāvīgais vadītājs – deputāts Edvins Šnore pēdējā brīdī tomēr nevarēja ierasties). Kā ierasts, klāt bija arī mūsu delegācijas konsultants Igors Aizstrauts.

Kopumā sesijā piedalījās 260 parlamentārieši no ASV, Eiropas un Āzijas; sesijas pamattēma bija savstarpējās uzticības un sadarbības veicināšana mieram un labklājībai EDSO reģionā (Enhancing mutual trust and co-operation for peace and prosperity in the OSCE region).

Konferences programma (angļu valodā): [PDF]

Sesijā atkal bija atļauts piedalīties Krievijas delegācijai – un, protams, kā jau bija paredzams, tā tūdaļ kārtējo reizi ..lasīt tālāk

Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei

Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.

Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.

– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.

– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!

– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?

– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!

Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. ..lasīt tālāk

EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.

Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā. ..lasīt tālāk