Tag Archives: Ukraina

Putins un Tramps: kurš kuru?*

foto: Alexander Zemlianichenko / The Associated Press

Pirms dažām dienām tikās divi pasaules līderi – vai varbūt jāsaka, divu pasauļu līderi – Donalds Tramps un Vladimirs Putins. Un loģiski domājošā sabiedrības daļa burtiski uzsprāga, jo tāda disonanse viena līdera rīcībā nav pieredzēta. Protams, runa ir par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Neatkārtošu to, ko jau citi paspējuši savos komentāros pateikt par Trampa vizīti Eiropā; vēlos tikai izcelt dažus punktus. Trampa atbalstītāji gan tajos nekā īpaši nosodāma nesaskatīs, bet tāda ir mūsdienu realitāte. Mēs dzīvojam laikā, kad emocijas aizstāj racionālismu un kurā pat ASV prezidents var mainīt viedokli par 180 grādiem pirms katras tikšanās, pārāk smagas kritikas gadījumā to norakstot uz “pārteikšanos” un atkal mainot viedokli… līdz nākamajai reizei.

Lai cik tas būtu nepatīkami, nākas uzdot jautājumu, kas jau uzreiz pēc prezidentu preses konferences tika izteikts liberālā laikraksta “The Guardian” publikācijā: vai Tramps vienkārši nav Putinam parādā? Ar domu – tiešā atkarībā, kabatā un īsā pavadā (laikrakstā lietots apzīmējums “beholden to”, kas angliski nozīmē “having a duty to someone in return for help or a service” – tas ir, pienākums kāda priekšā kā atmaksa par palīdzību vai pakalpojumu).

Iepriekš tādu “efektu” redzējām bijušā Vācijas kanclera Šrēdera gadījumā, kurš tagad ir augstā amatā Kremļa kontrolētajā “Rosneft” un arī intervijās klāsta, cik ļoti Eiropai paveicies ar tādu prezidentu kā Putins, un apšauba “mītus par Krievijas agresīvo politiku”. ..lasīt tālāk

Pasaules ukraiņu kongress

Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.

Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.

Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz ..lasīt tālāk

EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā

No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.

Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.

Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.

Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts ..lasīt tālāk

Kā Krievija pārkāpa Krievijas konstitūciju – un citas piezīmes

Nedēļas sākumā Latvijas delegācijas sastāvā apmeklēju 26. Baltijas jūras parlamentāro konferenci, kura norisinājās Hamburgā. Tematiski tā šoreiz bija veltīta inovatīvai zinātnei un ilgtspējīgam tūrismam Baltijas jūras reģionā; piedalījās apmēram 200 delegāti – parlamentu pārstāvji, eksperti un aicinātie viesi. Konferenci organizēja un vadīja Hamburgas reģionālā parlamenta prezidente no sociāldemokrātu partijas Karola Aleksandra Veita; uz nākamo gadu konferences prezidentūru savukārt pārņem Ālandu salas (Jorgena Petersona personā).

Konference rādījās rāma un konstruktīva miera pilna, un diez vai kāds no klātesošajiem bija paredzējis, ka te varētu izcelties kādi “augsti” strīdi. Tomēr bez tiem neiztika, diskusijas konteksts pavērsās tā, ka Latvijas delegācija nevarēja noklusēt joprojām notiekošo Krievijas karu pret Ukrainu. Taču par to nedaudz vēlāk. ..lasīt tālāk

Par sadarbību mieram un labklājībai

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas (EDSO PA) sesija, kurā pārstāvēju Latviju – šoreiz ne tikai kā Latvijas delegācijas biedrs, bet arī tās vadītāja vietas izpildītājs (jo pastāvīgais vadītājs – deputāts Edvins Šnore pēdējā brīdī tomēr nevarēja ierasties). Kā ierasts, klāt bija arī mūsu delegācijas konsultants Igors Aizstrauts.

Kopumā sesijā piedalījās 260 parlamentārieši no ASV, Eiropas un Āzijas; sesijas pamattēma bija savstarpējās uzticības un sadarbības veicināšana mieram un labklājībai EDSO reģionā (Enhancing mutual trust and co-operation for peace and prosperity in the OSCE region).

Konferences programma (angļu valodā): [PDF]

Sesijā atkal bija atļauts piedalīties Krievijas delegācijai – un, protams, kā jau bija paredzams, tā tūdaļ kārtējo reizi ..lasīt tālāk

Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei

Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.

Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.

– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.

– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!

– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?

– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!

Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. ..lasīt tālāk

EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.

Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā. ..lasīt tālāk

Latvija un EDSO

Gatavojoties EDSO Parlamentārās asamblejas (PA) lielajai rudens sesijai, kura notiks mēneša beigās Maķedonijā, vēlos nedaudz pakavēties atmiņās pie vasaras sesijas, kuru apmeklēju jūlija ieskaņā Gruzijā – kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori; mūs pavadīja delegācijas konsultants Igors Aizstrauts. Vēlos atzīmēt, ka Gruzijas viesmīlība pārspēja visas gaidas, neviena bagātā ES valsts nav ko līdzīgu varējusi. Taču galvenais, ka šajā sesijā iezīmējās vairākas būtiskas lietas, kuras ir vērts pieminēt, sevišķi saistībā ar Krieviju, – jo līdzīgas lietas ir notikušas jau agrāk, un droši vien tādas piemeklēs mūs starptautiskās sadarbības līmenī arī paredzamajā nākotnē.

Gruzijai nav sankciju pret Krieviju, daļa Gruzijas teritorijas ir okupēta un tā nav ES valsts, tāpēc EDSO vasaras sesijā piedalījās arī Krievijas delegācija. Tomēr, par spīti tās pārstāvju karstiem iebildumiem, sesijā tika pieņemta nosodoša rezolūcija par Krimas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem tajā (šobrīd tas ir sevišķi svarīgi, jo Krievija tieši tagad Krimā sāk izvietot modernāko pretgaisa raķešu sistēmu).

Rezultātā Krievija neatbalstīja visu Tbilisi deklarāciju kopumā (rezolūcijas uz 56 lapām). ..lasīt tālāk

Par COSAC konferenci Hāgā

Šīs nedēļas sākumā kopā ar Saeimas delegāciju “Vienotības” deputātes Lolitas Čigānes vadībā devos uz Hāgu (Nīderlandē), kur norisinājās kārtējā COSAC konference (ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās). Par galveno jautājumu šoreiz tajā izvirzījās migrācijas izaicinājumi un problēmas Eiropā.

Konferences debatēs ar uzrunu uzstājās arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem (pirms bēgļu krīzes un Sīrijas konflikta saasinājuma) viņš tika aicinājis veidot tādu struktūru kā tikai šobrīd topošā Eiropas vienotā robežsardze. Ja tāda tiktu izveidota jau toreiz, viņaprāt, bēgļu krīze nesasniegtu patreizējās dimensijas. Tad Eiropas Savienības dalībvalstīs jau būtu papildspēki robežu apsardzei un “karsto punktu” veidošanai, kuros nošķirt viltus (ekonomiskos) bēgļus no īstajiem (no karadarbības un terora mūkošajiem). Tieši šie pseidobēgļi uzlika milzīgu slodzi ES – un, piemēram, grieķi ar to vienkārši netika galā. ..lasīt tālāk