Tag Archives: vēsture

Molotovs-Rībentrops 2018

Tuvojas 23. augusts – Molotova-Rībentropa pakta gadadiena. Taču šodien 23. augusts mums ir tikai vēsture, jo svarīgāks ir 21. augusts, kad pilnībā atguvām neatkarību un spējām veiksmīgi izcīnīt savu vietu ES un NATO. Ne vienmēr mēs paši īsti apjēdzam, ka uz austrumrobežas mums sardzē stāv pasaules varenākais militārais spēks un pasaules varenākai lielvarai – ASV ir pastāvīga militāra klātbūtne mūsu zemē.

Izaicinājums ir citur: proti, Eiropas Savienības iziršanas draudi. Eiropas Savienība ir politiskais un ekonomiskais drošības pamats mūsu kontinentam; grūti iedomāties veiksmīgu NATO bez ES. Bet ir radušies spēki (ne tikai Eiropā, bet arī ASV), kas grib atgriezties pie pirmskara Eiropas.

Šie spēki uzvarēja Lielbritānijā, un tagad redzam tiešu saikni starp to lielākajiem atbalstītājiem (kā arī finansētājiem) un Krievijas naudu. To pašu redzējām ASV vēlēšanās. Jauns Molotova-Ribentropa līgums varētu izskatīties tā – Rietumi atceļ sankcijas pret Krieviju (kā jau tas izskan visai atklāti tagad), un Putins aiziet kā uzvarētājs karā pret Ukrainu. Tādas balsis dzirdamas arī Latvijā. Bet, ja sabrūk rietumu vērtības, kāpēc būtu jāaizstāv Latviju, Igauniju, Lietuvu?

To paturēsim prātā, kad ejam balsot 13. Saeimas vēlēšanās.

Vēlais ar Streipu: trimdas jaunatnes kongresam – 50

Nesen viesojos žurnālista Kārļa Streipa vadītajā raidījumā “Vēlais ar Streipu”, kur runājām par 1968. gadā Berlīnē iecerēto, bet aizliegto Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu. Izdevās tiešām interesanta saruna, paldies žurnālistam! Šeit attiecīgais raidījuma fragments:

Atmiņu stāsts… – intervija ar Ati Lejiņu laikrakstā “Brīvā Latvija”

Laikraksts “Brīvā Latvija” – 2018. gada aprīlis: PILNA INTERVIJA – PDF

Putins un Tramps: kurš kuru?*

foto: Alexander Zemlianichenko / The Associated Press

Pirms dažām dienām tikās divi pasaules līderi – vai varbūt jāsaka, divu pasauļu līderi – Donalds Tramps un Vladimirs Putins. Un loģiski domājošā sabiedrības daļa burtiski uzsprāga, jo tāda disonanse viena līdera rīcībā nav pieredzēta. Protams, runa ir par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Neatkārtošu to, ko jau citi paspējuši savos komentāros pateikt par Trampa vizīti Eiropā; vēlos tikai izcelt dažus punktus. Trampa atbalstītāji gan tajos nekā īpaši nosodāma nesaskatīs, bet tāda ir mūsdienu realitāte. Mēs dzīvojam laikā, kad emocijas aizstāj racionālismu un kurā pat ASV prezidents var mainīt viedokli par 180 grādiem pirms katras tikšanās, pārāk smagas kritikas gadījumā to norakstot uz “pārteikšanos” un atkal mainot viedokli… līdz nākamajai reizei.

Lai cik tas būtu nepatīkami, nākas uzdot jautājumu, kas jau uzreiz pēc prezidentu preses konferences tika izteikts liberālā laikraksta “The Guardian” publikācijā: vai Tramps vienkārši nav Putinam parādā? Ar domu – tiešā atkarībā, kabatā un īsā pavadā (laikrakstā lietots apzīmējums “beholden to”, kas angliski nozīmē “having a duty to someone in return for help or a service” – tas ir, pienākums kāda priekšā kā atmaksa par palīdzību vai pakalpojumu).

Iepriekš tādu “efektu” redzējām bijušā Vācijas kanclera Šrēdera gadījumā, kurš tagad ir augstā amatā Kremļa kontrolētajā “Rosneft” un arī intervijās klāsta, cik ļoti Eiropai paveicies ar tādu prezidentu kā Putins, un apšauba “mītus par Krievijas agresīvo politiku”. ..lasīt tālāk

Latvieši: esam stiprāki, nekā domājam

29. jūnijā Jaunjelgavas kultūras namā norisinājās ārkārtīgi interesants pasākums – Latvijas-Brazīlijas konference “Jaunjelgava – Ižui”. Ižui ir pilsēta Brazīlijā, kura kopš 19. gadsimta 90-ajiem gadiem bija viens no latviešu ieceļotāju galamērķiem. Un izrādās, ka šo latviešu ievestā kultūra tur stingri dzīvo joprojām!

Piemēram, pasākumā uzstājās brazīliešu deju kopa, kuras nosaukums ir “Staburags” un kura lieliski, ar patiesu prieku un visu dvēseli dejo latviešu dejas, lai arī tās sastāvā nav it neviena latvieša, jau vieni brazīlieši. Vai tas nav latviešu kultūras iekšējā spēka labākais rādītājs?

Jautāju dejotājiem, kā viņiem tas padodas, un viņi man atbildēja: “Bet mūsu sirdī ir Latvija.” Tik stipra ir mūsu senču kultūras ietekme bijusi, ka pat brazīlieši sirdī kļūst par latviešiem!

Starp citu, kas interesanti, mūsu dziesmu un deju svētkos šobrīd piedalās pat japāņi, kas dzied latviešu dziesmas ar savu kori “Gaisma”. Rau, cik stipri esam.

Dieva atklāšana un Rainis

Tomasa Manna – Nobela prēmijas laureāta literatūrā (1929) – slavenā grāmata “Jāzeps un viņa brāļi” tika izdota Vācijā 1926. gadā. Autors to rakstīja vairāk nekā 16 gadus, darbu beidzot un pilnveidojot vispirms trimdā Šveicē, pēc tam ASV (Prinstonā un Dienvidkalifornijā). Nesen Vācijā notikusi šīs grāmatas kārtējā publikācija divos biezos sējumos – pats darbs 1660 lapaspušu apmērā, un tam klāt komentāri uz veselām 2350 lapaspusēm.

Komentārus rakstījuši Vācijas slavenākie ēģiptologi un vēsturnieki, kuriem tas prasījis 10 gadus – izpētīt, kur Tomass Manns rakstot smēlies iedvesmu par tā laika notikumiem, uz kura balstīts viņa eposs. Un tie ir atrasti! Manns izmantojis Bībeles vēsturi un Korānu, kā arī eposu par Gilgamešu (kurš tiek uzskatīts par pirmo cilvēces vēsturē zināmo eposu) un senos persiešu vēstures rakstus.

Taču neatbildēts paliek jautājums, vai mūsu pašu Rainis nav viņu uzvedinājis uz šo tēmu ar savu darbu, kurš Latvijā parādījās jau 1920. gadā un kuru Aspazija tulkoja uz vācu valodu. Vai arī nē; katrā ziņā – viela pārdomām mūsu pētniekiem! Pat ja tā nav noticis, vai nebūtu laiks salīdzināt plašāk abus darbus? No jauna, saistībā ar šo jauno, milzīgo pētījumu, kas publicēts Vācijā.

Pilnībā rakstu par šo var lasīt vācu medija “Der Spiegel” nesenajā publikācijā “Dievu atklāšana” (Die Erfindung Gottes, Der Spiegel Nr.25 / 16.06.2018).

11. novembris – svētku brīvdiena Latvijā!

Kā Latvija atbalstīja Somiju Ziemas karā

Kopš Krimas aneksijas Somija un Zviedrija ir tik cieši tuvinājušās NATO, ka arī mums kā NATO dalībvalstij tiek ar tām stiprinātas militārās un drošības saites. Tāpēc ir vērts atskatīties uz tālāku pagātni un to, ka mums jau reiz tādas ir bijušas, divpusēji sniedzot atbalstu Somijai Ziemas karā.

Esam daudz dzirdējuši par somu varonīgo cīņu šajā karā, kas bija viens no atslēgas notikumiem, lai Somija saglabātu savu neatkarību pēc Otrā Pasaules kara. Ziemas karā Somijas armijas rindās kā brīvprātīgie pievienojās liels skaits zviedru, norvēģu – un arī baltieši.

(kas zina, varbūt kāds no vīriem šajā foto ir arī brīvprātīgais no Baltijas!)

Somi cerēja, ka arī oficiāli karā iesaistīsies Baltijas valstis, tādējādi daļu frontes smaguma paņemot uz saviem pleciem. Tomēr Baltijas valstīs jau bija izvietotas Padomju Savienības militārās bāzes, valdošā elite Ulmaņa vadībā bija pieņēmusi lēmumu sadarboties ar Padomju Savienību un pakļauties tās prasībām. Tomēr, neskatoties uz šo valdības politiku un Padomju Savienības propagandu Baltijas valstīs, iedzīvotāju vidū valdīja liels atbalsts un līdzi jušana somu cīņai.

Sabiedrība ne vien juta līdzi, bet arī aktīvi iesaistījās un ..lasīt tālāk

Dzīvā vēsture: skats no Austrālijas

Kā jau pirms kāda laika rakstīju, Grīnsboro vēstures biedrība (Austrālijā) ir izdevusi manu atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer” drukātā grāmatā, kurā apkopoti līdzīgi stāsti par visu reģionu. Esmu tiešām pagodināts – un lielā sajūsmā par to, kādas pēdas notikumos spējusi atstāt viena latviešu ģimene.

Un vēl – liels pārsteigums man no vēl 1955. gadā trimdā aizsāktā latviešu literatūras žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijas, kura krietni pacentusies un iztulkojusi šo stāstu latviešu valodā! Milzīgs paldies viņiem par ieguldīto darbu! Tagad arī Jūs to varat izlasīt dzimtajā valodā, jo žurnāls pieejams arī Latvijā, protams.

ASV Jūras spēku korpusu uzrunājot

Šī gada 4. novembrī Rīgā norisinājās ASV Jūras spēku korpusa svinīgā ceremonija, kur tiku aicināts teikt runu – kā parlamentārietis un kā bijušais korpusa dalībnieks. Zemāk piedāvāju iepazīties ar manas uzrunas tulkojumu latviešu valodā.

The original speech in English: http://www.lejins.lv/us-marines/

“Savu 21. dzimšanas dienu es sagaidīju ASV Jūras spēku korpusa treniņnometnē Sandjego – 1963. gadā. Nolēmu „svinēt”. Lai cik noguris, pamanījos piecelties no savas guļvietas un nakts melnumā tikt līdz dušas barakām, lai atveldzētos ar ilgu un neaprakstāmi iepriecinošu padzeršanos no ūdens krāna.

Kā gan es nokļuvu Jūras spēku korpusā pēc ierašanās Amerikā no Austrālijas pirms trim gadiem? Toreiz Vjetnamas karš arvien saasinājās, un ..lasīt tālāk