Tag Archives: nākotne

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. / lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Rakstīsim nākotni šodien!

1989. gadā Austrumeiropas eksperts no Zviedrijas – Rihards Švarcs izvirzīja apzīmējumu „Austrumeiropas sindroms”, kad brīdināja, ka, neņemot vērā visu lielo sajūsmu par Berlīnes mūra krišanu un atbrīvošanās kustībām Padomju impērijā, nav nevienas garantijas, ka ilgtermiņā viss neatgriezīsies pa vecam. Problēmas būtība, Švarcs uzsvēra, ir tā, ka austrumos cilvēkiem ir izveidojusies citā mentalitāte nekā rietumos. Un to mēs ļoti labi šobrīd redzam, piemēram, Krievijā un Baltkrievijā.

Sindroma loģika paredz, ka vēsture atkārtojas cikliski. Tas ir, pēc īsa brīvības un demokrātijas uzplaukuma sekos kārtējais nebrīves posms, valstis atgriezīsies pie vairāk vai mazāk autoritārām pārvaldīšanas formām, jo citādi vienkārši neprot. Citiem vārdiem – brīvība nes pārāk lielu pārbaudījumu tautām… Un te pat nav runa par tikai komunisma pēdām.

Vai arī Latviju ir skāris šis Austrumeiropas sindroms? Kāpēc ir tā, ka mūžīgi krītam atpakaļ bedrē, knapi no tās izrāpušies… Kaut vai ar to pašu AirBaltic – tikko neitralizēts Fliks, jau gandrīz izdevies pavisam atbrīvoties no Šķēles ēnas, un pēkšņi atkal esam pārsteigti jaunu, nez no kurienes radušos negāciju priekšā, atkal jāskrien glābt! Var jau taisnoties, ka tas atkal Šķēles pirksts, kurš vēl senāk paspējis ieriebt, kad juta, ka zaudē pamatu zem kājām, taču vai tiešām tikai viens cilvēks tā visur pie vainas var būt?

Bet varbūt tā ir mūsu visu mentalitātes vaina, un visādi šķēles-fliki-oligarhi ir tikai sekas? Kāpēc AirBaltic bija jāpērk lidmašīnas, ja blakus vēl nebija stratēģisko investoru? Vai nevarēja to vispār atlikt? Vispirms atrisinot pārējās problēmas, potenciāli investori nāktu.

Novēlu šinī laikā valdībai saņemties un izravēt visus tos kaitniekus, kas rūpējas, lai krītam atpakaļ bedrē. Galu galā, AirBaltic tomēr ir starp Baltijas valstīm vienīgā tāda kompānija, kas vēl nav kritusi, un tai ir milzu potenciāls. Lai tad nākamā gada Lāčplēša dienā varam atskatīties un ar lepnumu atcerēties, ka tieši šajās dienās starp 11. un 18. novembri esam devuši pretsparu Austrumeiropas sindromam, apturējuši vāveres riteni!

Lai dzīvo Latvija!

Rietumu izšķiršanās: kuru ceļu iesim?

Šī gada 17. jūnijā Parīzē norisinājās starpparlamentārā tikšanās par Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz tirdzniecības sadarbību ar ASV, tajā skaitā arī tā saucamo TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu), kas tiek, manuprāt, „nomuļļāts” vienkārši jau pārāk ilgi. / lasīt tālāk

Sestdien – balsosim PAR Latviju!

Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.

Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā. / lasīt tālāk

Pārmaiņas Eiropā ir neizbēgamas. Labāka nākotne – mūsu rokās!

Piektdien, 28. martā laikraksts „Financial Times” publicēja divu Eiropas politisko „smagsvaru” – Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna un Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kopīgs raksts ar nosaukumu „Eirozona nevar diktēt noteikumus Eiropā viena pati”. To kā interesantu atzīmēju jau tāpēc vien, ka tajā ir norādes uz nenoliedzamu faktu – Eiropā bez pārmaiņām jau tuvākajā laikā neiztikt. / lasīt tālāk

Ministru prezidenta Valda Dombrovska Jaunā gada uzruna

“Labvakar, Latvija! Pirms gadu mijas parasti kavējamies pārdomās par aizvadīto gadu. Paņemam līdzi gaišās atmiņas, bet grūtības atstājam pagātnē. Aizrit ražīga darba, negaidītu pārmaiņu un jaunu cerību gada pēdējās minūtes. Šajā brīdī izvērtējam paveikto un vienlaikus domājam par jauniem mērķiem, ko apņemamies sasniegt Jaunajā gadā.

“Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.” Tā mūsu valsts pirmajā gadadienā, 1919.gadā, teica Kārlis Skalbe. Tikai ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti esam pārvarējuši grūtos krīzes gadus. Šovakar ar lepnumu varam teikt: Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi. / lasīt tālāk

Attīstības plāns – rokasgrāmata mērķu sasniegšanai

Tikko Saeimā esam apstiprinājuši Nacionālās attīstības plānu 2014. – 2020. gadam (NAP). Vēl pavasarī, kad Saeimā notika pirmās diskusijas par šo dokumentu, daudzi neticēja, ka līdz gada beigām to izdosies izstrādāt un apstiprināt. Nemaz nerunājot par to, ka tas varētu kļūt par labāko nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu Latvijā, kādu kopš neatkarības atjaunošanas izdevies sagatavot. Tomēr tas izdevās, un NAP ir apstiprināts. / lasīt tālāk

Deputāti, kuriem neinteresē Latvijas nākotne

Šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē neizdevās pieņemt darba kārtībā paredzēto lēmumprojektu par triju Baltijas valstu valdību nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā.

Balsis šajā balsojumā sadalījās tieši uz pusēm – jo „Olšteina grupas” pārstāvis, deputāts Jānis Junkurs vispār nebija ieradies, bet ZZS deputāte Iveta Grigule neizprotamu apsvērumu dēļ nobalsoja vienādi ar

četriem SC deputātiem (Potapkinu, Mirski, Kabanovu, Rubiku). Rezultātā nevaram virzīt lēmuprojektu 2. lasījumam Saeimas plenārsēdē… / lasīt tālāk