Tag Archives: stenogramma

Stenogramma: par budžetu

Šodien ārkārtas sēdē Saeimā diskutējam par valsts budžetu 2017. gadam. Arī es pirms kāda brīža kāpu tribīnē, lai paustu savas domas. Te stenogramma, kā to pierakstīja Saeimā:

nr_-_2016-10-31_16-22-47

Par termiņuzturēšanās atļaujām

Februārī jau rakstīju, ka ar kolēģi no Nacionālās Apvienības – Rihardu Kolu rosinājām no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krieviski – lai mudinātu iedzīvotājus uz saziņu valsts valodā, nostiprinot latviešu valodas lomu. Pretarguments no PMLP toreiz bija, ka 80% šādu pieteikumu tiek iesniegti tieši krievu valodā un tulkošana būtu milzu administratīvais slogs un papildus izdevumi. Lai arī tiešām nesaprotu, kāpēc tā ir mūsu iestāžu, nevis pašu iesniedzēju problēma…

Pagājušajā Saeimas sēdē debatējām par šo ierosinājumu likumprojekta formā – kurš tomēr savādā kārtā netika atbalstīts ne komisijas sēdē, ne Saeimas plenārsēdē, lai arī vārdos politiķi parasti ir daudz aktīvāki valsts valodas aizstāvji. ..lasīt tālāk

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

..lasīt tālāk

Vēl nedaudz par Latvijas Gāzi

Ceturtdien Saeimā skatījām 2. lasījumā jautājumu par gāzes tirgus liberalizāciju, un liels prieks, ka deputātam Meijam tomēr neizdevās izpildīt Latvijas Gāzes uzdevumu un izgāzt Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu atbilstoši Latvijas un ES interesēm. Liels solis atkal sperts, un tagad paliek tikai vēl 3. lasījums 2016. gada janvārī.

Pats debatēs šoreiz nerunāju, jo nekā labāka te par kolēģes Lolitas Čigānes vārdiem nebūtu varējis piebilst. Lūk, viņas teiktā stenogramma:

“Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Ir Ziemassvētku laiks. Mēs šodien pie Saeimas dekorējām piparkūkas, un Ziemassvētku vakarā mēs visi gaidīsim pie mūsu mājām klusi, klusi pielavoties Ziemassvētku vecīti. Gaidīsim Ziemassvētku vecīti ar dāvaniņām maisā. Cerēsim, ka dāvaniņas sildīs un iepriecinās mūsu sirdis. Šāds pats – kluss, kluss vecītis ir pielavījies arī enerģētikas likumam, tikai šoreiz maisā bija nevis dāvaniņas, kas iepriecinās un sildīs mūsu sirdi, bet šajā maisā bija Gazprom intereses, kuras šeit – šinī namā, ļoti veikli lobē bijušais premjers Kalvītis un citi viņa izpalīgi.

Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka klusi, klusi, virzītais Meijas kunga likuma grozījums, ko komisija atbalstīja, domājot, ka tas ir pavisam nevainīgs grozījums, pēc būtības radikāli izmaina to koncepciju, kādā valdība bija iecerējusi sadalīt „Latvijas gāzi”.

Sākumā valdība bija iecerējusi sadalīt „Latvijas gāzi” divos atsevišķos uzņēmumos ar nošķirtām īpašuma tiesībām un nošķirtu juridisko formu. Vienā uzņēmumā būtu uzglabāšana un pārvade. Uzglabāšana ir īpaši svarīga, jo šeit ir mūsu stratēģiskais aktīvs – Inčukalna gāzes krātuve. Otrā – nošķirtajā uzņēmumā būtu sadale un tirdzniecība. Bet Meijas kungs šobrīd ar savu priekšlikumu ir klusiņām, klusiņām ievilinājis iespēju uzglabāšanu un pārvadi, nolikt kā mazu kastīti, kā meitas uzņēmumu, sadalē un tirdzniecībā, nenošķirot īpašuma tiesības. Un, ja mēs paskatāmies uz īpašumtiesību struktūru “Latvijas gāzē”, mēs redzam, ka 34% tajā pieder “Gazprom”, tātad Krievijas gāzes monopolistam, un 16 % Itarai, kas, kā pilsētā runā, ir tas pats.

Cienījamie kolēģi, šādā veidā mēs sagraujam likuma struktūru un nodrošinām to, ka mūsu enerģētiskā neatkarība netiks nodrošināta. Šinī gadījumā es aicinu atvērtām acīm paskatīties, ko Ziemassvētku vecītis mums ir atnesis, un neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu. (Aplausi.)

Par “Zolitūdes ziņojumu”

Pagājušās nedēļas Saeimas plenārsēdē diskutējām arī par tā saucamo “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumu”. Un visa rezultātā tā vien gribas pajautāt, kāpēc tad vainīgi tieši septiņi deputāti, nevis Saeima kā tāda, kura lēmumus pieņēma, prezidents, kas izsludināja, un tā tālāk? Citādi atkal visa centrā tikai baltā un pūkainā, moralizējošā opozīcija…

Noteikti šoreiz piekrītu tam, ko debašu gaitā teica “Nacionālās Apvienības” deputāts Ilmārs Latkovskis (paldies viņam par to, ka viņš tiešām izlasīja un analizēja visu šo garumgaro ziņojumu, veidojot sakarīgus priekšlikumus un vispār uzturot racionālu pieeju), atļaujiet man arī šeit publiskot stenogrammu no viņa uzrunas deputātiem: ..lasīt tālāk

Stenogramma: par gāzes tirgu

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017. gada 3. aprīļa. Protams, lai likums jaunajā redakcijā stātos spēkā, tam vēl jāiet cauri citiem lasījumiem, taču pirmais solis ir sperts! Lūk, ko pats par to teicu Saeimas plenārsēdē:

(stenogramma)

“Jā, kolēģi! Beidzot tā stunda ir situsi, bet es gribētu iezīmēt dziļākas kopsakarības. Nupat Eiropas Savienība atbalstījusi Polijas un Lietuvas projektu – būvēt GIPL. Kas ir GIPL? Tas ir gāzes savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tātad būs zemes… apakšzemes jeb virszemes gāzes savienojums ar Poliju un Lietuvu, no kurienes Lietuva varēs dabūt gāzi ne tikai no Polijas, bet no Vācijas un tālāk pat no Briseles.

Ne tikai tas. Polijā nupat sāk darboties viens ļoti liels sašķidrinātās gāzes terminālis pilsētā, kas saucas – piedodiet, man būs grūti izrunāt! – Svinoujstje. Un no turienes tad arī varēs dabūt gāzi no šī termināļa.

Tātad skatīsimies lielākās kopsakarībās, ka nav tikai tās… mēs vien, kas te tagad sēžam, te notiek liela politika visapkārt Baltijas jūras reģionā. Un mēs zinām, ka elektrības cenas tagad kritīsies, kā jau Lolita Čigāne teica. Un tāpat arī būs ar gāzes cenām, jo, tiklīdz kā Lietuva uzbūvēja savu termināli, – kas notika? Gāzes cenas Lietuvā kritās par 30 procentiem, kaut arī viņi pērk no tā paša “Gazprom”. “Gazprom” ir jāpārdod, “Gazprom” ir… “Gazprom” ir… Piedodiet! “Gazprom” ir bankrota priekšā. Tagad jau Krievijā runā, ka visi uzņēmumi ir jāsadala uz pusēm, tā ka viņi ir gatavi pārdot par jebkuru cenu. Un darīsim to tad arī caur Lietuvas termināli!

Gribētu arī pateikt, ka tie, kas lasa ārzemju avīzes, piemēram, “Finansial Times”, pirms nedēļas būtu varējuši ievērot, ka bija kāds… nu, pārāk liels raksts nebija, bet visai liels bija par to, vai Latvija pirks gāzi no Lietuvas termināla. Bija šausmīgi interesanti lasīt to, kas bija rakstīts, un to, kas bija starp rindām!

Un beigās… beigās, lai nepadarītu manu runāšanu pārāk ilgu, bija tas, ka “Latvijas Gāze” pieder galu galā “Gazprom”, un Igaunija jau pērk no Lietuvas gāzi, un tad redzēsim, ko Latvijā tālāk darīsim.

Lūdzu, tiešām darīsim to tagad visi pareizi un tā, kā mēs iepriekšējā Saeimā esam pieņēmuši, ka visai tai paketei jābūt gatavai 3. aprīlī 2017. gadā.

Paldies.”

Replika: par solidaritātes nodokli

Saeimas plenārsēdes ietvaros šodien no tribīnes izteicu īsu komentāru par tā saucamā solidaritātes nodokļa likumu – te stenogramma.

“Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā, nu… ekonomiskā krīze, finanšu krīze, sauciet, kā jūs gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji – un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne? – pateica valdībai: paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātības veidā. Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, jauna māja. Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam?

Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā tagad ko mēs redzam – ka mūsu uzņēmumu nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļu līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo!” (Aplausi.)

Stenogramma: Grozījumi Patvēruma likumā

Viņceturtdien Saeimā lēmām par grozījumiem Patvēruma likumā, proti – tā papildināšanu ar punktiem par Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos. Konkrētāk, apstiprināt Saeimai tiesības pieņemt lēmumus “visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti” un Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem “tikai tajā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima.” Debatēs par šo runāju arī es; šeit pievienoju runas protokolu un nelielas piebildes pie tās. ..lasīt tālāk

Stenogramma: par partiju finansēšanu

Viņceturtdien, kad Saeimas plenārsēdē deputāti sprieda par partiju finansēšanu no valsts budžeta, nenoturējos un kāpu tribīnē ar kaismīgu runu; te manis teiktā pieraksts.

“Godātais Prezidij! Kolēģi! Man šī debate par partiju finansēšanu sāk stipri atgādināt debates par nulles deklarācijas pieņemšanu.

Un es atceros, kad es pirmo reizi tiku ievēlēts Saeimā, Šlesera kungs sēž apmēram tur, kur Kaimiņš sēž tagad. Un tur arī apmēram bija tā oligarhu partija. (Starpsaucieni.) Un tad bija… vajadzēja dzirdēt argumentus pret nulles deklarāciju 10.Saeimā! „Tauta nesapratīs!” – „Kāpēc nesapratīs?” Pensionāri… „Kas notiks ar pensionāriem – „Nu, kā – viņus aplaupīs, kad viņi ies uz banku ar savu lielo naudu!” Vēl trakāk – viņus nositīs, jo viņiem ir daudz naudas. Redziet? Un vēl trakāk, nu, varbūt ne trakāk, bet viņi nevarēs to savu bagātību izrakt no zemes, jo ir ziema, lūk. Ir ziema, un zeme ir sacietējusi! Redz, tauta mūs nesapratīs. Nu, tad es viņam prasīju: „Cik nosita pensionārus Igaunijā? Cik aplaupīja pensionārus Igaunijā? Viņiem bija grūtības no sasalušās zemes izrakt savu bagātību?” Klusums. Un, atcerieties, kad igauņi to nulles deklarāciju pieņēma, ziniet, kauns atzīties – 1993.gadā. Un kad mēs pieņēmām? Tikai, kad Reformu partija te ienāca iekšā un mēs salauzām pretestību.

Un 10.Saeimā kaut oligarhu partija bija lielā mazākumā un it kā koalīcijai tad bija vairākums, kā nobalsoja? Mēs izkritām. Tātad es gribētu jautāt: kāpēc igauņi mums ir priekšā? Par to, starp citu, runāja vakar „Sastrēgumstundā” (Starpsaucieni.) Bojāra kungs teica arī par to pašvaldības reformas neiespējamību.

Gribētu jautāt: cik tad igauņu partijas finansē valsts, valsts nodokļu maksātāji? Par cik? Par 80 procentiem. Mūs man liekas tikai par 20 procentiem. Un tad mēs brīnāmies, ka viņu politiskās partijas ir daudz neatkarīgākas un pieņem pareizos lēmumus sabiedrības labā. Viņiem ir augstākas pensijas, augstākas policistu algas, augstākas ārstu algas – viss ir augstāks! (Starpsaucieni.) Arī pensijas.

Tagad jūs teiksiet: jā, bet ola nāk pirms vistas. Bet es domāju, ka vista nāk pirms olas. Un es domāju, ja mēs varam pievienoties pārējai Eiropai, tad varbūt mēs pat varētu panākt to, ka visā drīzumā jau nākamgad mēs varēsim vairāk pensionāriem iedot. Tad mēs esam neatkarīgi. Bet es, nākot šeit, caur pilsētu staigādams, bieži runāju ar cilvēkiem, un man viens pateica: ziniet, kāpēc negrib partiju finansēšanu no valsts budžeta? Tāpēc, ka ir partijas, kas ir ieinteresētas, lai tikai maza kliķe lielie naudas devēji dotu naudu partijām. Ir zināmas tādas partijas.

Atceraties, es nemācēju pagājušo reiz latviski pateikt, kad es uzstājos par īpašuma atdošanu ebrejiem, – tādu vārdu lietoju kā statesmanship. Un tas ir valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība.

Nesakiet man, ka tauta nesapratīs. Es arī tiekos ar vēlētājiem, un vēlētāji mani pilnīgi saprot un pasaka, lai es balsoju ar abām rokām par šito. (Starpsaucieni.)

Visas sēdes stenogramma: http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0430kopa.htm