Tag Archives: likums

Stāsts ar laimīgām beigām

2017. gads ir bijis notikumiem bagāts arī politikā. Ir bijuši pozitīvi notikumi, attīstība un arī neveiksmes. Ir labi, ja ieceres un izmaiņas, kas sākotnēji iezīmē sabiedrībai negatīvu iznākumu, rezultātā noslēdzas pozitīvi. Vienu šādu 2017. gada notikumu vēlos īpaši atzīmēt.

Tas ir saistīts ar Latvijas mežiem – mūsu zaļo zeltu!

Laikā, kad notiek klimata izmaiņas, kad jānostiprina mūsu jūras krastus, Zemkopības ministrija izvēlējās pakļauties lobijam un aktīvi virzīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par koku ciršanu mežā” un “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumos”. Grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas: piemēram, jūras piekrastē (301m – 5km) tiktu atļautas kailcirtes, kas šobrīd nav atļautas. Vai varat iedomāties situācijas, kad jau aiz liedaga un pirmajām kāpām agrākā priežu meža vietā paveras kailcirte?

Tāpat grozījumi paredzēja samazināt ..lasīt tālāk

Par vai PRET ārstiem?

Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).

Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?

Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.

Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk

EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā

No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.

Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.

Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.

Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts ..lasīt tālāk

Trieciens organizētajai noziedzībai Latvijā – 4. daļa

Pirmajā vasaras ārkārtas plenārsēdē Saeima atsvieda atpakaļ grozījumus kredītiestāžu likumā, kuru prezidents nebija parakstījis, – bez labojumiem. Kā no tribīnes teica šo grozījumu referents Imants Parādnieks, izmaiņu nav, jo “ir mainījušies apstākļi”.

Apstākļi tiešām mainījušies. Organizētajai noziedzībai neizdevās nomainīt Ilmāru Krūmu ar “Krūmu numur 2”, turklāt grozījumu patiesais autors – bēdīgi slavenais Māris Sprūds kopā ar “Trasta bankas” administratoru nonāca aiz restēm. Tagad bankas maksātnespējas administrators ir FKTK sākotnēji izvirzītais Armands Rasa. Krūms kopā ar vairākiem atbrīvots pret drošības naudu, bet Sprūds vēl sēž.

Tiesa, diemžēl ir arī solis atpakaļ – te, protams, es runāju par ..lasīt tālāk

Vai Saeima dos triecienu organizētajai noziedzībai?

Vakar pēc kaislīgām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija no plenārsēdes darba kārtības noņēma deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas būtu varējuši ietekmēt likvidācijai pakļautās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratora izvēli.

Pats Parādnieks brīvi atzina, ka šī priekšlikuma izstrādi konsultējis diezgan skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram laika gaitā arī pati Maksātnespējas administrācija vairākkārt prasījusi paskaidrojumus par šaubīgiem darījumiem. ..lasīt tālāk

Replika par “Dogo”

Esmu gandarīts, ka nesen Saeima pavirzījusi uz priekšu grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas vērsti uz risku novēršanu dzīvnieku veselības jomā. Pēc balsojuma grozījumi nodoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai – un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tas, protams, ir lielā mērā saistīts ar skandālu “Dogo” barības lietā, un mani tas skar personīgi – laika gaitā cietuši arī abi mūsu ģimenes četrkājainie mīluļi. Veterinārs pārbaudē atzina, ka suņiem ļoti paveicies, ka barojām tos ar šo barību tikai daļēji (atšķaidījām to ar gaļas/kaulu zupu), un tie sāka pa druskai atlabt, kad pilnībā atteicāmies no “Dogo” produkcijas. Viens no suņiem, pirms tam gluži spēcīgs krancis, tagad ir spiests pie ēšanas uzņemt arī barības papildvielu kursu, otram paveicās vairāk, jo tas ir diezgan izvēlīgs un reizēm mēdza no barības atteikties.

Tā kā visas slimības pazīmes bija tieši tādas, kādas tiek piedēvētas “Dogo” barībai minētajā skandālā, un situācijas uzlabošanās sekoja, kad šo barību dot suņiem pārstājām, – gribot negribot rodas secinājums, ka pārmetumi konkrētajam produktam nav bijuši maldinoši.

Valsts valodas centrs – draugs un padomdevējs, vai sprungulis ritenī?

Reizēm tā notiek un apstākļi sakrīt, ka tevi kāds tuvs draugs var iepriecināt un pēc mirkļa apbēdināt. Un tu piedosi, jo tik un tā vēlies šo cilvēku savā tuvumā ar visām tā vājībām, bet klusībā nespēsi saprast, kā viņš reizē būt spēj tik dažāds.

Latvijai šāds draugs, izskatās, ir Valsts valodas centrs. Uzreiz gribu precizēt – uzskatu, ka tā ir ļoti labi domāta iestāde, kurai ir cēli uzdevumi un kura dara vajadzīgu darbu. Ne reizi vien esmu te jau rakstījis par problēmām latviešu valodas lietojumā sabiedrībā, kad gan dažādas darbavietas, gan cilvēki ikdienas sarunvalodā vairāk izmanto, piemēram, krievu vai angļu valodu, u.c. Valsts valodas centrs par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Taču vai vienmēr pamatots ir vēriens, ar kuru šī iestāde strādā? ..lasīt tālāk

Gazprom vēl nepadodas, bet es arī ne

Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.

Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas…

Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt, nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi. ..lasīt tālāk

Stenogramma: Grozījumi Patvēruma likumā

Viņceturtdien Saeimā lēmām par grozījumiem Patvēruma likumā, proti – tā papildināšanu ar punktiem par Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos. Konkrētāk, apstiprināt Saeimai tiesības pieņemt lēmumus “visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti” un Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem “tikai tajā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima.” Debatēs par šo runāju arī es; šeit pievienoju runas protokolu un nelielas piebildes pie tās. ..lasīt tālāk

Akmens Latvijas Radio dārziņā

Trešdien Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” tika analizētas Latvijas politiskās partijas – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un mēs, Vienotība. Konkrēti Vienotības daļu veidoja žurnāliste Ginta Mūrniece, kurai šoreiz gribu veltīt zināmus pārmetumus. ..lasīt tālāk