Tag Archives: Saeima
Atklātā vēstule: trīs jautājumi tiesībsargam
Šodien Saeimas plenārsēdē, komentējot LR tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par padarīto 2017. gadā, aicināju uzlabot sadarbību starp tiesībsargu un parlamentu un uzdevu dažus precizējošus jautājumus. Diemžēl no Jansona k-ga pretī saņēmu emociju pilnu uzbrukumu, bet ne atbildes… Tāpēc jūtos spiests jautāt vēlreiz, nu jau atklātā vēstulē.
Pirmkārt. Tiesībsargs ziņoja, ka mums esot ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek “izņemti” no Latvijas ģimenēm un nonāk adopcijā ārzemēs, bet dienesti ir bezspēcīgi un nevar palīdzēt mūsu tautiešiem.
Ar to acīmredzot bija domāta adopcija uz Angliju. Savā uzrunā informēju, ka šādu gadījumu ir bijis mazāk nekā 20, turklāt gandrīz visos gadījumos tomēr bērni atgriezti pašu ģimenēm Anglijā vai iestādēm Latvijā, adopcijā pēc plašākas izmeklēšanas palikuši tikai četri. Un mans jautājums tiesībsargam ir – kad tad šiem četriem ir labāk, palikt mīlošās ģimenēs vai atgriezties tajās, kur viņiem fiziski dara pāri! Kaut kā tiesībsargs nonāk pretrunā pats ar sevi.
Vispār Jansona k-gs klaji aizvainoja mani, sakot, ka man neinteresē Latvijas bērnu liktenis: “Es saprotu, ka nu četri bērni, kas ir izņemti kaut kur no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, tas jau tā kā tāds nieks vien ir, jā. Es tā no deputāta Lejiņa sapratu. Jo tie ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti, nu tas jau nekas, jā.”
Senākos laikos man par šādiem vārdiem būtu tiesības Jansona k-gu izsaukt uz dueli. Bet vai viņš pats ir vispār painteresējies, kāpēc citos gadījumos bērnus vecākiem atgrieza, bet tikai šajos četros nē? Jeb, ja bērnus sit Latvijas pilsoņi, tad viss, Jansonaprāt, ir kārtībā.
Otrkārt. Vai tiešām mums jāgaida, kad garīgi slims cilvēks nositīs savu ģimenes locekli vai padarīs viņa dzīvi par elli? Jo “pret paša gribu” nevarot tikt ievietots aprūpes iestādē. Psihiski slimam cilvēkam tas nekad nebūs “saskaņā ar paša gribu”, jo psihiski slims cilvēks nezina, ka ir slims. Vai tāpēc mums vispirms jāsagaida traģēdija? Gribētos zināt, vai tiesībsargs ir sekojis šīs problemātikas risinājumu attīstībai citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā. Arī upuriem ir cilvēktiesības!
Un visbeidzot, treškārt. Eiropas Komisija savos lēmumos balstās uz Latvijas statistiku, un mums ir tiešām liela t.s. “ēnu ekonomika”. No tiesībsarga izskanēja pārmetums, ka es neinformējot institūcijas par man zināmajiem “aplokšņu algu” gadījumiem. Kļūdāties, informēju gan – piemēram, par gaļas kombinātu “Nākotne” Kurzemē. Notikusī izmeklēšana kaut kur gan izčākstēja… Cik reizes tiesībsargs pats ar savām lielajām zināšanām un 35 darbinieku lielo biroju ir ziņojis par nodokļu nemaksātājiem?
Interesanti jaunumi
Nedēļas ieskaņa padevās tiešām interesanta – otrdien Rumānijas vēstnieks man pasniedza augstu apbalvojumu, Rumānijas Virsnieka ranga Nacionālā goda ordeni. Šo esmu izpelnījies ar savu proaktīvo darbošanos, vadot Latvijas un Rumānijas parlamentārās sadarbības grupu Saeimā un organizējot aktivitātes šīs sadarbības veicināšanai. Starp citu, piedevām ar šī ordeņa saņemšanu kļūstu arī par Rumānijas bruņoto spēku kapteini!
Paldies arī Saeimas spīkerei Ināras Mūrnieces k-dzei, kura savos sociālo mediju profilos raksta: “Esam ļoti pagodināti par (..) ordeņa piešķiršanu Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Rumānijas parlamentu priekšsēdētājam Atim Lejiņam. Rumānija ir Latvijai nozīmīgs partneris Eiropas Savienībā un NATO. Rumānija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas brīvības priekšpostenis – mēs saskaramies ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem.”
Latviešiem savs Džeimss Bonds?
Runājot par likumprojektu par aizliegumu arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR VDK informatoriem kļūt par pašvaldību un tāpat Saeimas deputātiem, 8. februāra Saeimas plenārsēdē ar kaismīgiem iebildumiem uzstājās deputāts Valdis Kalnozols, kurš cita starpā teica arī šādus vārdus:
“Sāk parādīties tā saucamie priekšvēlēšanu vēstneši – atraktīvi likumprojekti cīņā pret tautā nīstamo VDK. Lejiņa kungs (kurš arī ir šī autors), varbūt pastāstiet savas darbības Afganistānā! Kuri vēl bez Gunāra Meierovica pārstāv Latvijā Centrālo izlūkošanas pārvaldi?
Vai SAB Kažociņa kungs ir… ..lasīt tālāk
Par vai PRET ārstiem?
Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).
Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?
Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.
Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk
Pasaules ukraiņu kongress
Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.
Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.
Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz ..lasīt tālāk
Viesis no Indijas
Nesen pie manis Saeimā (kā pie Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītāja) viesojās Dev Sanskriti universitātes vicekanclers Dr. Činmajs Pandja. Mūsu sarunā piedalījās arī minētās grupas deputāte Inguna Sudraba.
Šī Indijas universitāte dara ļoti labu darbu saistībā ar Latviju, jo tās ietvaros pagājušā gada vasarā izveidots Baltijas kultūras un studiju centrs, kurā indiešu studenti var mācīties Baltijas valstu valodas un kultūru, bet mūsējie – indiešu valodas, arī sanskritu. Studiju centrā darbojas arī Latvijas Universitātes profesore Sigma Ankrava, kura savukārt ir pirms vairākiem gadiem pie LU izveidotā Indijas kultūras un studiju centra direktore.
Tāpat šobrīd pēc lietuviešu parauga top arī latviešu-sanskrita vārdnīca. Lietuviešu valoda ir šobrīd tuvāka savai senajai formai, tāpēc tur daudzi vārdi ir līdzīgāki; uz latviešu valodu savukārt ir bijusi stiprāka somugru ietekme. Tomēr mums ir novērojamas dažādas līdzības arī mitoloģijā, simbolos. Piemēram, indiešu mitoloģijā nāves valstības valdniekam Jamam ir lieli suņi, kas sargā ceļu uz viņa mājvietu. Latviešu folklorā savukārt sastopami ticējumi par suņiem, kas kopā ar saimnieku aiziet veļu valstībā un turpina sargāt tur – tāpēc dzīves laikā pret suni labi jāizturas, citādi veļos nepildīs šo darbu.
Kopumā esmu ļoti apmierināts, ka notiek šī kultūras un izglītības nozaru sadarbība starp Latviju un Indiju. Starp citu, Dev Sanskriti universitāte ir kopumā ir videi ļoti draudzīga organizācija, daudz strādā atjaunojamo resursu virzienā, – un tikšanās laikā runājām arī par domu, ka Indijas aukstajā ziemā Latvija, iespējams, varētu apkurei piegādāt granulas.
Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!
Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.
Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.
12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk
Latvijai nav pamatojuma atzīt Katalonijas neatkarību
Ja Katalonija pasludinās neatkarību, Latvijas Saeima par to nebalsos – un varu arī paskaidrot, kāpēc. Sāksim ar to – kā vispār kādam var ienākt prātā salīdzināt kādreizējo Latvijas situāciju ar Kataloniju un Eiropas Savienību ar PSRS!
Latvija PSRS sastāvā bija okupēta valsts, kamēr Katalonija kādreiz kopā ar Spāniju rakstīja demokrātisku konstitūciju un iekļāvās tās sastāvā brīvprātīgi.
Tagad reģions ir saņēmis lielu naudu no Spānijas un Eiropas Savienības un nevēlas neko no tās dot pārējai Spānijai… Tad jau mūsu Rīga un Ventspils, kurām tāpat darbojas šādi izlīdzināšanas fondi uz Latvijas valsts rēķina, arī varētu pēkšņi ņemt un pieprasīt teritoriālo neatkarību no Latvijas!
ES līguma ietvaros mēs atbalstām tās dalībvalsts – Spānijas teritoriālo veselumu. Pievienotajā video redzams “LTV Panorāmas” sižets, kurā savu viedokli par iespējamo Katalonijas atdalīšanos skaidro Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas deputāti – Atis Lejiņš un Aleksejs Loskutovs.