Tag Archives: Saeima

Par cilvēcīgu cirku!

Par spīti jaunākajam mēģinājumam atcelt aizliegumu savvaļas dzīvnieku izmantošanai cirkā, Saeima tomēr pieturējās pie iepriekšējiem lēmumiem un vakar nemainīja savu viedokli. Ir aizliegts!

Bet galvenā atbalstītāja lietoja dīvainu argumentu, proti, mēs nerūpējamies par pensionāriem un bērniem, tikai par dzīvniekiem! Tātad tas viens izslēdz otru? Citos vārdos, mums jābūt nežēlīgiem pret dzīvniekiem, tad cilvēki labāk dzīvos…

Tas ir viens veselums, un cerams, ka nākamgad mums beidzot būs ieviests progresīvais nodoklis un ārsti un medmāsas vairs nepametīs Latviju, jo tiks pienācīgi atalgoti. Mēs gadiem ilgi esam par šo jautājumu plēsušies, un ļoti gribas cerēt, ka tā notiks!

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Trieciens organizētai noziedzībai Latvijā – 2. daļa

Ceturtdien Saeima pēc vētrainām debatēm pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus 3. lasījumā. Rezultāts tam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītais “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators (Armands Rasa) tiks “noņemts no trases”, un FKTK būs izvēlei jāizvirza vēl pieci jauni kandidāti uz šo posteni.

Es balsoju pret Imanta Parādnieka un deputātu komisijas priekšlikumu, kas gāja pret FKTK ieteikumu. Vai uzvarēja “Antonijas iela”? Te jāatzīst, ka vairāki grozījumi bija labi un nepieciešami, tāpēc jau tika pieņemts likumprojekts kopumā. Bet vai jaunais administrators būs godprātīgs?

Visai daudzi deputāti no ZZS, Saskaņas un pat NA vispār nepiedalījās balsojumā par šo strīdīgo punktu. Tomēr tas tik un tā guva vairākuma atbalstu tieši no šīm pašām trijām partijām, Vienotībai izpaliekot. Vai te iezīmējas jauna koalīcija? Tomēr Latvijai būtisks jautājums – maksātnespējas administratori jau gadiem laupījuši valsts kasi.

Tajā pašā dienā Valsts Policija aizturējusi iepriekšējo “Trasta Komercbankas” maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un viņa profesijas kolēģi Māri Sprūdu, kurš, starp citu, vēl nesen konsultēja deputātu Parādnieku viņa priekšlikumu izstrādes procesā. Sakritība?

Minēto personāžu aizturēšana vieš cerības, ka daļa no komercbankas izzagtās naudas tomēr tiks ārstiem un medmāsām (nupat viena slimnīca atkal bija spiesta samazināt ārstu algas).

Debatēs izskanēja runas par viena administratoru grupējuma cīņu pret otru… Tātad – nekas nemainīsies? Laiks rādīs, un iespējams, ka nāksies vēl atgriezties pie šī balsojuma.

Vai Saeima dos triecienu organizētajai noziedzībai?

Vakar pēc kaislīgām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija no plenārsēdes darba kārtības noņēma deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas būtu varējuši ietekmēt likvidācijai pakļautās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratora izvēli.

Pats Parādnieks brīvi atzina, ka šī priekšlikuma izstrādi konsultējis diezgan skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram laika gaitā arī pati Maksātnespējas administrācija vairākkārt prasījusi paskaidrojumus par šaubīgiem darījumiem. / lasīt tālāk

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. / lasīt tālāk

Par CETA (Saeima, 1. lasījums)

Mana runa Saeimā 9. februāra plenārsēdē – par mītiem, kurus izplata opozīcija un kuri apgrūtina CETA sarunas Latvijā. Zīmīgs fragments no stenogrammas:

“Bet vislabākais ir tas, kas parādījās sociālajos medijos par cūku mēri… Uzminiet, kas ir vainīgs pie cūku mēra Latvijā? Jā, nu, protams, CETA, tāpēc ka mēs to parakstīsim. (Dep. L.Čigāne: “Kas to teica?”) Tā bija cienījamā deputāte Stepaņenko kundze. Ko var darīt?”

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. / lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Replikas labad

Pirms dažām dienām medijos bija lasāms publicista Viļa Selecka raksts par neuzticību Latvijas politiķiem un galvenokārt Saeimai, tajā skaitā, cik noprotams, arī no paša autora – nu jau esot tik slikti, ka varot pienākt atkal laiks ar akmeņu lidošanu Saeimas logos… Taču, lasot rakstu sīkāk, nācās secināt, ka daļa no šīs nepatikas varētu būt nākusi tomēr arī no zināšanu trūkuma par to, kā tad īsti ir organizēts Saeimas darbs un vispār politisko lēmumu pieņemšanas struktūra valstī.

Sāksim jau ar pārmetumu par to, ka 2017. gada budžets esot pieņemts vienas dienas laikā un tāpēc nekvalitatīvs. Pirmkārt, lai cienījamais publicists tomēr paskatās, arī cik stundas toreiz tā “viena diena” vispār gāja! Otrkārt, Saeimas darbs nenotiek tikai dažas stundas reizi nedēļā plenārsēdēs, kā varbūt daudziem gribētos domāt… Tomēr nāksies šīs rozā brilles noraut – ārkārtīgi daudz uz āru neredzamā darba tiek izdarīts frakcijās, komitejās un komisijās, likumprojektus un to daļas līdz sīkumiem gatavojot, kamēr plaši publiski redzamās plenārsēdes ir domātas jau to noslēguma versiju pieņemšanai.

Treškārt, kāpēc ir atkal jāpievērš uzmanība tikai sliktajam, izceļot to pāri visam? Jā, esmu jau teicis, – kļūdas BIJA. Taču / lasīt tālāk

Kā deputātā Elksniņā pamodās komunists

Iepriekš par to nerakstīju, negribējās sev un citiem bojāt svētku noskaņu. Tomēr pavisam bez ievērības atstāt to nekādā gadījumā nespēju, tāpēc ķeros pie lietas tagad.

Saeimas plenārsēdes laikā pagājušā gada 22. decembrī deputāts Andrejs Elksniņš pēkšņi izteica tādas ļoti “interesantas” domas par to, kā valstī, viņaprāt, vajadzētu ieviest kārtību. Diskutējot par finanšu ministres demisijas pieprasījumu, “Saskaņas” deputāts cita starpā paziņoja:

“(…) šādos brīžos man tiešām ir žēl, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc, pāris nostādītu pie sienas – un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme.”

Deputāta Elksniņa sirdij tik tuvajā komunistiskajā Ķīnā, starp citu, pie sienas parasti liek tieši režīma opozīcijas pārstāvjus, / lasīt tālāk