Tag Archives: nodokļi

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Nodokļu reforma Latvijā

Apsveicu valdību ar pieņemtajām nodokļu vadlīnijām, taču aicinu atcerēties, ka tās ir tikai vadlīnijas – un vasara būs jāvelta to izstrādei, lai jaunā nodokļu sistēma tik tiešām mazinātu nevienlīdzību, kā bija sākotnēji iecerēts un pausts sabiedrībā.

Šobrīd diemžēl pieņemtā vadlīniju redakcija dažubrīd mulsina, jo pēc tās sanāk, piemēram, ka lielo dividenžu saņēmējiem kopīgais nodokļu apjoms tieši par dažiem procentiem samazināsies, nevis palielināsies.

Tāpat ir jautājums par iecerēto slieksni 3750 eiro mēneša ienākuma apmērā, zem kura būs zemāks nodoklis. Manuprāt, lai izlīdzinātu kopīgo ienākumu nevienlīdzību, zemāka nodokļa likme (20%) būtu piemērojama ienākumiem līdz kādiem 1500-2000 mēnesī, augstāk jau atstājot nākamo (23%). Un vispār tie, kas saņem mēnesī virs 5000, mierīgi varētu atļauties maksāt vēl augstāku likmi, piemēram, 25%.

Nevienlīdzība ir jāmazina ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem!

Sociāldemokrātija Latvijā un Eiropā

1. maijā LR1 raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons sarunājās ar ekspertiem – studijas viesiem par sociāldemokrātiskajām idejām un centienu izplatību Eiropā. Raidījuma gaitā telefonintervijai tiku sazvanīts arī es; te piedāvāju manis teiktā ierakstu [4:22].

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Savukārt, ja vēlaties noklausīties visu raidījumu, aicinu to darīt LR1 mājaslapā.

VID jādarbojas kā privātam uzņēmējam, nevis kā ierēdņu armijai

Lai gan Igaunijā ir mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, Igaunijas valsts budžets šogad ir lielāks nekā Latvijas. Tas nozīmē, ka igauņi var atlicināt vairāk naudas veselībai, izglītībai, transporta infrastruktūrai un, galu galā, vairāk investēt turpmākajā attīstībā un izaugsmē. Tas arī nākotnē dos priekšrocības mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Kādēļ igauņiem izdodas iekasēt vairāk nodokļu? / lasīt tālāk

Replika: par solidaritātes nodokli

Saeimas plenārsēdes ietvaros šodien no tribīnes izteicu īsu komentāru par tā saucamā solidaritātes nodokļa likumu – te stenogramma.

“Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā, nu… ekonomiskā krīze, finanšu krīze, sauciet, kā jūs gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji – un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne? – pateica valdībai: paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātības veidā. Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, jauna māja. Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam?

Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā tagad ko mēs redzam – ka mūsu uzņēmumu nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļu līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo!” (Aplausi.)

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. / lasīt tālāk

EK panāk, ka Latvija pētniecībai un attīstībai atvēl par 38,7% vairāk līdzekļu

Latvija jau pirms vairākiem mēnešiem saņēma Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vērtējumu ES fondu Latvijas apguves plāniem nākamajiem septiņiem gadiem. Neoficiālais vērtējums bija kritisks. Īsi sakot, tajā tika norādīts, ka Latvija pārāk maz līdzekļu plāno atvēlēt zinātnei, pētniecībai un inovācijām, bet pārāk daudz ceļu infrastruktūrai.

Protams, EK neuzskata, ka ar ceļiem Latvijā viss ir kārtībā un tiem līdzekļU pietiek. Gluži pretēji. Taču tiek norādīts, ka šai nozarei mēs līdz šim krietni par maz līdzekļu esam atvēlējuši tieši no nacionālā budžeta – ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu pamatā balstot uz ES fondu resursiem. EK neoficiālos komentāros norādījusi, ka par fondu naudu būtu jāattīsta TEN-T (ES Transeiropas transporta tīkla) ceļi, bet investīcijas reģionāliem un mazākas nozīmes ceļiem ir finansējamas no valsts budžeta. / lasīt tālāk

Par neatkarīgo Indiju

Augustā piedalījos Indijas vēstniecības un Indijas Latvijas Tirdzniecības kameras sadarbībā ar LU Indijas studiju un kultūras centru organizēto Indijas Republikas Neatkarības dienas svinēšanu, kura norisinājās augstskolas “Turība” viesmīlīgajās telpās. / lasīt tālāk

Rudens sesija – budžets: pagrieziens nodokļu politikā

Budžeta izstrāde, kas turpinājās visu vasaru, nu tuvojās beigām – un Finanšu ministrs Andris Vilks nesīs mums labi pazīstamo ādas portfeli uz Saeimu 1. oktobrī. Mūsu iedibinātā finanšu disciplīna tagad nosaka, ka sabiedrību nedrīkst atstāt neziņā līdz pēdējam brīdim, gaidot jauno gadu – cik tad naudas būs valsts kasē un kas to dabūs! Jau divus gadus arī negriežam nost, bet liekam klāt.

Tomēr šoreiz koalīcijas iekšējos cīniņos par budžeta naudas sadalīšanu sabiedrībai pagājis secen pavisam “revolucionārs” pagrieziens mūsu valsts nodokļu politikā, kuru tad gribu komentēt plašāk. / lasīt tālāk

Labas ziņas

…Nodokļu krāpniekiem radītas pasaules līmeņa galvassāpes – pirms dažām dienām ES valstu līderu samitā Briselē, kurā piedalījās arī Valdis Dombrovskis, tika apstiprināta sistēma, kurā visas valsts piekrita apmainīties ar informāciju par nodokļiem, pēdējām padodoties Luksemburgai un Austrijai. / lasīt tālāk