Tag Archives: nodokļi

Atklātā vēstule: trīs jautājumi tiesībsargam

Šodien Saeimas plenārsēdē, komentējot LR tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par padarīto 2017. gadā, aicināju uzlabot sadarbību starp tiesībsargu un parlamentu un uzdevu dažus precizējošus jautājumus. Diemžēl no Jansona k-ga pretī saņēmu emociju pilnu uzbrukumu, bet ne atbildes… Tāpēc jūtos spiests jautāt vēlreiz, nu jau atklātā vēstulē.

Pirmkārt. Tiesībsargs ziņoja, ka mums esot ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek “izņemti” no Latvijas ģimenēm un nonāk adopcijā ārzemēs, bet dienesti ir bezspēcīgi un nevar palīdzēt mūsu tautiešiem.

Ar to acīmredzot bija domāta adopcija uz Angliju. Savā uzrunā informēju, ka šādu gadījumu ir bijis mazāk nekā 20, turklāt gandrīz visos gadījumos tomēr bērni atgriezti pašu ģimenēm Anglijā vai iestādēm Latvijā, adopcijā pēc plašākas izmeklēšanas palikuši tikai četri. Un mans jautājums tiesībsargam ir – kad tad šiem četriem ir labāk, palikt mīlošās ģimenēs vai atgriezties tajās, kur viņiem fiziski dara pāri! Kaut kā tiesībsargs nonāk pretrunā pats ar sevi.

Vispār Jansona k-gs klaji aizvainoja mani, sakot, ka man neinteresē Latvijas bērnu liktenis: “Es saprotu, ka nu četri bērni, kas ir izņemti kaut kur no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, tas jau tā kā tāds nieks vien ir, jā. Es tā no deputāta Lejiņa sapratu. Jo tie ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti, nu tas jau nekas, jā.”

Senākos laikos man par šādiem vārdiem būtu tiesības Jansona k-gu izsaukt uz dueli. Bet vai viņš pats ir vispār painteresējies, kāpēc citos gadījumos bērnus vecākiem atgrieza, bet tikai šajos četros nē? Jeb, ja bērnus sit Latvijas pilsoņi, tad viss, Jansonaprāt, ir kārtībā.

Otrkārt. Vai tiešām mums jāgaida, kad garīgi slims cilvēks nositīs savu ģimenes locekli vai padarīs viņa dzīvi par elli? Jo “pret paša gribu” nevarot tikt ievietots aprūpes iestādē. Psihiski slimam cilvēkam tas nekad nebūs “saskaņā ar paša gribu”, jo psihiski slims cilvēks nezina, ka ir slims. Vai tāpēc mums vispirms jāsagaida traģēdija? Gribētos zināt, vai tiesībsargs ir sekojis šīs problemātikas risinājumu attīstībai citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā. Arī upuriem ir cilvēktiesības!

Un visbeidzot, treškārt. Eiropas Komisija savos lēmumos balstās uz Latvijas statistiku, un mums ir tiešām liela t.s. “ēnu ekonomika”. No tiesībsarga izskanēja pārmetums, ka es neinformējot institūcijas par man zināmajiem “aplokšņu algu” gadījumiem. Kļūdāties, informēju gan – piemēram, par gaļas kombinātu “Nākotne” Kurzemē. Notikusī izmeklēšana kaut kur gan izčākstēja… Cik reizes tiesībsargs pats ar savām lielajām zināšanām un 35 darbinieku lielo biroju ir ziņojis par nodokļu nemaksātājiem?

Jaunieviesums mūsu budžetam nākamgad!

Zināms, ka nākamā gada budžets būs Latvijas vēsturē līdz šim vislielākais budžets. Mēs samazinām nodokļus plašam iedzīvotāju lokam – no pašreizējā līmeņa samazinot nodokli līdz 20% ienākumiem zem 20 tūkstošiem eiro gadā un paturot esošos 23% tālāk ienākumiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā.

Savukārt tie, kuru ienākumi pārsniedz 55 tūkstošus eiro gadā, varētu atļauties pat vairāk, ne tikai jauno likmi 31,4% apmērā. Tā vienalga ir zema likme, ja salīdzinām kaut vai ar tādām valstīm kā Dānija un Zviedrija. Piedevām būs lielāka minimālā alga – 430 eiro, maznodrošinātajiem pensionāriem kāps pensiju apmēri.

Ir svarīgi iegaumēt, ka beidzot lielāka uzmanība tiks pievērsta pētniecībai, piešķirot vairāk līdzekļu – jo jauni produkti un izgudrojumi ir mūsu nākotne. Svarīga būs arī valodas un citas reformas izglītībā – piemēram, vai mums vispār ir kāda nākotne, ja bērniem saglabājas iespēja izaugt, vispār nemācoties fiziku un matemātiku…

Bet galvenais jaunieviesums, manuprāt, būs samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.  Jau līdz šim mums bija divi PVN likmju līmeņi – pilnais 21% un samazinātais 12% (piemēram, viesnīcām – lai veicinātu tūrismu utt.). Bet tagad būs trešā, vēl iespaidīgāka: tikai 5%, kas nozīmēs lielākus resursus audzētājiem viņu rūpala attīstīšanai.

Eiropā tas faktiski nav nekas jauns. Savulaik ..lasīt tālāk

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Nodokļu reforma Latvijā

Apsveicu valdību ar pieņemtajām nodokļu vadlīnijām, taču aicinu atcerēties, ka tās ir tikai vadlīnijas – un vasara būs jāvelta to izstrādei, lai jaunā nodokļu sistēma tik tiešām mazinātu nevienlīdzību, kā bija sākotnēji iecerēts un pausts sabiedrībā.

Šobrīd diemžēl pieņemtā vadlīniju redakcija dažubrīd mulsina, jo pēc tās sanāk, piemēram, ka lielo dividenžu saņēmējiem kopīgais nodokļu apjoms tieši par dažiem procentiem samazināsies, nevis palielināsies.

Tāpat ir jautājums par iecerēto slieksni 3750 eiro mēneša ienākuma apmērā, zem kura būs zemāks nodoklis. Manuprāt, lai izlīdzinātu kopīgo ienākumu nevienlīdzību, zemāka nodokļa likme (20%) būtu piemērojama ienākumiem līdz kādiem 1500-2000 mēnesī, augstāk jau atstājot nākamo (23%). Un vispār tie, kas saņem mēnesī virs 5000, mierīgi varētu atļauties maksāt vēl augstāku likmi, piemēram, 25%.

Nevienlīdzība ir jāmazina ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem!

Sociāldemokrātija Latvijā un Eiropā

1. maijā LR1 raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons sarunājās ar ekspertiem – studijas viesiem par sociāldemokrātiskajām idejām un centienu izplatību Eiropā. Raidījuma gaitā telefonintervijai tiku sazvanīts arī es; te piedāvāju manis teiktā ierakstu [4:22].

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Savukārt, ja vēlaties noklausīties visu raidījumu, aicinu to darīt LR1 mājaslapā.

VID jādarbojas kā privātam uzņēmējam, nevis kā ierēdņu armijai

Lai gan Igaunijā ir mazāk iedzīvotāju nekā Latvijā, Igaunijas valsts budžets šogad ir lielāks nekā Latvijas. Tas nozīmē, ka igauņi var atlicināt vairāk naudas veselībai, izglītībai, transporta infrastruktūrai un, galu galā, vairāk investēt turpmākajā attīstībā un izaugsmē. Tas arī nākotnē dos priekšrocības mūsu ziemeļu kaimiņiem.

Kādēļ igauņiem izdodas iekasēt vairāk nodokļu? ..lasīt tālāk

Replika: par solidaritātes nodokli

Saeimas plenārsēdes ietvaros šodien no tribīnes izteicu īsu komentāru par tā saucamā solidaritātes nodokļa likumu – te stenogramma.

“Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā, nu… ekonomiskā krīze, finanšu krīze, sauciet, kā jūs gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji – un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne? – pateica valdībai: paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātības veidā. Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, jauna māja. Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam?

Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā tagad ko mēs redzam – ka mūsu uzņēmumu nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļu līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo!” (Aplausi.)

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. ..lasīt tālāk

EK panāk, ka Latvija pētniecībai un attīstībai atvēl par 38,7% vairāk līdzekļu

Latvija jau pirms vairākiem mēnešiem saņēma Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vērtējumu ES fondu Latvijas apguves plāniem nākamajiem septiņiem gadiem. Neoficiālais vērtējums bija kritisks. Īsi sakot, tajā tika norādīts, ka Latvija pārāk maz līdzekļu plāno atvēlēt zinātnei, pētniecībai un inovācijām, bet pārāk daudz ceļu infrastruktūrai.

Protams, EK neuzskata, ka ar ceļiem Latvijā viss ir kārtībā un tiem līdzekļU pietiek. Gluži pretēji. Taču tiek norādīts, ka šai nozarei mēs līdz šim krietni par maz līdzekļu esam atvēlējuši tieši no nacionālā budžeta – ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu pamatā balstot uz ES fondu resursiem. EK neoficiālos komentāros norādījusi, ka par fondu naudu būtu jāattīsta TEN-T (ES Transeiropas transporta tīkla) ceļi, bet investīcijas reģionāliem un mazākas nozīmes ceļiem ir finansējamas no valsts budžeta. ..lasīt tālāk

Par neatkarīgo Indiju

Augustā piedalījos Indijas vēstniecības un Indijas Latvijas Tirdzniecības kameras sadarbībā ar LU Indijas studiju un kultūras centru organizēto Indijas Republikas Neatkarības dienas svinēšanu, kura norisinājās augstskolas “Turība” viesmīlīgajās telpās. ..lasīt tālāk