Tag Archives: sadarbība

Viesi no Indijas

Šajās dienās Latvijā viesojas Indijas Republikas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Sumitra Mahadžana (Sumitra Mahajan) ar delegāciju; vakar augstā viešņa tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci un deputātiem, kā arī piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Šodien ar nepacietību gaidu viņas ierašanos manis vadītās Latvijas un Indijas parlamentārās sadarbības grupas sēdē!
foto: Ernests Dinka, Saeima

Kā Latvija atbalstīja Somiju Ziemas karā

Kopš Krimas aneksijas Somija un Zviedrija ir tik cieši tuvinājušās NATO, ka arī mums kā NATO dalībvalstij tiek ar tām stiprinātas militārās un drošības saites. Tāpēc ir vērts atskatīties uz tālāku pagātni un to, ka mums jau reiz tādas ir bijušas, divpusēji sniedzot atbalstu Somijai Ziemas karā.

Esam daudz dzirdējuši par somu varonīgo cīņu šajā karā, kas bija viens no atslēgas notikumiem, lai Somija saglabātu savu neatkarību pēc Otrā Pasaules kara. Ziemas karā Somijas armijas rindās kā brīvprātīgie pievienojās liels skaits zviedru, norvēģu – un arī baltieši.

(kas zina, varbūt kāds no vīriem šajā foto ir arī brīvprātīgais no Baltijas!)

Somi cerēja, ka arī oficiāli karā iesaistīsies Baltijas valstis, tādējādi daļu frontes smaguma paņemot uz saviem pleciem. Tomēr Baltijas valstīs jau bija izvietotas Padomju Savienības militārās bāzes, valdošā elite Ulmaņa vadībā bija pieņēmusi lēmumu sadarboties ar Padomju Savienību un pakļauties tās prasībām. Tomēr, neskatoties uz šo valdības politiku un Padomju Savienības propagandu Baltijas valstīs, iedzīvotāju vidū valdīja liels atbalsts un līdzi jušana somu cīņai.

Sabiedrība ne vien juta līdzi, bet arī aktīvi iesaistījās un ..lasīt tālāk

Atklātā vēstule: trīs jautājumi tiesībsargam

Šodien Saeimas plenārsēdē, komentējot LR tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par padarīto 2017. gadā, aicināju uzlabot sadarbību starp tiesībsargu un parlamentu un uzdevu dažus precizējošus jautājumus. Diemžēl no Jansona k-ga pretī saņēmu emociju pilnu uzbrukumu, bet ne atbildes… Tāpēc jūtos spiests jautāt vēlreiz, nu jau atklātā vēstulē.

Pirmkārt. Tiesībsargs ziņoja, ka mums esot ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek “izņemti” no Latvijas ģimenēm un nonāk adopcijā ārzemēs, bet dienesti ir bezspēcīgi un nevar palīdzēt mūsu tautiešiem.

Ar to acīmredzot bija domāta adopcija uz Angliju. Savā uzrunā informēju, ka šādu gadījumu ir bijis mazāk nekā 20, turklāt gandrīz visos gadījumos tomēr bērni atgriezti pašu ģimenēm Anglijā vai iestādēm Latvijā, adopcijā pēc plašākas izmeklēšanas palikuši tikai četri. Un mans jautājums tiesībsargam ir – kad tad šiem četriem ir labāk, palikt mīlošās ģimenēs vai atgriezties tajās, kur viņiem fiziski dara pāri! Kaut kā tiesībsargs nonāk pretrunā pats ar sevi.

Vispār Jansona k-gs klaji aizvainoja mani, sakot, ka man neinteresē Latvijas bērnu liktenis: “Es saprotu, ka nu četri bērni, kas ir izņemti kaut kur no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, tas jau tā kā tāds nieks vien ir, jā. Es tā no deputāta Lejiņa sapratu. Jo tie ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti, nu tas jau nekas, jā.”

Senākos laikos man par šādiem vārdiem būtu tiesības Jansona k-gu izsaukt uz dueli. Bet vai viņš pats ir vispār painteresējies, kāpēc citos gadījumos bērnus vecākiem atgrieza, bet tikai šajos četros nē? Jeb, ja bērnus sit Latvijas pilsoņi, tad viss, Jansonaprāt, ir kārtībā.

Otrkārt. Vai tiešām mums jāgaida, kad garīgi slims cilvēks nositīs savu ģimenes locekli vai padarīs viņa dzīvi par elli? Jo “pret paša gribu” nevarot tikt ievietots aprūpes iestādē. Psihiski slimam cilvēkam tas nekad nebūs “saskaņā ar paša gribu”, jo psihiski slims cilvēks nezina, ka ir slims. Vai tāpēc mums vispirms jāsagaida traģēdija? Gribētos zināt, vai tiesībsargs ir sekojis šīs problemātikas risinājumu attīstībai citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā. Arī upuriem ir cilvēktiesības!

Un visbeidzot, treškārt. Eiropas Komisija savos lēmumos balstās uz Latvijas statistiku, un mums ir tiešām liela t.s. “ēnu ekonomika”. No tiesībsarga izskanēja pārmetums, ka es neinformējot institūcijas par man zināmajiem “aplokšņu algu” gadījumiem. Kļūdāties, informēju gan – piemēram, par gaļas kombinātu “Nākotne” Kurzemē. Notikusī izmeklēšana kaut kur gan izčākstēja… Cik reizes tiesībsargs pats ar savām lielajām zināšanām un 35 darbinieku lielo biroju ir ziņojis par nodokļu nemaksātājiem?

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Turpinām nostiprināt mūsu enerģētisko drošību

Lai gan elektroenerģijas tirgus Latvijā ir liberalizēts, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ir sinhronizēta postpadomju elektroenerģijas zonā jeb sistēmā kopā ar tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija. Visās Baltijas valstīs ir pieņemts politiskais lēmums, ka nepieciešama desinhronizācija ar postpadomju telpu un sinhronizācija ar ES valstīm, taču tuvākajā laikā visām trim valstīm kopā vēl jāizlemj, kā to paveikt vislabāk. ..lasīt tālāk

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. ..lasīt tālāk

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr ..lasīt tālāk

Indija-Latvija 2016

Tā nu sanāk, ka atkal jāraksta te par Indijas un Latvijas sadarbības tēmu, lai arī pēdējā laikā jau tik bieži tas noticis. Taču nevar nepieminēt svarīgus pārstāvjus, kas ieradās pie mums viesos viņnedēļ – šoreiz Indijas Republikas Elektronikas, IT un tieslietu ministra Ravi Šankara Prasada un viņa pavadoņu izskatā, kuru vidū bija arī Indijas vēstniece Latvijā – Banašri Bose Harisone, ar kuras pieminējumiem mani lasītāji ir saskārušies jau daudzkārt. Starp citu, vēstnieces darbs Latvijā šobrīd lēnām tuvojas noslēgumam, un es no tīras sirds saku viņai paldies par paveikto abu valstu sadarbības labā, jo izdarīts ir daudz.

Vizītes pirmajā dienā ministrs ar visu delegāciju viesojās Saeimā, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un atsevišķiem deputātiem no Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Plašāk par šo tikšanos var lasīt Saeimas mājaslapā; turpat aplūkojams arī īss video: http://saeima.lv/lv/galleries/video/5455/28586.

Nākamajā dienā kā jau minētās parlamentāras sadarbības grupas vadītājs uzaicināju ministru un viņa pavadoņus īsās pusdienās, kur Saeimu tāpat pārstāvēja arī deputāti Veiko Spolītis un Inguna Sudraba. Runājām faktiski par visu – sākot ar demokrātiju un cilvēktiesībām, beidzot ar starptautiskā terorisma problēmu. Un bija jāsecina, ka sarunas mums viegli vedas, jo abās valstīs ir spēcīgas demokrātiskās iekārtas.

Baltijas centra atklāšana Indijā

Dr. Habil. Philol., Prof. Sigma Ankrava atsūtījusi man video no Baltijas centra atklāšanas Indijā (kopā ar pateicību par atbalstu tam no manis vadītās Saeimas sadarbības grupas ar Indijas parlamentu); vēlējos tajos dalīties arī ar Jums, varbūt būs interesanti paskatīties. ..lasīt tālāk