Tag Archives: ārlietas

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. ..lasīt tālāk

Senču gudrība mūsdienās: Latvijas ārpolitika (+ video)

Vēlos uzteikt Latvijas Ārlietu institūtu (LĀI) par divām ļoti nozīmīgām un noderīgām publikācijām – pirmkārt, ekspertu rakstu apkopojumu “Latvijas ārlietu simtgade. I sējums: Idejas un personības” (288 lpp.), otrkārt, tādā pašā formā angļu valodā tapušo krājumu “The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered” (208 lpp.).

Pirmā no minētajām tapusi Diānas Potjomkinas, Andra Sprūda un Valtera Ščerbinska redakcijā; grāmata tika atklāta 17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Kā sevišķi zīmīgu tās saturā gribu izcelt tieši vēsturnieka Valtera Ščerbinska rakstīto nodaļu – “Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā”. Tajā autors piemin Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš 1918. gadā  ..lasīt tālāk

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Stipra Latvija stiprā Eiropā

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

..lasīt tālāk

2015. gada Ārlietu debates Saeimā

Šī gada 22. janvārī Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ministra uzstāšanās debatēs runāju arī es; šeit piedāvāju iepazīties ar runas stenogrammu.

no www.saeima.lv

“Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem… Ekselences!

Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10. Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)… atcerieties… jā… Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna… Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu… ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku. ..lasīt tālāk

Vēstule no Taškentas

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Saeimas Ārlietu komisijas delegācija tika uzaicināta uz vizīti Uzbekistānā. Devāmies turp deputāta Ojāra Ērika Kalniņa vadībā – es kopā ar deputātiem Inesi Aizstrautu, Valdi Zatleru un Ilmāru Latkovski, kā arī komisijas vecāko konsultanti Anitu Ābolu; tulkošanas pienākumus no mūsu puses uzņēmās Anna Hrapan-Gromnicka.

Vizītes gaitā notika tikšanās ar Uzbekistānas Olij Mažlis Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Sadiku Safajevu, Ārlietu ministra pirmo vietnieku Diljoru Hakimovu, kā arī Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministru Eljoru Gaņijevu. ..lasīt tālāk

Pārdomas: ko pateikt nepaspēju…

Vēl pie Saeimā notikušo Ārlietu debašu runas gribētos piebilst dažus vārdus, ko tobrīd laika ierobežojuma dēļ nepaspēju. Faktiski tas ir komentārs par Latvijas iestāšanos eirozonā ar dažiem argumentiem, par kuriem aicinātu tīri objektīvi aizdomāties arī savus lasītājus.

Šobrīd, kad Latvija ir kļuvusi par stabilu eirozonas dalībnieci, tai ir izveidojies pilnīgi jauns ietekmes līmenis uz starptautisko arēnu, kāds Latvijai nav bijis pieejams nekad iepriekš, nevienā iekārtā vai laikā.

Pirmkārt, mūsu Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics tagad kļūst par Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes locekli – viņa balsij būs tāds pats svars kā Vācijas Centrālās bankas prezidentam. Kā zināms, savulaik tieši ECB prezidenta Mario Dragi aktīva rīcība faktiski izglāba eirozonu no finanšu krīzes (slavenais citāts “Es darīšu visu, kas būs nepieciešams!” – 2012. gadā). Un šai bankai ir netieša ietekme arī uz bankām citās valstīs, kur eiro nav, taču galvenais ir tās milzīgā ietekme uz pasaules valūtas tirgiem – ar eiro kā otro lielāko valūtu pasaulē.

Otrkārt, mūsu Finanšu ministrs, piedaloties Eiropas Savienības finanšu ministru padomēs (Ecofin), tagad jau varēs iepriekš tikties pirms šīs padomes sēdēm ar eirozonas finanšu ministriem t.s. eirozonas neformālajā padomē. Tātad vārds divās padomēs.

Treškārt, mūsu Premjerministre pārstāv Latviju dažādās Eiropas Savienības padomēs dalībvalstu vadītāju līmenī – kā eirozonas valsts premjers.

Aicinu ikkatru uzdot sev šo jautājumu:
Vai Latvijai jebkad tās vēsturē ir bijusi tik liela teikšana Eiropā un pasaulē?

2014. gada Ārlietu debates Saeimā

Šodien Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc šīs uzstāšanās tradicionāli norisinājās arī deputātu debates par ministra ziņojumu, kurās piedalījos arī es. Šeit manas runas stenogramma un audio ieraksts:

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

STENOGRAMMA ..lasīt tālāk

Sens Latvijas draugs viesojas Saeimā

Ceturtdien Saeimā tika pasniegta Cicerona balva par Zviedrijas un Latvijas sadarbības sekmēšanu – nevienam citam kā Zviedrijas Ārlietu ministram Karlam Biltam, kuru personīgi pirmoreiz iepazinu vēl tajā laikā, kad vadīju Latvijas Tautas frontes nodaļu Zviedrijā. Prieks bija atkal ministru redzēt, atceros, cik atsaucīgi viņš toreiz pieņēma LTF delegāciju.

LTF vizītes pamatā bija trīs lūgumi Zviedrijas Ārlietu ministrijai – 1) finansiāli atbalstīt Latvijas informācijas biroja izveidošanu Stokholmā, 2) apmācīt mūsu vēlēšanu ekspertus, 3) uzsākt radio raidījumus latviešu valodā no Zviedrijas uz Latviju. Un visi šie punkti tika realizēti. Tas faktiski nodrošināja LTF uzvaru Augstākās Padomes vēlēšanās – bez kā Neatkarības deklarācijas pieņemšana nemaz nebūtu bijusi iespējama.

fotogrāfijas avots: www.saeima.lv

Amatieru kino un cilvēku drošība

Viņnedēļ pie mums norisinājās nu jau par tradīciju kļuvušais Ziemeļeiropas lielākais ārlietu un drošības jautājumu forums – „The Rīga Conference 2012”, kurā pulcējās vairāk nekā 300 politiskie līderi, diplomāti, eksperti un akadēmiķi no visas pasaules. Forumu organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), LR Ārlietu ministrija un LR Aizsardzības ministrija. ..lasīt tālāk