Tag Archives: ASV
Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei
Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.
Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.
– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.
– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!
– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?
– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!
Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.
Kopā – par sadarbību
Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.
Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.
Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.
Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.
Dažas atziņas par Krieviju
Piedalījos konferencē par Krieviju un pasauli – 100 gadi pēc revolūcijas. Rīkoja Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Jarl Hjalmarson fonds. Te dažas atziņas, kas radušās konferences gaitā. / lasīt tālāk
Eiropai jākļūst pieaugušai
Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. / lasīt tālāk
EDSO PA Ziemas sesija Vīnē
Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.
Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā. / lasīt tālāk
Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā
Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:
Stāsts par politisku vilšanos
ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās (COSAC) šoreiz norisinājās Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, un turp devās arī Latvijas delegācija deputātes Lolitas Čigānes vadībā (Rihards Kols, Igors Pimenovs un es, Atis Lejiņš).
Diemžēl jāsaka, ka šī konference radīja manī diezgan dziļu vilšanos un zināmā mērā pat šoku par to, cik maz citu valstu deputāti šķiet esam informēti par dažādām politiskām norisēm Eiropas līmenī.
Teiksim, kaut vai par to pašu TTIP – Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, par kuru sarunas notiek jau kopš 2013. gada, ieviestas “sarkanās līnijas” utt. Bet pretargumenti atkal izskanēja visi tie paši vecie, kas jau neskaitāmas reizes atspēkoti. Klausoties diskusijās, radās šī vilšanās, ka tu vari runāt un runāt, bet nāk nākamā reize, un atkal viss izrādās bijis kā pret sienu. / lasīt tālāk
Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot
Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!
Baltijas Asambleja
Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.
Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr / lasīt tālāk
ASV prezidenta vēlēšanas un transatlantiskās attiecības
Viņnedēļ Latvijā ar publisku lekciju par transatlantisko attiecību stāvokli un ASV prezidenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz tām uzstājās doktors Daniels Hamiltons, Džona Hopkinsa Universitātes domnīcas SAIS (transatlantisko studiju centra) izpilddirektors. Lekciju organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu un Baltijas-Amerikas Brīvības fondu.
Manā skatījumā šī bija ārkārtīgi aktuāla un interesanta analīze par ASV prezidenta vēlēšanu procesu un dažādiem strāvojumiem Amerikas ārpolitikā.
Piemēram, par Donaldu Trampu, kurš / lasīt tālāk
Skandalozais Donalds Tramps
Augusta ieskaņā, arvien tuvāk nākot ASV prezidenta vēlēšanām, “Rīga TV24” raidījumā “Globuss” runājām par to, kāpēc tik liels skaits amerikāņu atbalsta kandidātu Donaldu Trampu. Sarunā ar žurnālistu Ansi Bogustovu līdzās man piedalījās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Mārtiņš Hiršs; savukārt, raidījuma otrajā daļā diskusiju ar tā vadītāju turpināja Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina un LU psiholoģijas nodaļas vadītājs Prof. Ivars Austers.