Rolfu Ekmani pieminot

Rolfs Ekmanis (1929-2017) bija izcils latviešu literatūrzinātnieks un sabiedriskais aktīvists, kuram bija milzu nopelni latviešu trimdas iekustināšanā un Latvijas neatkarīgas idejas izvēršanā no ieceres līdz realitātei.

Kad pats biju pusaudža gados, Ekmanis un viņa līdzbiedri bija tā jaunā paaudze, jaunā inteliģence, kura tādus kā es iedvesmoja un rosināja rīkoties. Vēl Austrālijā man rokās nonāca Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāla “Jaunā Gaita” numuri, kurā Rolfs Ekmanis bija viens no redaktoriem (galvenais redaktors vēlāk no 1998. gada), un tieši tas mani pamudināja apgūt un izprast latviešu augstāka līmeņa, literāro valodu.

1960-ajos gados izveidojās tā sauktā “Katskiļu kustība” – pusslepenas latviešu inteliģences pārstāvju sapulces / lasīt tālāk

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. / lasīt tālāk

Debates on foreign policy, 2017

Here is my parliamentary speech in the debates on foreign policy in January.

Ministers, Excellencies, Honorable Presidium and Members of Parliament!

‘’The post-historical nirvana has ended! The prevailing conviction that the ambitions of great powers belongs to the past together with spheres of influence is gone”.

This was acknowledged by the director of the Latvian Institute of International Affairs Prof. Andris Spruds.

Are we really returning to a state of affairs  which existed in the previous century between the two wars? Then you had the conviction that it is best if everybody is for themselves. We know how this ended for us and Europe. / lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Replikas labad

Pirms dažām dienām medijos bija lasāms publicista Viļa Selecka raksts par neuzticību Latvijas politiķiem un galvenokārt Saeimai, tajā skaitā, cik noprotams, arī no paša autora – nu jau esot tik slikti, ka varot pienākt atkal laiks ar akmeņu lidošanu Saeimas logos… Taču, lasot rakstu sīkāk, nācās secināt, ka daļa no šīs nepatikas varētu būt nākusi tomēr arī no zināšanu trūkuma par to, kā tad īsti ir organizēts Saeimas darbs un vispār politisko lēmumu pieņemšanas struktūra valstī.

Sāksim jau ar pārmetumu par to, ka 2017. gada budžets esot pieņemts vienas dienas laikā un tāpēc nekvalitatīvs. Pirmkārt, lai cienījamais publicists tomēr paskatās, arī cik stundas toreiz tā “viena diena” vispār gāja! Otrkārt, Saeimas darbs nenotiek tikai dažas stundas reizi nedēļā plenārsēdēs, kā varbūt daudziem gribētos domāt… Tomēr nāksies šīs rozā brilles noraut – ārkārtīgi daudz uz āru neredzamā darba tiek izdarīts frakcijās, komitejās un komisijās, likumprojektus un to daļas līdz sīkumiem gatavojot, kamēr plaši publiski redzamās plenārsēdes ir domātas jau to noslēguma versiju pieņemšanai.

Treškārt, kāpēc ir atkal jāpievērš uzmanība tikai sliktajam, izceļot to pāri visam? Jā, esmu jau teicis, – kļūdas BIJA. Taču / lasīt tālāk

Kā deputātā Elksniņā pamodās komunists

Iepriekš par to nerakstīju, negribējās sev un citiem bojāt svētku noskaņu. Tomēr pavisam bez ievērības atstāt to nekādā gadījumā nespēju, tāpēc ķeros pie lietas tagad.

Saeimas plenārsēdes laikā pagājušā gada 22. decembrī deputāts Andrejs Elksniņš pēkšņi izteica tādas ļoti “interesantas” domas par to, kā valstī, viņaprāt, vajadzētu ieviest kārtību. Diskutējot par finanšu ministres demisijas pieprasījumu, “Saskaņas” deputāts cita starpā paziņoja:

“(…) šādos brīžos man tiešām ir žēl, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc, pāris nostādītu pie sienas – un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme.”

Deputāta Elksniņa sirdij tik tuvajā komunistiskajā Ķīnā, starp citu, pie sienas parasti liek tieši režīma opozīcijas pārstāvjus, / lasīt tālāk

Priecīgus svētkus!

Lūk, kāds skats šajās dienās pa manu logu pavēries. Lai arī Jums balti un gaiši svētki!

Vai pārtikas atkritumi ir problēma?

Vai Jūs spējat noticēt, ka pasaulē trešdaļa no saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos? Un tikai šī izmestā pārtika rada trešo lielāko karbona dioksīda emisiju apjomu! Tas nozīmē – lai saražotu pārtiku, ko vēlāk izmetam, mēs patērējam ļoti daudz dažādu resursu, tajā skaitā degvielu, ūdeni, darba stundas, zemes platības un, galu galā, arī naudu. Eiropas Savienībā gadā atkritumos tiek izmesti 100 miljoni tonnu pārtikas. Un tas notiek laikā, kad daudziem līdzpilsoņiem trūkst pārtikas, lai dzīvotu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi.

Daudzi uzreiz teiks: “Tā nevar būt, es tik daudz ārā nemetu!”. Tomēr statistika liecina par pretējo. Apmēram trešdaļa šo atkritumu rodas mūsu ledusskapjos, bet pārējais pārtikas ražošanas procesā, uzglabāšanā, mazākos un lielākos veikalos, sabiedriskajā ēdināšanā. Katrā šajā posmā daļa pārtikas nonāk atkritumos, un mēs no tā varētu izvairīties. Piemēram, / lasīt tālāk

Kad aiz kokiem neredz mežu

Virsrakstā minēto sakāmvārdu rodas vēlme piesaukt, kad atkal un atkal lasu pārmetumus Saeimas nesen apstiprinātā valsts 2017. gada budžeta virzienā. Sabiedriskās domas līmenī notiek skaļa ķīvēšanās par “deputātu kvotām”, un šajā troksnī diemžēl pazūd viss labais, kas šajā budžetā ietverts un panākts.

Trača cēlājiem vēlos teikt – jā, kļūdas bija, nemaz nenoliedzu. Nesen jau rakstīju, ka daudzi no šiem “kvotu” priekšlikumiem arī man šķita muļķīgi un nodokļu naudas izšķērdēšana. Tomēr arī Jums ir vērts paskatīties, atvainojiet, mazliet tālāk par savu degungalu.

2017. gada budžets paredz veselu rindu pozitīvu izmaiņu, kuras gan mediju uzmanību diemžēl pārsvarā nav spējušas saistīt; svarīgāk šķitis turpināt skandālu.

Balsojot par Latvijas nākamā gada budžetu, palikām uzticīgi / lasīt tālāk

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  / lasīt tālāk