Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. / lasīt tālāk

No Sēlijas pūra

Apgāds “Jumava” laidis pasaulē lielisku grāmatu “No Sēlijas pūra”, kurā apkopoti Sēlijas simboli – dabā, tautas tradīcijās, vēsturiskās vietās un arhitektūrā, zinātnē un izglītībā, literatūrā un mākslā, mūzikā, personībās. Autoru kolektīva radīto materiālu grāmatai apkopojusi māksliniece un sabiedriskā aktīviste, biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece.

“Sadaļu apraksti kārtoti Daugavas plūduma virzienā — Ilūkste, Jēkabpils, Aknīste, Viesīte, Nereta, Sala, Jaunjelgava, un katrs no tiem atzīmēts ar konkrētā novada vai novadu ģerboni. Tādējādi varēsim atpazīt, kuram no septiņiem Sēlijas novadiem pieder tieši šis pūra dārgums,” raksta grāmatas sastādītāja. “No grāmatas satura izriet, ka Sēlija vairs nesajūtas kā piemirsta un pamesta Latvijas pameita, bet kā mātes meita ar diženu pūru, kuru tā turpina darināt un ar kuru pietiekami lepni var iziet tautās,” viņai piebilst profesors Jānis Stradiņš.

Jūtos ļoti pagodināts, arīdzan nokļuvis šī darba lapās – kā gadu gaitā rosīgs sabiedriskais aktīvists, kurš nu jau teju 20 gadus mitinās mājīgā mežvidus nostūrītī Jaunjelgavā.

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem / lasīt tālāk

Turpinām nostiprināt mūsu enerģētisko drošību

Lai gan elektroenerģijas tirgus Latvijā ir liberalizēts, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ir sinhronizēta postpadomju elektroenerģijas zonā jeb sistēmā kopā ar tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija. Visās Baltijas valstīs ir pieņemts politiskais lēmums, ka nepieciešama desinhronizācija ar postpadomju telpu un sinhronizācija ar ES valstīm, taču tuvākajā laikā visām trim valstīm kopā vēl jāizlemj, kā to paveikt vislabāk. / lasīt tālāk

1973 Vs 2017

Šodien Lielbritānija oficiāli uzsākusi izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, kurš ilgs divus gadus. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks personīgi saņēmis vēstuli no Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas vēstuli – tā ir pirmā reize ES vēsturē, kad tiek iedarbināts Lisabonas līguma 50. pants.

Taču Latvijas interesēm VITĀLI svarīga ir palikšana ES kodolā, lai kāda šī struktūra veidotos nākotnē. Nevar pieļaut, ka kādreiz tiekam iztirgoti citu valstu interešu varā. Daļēji palikšanu šī kodola tuvumā esam jau nodrošinājuši ar dalību eirozonā, tomēr ar to var izrādīties arī nepietiekami. Pasaule mainās neticami ātri! Lai ilustrācijai tai kalpo šis “Brexit” patreizējā atbalstītāja, laikraksta “Daily Mail” attēls no 1973. gada ieskaņas…

Torņakalna iela 15

Pagāja 26 gadi, un beidzot atzinām mūsu valstisko būtību okupācijas gados. Biju klāt Latvijas Centrālajai padomei (LCP) veltītas piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā Torņakalna ielā 15, Pārdaugavā – tur atrodas nams, kuras telpās 1943. gada 13. augustā dibināts šis nacionālās pretošanās kustības politiskais centrs.

Plāksne tika atklāta 17. martā, atzīmējot 73. gadadienu LCP 1944. gadā pieņemtajam memorandam, kas aicināja atjaunot Latvijas valstiskumu. Vēlāk tajā pašā dienā Saeimā norisinājās LCP piemiņas fonda un Latvijas Kara muzeja rīkotā konference “Latvijas Centrālā padome Nacionālās pretošanās kustības kontekstā”.

Atvadām…

Ardievu ar dziesmu, Gido Kokar! Lai Tev vieglas smiltis.

Marts, 1989: trimdas loma Latvijas neatkarībā un nākotnes uzdevumi

Raksts balstīts uz autora priekšlasījumu par LTF un Zviedriju konferencē Upsalā pērn decembrī, ko par Baltijas tautu frontēm un attiecībām ar Zviedriju rīkoja “Krievijas un Eirāzijas pētniecības centrs” un kur piedalījās arī baltu valodu profesore Baiba Kangere un literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. 

Atmiņas… Topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā braucu ar prāmi uz Helsinkiem – lai dzelzceļa stacijā sagaidītu LTF vadību. Vēlāk, jau uz perona stāvot un gaidot vilcienu no Ļeņingradas, caur visu manu dvēseli plūst spēcīga enerģija, pārņem dīvainas apjausmas par to, ka nu taču tikšos ar īstiem revolucionāriem.

Cauri apziņai izšaujas viss, ko kādreiz esmu Kalifornijā, vēl students būdams, lasījis par revolūcijas anatomiju. Jau agrāk, vēl Austrālijas periodā, biju kā ideālisma pilns jaunietis izlēmis atbrīvot Latviju – un, uz ASV emigrējot, atmetis savu iepriekšējo inženiera izglītību un pārmeties uz humanitārajām zinātnēm, pētījumiem par revolūciju utt. Un te nu tas bija!

PDF versija ar fotogrāfijām: [0,6 Mb]

Atcerējos arī vēsturnieka un sociologa Edmunda Vilsona grāmatu “To the Finland Station” – tajā bija stāstīts arī par Ļeņinu, kurš 1917. gadā ar vācu slependienestu gādību devās uz Svēto Pēterburgu taisīt revolūciju un bija sekmīgs. Un te nu ir otrādi – šie “revolūcijas bērni” brauc no Pēterburgas stacijas “Finlandskaja” pie mums. Tikai nu tā ir nevis grāmata, bet realitāte, kurā es piedalos un par kuru vēlāk rakstīs jaunas grāmatas.

Pārņem uztraukums, jo nemaz īsti nezinu, kā viņi izskatās. Redzēti gan, bet tikai padomju Latvijas izdevumos un slepšus iegūtos TV raidījumu ierakstos. Atceros, ka Dainim Īvānam kupls matu ērkulis. Bet pārējos pat nezinu vaigā, un vai maz viņus pazīšu… / lasīt tālāk

EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.

Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā. / lasīt tālāk

68. Indijas Republikas diena

1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku, un par pirmo Indijas premjerministru kļuva Džavarharlals Neru, kurš bija pacēlis neatkarīgās Indijas karogu Deli. Arī šogad Latvijā kārtējo reizi godinājām šo notikumu, uzņemot jaunās Indijas vēstnieces Latvijā – Monikas Kapilas Mohtas delegāciju Rīgas Latviešu biedrības namā. Latvijas valdību šajā svinīgajā pieņemšanā pārstāvēja Ministru Prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, savukārt Saeimu – es kā Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītājs, kā arī grupas deputāti Andris Buiķis un Jānis Vucāns.