Rail Baltica – jaunais kopuzņēmums

Vēsturisks brīdis! Pateicoties beidzot parakstītajam kopuzņēmuma dibināšanas protokolam, Baltijas valstis atkal būs drīz savienotas ar dzelzceļu gan savā starpā, gan ar pārējo Eiropu – tāpat kā pirms kara. Varēs iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Varšavu, Berlīni, Parīzi, Londonu…

Šis ir ļoti nozīmīgs ģeopolitiskais sasniegums Latvijai un visai Baltijai – veicinot mūsu integrēšanos Eiropā caur transporta infrastruktūru. Svarīgi, ka pa šo dzelzceļu vedīs arī preces, kas ļaus samazināt izmešu daudzumu (jo līdz 2030. gadam visā ES izmešu daudzums ir jāsamazina par 40%).

Ja tā aizdomājas – iespējams, esmu pat šobrīd vienīgais dzīvais cilvēks Baltijā, kurš ar ģimeni brauca ar pēdejo vilcienu no Rīgas uz Berlīni 1944. gada vasarā. Neko gan pats tieši neatceros, man bija toreiz 2 gadi, – bet māte aprakstīja šo braucienu savā biogrāfijā. Pēc desmit gadiem jaunais vilciens – ar Eiropas sliežu standartu 1435 – būs gatavs, un tad ļoti gribētos atkārtot braucienu – šoreiz gan atgriežoties tūlīt pat, negaidot 50 gadus.

Šeit dažas fotogrāfijas, kas tapušas LR Satiksmes Ministrijā – kopuzņēmuma dibināšanas brīdī. Attēlos redzami trīs akcionāri, kuri paraksta līgumu, un triju valstu satiksmes ministri (Anrijs Matiss no Latvijas, Urve Palo no Igaunijas, Rimants Sinkevičs no Lietuvas). Notikumu fiksēja mediji no visām trim Baltijas valstīm – vienīgais, diemžēl kaut kā nemanīju pārstāvjus no mūsu galvenā sabiedriskā medija, “Panorāmas”.

Vēstule no Taškentas

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Saeimas Ārlietu komisijas delegācija tika uzaicināta uz vizīti Uzbekistānā. Devāmies turp deputāta Ojāra Ērika Kalniņa vadībā – es kopā ar deputātiem Inesi Aizstrautu, Valdi Zatleru un Ilmāru Latkovski, kā arī komisijas vecāko konsultanti Anitu Ābolu; tulkošanas pienākumus no mūsu puses uzņēmās Anna Hrapan-Gromnicka.

Vizītes gaitā notika tikšanās ar Uzbekistānas Olij Mažlis Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Sadiku Safajevu, Ārlietu ministra pirmo vietnieku Diljoru Hakimovu, kā arī Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministru Eljoru Gaņijevu. Lasīt tālāk »

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.

Sestdien – balsosim PAR Latviju!

Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.

Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā. Lasīt tālāk »

Brēka par Citadeli

Savulaik K&K (Parex īpašnieki) „nodrošināja”, ka gandrīz visa Latvijas pašvaldību un valsts nauda tika ieguldīta viņu bankā. Skandināvu bankas pret to iebilda, jo tādējādi faktiski tika pārkāptas jebkuras godīgās konkurences normas. Laimīgā kārtā tomēr valsts un pašvaldības nedrīkstēja „likt visas olas vienā grozā” – K&K ar visiem tobrīd pieejamajiem politiskajiem instrumentiem neizdevās to panākt. Citādi 1999. gadā būtu nogājusi „trubā” visa Latvija… Lasīt tālāk »

Akmens Latvijas Radio dārziņā

Trešdien Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” tika analizētas Latvijas politiskās partijas – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un mēs, Vienotība. Konkrēti Vienotības daļu veidoja žurnāliste Ginta Mūrniece, kurai šoreiz gribu veltīt zināmus pārmetumus. Lasīt tālāk »

Maksātnespējas administrēšana – tāla ceļa pirmais lielais solis

Šodien Saeimas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēmām ārkārtīgi svarīgu likumu Latvijas kā rietumnieciskas ES un NATO valsts tiesiskuma nostiprināšanai, precīzāk, grozījumus privātpersonu un uzņēmumu maksātnespējas regulējumā. Sevišķi gribu izcelt, ka turpmāk maksātnespējas administratori tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un tas vairs neļaus tiem rīkoties patvaļīgi – piemēram, atsevišķu cilvēku „turības” vairošanai. Lasīt tālāk »

Par paveikto 11. Saeimā!

Vizīte Bukarestē

Nedēļas sākumā pēc Rumānijas parlamenta aicinājuma ar kolēģiem no Saeimas Eiropas lietu komisijas (deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu un Sergeju Potapkinu, kā arī komisijas konsultantu Artūru Jefimovu) viesojāmies šīs valsts galvaspilsētā Bukarestē.

Tikāmies ar viņu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātiem. Protams, liela intereses daļa bija par situāciju pašreiz Eiropā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ne viņiem, ne mums nebija šaubu vienā lietā – šobrīd gan ES, gan NATO jābūt stiprām, neko citu nevaram atļauties. Lielu lomu savulaik nospēlējusi ASV, kura gan Baltiju, gan Rumāniju atbalstījusi ar savu karaspēku. Tas ir kalpojis kā veicinošais faktors Krievijai apstāties un piekrist miera sarunām – tāpat kā Gruzijā 2008. gadā, kad ASV iesūtīja savus karakuģus Melnajā jūrā. Lasīt tālāk »

Laiks cīnīties ar Krievijas mediju mīmikriju!

Šodien esam liecinieki pilnīgi jaunām parādībām – mūsu acu priekšā veidojas atšķirīga pasaules kārtība, kurā neviens vairs nevar būt īsti drošs, ja nesāk pats ievērot drošības pasākumus un „pieņemt mērus”. Ja ne citādi, tad vismaz, esot informētam par notiekošo.

Pirms dažām dienām Palangā norisinājās tikšanās starp Baltijas valstu parlamentāro ārlietu komisiju delegātiem, kurā runājām gan par Krievijas ieviestajām „atbildes” sankcijām pret Eiropas Savienības valstīm, gan arī par to, kā atbildēt uz Krievijas vērienīgo dezinformācijas kampaņu pasaulē. Lasīt tālāk »