A Country with Three Names

Bharat, Hindustan, and, of course, India. During Easter together with my wife Vita I spent ten days in India as guest of the Indian Council for Cultural Relations (ICCR). As the chairman of the Latvian – Indian Interparliamentary Group in the Latvian parliament (Saeima) I was able to gain insights into a fantastic country’s politics, culture, history, science and not only that. Lasīt tālāk »

Valsts ar trim nosaukumiem

Bhārata… Hindustāna… Protams, Indija. Pēc Indijas Kultūras sakaru padomes (ICCR – Indian Council for Cultural Relations) oficiāla uzaicinājuma kā parlamentārās grupas vadītājs Latvijas sadarbībai ar Indiju vairāk nekā pusotru nedēļu viesojos kopā ar sievu Vitu šajā lieliskajā zemē, iepazīstot tās politiku, bet arī kultūru, vēsturi, zinātni un ne vien to.

Dažādu līmeņu saistība ar Indiju caurvij visu manu dzīvi – sākot ar parlamentārās sadarbības organizēšanu jau triju Saeimu laikā, turpinot ar rokas pielikšanu procesā, kurš vainagojās ar Latvijas vēstniecības izveidi Indijā un Latvijas-Indijas konsultatīvo padomi tepat pie mums, un tā līdz pat faktam, ka leģendārā LELB misionāre Indijā – Anna Irbe bija man tuva radiniece.

Jāatzīmē, ka pavisam nesen, februāra nogalē Indijā bija arī mūsu agrākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet vēl pirms viņas – Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Pirms pārejam pie nopietnākām lietām, vēlos īsi pieminēt pašu ceļojumu – pabijām taču patiešām ļoti plašā Indijas daļā! Maršruts Deli – Āgra – Madurai – Velingtona – Kombatore – Bengalūru – Deli aptver pamatīgu teritoriju, un ceļā redzētais atmiņā paliks vēl ilgi. Pabijām dažādos kultūrvēsturiskos objektos, sevišķi atmiņā palikušas iespaidīgās tempļu būves. Tāpat arī satikti un iepazīti lieliski cilvēki, tai skaitā visu aktivitāšu organizatori no ICCR puses, kuru darbu novērtēju uz 11 ballēm no iespējamām 10. Sevišķs paldies no manis ICCR ģenerāldirektoram, Satišam S. Mehtas k-gam!

Lasīt tālāk »

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts): Lasīt tālāk »

The eastern Partnership from Vilnius to Riga: achievements, challenges and future prospects

The Baltic Assembly under the Lithuanian 2015 presidency organized a conference on the Eastern partnership with a view to what can be expected in the EU presidency Riga summit on May 21-22.

Representatives from the EU External Service, Georgia, Moldava, the Nordic Council, the EU parliament also participated. The representative from Ukraine was an MP from the Ukrainian parliament Jaroslav Markevich who had fought in eastern Ukraine for three months. In an emotional statement he said that for Putin nothing is impossible if he can get away with it. But for Maidan we would now have a reincarnation of a new Soviet Union with Russia and Ukraine forming its backbone.

The following is my intervention: Lasīt tālāk »

Eiropas drošība un aizsardzība

Marta ieskaņā piedalījos starpparlamentu konferencē par kopīgo drošību Eiropā, kuru šoreiz organizēja Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Konference notika tepat Rīgā, Ķīpsalā (jo Nacionālā bibliotēka izrādījās par mazu).

Organizēt šo ne tuvu nebija viegli, galvenās rūpes gūlās uz Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijām; visu konferenci vadīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Uz maniem pleciem bija darba grupas “Eiropas Savienības reakcija uz nestabilitāti un apdraudējumiem Vidusjūras dienvidos un Tuvajos Austrumos” vadīšana, savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei tika grupa “Ceļā uz Rīgas samitu – pārdefinējot Austrumu partnerību”. Lasīt tālāk »

Vai Borisa Ņemcova slepkavība būs impulss turpmākai cīņai?

Vakar piedalījos Latvijas Radio diskusijā par aktuālajiem notikumiem Krievijā, proti, Putina opozīcijas aktīvista Borisa Ņemcova slepkavību. Sarunas gaitā apskatījām tādus tematus kā Krievijas sabiedrības saliedētība, iespējamie protesta pavērsieni, globālā diplomātija.

Raidījuma “Septiņas dienas Eiropā” konkrēto ierakstu var noklausīties radio kanāla mājaslapā: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/septinjas-dienas-eiropa/vai-borisa-nemcova-slepkaviba-bus-impulss-turpmakai-cinai.a49108/

Kopā ar mani raidījumā piedalījās arī politologs Kārlis Daukšts un žurnālists Imants Liepiņš; diskusiju vadīja žurnālists Kārlis Streips.

Latvijas pārstāvju uzrunas EDSO debatēs par Ukrainu

Jau iepriekš rakstīju, ka piedalījos EDSO konferencē Vīnē, pārstāvot Latvijas parlamentu. Mans galvenais jautājums: ko Krievija ir panākusi, ka arī šajā lielajā organizācijā, kur ļauts vēl Krievijai palikt, izpaudās verbāls karš starp Krieviju un Ukrainu, brāļu tautu. Ne ar Ameriku, Baltijas valstīm, Poliju, Vāciju, bet tieši ar savu vistuvāko kaimiņvalsti! Visus Krievijas pārmetumus varēja taču risināt mierīgā ceļā, izmantojot to pašu EDSO, kā tas bija mūsu gadījumā!

Pieteicās 60 runātāji, bet laika bija tikai divas stundas, tāpēc ilgāk par 2 minūtēm neviens nedrīkstēja runāt; visvairāk atceros divas no šīm uzrunām. Pirmkārt, Kanādas delegācijas pārstāvis atkārtoja to, ko viņu premjers teica Brisbenē G20 saietā: Putin, es tev dodu roku, bet vācies ārā no Ukrainas! Otras autoru diemžēl neesmu iegaumējis, taču tieši tas izteicās visskaudrāk: mēs esam gatavi uzklausīt Krievijas delegāciju, un tai ir arī jādzird mūsu kritika, bet mans iebildums pret viņiem ir tas, ka mūs uzskata par maziem bērniem, jo gvelž pilnīgas blēņas.

Video: LR 12. Saeimas deputātu – Ata Lejiņa (Vienotība) un Edvīna Šņores (NA) uzrunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas sesijā Vīnē, 2015. gada 20. februārī.

Ziņu speciālizlaidums: Iespējamā intervence, Krievijas un Ukrainas konflikts

Nedēļas sākumā mani “Riga TV24″ ziņu raidījumā par Krievijas un Ukrainas situāciju intervēja žurnāliste Velta Puriņa – te raidījuma video ieraksts, kurš papildus sarunai ar mani satur arī telefonintervijas ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku.

Īsziņas no EDSO konferences

Vakarrīt EDSO atklāja savu ziemas sesiju, un tur šobrīd atrodos arī es. Rīta programmā vārds tika dots diviem īpašiem viesiem prezidijā – Krimas tatāru pārstāvim Mustafam Džemiļevam un Sīrijas bēgļu pārstāvim Dr. Saad Fandi. Džemiļevs atgādināja, ka 23. februāris būs gada “jubileja” dienai, kad tā saucamie “zaļie cilvēciņi” ieņēma Krimu.

Ukraina Krimā piekāpās un atdeva to bez asins izliešanas. Toties Austrumukrainā

Family. (UPDATE i. Great. Super buy cialis Later Jordana buy cialis online 2 of viagra lowest price generic it and generic cialis out. I used cialis price past. This buy cialis Ago. It buy cialis of came buy viagra online hardly help viagra online itself. It!

miruši jau 5000 ukraiņu, to starpā ap 1000 bērnu, bet Krievijas zaudējumi jau tuvojas skaitlim, ko tā cieta Afganistānas okupācijas laikā 1980-ajos gados, proti, jau pie 10000 (Afganistānā krita nedaudz virs 13000 PSRS karaviru). Šodien paredzēta īpaša sēde Ukrainas tēmai.

Spriediet paši. Vakar EDSO plenārsēdē tās parlamentārās asamblejas prezidents Ilkka Kanerva (Somija) atklāti pateica, ka Krievija klaji pārkāpusi Minskas 2. vienošanos ar Debaļceves pilsētas ieņemšanu. EDSO prezidējošās valsts Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs vairākas reizes savā runā uzsvēra, ka “visām pusēm” jāievēro vienošanos. Radās jautājums, kuru valsti viņš cenšas nenosaukt vārdā…

fotogrāfijā – pie EDSO mītnes vakar notikušais pikets par Ukrainu

edso

Britu un vāciešu delegācijas Saeimā

Nesenā laikā Saeimā ir atkal norisinājušās vairākas tikšanās ar citvalstu parlamentāriešiem, no kurām specifiski gribu izcelt Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas ES tiesību aktu izvērtēšanas komitejas un Vācijas Bundestāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. Lasīt tālāk »