Replikas labad

Pirms dažām dienām medijos bija lasāms publicista Viļa Selecka raksts par neuzticību Latvijas politiķiem un galvenokārt Saeimai, tajā skaitā, cik noprotams, arī no paša autora – nu jau esot tik slikti, ka varot pienākt atkal laiks ar akmeņu lidošanu Saeimas logos… Taču, lasot rakstu sīkāk, nācās secināt, ka daļa no šīs nepatikas varētu būt nākusi tomēr arī no zināšanu trūkuma par to, kā tad īsti ir organizēts Saeimas darbs un vispār politisko lēmumu pieņemšanas struktūra valstī.

Sāksim jau ar pārmetumu par to, ka 2017. gada budžets esot pieņemts vienas dienas laikā un tāpēc nekvalitatīvs. Pirmkārt, lai cienījamais publicists tomēr paskatās, arī cik stundas toreiz tā “viena diena” vispār gāja! Otrkārt, Saeimas darbs nenotiek tikai dažas stundas reizi nedēļā plenārsēdēs, kā varbūt daudziem gribētos domāt… Tomēr nāksies šīs rozā brilles noraut – ārkārtīgi daudz uz āru neredzamā darba tiek izdarīts frakcijās, komitejās un komisijās, likumprojektus un to daļas līdz sīkumiem gatavojot, kamēr plaši publiski redzamās plenārsēdes ir domātas jau to noslēguma versiju pieņemšanai.

Treškārt, kāpēc ir atkal jāpievērš uzmanība tikai sliktajam, izceļot to pāri visam? Jā, esmu jau teicis, – kļūdas BIJA. Taču / lasīt tālāk

Kā deputātā Elksniņā pamodās komunists

Iepriekš par to nerakstīju, negribējās sev un citiem bojāt svētku noskaņu. Tomēr pavisam bez ievērības atstāt to nekādā gadījumā nespēju, tāpēc ķeros pie lietas tagad.

Saeimas plenārsēdes laikā pagājušā gada 22. decembrī deputāts Andrejs Elksniņš pēkšņi izteica tādas ļoti “interesantas” domas par to, kā valstī, viņaprāt, vajadzētu ieviest kārtību. Diskutējot par finanšu ministres demisijas pieprasījumu, “Saskaņas” deputāts cita starpā paziņoja:

“(…) šādos brīžos man tiešām ir žēl, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc, pāris nostādītu pie sienas – un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme.”

Deputāta Elksniņa sirdij tik tuvajā komunistiskajā Ķīnā, starp citu, pie sienas parasti liek tieši režīma opozīcijas pārstāvjus, / lasīt tālāk

Priecīgus svētkus!

Lūk, kāds skats šajās dienās pa manu logu pavēries. Lai arī Jums balti un gaiši svētki!

Vai pārtikas atkritumi ir problēma?

Vai Jūs spējat noticēt, ka pasaulē trešdaļa no saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos? Un tikai šī izmestā pārtika rada trešo lielāko karbona dioksīda emisiju apjomu! Tas nozīmē – lai saražotu pārtiku, ko vēlāk izmetam, mēs patērējam ļoti daudz dažādu resursu, tajā skaitā degvielu, ūdeni, darba stundas, zemes platības un, galu galā, arī naudu. Eiropas Savienībā gadā atkritumos tiek izmesti 100 miljoni tonnu pārtikas. Un tas notiek laikā, kad daudziem līdzpilsoņiem trūkst pārtikas, lai dzīvotu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi.

Daudzi uzreiz teiks: “Tā nevar būt, es tik daudz ārā nemetu!”. Tomēr statistika liecina par pretējo. Apmēram trešdaļa šo atkritumu rodas mūsu ledusskapjos, bet pārējais pārtikas ražošanas procesā, uzglabāšanā, mazākos un lielākos veikalos, sabiedriskajā ēdināšanā. Katrā šajā posmā daļa pārtikas nonāk atkritumos, un mēs no tā varētu izvairīties. Piemēram, / lasīt tālāk

Kad aiz kokiem neredz mežu

Virsrakstā minēto sakāmvārdu rodas vēlme piesaukt, kad atkal un atkal lasu pārmetumus Saeimas nesen apstiprinātā valsts 2017. gada budžeta virzienā. Sabiedriskās domas līmenī notiek skaļa ķīvēšanās par “deputātu kvotām”, un šajā troksnī diemžēl pazūd viss labais, kas šajā budžetā ietverts un panākts.

Trača cēlājiem vēlos teikt – jā, kļūdas bija, nemaz nenoliedzu. Nesen jau rakstīju, ka daudzi no šiem “kvotu” priekšlikumiem arī man šķita muļķīgi un nodokļu naudas izšķērdēšana. Tomēr arī Jums ir vērts paskatīties, atvainojiet, mazliet tālāk par savu degungalu.

2017. gada budžets paredz veselu rindu pozitīvu izmaiņu, kuras gan mediju uzmanību diemžēl pārsvarā nav spējušas saistīt; svarīgāk šķitis turpināt skandālu.

Balsojot par Latvijas nākamā gada budžetu, palikām uzticīgi / lasīt tālāk

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  / lasīt tālāk

Senču gudrība mūsdienās: Latvijas ārpolitika (+ video)

Vēlos uzteikt Latvijas Ārlietu institūtu (LĀI) par divām ļoti nozīmīgām un noderīgām publikācijām – pirmkārt, ekspertu rakstu apkopojumu “Latvijas ārlietu simtgade. I sējums: Idejas un personības” (288 lpp.), otrkārt, tādā pašā formā angļu valodā tapušo krājumu “The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered” (208 lpp.).

Pirmā no minētajām tapusi Diānas Potjomkinas, Andra Sprūda un Valtera Ščerbinska redakcijā; grāmata tika atklāta 17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Kā sevišķi zīmīgu tās saturā gribu izcelt tieši vēsturnieka Valtera Ščerbinska rakstīto nodaļu – “Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā”. Tajā autors piemin Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš 1918. gadā  / lasīt tālāk

Komisijas priekšlikumi ir vērtīgi – un tie jārealizē!

Ņemot vērā opozīcijas un atsevišķu pozīcijas deputātu mākslīgi radīto traci ap Veiko Spolīša vadīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vēlos vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma. Esmu iepazinies ar komisijas sagatavoto ziņojumu, un mans secinājums ir – realizējot gala ziņojumā izteiktos priekšlikumus un risinājumus, mēs varam ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, mazināt birokrātisko slogu un veidot godīgāku valsts pārvaldi.

Priekšlikumi ir saistīti ar dažādām jomām un iestādēm – VID, policiju, KNAB, ierēdņu darbu, nodokļu izkrāpšanu u. c. Ir norādīti gan virzieni, kuros jāstrādā un jaturpina pilnveidoties, gan pavisam konkrēti soļi, kas jāsper. Jautājums, vai trača cēlēji vienkārši nespēj vai negrib iedziļināties gala ziņojumā? Vai varbūt īsa publicitāte un  slava ir svarīgāka par valstiskiem uzdevumiem…

Vēlos atzīmēt atsevišķas jomas un priekšlikumus, kuri minēti gala ziņojumā un man šķita īpaši svarīgi. / lasīt tālāk

Populisma taciņa Latvijā

Gribot negribot man nākas bēdāties par jau veselu sērgu, kas pēdējā laikā šķiet pārņēmusi Latvijā cienījamus žurnālistus. Burtiski pirms pāris nedēļām biju spiests rakstīt LTV žurnālistam Gundaram Rēderam, kritizējot viņu par tiešraidē paustām informācijas neprecizitātēm, kuru saturs maldina skatītājus. Tagad diemžēl to pašu nācās teikt arī Latvijas Radio žurnālistam Aidim Tomsonam (un vēlāk gluži līdzīgi – “Kas Jauns” žurnālistam Elmāram Barkānam, kurš man personīgi atsūtīja jautājumu par šo pašu tēmu). / lasīt tālāk

Stāsts par politisku vilšanos

ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās (COSAC) šoreiz norisinājās Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, un turp devās arī Latvijas delegācija deputātes Lolitas Čigānes vadībā (Rihards Kols, Igors Pimenovs un es, Atis Lejiņš).

Diemžēl jāsaka, ka šī konference radīja manī diezgan dziļu vilšanos un zināmā mērā pat šoku par to, cik maz citu valstu deputāti šķiet esam informēti par dažādām politiskām norisēm Eiropas līmenī.

Teiksim, kaut vai par to pašu TTIP – Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, par kuru sarunas notiek jau kopš 2013. gada, ieviestas “sarkanās līnijas” utt. Bet pretargumenti atkal izskanēja visi tie paši vecie, kas jau neskaitāmas reizes atspēkoti. Klausoties diskusijās, radās šī vilšanās, ka tu vari runāt un runāt, bet nāk nākamā reize, un atkal viss izrādās bijis kā pret sienu. / lasīt tālāk