Brēka par Citadeli

Savulaik K&K (Parex īpašnieki) „nodrošināja”, ka gandrīz visa Latvijas pašvaldību un valsts nauda tika ieguldīta viņu bankā. Skandināvu bankas pret to iebilda, jo tādējādi faktiski tika pārkāptas jebkuras godīgās konkurences normas. Laimīgā kārtā tomēr valsts un pašvaldības nedrīkstēja „likt visas olas vienā grozā” – K&K ar visiem tobrīd pieejamajiem politiskajiem instrumentiem neizdevās to panākt. Citādi 1999. gadā būtu nogājusi „trubā” visa Latvija… Lasīt tālāk »

Akmens Latvijas Radio dārziņā

Trešdien Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” tika analizētas Latvijas politiskās partijas – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un mēs, Vienotība. Konkrēti Vienotības daļu veidoja žurnāliste Ginta Mūrniece, kurai šoreiz gribu veltīt zināmus pārmetumus. Lasīt tālāk »

Maksātnespējas administrēšana – tāla ceļa pirmais lielais solis

Šodien Saeimas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēmām ārkārtīgi svarīgu likumu Latvijas kā rietumnieciskas ES un NATO valsts tiesiskuma nostiprināšanai, precīzāk, grozījumus privātpersonu un uzņēmumu maksātnespējas regulējumā. Sevišķi gribu izcelt, ka turpmāk maksātnespējas administratori tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un tas vairs neļaus tiem rīkoties patvaļīgi – piemēram, atsevišķu cilvēku „turības” vairošanai. Lasīt tālāk »

Par paveikto 11. Saeimā!

Vizīte Bukarestē

Nedēļas sākumā pēc Rumānijas parlamenta aicinājuma ar kolēģiem no Saeimas Eiropas lietu komisijas (deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu un Sergeju Potapkinu, kā arī komisijas konsultantu Artūru Jefimovu) viesojāmies šīs valsts galvaspilsētā Bukarestē.

Tikāmies ar viņu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātiem. Protams, liela intereses daļa bija par situāciju pašreiz Eiropā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ne viņiem, ne mums nebija šaubu vienā lietā – šobrīd gan ES, gan NATO jābūt stiprām, neko citu nevaram atļauties. Lielu lomu savulaik nospēlējusi ASV, kura gan Baltiju, gan Rumāniju atbalstījusi ar savu karaspēku. Tas ir kalpojis kā veicinošais faktors Krievijai apstāties un piekrist miera sarunām – tāpat kā Gruzijā 2008. gadā, kad ASV iesūtīja savus karakuģus Melnajā jūrā. Lasīt tālāk »

Laiks cīnīties ar Krievijas mediju mīmikriju!

Šodien esam liecinieki pilnīgi jaunām parādībām – mūsu acu priekšā veidojas atšķirīga pasaules kārtība, kurā neviens vairs nevar būt īsti drošs, ja nesāk pats ievērot drošības pasākumus un „pieņemt mērus”. Ja ne citādi, tad vismaz, esot informētam par notiekošo.

Pirms dažām dienām Palangā norisinājās tikšanās starp Baltijas valstu parlamentāro ārlietu komisiju delegātiem, kurā runājām gan par Krievijas ieviestajām „atbildes” sankcijām pret Eiropas Savienības valstīm, gan arī par to, kā atbildēt uz Krievijas vērienīgo dezinformācijas kampaņu pasaulē. Lasīt tālāk »

ASV būs ar mums!

1963. gadā, apmeklējot Rietumberlīni, ASV prezidents Džons Kenedijs savā runā teica leģendāro frāzi „Ich bin ein Berliner” (esmu berlīnietis), ar to domājot ASV aizstāvību Rietumberlīnei un sūtot ļoti  skaidru signālu Padomju savienībai (ar kuras gādību Vācija bija pārgriezta uz pusēm ar Berlīnes sienu).

Pašreizējo Ukrainas notikumu kontekstā ASV prezidents Baraks Obama tieši tādu pašu signālu nosūtījis Krievijas varai vakar, Igaunijas vizītes laikā skaidri pasakot: „We’ll be here for Estonia. We will be here for Latvia. We will be here for Lithuania.” (mēs būsim šeit, lai aizstāvētu Igauniju, Latviju, Lietuvu) – piebilstot arī sekojošo: „Iepriekš jūs jau reiz zaudējāt neatkarību. Kopā ar NATO jūs to vairs nezaudēsiet nekad.”

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirms dažām dienām jau vēstīja, ka alianses austrumu dalībvalstīs tiks pastiprināta tās klātbūtne, attīstot bruņoto spēku trieciengrupas, kuras varēs operatīvi un ļoti īsā laikā atbildēt uz militāriem draudiem. Faktiski šobrīd piepildās tas, par ko runāju jau iepriekš – NATO armijas tehnikas priekšpozicionēšana Baltijas valstīs, kur līdz šim notikuši arī plaši manevri ar NATO armiju piedalīšanos. Piemēram, Latvijā par NATO bāzi jau faktiski ir kļuvusi Ādažu militārā bāze. Visās Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

Igaunijas vizītē prezidents Obama tiešos vārdos arī apliecināja, ka NATO līguma 5. punkta ietvaros Tallinas, Rīgas un Viļņas aizstāvēšana ir tikpat svarīga kā Berlīnes, Parīzes un Londonas aizstāvēšana. Neatkarīgi no valsts lieluma un attāluma – ja Krievija iebruks jebkurā NATO valstī, tas Krievijai automātiski nozīmēs karu ar tām visām, ieskaitot ASV.

Grozījumi publisko iepirkumu likumā

Šodien Saeimas sēdē steidzamības kārtā pieņēmām grozījumus „Publisko iepirkumu likumā” – ar kuriem uzdodam valdībai izstrādāt tā saucamā „zaļā iepirkuma” prasības un piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

Faktiski šis ir darīts ar mērķi palielināt vietējo pārtikas produktu īpatsvaru valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos, tādējādi vienlaikus arī mazinot negatīvo efektu uz vietējiem ražotājiem no Krievijas uzliktā Latvijas produktu eksporta aizlieguma.

SC deputāts I. Zariņš debatēs izteicās, ka tas tiekot darīts Rīgas mēra Ušakova iespaidā. Te gribētos jautāt – kur tādā gadījumā Ušakovs bija agrāk? Kā savā atbildē deputātam Zariņam teica Vienotības deputāts E. Smiltēns, – pašvaldībām šādas tiesības pēc likuma ir bijušas arī līdz šim. Piemēram, klātesošā deputāte L. Plavinska, bijusī deputāte Rēzeknē apliecināja, ka lauku skolas jau iepriekš ir veidojušas regulārus iepirkumus no vietējiem ražotājiem (ko apliecināja). Ar jaunajiem likuma grozījumiem mēs faktiski tikai iedrošinām tā rīkoties visus.

Ata Lejiņa darbību analizēs Kremlis?

Nedēļas pats sākums padevās ļoti spraigs – pārstāvot Latviju 23. Baltijas jūras parlamentārajā konferencē (kopā ar kolēģiem – deputātiem Jāni Reiru, Kārli Eņģeli, Juri Viļumu un Jāni Vucānu, – kā arī eksperti Anitu Vaivadi, kura runāja par 1989. gada Baltijas ceļu). Konference norisinājās Olštinā (Polijā) un no sākotnēji mazāk nozīmīga pasākuma pārvērtās par koncentrētu “lielās politikas” demonstrāciju īsā laika periodā. Lasīt tālāk »

Krimas tatāru delegācija Saeimā

Šī gada 22. augustā man bija gods piedalīties Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu sēdē, kurā klāt bija arī nozīmīgi viesi – Krimas tatāru Medžlisa (tautas padomes) priekšsēdētājs Rafats Čubarovs un tā bijušais priekšsēdētājs, tagad Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

Dzirdēt viņu stāstīto ir pavisam cits, nekā tikai lasīt par represijām, kas vērstas pret tatāriem Krimā. Mustafa Džemiļevs norāda, ka faktiski Krimā ir atgriezušies PSRS laiki. Te ir viens piemērs par Krievijas demokrātijas un cilvēktiesību izpratni: iedzīvotājs var atteikties no Krievijas pases, bet pirms tam jāatzīst Krimas inkorporācija Krievijā. Taču bez Krievijas pases cilvēks nevar dabūt darbu.

Mošejas Krimā regulāri pārmeklē drošībnieki – bet liek mierā pareizticīgo baznīcas. Notiek tatāru nolaupīšana, bet nenotiek gadījumu izmeklēšana. Tatāri nebalsoja par aneksiju – tātad, “subversīvi elementi”… Turcija cenšas līdzēt Krimas tatāriem, jo tai ir ar tiem radnieciskas saites, bet neko daudz jau darīt nevar – ir pārāk ekonomiski atkarīga no Krievijas, tai skaitā gāzes piegādēs (tāpēc neievieš sankcijas).

Kā norādīja Krimas tatāru delegāti, arī Latvijai te ir savs “akmens dārziņā” – tika kritizēta mūsu deputātu darbība Eiropas Parlamentā, specifiski Tatjana Ždanoka (LKS) par biedrošanos ar Krimas prokrievisko mēru un Andrejs Mamikins (SC) par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanas prasību. Sadarbības grupas vadītāja Ilze Viņķele apliecināja, ka Latvija turpinās savu līdzšinējo pozīciju, nosodot Krievijas rīcību un neatzīstot Krimas pievienošanu, – un mūsu parlaments sniegs visu iespējamo atbalstu, lai veicinātu politiskās reformas Ukrainā un ieviestu reālā darbībā asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

krimas tatari