Vēstule no Taškentas

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Saeimas Ārlietu komisijas delegācija tika uzaicināta uz vizīti Uzbekistānā. Devāmies turp deputāta Ojāra Ērika Kalniņa vadībā – es kopā ar deputātiem Inesi Aizstrautu, Valdi Zatleru un Ilmāru Latkovski, kā arī komisijas vecāko konsultanti Anitu Ābolu; tulkošanas pienākumus no mūsu puses uzņēmās Anna Hrapan-Gromnicka.

Vizītes gaitā notika tikšanās ar Uzbekistānas Olij Mažlis Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Sadiku Safajevu, Ārlietu ministra pirmo vietnieku Diljoru Hakimovu, kā arī Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministru Eljoru Gaņijevu. Lasīt tālāk »

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.

Sestdien – balsosim PAR Latviju!

Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.

Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā. Lasīt tālāk »

Brēka par Citadeli

Savulaik K&K (Parex īpašnieki) „nodrošināja”, ka gandrīz visa Latvijas pašvaldību un valsts nauda tika ieguldīta viņu bankā. Skandināvu bankas pret to iebilda, jo tādējādi faktiski tika pārkāptas jebkuras godīgās konkurences normas. Laimīgā kārtā tomēr valsts un pašvaldības nedrīkstēja „likt visas olas vienā grozā” – K&K ar visiem tobrīd pieejamajiem politiskajiem instrumentiem neizdevās to panākt. Citādi 1999. gadā būtu nogājusi „trubā” visa Latvija… Lasīt tālāk »

Akmens Latvijas Radio dārziņā

Trešdien Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” tika analizētas Latvijas politiskās partijas – Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Krievu savienība un mēs, Vienotība. Konkrēti Vienotības daļu veidoja žurnāliste Ginta Mūrniece, kurai šoreiz gribu veltīt zināmus pārmetumus. Lasīt tālāk »

Maksātnespējas administrēšana – tāla ceļa pirmais lielais solis

Šodien Saeimas plenārsēdē galīgajā lasījumā pieņēmām ārkārtīgi svarīgu likumu Latvijas kā rietumnieciskas ES un NATO valsts tiesiskuma nostiprināšanai, precīzāk, grozījumus privātpersonu un uzņēmumu maksātnespējas regulējumā. Sevišķi gribu izcelt, ka turpmāk maksātnespējas administratori tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un tas vairs neļaus tiem rīkoties patvaļīgi – piemēram, atsevišķu cilvēku „turības” vairošanai. Lasīt tālāk »

Par paveikto 11. Saeimā!

Vizīte Bukarestē

Nedēļas sākumā pēc Rumānijas parlamenta aicinājuma ar kolēģiem no Saeimas Eiropas lietu komisijas (deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu un Sergeju Potapkinu, kā arī komisijas konsultantu Artūru Jefimovu) viesojāmies šīs valsts galvaspilsētā Bukarestē.

Tikāmies ar viņu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātiem. Protams, liela intereses daļa bija par situāciju pašreiz Eiropā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ne viņiem, ne mums nebija šaubu vienā lietā – šobrīd gan ES, gan NATO jābūt stiprām, neko citu nevaram atļauties. Lielu lomu savulaik nospēlējusi ASV, kura gan Baltiju, gan Rumāniju atbalstījusi ar savu karaspēku. Tas ir kalpojis kā veicinošais faktors Krievijai apstāties un piekrist miera sarunām – tāpat kā Gruzijā 2008. gadā, kad ASV iesūtīja savus karakuģus Melnajā jūrā. Lasīt tālāk »

Laiks cīnīties ar Krievijas mediju mīmikriju!

Šodien esam liecinieki pilnīgi jaunām parādībām – mūsu acu priekšā veidojas atšķirīga pasaules kārtība, kurā neviens vairs nevar būt īsti drošs, ja nesāk pats ievērot drošības pasākumus un „pieņemt mērus”. Ja ne citādi, tad vismaz, esot informētam par notiekošo.

Pirms dažām dienām Palangā norisinājās tikšanās starp Baltijas valstu parlamentāro ārlietu komisiju delegātiem, kurā runājām gan par Krievijas ieviestajām „atbildes” sankcijām pret Eiropas Savienības valstīm, gan arī par to, kā atbildēt uz Krievijas vērienīgo dezinformācijas kampaņu pasaulē. Lasīt tālāk »

ASV būs ar mums!

1963. gadā, apmeklējot Rietumberlīni, ASV prezidents Džons Kenedijs savā runā teica leģendāro frāzi „Ich bin ein Berliner” (esmu berlīnietis), ar to domājot ASV aizstāvību Rietumberlīnei un sūtot ļoti  skaidru signālu Padomju savienībai (ar kuras gādību Vācija bija pārgriezta uz pusēm ar Berlīnes sienu).

Pašreizējo Ukrainas notikumu kontekstā ASV prezidents Baraks Obama tieši tādu pašu signālu nosūtījis Krievijas varai vakar, Igaunijas vizītes laikā skaidri pasakot: „We’ll be here for Estonia. We will be here for Latvia. We will be here for Lithuania.” (mēs būsim šeit, lai aizstāvētu Igauniju, Latviju, Lietuvu) – piebilstot arī sekojošo: „Iepriekš jūs jau reiz zaudējāt neatkarību. Kopā ar NATO jūs to vairs nezaudēsiet nekad.”

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirms dažām dienām jau vēstīja, ka alianses austrumu dalībvalstīs tiks pastiprināta tās klātbūtne, attīstot bruņoto spēku trieciengrupas, kuras varēs operatīvi un ļoti īsā laikā atbildēt uz militāriem draudiem. Faktiski šobrīd piepildās tas, par ko runāju jau iepriekš – NATO armijas tehnikas priekšpozicionēšana Baltijas valstīs, kur līdz šim notikuši arī plaši manevri ar NATO armiju piedalīšanos. Piemēram, Latvijā par NATO bāzi jau faktiski ir kļuvusi Ādažu militārā bāze. Visās Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

Igaunijas vizītē prezidents Obama tiešos vārdos arī apliecināja, ka NATO līguma 5. punkta ietvaros Tallinas, Rīgas un Viļņas aizstāvēšana ir tikpat svarīga kā Berlīnes, Parīzes un Londonas aizstāvēšana. Neatkarīgi no valsts lieluma un attāluma – ja Krievija iebruks jebkurā NATO valstī, tas Krievijai automātiski nozīmēs karu ar tām visām, ieskaitot ASV.