Krievijas uzņēmumi realizē politiku un cieš zaudējumus

Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā “As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short” skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību!

2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru. Lasīt tālāk »

Pieredzes apmaiņa

Pagājušajā piektdienā man bija interesanta tikšanās ar ietekmīgu Norvēģijas parlamenta delegāciju (Ārlietu ministrijas Valsts sekretāres Ingvillas Nesas Stubes vadībā), kura interesējās, kā Latvija un tieši Saeimas Eiropas lietu komisija strādā pie ES likumdošanas, pie direktīvām un regulām. Jaunais Norvēģijas parlaments saprot, ka tā nav nekāda neatkarība, ja Norvēģijai jāpieņem mūsu, proti, ES likumus automātiski, nepiedaloties to izstrādē un nebalsojot par tiem. Šo pirmdien bija arī tikšanās ar delegāciju no Melnkalnes (ES iestāšanās sarunveža-vēstnieka Aleksandra Andrijas Pejoviča vadībā), kas to labi saprot un vēlas pēc iespējas ātrāk iestāties ES. Ir uzsāktas iestāšanās sarunas ar Melnkalni, un tās virzas uz priekšu, bet Norvēģijas politiķiem vēl jāpārliecina sava tauta, lai tā dod mandātu iestāties.

foto: tiekoties ar Norvēģijas parlamenta delegāciju (Saeimas arhīvs)

norway

Vēl viena sastrēgumstunda

Gan atceraties, ka savulaik rakstīju par TV raidījuma “Sastrēgumstunda” negācijām – tagad nebūtu godīgi neuzslavēt, jo tiešām iet uz labo pusi. Šoreiz bija tiešām labs raidījums, laba dalībnieku izvēle, aktuāla tēma. Jāatzīst gan, visi aizmirsa, ka 2007. gadā, Vairas Vīķes-Freibergas laikā Saeima pieņēma likumu, kas turpmāk izslēdza iespēju tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā “melnajam zirdziņam”. Proti, ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām Saeimas prezidijam ir jāiesniedz kandidatūras prezidenta amatam. Prezidentu jāievēl 30 dienas pirms esošā prezidenta termiņa beigām. Kad biju 10. Saeimas deputāts, man bija izvēle – vai nu esošais prezidents Valdis Zatlers, vai Andris Berziņš. Es balsoju par esošo.

Problēma tikai tā, ka bija aizklātas balsošanas. Šajā Saeimā, lielā mērā pateicoties arī Reformu partijai, atcēlām gandrīz visus aizklātos balsojumus. Tagad esam “caurspīdīgāki” par skandināviem! Taču paliek vēl viens aizklāts balsojums – par Valsts prezidentu. Pēc Lieldienām grasos ierosināt, lai atceļam arī to.

Jāpiebilst, ka tik vienkārši ar tautas vēlētu prezidentu nemaz nav, kā raidījumā tika akcentēts. Mēs Latviju varam salīdzināt faktiski tikai ar Igauniju un Lietuvu – Igaunijā ir kā pie mums, Lietuvā tautas vēlēts. Taču tur vienu jaunievēlētu prezidentu tūlīt atsauca (2004. gada impīčments, kurš padarīja to par Eiropā pirmo atsaukto prezidentu), un viņa vietā tika atgriezts bijušais trimdinieks Adamkus.

Jautājums Jānim Domburam

Jaunākajā žurnāla “Ir” numurā lasāma intervija ar Jāni Domburu. Runājot par Ukrainas krīzi – nesaprotu viņa apgalvojumu, ka neviens mūs Rietumos negaida un nevajag skriet “uz nezināmiem rietumiem”. Mēs uz rietumiem neskrienam, jo sen tur jau esam. Aicinātu Dombura kungu apmeklēt kādu Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdi, iepazīties ar Latvijas darbu ES iekšienē. Šķiet, ka cienījamais žurnālists kaut ko par Latvijas vietu ES un NATO nav sapratis. Eiropas lietu komisija ir tā struktūra Saeimā, kas apstiprina mandātus mūsu ministriem, pirms viņi dodas uz ES dažādām padomēm. Bez komisijas mandāta ministrs nedrīkst balsot, tai skaitā finanšu vai ārlietu ministrs.

Pārmaiņas Eiropā ir neizbēgamas. Labāka nākotne – mūsu rokās!

Piektdien, 28. martā laikraksts „Financial Times” publicēja divu Eiropas politisko „smagsvaru” – Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna un Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kopīgs raksts ar nosaukumu „Eirozona nevar diktēt noteikumus Eiropā viena pati”. To kā interesantu atzīmēju jau tāpēc vien, ka tajā ir norādes uz nenoliedzamu faktu – Eiropā bez pārmaiņām jau tuvākajā laikā neiztikt. Lasīt tālāk »

Par Satversmes preambulu

Īsi gribu pierakstīt pārdomas, kas radušās, šodien Saeimas sēdē klausoties diskusijas par Satversmes grozījumiem un preambulas projektu.

Pamatā piekrītu tam, ko par nepieciešamību šo dokumentu pēc iespējas ātrāk pieņemt teica gan deputāte Ilma Čepāne, gan Andrejs Judins, gan arī Solvita Āboltiņa un citi. Savukārt, tiem, kas visvairāk oponēja, derētu atskatīties uz to, ko teica kāda vienkārša skolotāja, arodskolas pasniedzēja Gulbenē, vēlāk 70-o nogalē ASV rakstot savas atmiņas: Lasīt tālāk »

Latvijas Centrālās Padomes memorandam – 70

foto: Timurs Subhankulovs, Latvijas Avīze

Šodien, 17. martā, pie Brīvības pieminekļa apliecinājām savu cieņu drosmīgajiem Latvijas Centrālās Padomes memoranda parakstītājiem, noliekot ziedus. Cilvēku nebija daudz, taču arī pirmais simts (kopā beigās sanāca ap 150) ir sākums mūsu valsts lepnuma stiprināšanai, atmiņai par nepelnīti teju aizmirsto Latvijas tautas cīņu pret abām okupācijām. Bija patīkami būt demokrātisku un patriotisku domubiedru vidū. Lasīt tālāk »

Par gāzes tirgu Latvijā

Šodien Saeimas sēdē jau trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmām Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz, ka gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts iedzīvotājiem 2017. gada aprīlī.  Lasīt tālāk »

Uzsaukums – aicinājums beidzot pārtraukt karu!

Tikai vēl pēc četriem gadiem atzīmēsim Latvijas 100 gadi! Vai līdz tam laikam nevaram panākt valstisko apziņu – un kopā ar tiem, kas tika mobilizēti gan Hitlera, gan Staļina armijās, un viņu ģimenes locekļiem kopā atzīmēt Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas dienu, 13. augustu? Kāpēc tā diena atstāta novārtā?

LCP dibināšanu 1943. gadā iniciēja Konstantīns Čakste, talkā aicinot Latvijas partiju pārstāvjus. Un tā bija liela drosme – tā rīkoties vācu okupācijas laikā! Padomes mērķis bija atjaunot Latvijas neatkarību un demokrātiju, cīnoties gan pret vienu okupāciju, gan pret otru. Par to arī daudziem nācās maksāt ar savu dzīvību un cietumu. Abās okupācijās.

Tā vietā mums ir 16. marts un 9. maijs. Tie nav mūsu datumi! Lasīt tālāk »

Stenogramma: Par Krievijas agresiju Ukrainā

Šī gada 6. martā Saeimas sēdē diskutējām par lēmuma projektu “Par Krievijas agresiju Ukrainā”. Te manas uzstāšanās stenogramma; jautājuma kopējo diskusiju var izlasīt Saeimas mājaslapā: http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/230

“Godātais Prezidij! Kolēģi! Tas, ka tā bijusi Krievijas agresija pret Ukrainu, – tas ir visiem skaidrs. Bet kas, interesanti, būs turpmāk? Būs tas, ka ar katru dienu, katru stundu parādīsies arvien vairāk faktu un nianšu, kas to apstiprina. Un tāpēc tas stāsts šodien nebeidzas. Mēs faktiski šodien arī rakstām ne tikai Latvijas vēsturi, bet arī Eiropas vēsturi.

Par to, ka tajā agresijā nenotika asinsizliešana… par to, ka nenotika asinsizliešana Krimā, mēs varam pateikties tam, ka gan Eiropas, gan Amerikas reakcija bija tik ātra un vienota. Es gribu uzsvērt, ka bija pilnīga vienprātība par to, ka tā ir bijusi agresija. Atšķiras domas par to, kādas sankcijas pret Krieviju ieviest. Par to ir runa, nevis par to, ka tā bija agresija!

Un, ja mēs tagad runājam par līdzīgām ainām, varbūt der atcerēties, kas notika Latvijā 1940.gada 14. un 15.jūnijā Masļenkos. To sauc par Masļenku incidentu: tur Sarkanā armija iegāja iekšā, pāri pār Latvijas robežu, un nošāva, nolaupīja vairākus mūsu robežsargus kopā ar viņu ģimenes locekļiem. Mēs visi to atceramies – tā saukto Masļenku incidentu. Lasīt tālāk »