Putina pēdējie „panākumi” Ziemeļvalstīs

6. un 7. maijā ka EDSO pārstāvis kopā ar tās delegācijas vadītāju Edvīnu Šņori viesojos NB8 formāta sapulcē Oslo. Minētais formāts (Nordic-Baltic Eight) apvieno mūs, trīs Baltijas valstis, un piecas Ziemeļvalstis – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju. Interesanti, ka tieši tādā formā tas ir pastāvējis jau no pirmsākumiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz vienojot mūs ar Ziemeļvalstīm un tādējādi radot iespēju ilgtermiņā aizstāvēt reģiona intereses kopumā.

Sapulces gaitā apspriedām politisko situāciju katrā no valstīm un arī notiekošo EDSO parlamentārajā asamblejā, kuras gadskārtējā sesija notiks šī gada jūnijā Helsinkos. Taču vissvarīgākais, protams, šobrīd bija pārrunas par to, kā vērtējam Krievijas ārpolitiku. Šeit izkristalizējās vairāki nopietni temati. Lasīt tālāk »

Challenges of the digital economy

At the end of April, I had the chance to attend the Meeting of the Chairpersons of the Committees on Economic and Digital Affairs, which took place in Riga, in the framework of the parliamentary dimension of the Latvian Presidency of the Council of the European Union. Events organised by national parliaments in the framework of their EU presidency are an important forum for discussions on topical EU policy issues in light of each presidency’s priorities. Lasīt tālāk »

Stenogramma: par partiju finansēšanu

Viņceturtdien, kad Saeimas plenārsēdē deputāti sprieda par partiju finansēšanu no valsts budžeta, nenoturējos un kāpu tribīnē ar kaismīgu runu; te manis teiktā pieraksts.

“Godātais Prezidij! Kolēģi! Man šī debate par partiju finansēšanu sāk stipri atgādināt debates par nulles deklarācijas pieņemšanu.

Un es atceros, kad es pirmo reizi tiku ievēlēts Saeimā, Šlesera kungs sēž apmēram tur, kur Kaimiņš sēž tagad. Un tur arī apmēram bija tā oligarhu partija. (Starpsaucieni.) Un tad bija… vajadzēja dzirdēt argumentus pret nulles deklarāciju 10.Saeimā! „Tauta nesapratīs!” – „Kāpēc nesapratīs?” Pensionāri… „Kas notiks ar pensionāriem – „Nu, kā – viņus aplaupīs, kad viņi ies uz banku ar savu lielo naudu!” Vēl trakāk – viņus nositīs, jo viņiem ir daudz naudas. Redziet? Un vēl trakāk, nu, varbūt ne trakāk, bet viņi nevarēs to savu bagātību izrakt no zemes, jo ir ziema, lūk. Ir ziema, un zeme ir sacietējusi! Redz, tauta mūs nesapratīs. Nu, tad es viņam prasīju: „Cik nosita pensionārus Igaunijā? Cik aplaupīja pensionārus Igaunijā? Viņiem bija grūtības no sasalušās zemes izrakt savu bagātību?” Klusums. Un, atcerieties, kad igauņi to nulles deklarāciju pieņēma, ziniet, kauns atzīties – 1993.gadā. Un kad mēs pieņēmām? Tikai, kad Reformu partija te ienāca iekšā un mēs salauzām pretestību.

Un 10.Saeimā kaut oligarhu partija bija lielā mazākumā un it kā koalīcijai tad bija vairākums, kā nobalsoja? Mēs izkritām. Tātad es gribētu jautāt: kāpēc igauņi mums ir priekšā? Par to, starp citu, runāja vakar „Sastrēgumstundā” (Starpsaucieni.) Bojāra kungs teica arī par to pašvaldības reformas neiespējamību.

Gribētu jautāt: cik tad igauņu partijas finansē valsts, valsts nodokļu maksātāji? Par cik? Par 80 procentiem. Mūs man liekas tikai par 20 procentiem. Un tad mēs brīnāmies, ka viņu politiskās partijas ir daudz neatkarīgākas un pieņem pareizos lēmumus sabiedrības labā. Viņiem ir augstākas pensijas, augstākas policistu algas, augstākas ārstu algas – viss ir augstāks! (Starpsaucieni.) Arī pensijas.

Tagad jūs teiksiet: jā, bet ola nāk pirms vistas. Bet es domāju, ka vista nāk pirms olas. Un es domāju, ja mēs varam pievienoties pārējai Eiropai, tad varbūt mēs pat varētu panākt to, ka visā drīzumā jau nākamgad mēs varēsim vairāk pensionāriem iedot. Tad mēs esam neatkarīgi. Bet es, nākot šeit, caur pilsētu staigādams, bieži runāju ar cilvēkiem, un man viens pateica: ziniet, kāpēc negrib partiju finansēšanu no valsts budžeta? Tāpēc, ka ir partijas, kas ir ieinteresētas, lai tikai maza kliķe lielie naudas devēji dotu naudu partijām. Ir zināmas tādas partijas.

Atceraties, es nemācēju pagājušo reiz latviski pateikt, kad es uzstājos par īpašuma atdošanu ebrejiem, – tādu vārdu lietoju kā statesmanship. Un tas ir valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība.

Nesakiet man, ka tauta nesapratīs. Es arī tiekos ar vēlētājiem, un vēlētāji mani pilnīgi saprot un pasaka, lai es balsoju ar abām rokām par šito. (Starpsaucieni.)

Visas sēdes stenogramma: http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0430kopa.htm

Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Lasīt tālāk »

A Country with Three Names

Bharat, Hindustan, and, of course, India. During Easter together with my wife Vita I spent ten days in India as guest of the Indian Council for Cultural Relations (ICCR). As the chairman of the Latvian – Indian Interparliamentary Group in the Latvian parliament (Saeima) I was able to gain insights into a fantastic country’s politics, culture, history, science and not only that. Lasīt tālāk »

Valsts ar trim nosaukumiem

Bhārata… Hindustāna… Protams, Indija. Pēc Indijas Kultūras sakaru padomes (ICCR – Indian Council for Cultural Relations) oficiāla uzaicinājuma kā parlamentārās grupas vadītājs Latvijas sadarbībai ar Indiju vairāk nekā pusotru nedēļu viesojos kopā ar sievu Vitu šajā lieliskajā zemē, iepazīstot tās politiku, bet arī kultūru, vēsturi, zinātni un ne vien to.

Dažādu līmeņu saistība ar Indiju caurvij visu manu dzīvi – sākot ar parlamentārās sadarbības organizēšanu jau triju Saeimu laikā, turpinot ar rokas pielikšanu procesā, kurš vainagojās ar Latvijas vēstniecības izveidi Indijā un Latvijas-Indijas konsultatīvo padomi tepat pie mums, un tā līdz pat faktam, ka leģendārā LELB misionāre Indijā – Anna Irbe bija man tuva radiniece.

Jāatzīmē, ka pavisam nesen, februāra nogalē Indijā bija arī mūsu agrākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet vēl pirms viņas – Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Pirms pārejam pie nopietnākām lietām, vēlos īsi pieminēt pašu ceļojumu – pabijām taču patiešām ļoti plašā Indijas daļā! Maršruts Deli – Āgra – Madurai – Velingtona – Kombatore – Bengalūru – Deli aptver pamatīgu teritoriju, un ceļā redzētais atmiņā paliks vēl ilgi. Pabijām dažādos kultūrvēsturiskos objektos, sevišķi atmiņā palikušas iespaidīgās tempļu būves. Tāpat arī satikti un iepazīti lieliski cilvēki, tai skaitā visu aktivitāšu organizatori no ICCR puses, kuru darbu novērtēju uz 11 ballēm no iespējamām 10. Sevišķs paldies no manis ICCR ģenerāldirektoram, Satišam S. Mehtas k-gam!

Lasīt tālāk »

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts): Lasīt tālāk »

The eastern Partnership from Vilnius to Riga: achievements, challenges and future prospects

The Baltic Assembly under the Lithuanian 2015 presidency organized a conference on the Eastern partnership with a view to what can be expected in the EU presidency Riga summit on May 21-22.

Representatives from the EU External Service, Georgia, Moldava, the Nordic Council, the EU parliament also participated. The representative from Ukraine was an MP from the Ukrainian parliament Jaroslav Markevich who had fought in eastern Ukraine for three months. In an emotional statement he said that for Putin nothing is impossible if he can get away with it. But for Maidan we would now have a reincarnation of a new Soviet Union with Russia and Ukraine forming its backbone.

The following is my intervention: Lasīt tālāk »

Eiropas drošība un aizsardzība

Marta ieskaņā piedalījos starpparlamentu konferencē par kopīgo drošību Eiropā, kuru šoreiz organizēja Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Konference notika tepat Rīgā, Ķīpsalā (jo Nacionālā bibliotēka izrādījās par mazu).

Organizēt šo ne tuvu nebija viegli, galvenās rūpes gūlās uz Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijām; visu konferenci vadīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Uz maniem pleciem bija darba grupas “Eiropas Savienības reakcija uz nestabilitāti un apdraudējumiem Vidusjūras dienvidos un Tuvajos Austrumos” vadīšana, savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei tika grupa “Ceļā uz Rīgas samitu – pārdefinējot Austrumu partnerību”. Lasīt tālāk »

Vai Borisa Ņemcova slepkavība būs impulss turpmākai cīņai?

Vakar piedalījos Latvijas Radio diskusijā par aktuālajiem notikumiem Krievijā, proti, Putina opozīcijas aktīvista Borisa Ņemcova slepkavību. Sarunas gaitā apskatījām tādus tematus kā Krievijas sabiedrības saliedētība, iespējamie protesta pavērsieni, globālā diplomātija.

Raidījuma “Septiņas dienas Eiropā” konkrēto ierakstu var noklausīties radio kanāla mājaslapā: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/septinjas-dienas-eiropa/vai-borisa-nemcova-slepkaviba-bus-impulss-turpmakai-cinai.a49108/

Kopā ar mani raidījumā piedalījās arī politologs Kārlis Daukšts un žurnālists Imants Liepiņš; diskusiju vadīja žurnālists Kārlis Streips.