Kā Latvija atbalstīja Somiju Ziemas karā
Kopš Krimas aneksijas Somija un Zviedrija ir tik cieši tuvinājušās NATO, ka arī mums kā NATO dalībvalstij tiek ar tām stiprinātas militārās un drošības saites. Tāpēc ir vērts atskatīties uz tālāku pagātni un to, ka mums jau reiz tādas ir bijušas, divpusēji sniedzot atbalstu Somijai Ziemas karā.
Esam daudz dzirdējuši par somu varonīgo cīņu šajā karā, kas bija viens no atslēgas notikumiem, lai Somija saglabātu savu neatkarību pēc Otrā Pasaules kara. Ziemas karā Somijas armijas rindās kā brīvprātīgie pievienojās liels skaits zviedru, norvēģu – un arī baltieši.
(kas zina, varbūt kāds no vīriem šajā foto ir arī brīvprātīgais no Baltijas!)
Somi cerēja, ka arī oficiāli karā iesaistīsies Baltijas valstis, tādējādi daļu frontes smaguma paņemot uz saviem pleciem. Tomēr Baltijas valstīs jau bija izvietotas Padomju Savienības militārās bāzes, valdošā elite Ulmaņa vadībā bija pieņēmusi lēmumu sadarboties ar Padomju Savienību un pakļauties tās prasībām. Tomēr, neskatoties uz šo valdības politiku un Padomju Savienības propagandu Baltijas valstīs, iedzīvotāju vidū valdīja liels atbalsts un līdzi jušana somu cīņai.
Sabiedrība ne vien juta līdzi, bet arī aktīvi iesaistījās un ..lasīt tālāk
Atklātā vēstule: trīs jautājumi tiesībsargam
Šodien Saeimas plenārsēdē, komentējot LR tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par padarīto 2017. gadā, aicināju uzlabot sadarbību starp tiesībsargu un parlamentu un uzdevu dažus precizējošus jautājumus. Diemžēl no Jansona k-ga pretī saņēmu emociju pilnu uzbrukumu, bet ne atbildes… Tāpēc jūtos spiests jautāt vēlreiz, nu jau atklātā vēstulē.
Pirmkārt. Tiesībsargs ziņoja, ka mums esot ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek “izņemti” no Latvijas ģimenēm un nonāk adopcijā ārzemēs, bet dienesti ir bezspēcīgi un nevar palīdzēt mūsu tautiešiem.
Ar to acīmredzot bija domāta adopcija uz Angliju. Savā uzrunā informēju, ka šādu gadījumu ir bijis mazāk nekā 20, turklāt gandrīz visos gadījumos tomēr bērni atgriezti pašu ģimenēm Anglijā vai iestādēm Latvijā, adopcijā pēc plašākas izmeklēšanas palikuši tikai četri. Un mans jautājums tiesībsargam ir – kad tad šiem četriem ir labāk, palikt mīlošās ģimenēs vai atgriezties tajās, kur viņiem fiziski dara pāri! Kaut kā tiesībsargs nonāk pretrunā pats ar sevi.
Vispār Jansona k-gs klaji aizvainoja mani, sakot, ka man neinteresē Latvijas bērnu liktenis: “Es saprotu, ka nu četri bērni, kas ir izņemti kaut kur no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, tas jau tā kā tāds nieks vien ir, jā. Es tā no deputāta Lejiņa sapratu. Jo tie ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti, nu tas jau nekas, jā.”
Senākos laikos man par šādiem vārdiem būtu tiesības Jansona k-gu izsaukt uz dueli. Bet vai viņš pats ir vispār painteresējies, kāpēc citos gadījumos bērnus vecākiem atgrieza, bet tikai šajos četros nē? Jeb, ja bērnus sit Latvijas pilsoņi, tad viss, Jansonaprāt, ir kārtībā.
Otrkārt. Vai tiešām mums jāgaida, kad garīgi slims cilvēks nositīs savu ģimenes locekli vai padarīs viņa dzīvi par elli? Jo “pret paša gribu” nevarot tikt ievietots aprūpes iestādē. Psihiski slimam cilvēkam tas nekad nebūs “saskaņā ar paša gribu”, jo psihiski slims cilvēks nezina, ka ir slims. Vai tāpēc mums vispirms jāsagaida traģēdija? Gribētos zināt, vai tiesībsargs ir sekojis šīs problemātikas risinājumu attīstībai citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā. Arī upuriem ir cilvēktiesības!
Un visbeidzot, treškārt. Eiropas Komisija savos lēmumos balstās uz Latvijas statistiku, un mums ir tiešām liela t.s. “ēnu ekonomika”. No tiesībsarga izskanēja pārmetums, ka es neinformējot institūcijas par man zināmajiem “aplokšņu algu” gadījumiem. Kļūdāties, informēju gan – piemēram, par gaļas kombinātu “Nākotne” Kurzemē. Notikusī izmeklēšana kaut kur gan izčākstēja… Cik reizes tiesībsargs pats ar savām lielajām zināšanām un 35 darbinieku lielo biroju ir ziņojis par nodokļu nemaksātājiem?
Svētā Patrika diena Rīgā
Nedēļas nogalē man bija izdevība svinēt Sv. Patrika dienu trīs vakarus pēc kārtas. Vispirms bija Īrijas vēstniecības Latvijā rīkotā pieņemšana Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur pirmoreiz dzirdēju Īrijas himnu gēlu valodā – to dziedāja vokāliste Annija Austra Krēsliņa, un man šķita pilnīgi nevainojams izpildījums (arī īri pēc tam teica tāpat). Protams, tika dziedātas arī Latvijas un Eiropas himnas, kas bija ļoti patīkami.
Pasākumā mūs uzrunāja Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā – Džims Henesijs (kas ir interesanti, īru valodā viņu sauc Seamus Mac Aonghusa). Īpašs viesis pieņemšanā bija ASV vēstniece Latvijā Nensija B. Petita (fotogrāfijā redzami abi vēstnieki, aiz viņiem es ar sievu Vitu). ..lasīt tālāk
Interesanti jaunumi
Nedēļas ieskaņa padevās tiešām interesanta – otrdien Rumānijas vēstnieks man pasniedza augstu apbalvojumu, Rumānijas Virsnieka ranga Nacionālā goda ordeni. Šo esmu izpelnījies ar savu proaktīvo darbošanos, vadot Latvijas un Rumānijas parlamentārās sadarbības grupu Saeimā un organizējot aktivitātes šīs sadarbības veicināšanai. Starp citu, piedevām ar šī ordeņa saņemšanu kļūstu arī par Rumānijas bruņoto spēku kapteini!
Paldies arī Saeimas spīkerei Ināras Mūrnieces k-dzei, kura savos sociālo mediju profilos raksta: “Esam ļoti pagodināti par (..) ordeņa piešķiršanu Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Rumānijas parlamentu priekšsēdētājam Atim Lejiņam. Rumānija ir Latvijai nozīmīgs partneris Eiropas Savienībā un NATO. Rumānija, tāpat kā Latvija, ir Eiropas brīvības priekšpostenis – mēs saskaramies ar līdzīgiem drošības izaicinājumiem.”
Latviešiem savs Džeimss Bonds?
Runājot par likumprojektu par aizliegumu arī bijušajiem PSRS un Latvijas PSR VDK informatoriem kļūt par pašvaldību un tāpat Saeimas deputātiem, 8. februāra Saeimas plenārsēdē ar kaismīgiem iebildumiem uzstājās deputāts Valdis Kalnozols, kurš cita starpā teica arī šādus vārdus:
“Sāk parādīties tā saucamie priekšvēlēšanu vēstneši – atraktīvi likumprojekti cīņā pret tautā nīstamo VDK. Lejiņa kungs (kurš arī ir šī autors), varbūt pastāstiet savas darbības Afganistānā! Kuri vēl bez Gunāra Meierovica pārstāv Latvijā Centrālo izlūkošanas pārvaldi?
Vai SAB Kažociņa kungs ir… ..lasīt tālāk
Kā ASV importēja Krievijas propagandu
Interesants viedoklis par to, kas notiek ASV mediju politikā (klikšķiniet uz bildes, lai atvērtu lielāku).
An interesting opinion of what’s happening in US media policy (click on the image for full size).
Runājot par Stambulas konvenciju
Šajās nedēļās daudzi cilvēki ar mani ir runājuši par Stambulas konvenciju, tajā skaitā arī aicinot to noraidīt. Un esmu atklājis, ka gandrīz neviens to patiesībā nav lasījis, tikai klausījis tam, ko teikuši citi. Tāpēc es tomēr, neuzstājoties ne par, ne pret, Jūs aicinu – izdarīt šo mājasdarbu un izlasīt konvencijas tekstu pilnībā pašam! Neļaujiet sevi ietekmēt.
Piemēram, strīdīgais pants, kuru daudzi piemin – par sociālo dzimumu. Šeit ir šī panta teksts – un nav tajā nekas, piemēram, par geju laulībām utt.
Padomājiet taču – konvenciju ratificējusi gan islāmiskā Turcija, gan dziļi katoliskā Polija. Nekad tas nebūtu noticis, ja konvencijā būtu iestrādātas tādas lietas, par kurām publisko telpu pieklieguši atsevišķi izmanīgi politiķi un piebalso slinkāki lasītāji.
Ko tad nozīmē tas “sociālais dzimums”? Labs piemērs ir Saudu Arābija. Tur vēl līdz neseniem laikiem bija tradicionāli pieņemts, ka sieviete nedrīkst viena pati, bez vīrieša klātesamības, vadīt automašīnu. Tāpat joprojām sieviete tur nedrīkst viena pati aiziet noskatīties futbola spēli. Un tādu piemēru ir daudz.
Pirmdienas kustības atcerē
27. janvārī viesojos Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā, kur norisinājās Pētera Luksepa atceres pasākums.
Pēters Lukseps (Peeter Luksep) bija igauņu izcelsmes aktīvists, kurš plaši iesaistījās Zviedrijas konservatīvās partijas darbībā un kļuva par vienu no tā saucamās “Pirmdienas kustības” izveides iniciatoriem (kopā ar Hokanu Holmbergu, Andresu Kingu un Gunaru Hekmarku). Pirmdienas kustība bija politisku mītiņu sērija, kas notika katru pirmdienu plkst. 12:00 un kur piedalījās dažādi zviedru un Baltijas valstu politiķi (piemēram, Dainis Īvāns) – ar mērķi pievērst pasaules uzmanību sarežģītajai situācijai PSRS okupētajās Baltijas valstīs. Starp citu, visiem četriem kustības izveidotājiem par ieguldījumu Baltijas neatkarības atgūšanā ir piešķirti arī Latvijas augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.
Daudzu politiķu izpratne par Baltijas lietām tolaik bija diezgan minimāla, un arī tagad situācija gadās līdzīga. Kad uzstājos ar runu pasākumā un stāstīju, kā pats 1989. gadā, toreiz vēl tikai topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā, sagaidīju Latvijas organizācijas vadību, daudzi klausījās ar neviltotu interesi, jo varēja uzzināt daudz līdz šim nedzirdēta.
Starp citu, par to savas darbības periodu Zviedrijā jau agrāk esmu publicējis atmiņu stāstu; ja vēlaties, ar to var iepazīties šeit: http://www.lejins.lv/2017/03/06/marts-1989/
Aicinu Jūs apskatīt arī dažas fotogrāfijas. Tās ir uzņemtas šobrīd, taču kadrā numur 2 redzams diploms, kurš man tika pasniegts jau, šķiet, 1992. gadā. Tulkojums uz tā rakstītajam ir sekojošs:
“ATIM LEJIŅAM par piedalīšanos Pirmdienas kustībā Baltijas brīvībai no 1990. gada 19. marta līdz 1991. gada 16. septembrim. Kopā mēs esam uzrakstījuši daļu vēstures un nodibinājuši pamatu jaunai nākotnes sadarbībai ar brīvām tautām – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Paldies!”
…un seko visu 4 kustības dibinātāju paraksti.
Foreign Policy Speech 2018
by Atis Lejins at Saeima, 25-01-2018
“As you may have noticed, we live in strange times.” This was said by the American writer George Saunders last year when he was awarded the Man Booker prize.
We know only too well what these strange times are and therefore I will not dwell on them other than mentioning that from 2010 untill 2017 the success of populist parties in elections grew from 7% to 35%. We have only seen this once before – in the 1930’s shortly before the Second World War. I will return to this phenomenon at the end of my speech, because such a rapid rise in populism could have effected and may effect our security in the future.
If we look at our three foreign policy priorities which we spelled out in this house last year, then we see that much has been achieved except in one, the third priority.
But first things first.
The first priority was, and still is, ..lasīt tālāk