Vai Borisa Ņemcova slepkavība būs impulss turpmākai cīņai?

Vakar piedalījos Latvijas Radio diskusijā par aktuālajiem notikumiem Krievijā, proti, Putina opozīcijas aktīvista Borisa Ņemcova slepkavību. Sarunas gaitā apskatījām tādus tematus kā Krievijas sabiedrības saliedētība, iespējamie protesta pavērsieni, globālā diplomātija.

Raidījuma “Septiņas dienas Eiropā” konkrēto ierakstu var noklausīties radio kanāla mājaslapā: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/septinjas-dienas-eiropa/vai-borisa-nemcova-slepkaviba-bus-impulss-turpmakai-cinai.a49108/

Kopā ar mani raidījumā piedalījās arī politologs Kārlis Daukšts un žurnālists Imants Liepiņš; diskusiju vadīja žurnālists Kārlis Streips.

Latvijas pārstāvju uzrunas EDSO debatēs par Ukrainu

Jau iepriekš rakstīju, ka piedalījos EDSO konferencē Vīnē, pārstāvot Latvijas parlamentu. Mans galvenais jautājums: ko Krievija ir panākusi, ka arī šajā lielajā organizācijā, kur ļauts vēl Krievijai palikt, izpaudās verbāls karš starp Krieviju un Ukrainu, brāļu tautu. Ne ar Ameriku, Baltijas valstīm, Poliju, Vāciju, bet tieši ar savu vistuvāko kaimiņvalsti! Visus Krievijas pārmetumus varēja taču risināt mierīgā ceļā, izmantojot to pašu EDSO, kā tas bija mūsu gadījumā!

Pieteicās 60 runātāji, bet laika bija tikai divas stundas, tāpēc ilgāk par 2 minūtēm neviens nedrīkstēja runāt; visvairāk atceros divas no šīm uzrunām. Pirmkārt, Kanādas delegācijas pārstāvis atkārtoja to, ko viņu premjers teica Brisbenē G20 saietā: Putin, es tev dodu roku, bet vācies ārā no Ukrainas! Otras autoru diemžēl neesmu iegaumējis, taču tieši tas izteicās visskaudrāk: mēs esam gatavi uzklausīt Krievijas delegāciju, un tai ir arī jādzird mūsu kritika, bet mans iebildums pret viņiem ir tas, ka mūs uzskata par maziem bērniem, jo gvelž pilnīgas blēņas.

Video: LR 12. Saeimas deputātu – Ata Lejiņa (Vienotība) un Edvīna Šņores (NA) uzrunas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas sesijā Vīnē, 2015. gada 20. februārī.

Ziņu speciālizlaidums: Iespējamā intervence, Krievijas un Ukrainas konflikts

Nedēļas sākumā mani “Riga TV24″ ziņu raidījumā par Krievijas un Ukrainas situāciju intervēja žurnāliste Velta Puriņa – te raidījuma video ieraksts, kurš papildus sarunai ar mani satur arī telefonintervijas ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku.

Īsziņas no EDSO konferences

Vakarrīt EDSO atklāja savu ziemas sesiju, un tur šobrīd atrodos arī es. Rīta programmā vārds tika dots diviem īpašiem viesiem prezidijā – Krimas tatāru pārstāvim  Mustafam Džemiļevam  un Sīrijas bēgļu pārstāvim Dr. Saad Fandi. Džemiļevs atgādināja, ka 23. februāris būs gada “jubileja” dienai, kad tā saucamie “zaļie cilvēciņi” ieņēma Krimu.

Ukraina Krimā piekāpās un atdeva to bez asins izliešanas. Toties Austrumukrainā miruši jau 5000 ukraiņu, to starpā ap 1000 bērnu, bet Krievijas zaudējumi jau tuvojas skaitlim, ko tā cieta Afganistānas okupācijas laikā 1980-ajos gados, proti, jau pie 10000 (Afganistānā krita nedaudz virs 13000 PSRS karaviru). Šodien paredzēta īpaša sēde Ukrainas tēmai.

Spriediet paši. Vakar EDSO plenārsēdē tās parlamentārās asamblejas prezidents Ilkka Kanerva (Somija) atklāti pateica, ka Krievija klaji pārkāpusi Minskas 2. vienošanos ar Debaļceves pilsētas ieņemšanu. EDSO prezidējošās valsts Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs vairākas reizes savā runā uzsvēra, ka “visām pusēm”  jāievēro vienošanos. Radās jautājums, kuru valsti viņš cenšas nenosaukt vārdā…

fotogrāfijā – pie EDSO mītnes vakar notikušais pikets par Ukrainu

edso

Britu un vāciešu delegācijas Saeimā

Nesenā laikā Saeimā ir atkal norisinājušās vairākas tikšanās ar citvalstu parlamentāriešiem, no kurām specifiski gribu izcelt Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas ES tiesību aktu izvērtēšanas komitejas un Vācijas Bundestāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. Lasīt tālāk »

Apvārsni atkal aizsedz hlorēti cāļi!

Biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) vadītāja Inese Vaivare savā Twitter kontā izplatījusi mistiskas izcelsmes video „Ko ēdīsi Tu un Tavi bērni?”, kas būtībā vervē balsis pret TTIP – ASV un ES Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu.

Noskatījos minēto video, bet neko vairāk par tīru populismu tajā neatradu. Kā tas nākas, ka tiek reklamēti šādi savārstījumi, bet neuzticamies mūsu pašu ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem, EK Tirdzniecības komisārei Sesīlijai Malmstrēmai, Saeimas deputātiem, kas jau noteikuši, ka ES savus standartus nesamazinās. Atbildes uz sabiedrību satraucošajiem jautājumiem par šo ir jau publiski sniegtas – kāpēc nepopularizē tās?

Ja jau tik briesmīgi uztraucamies, kāpēc nebrūkam virsū tik populārajiem „kraukšķīgajiem” salātiņiem no Itālijas, Spānijas, kuros hlora daudzums ir reizes desmit augstāks, bet lamājam amerikāņu vistiņas, kuras ēst mums neviens neuzspiež? Vispār arī ASV pusē ir bijuši tādas pašas bažīgās versijas par „slikto Eiropu”, kā pie mums par „sliktajām ASV”.

Jāatzīmē, ka ES šādi brīvās tirdzniecības līgumi jau ir noslēgti ar Kanādu un Dienvidkoreju, notiek sarunas ar Japānu un Vjetnamu. Kādēļ pašpasludinātie „eksperti” noklusē, ka tas Eiropai un arī ASV ir nepieciešams ģeopolitiski, lai mēs vispār spētu nosargāt savas intereses pret tādām jaunām, ietekmīgām varām kā Ķīna? Starp citu, faktiski šobrīd vislielākais TTIP pretinieks ir Krievija.

Energoefektivitāte: neizmantotais potenciāls – jāizmanto!

Energoefektivitāte šodien ir ne vien modes lieta, bet vitāla nepieciešamība. Mūsu ikdienas dzīvē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kuru darbināšanai nepieciešami enerģijas avoti. Tāpat nemazinās mūsu vēlme pēc gaiša un silta mājokļa visu gadu. Tā rezultātā izdevumi par energoresursiem mūsu mājsaimniecību budžetos veido arvien nozīmīgāku daļu. Lasīt tālāk »

Stenogramma: runa par ebreju īpašumiem

Saeimas plenārsēdē 29. janvārī kopā ar kolēģiem (O. Ē. Kalniņu, S. Āboltiņu, L. Čigāni un A. Rasmani) iesniedzu likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” un runāju par to debatēs. Lasīt tālāk »

2015. gada Ārlietu debates Saeimā

Šī gada 22. janvārī Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ministra uzstāšanās debatēs runāju arī es; šeit piedāvāju iepazīties ar runas stenogrammu.

no www.saeima.lv

“Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem… Ekselences!

Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10. Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)… atcerieties… jā… Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna… Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu… ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku. Lasīt tālāk »

Latvijai izdevies lauzt vēstures gaitu

Virsrakstā citēti Eiropas Konisijas vadītāja Žana Kloda Junkera teiktie vārdi, komentējot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kura aizsākusies līdz ar jaunā 2015. gada ievadu. Lasīt tālāk »