Molotovs-Rībentrops 2018

Tuvojas 23. augusts – Molotova-Rībentropa pakta gadadiena. Taču šodien 23. augusts mums ir tikai vēsture, jo svarīgāks ir 21. augusts, kad pilnībā atguvām neatkarību un spējām veiksmīgi izcīnīt savu vietu ES un NATO. Ne vienmēr mēs paši īsti apjēdzam, ka uz austrumrobežas mums sardzē stāv pasaules varenākais militārais spēks un pasaules varenākai lielvarai – ASV ir pastāvīga militāra klātbūtne mūsu zemē.

Izaicinājums ir citur: proti, Eiropas Savienības iziršanas draudi. Eiropas Savienība ir politiskais un ekonomiskais drošības pamats mūsu kontinentam; grūti iedomāties veiksmīgu NATO bez ES. Bet ir radušies spēki (ne tikai Eiropā, bet arī ASV), kas grib atgriezties pie pirmskara Eiropas.

Šie spēki uzvarēja Lielbritānijā, un tagad redzam tiešu saikni starp to lielākajiem atbalstītājiem (kā arī finansētājiem) un Krievijas naudu. To pašu redzējām ASV vēlēšanās. Jauns Molotova-Ribentropa līgums varētu izskatīties tā – Rietumi atceļ sankcijas pret Krieviju (kā jau tas izskan visai atklāti tagad), un Putins aiziet kā uzvarētājs karā pret Ukrainu. Tādas balsis dzirdamas arī Latvijā. Bet, ja sabrūk rietumu vērtības, kāpēc būtu jāaizstāv Latviju, Igauniju, Lietuvu?

To paturēsim prātā, kad ejam balsot 13. Saeimas vēlēšanās.

Vēlais ar Streipu: trimdas jaunatnes kongresam – 50

Nesen viesojos žurnālista Kārļa Streipa vadītajā raidījumā “Vēlais ar Streipu”, kur runājām par 1968. gadā Berlīnē iecerēto, bet aizliegto Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu. Izdevās tiešām interesanta saruna, paldies žurnālistam! Šeit attiecīgais raidījuma fragments:

Atmiņu stāsts… – intervija ar Ati Lejiņu laikrakstā “Brīvā Latvija”

Laikraksts “Brīvā Latvija” – 2018. gada aprīlis: PILNA INTERVIJA – PDF

Putins un Tramps: kurš kuru?*

foto: Alexander Zemlianichenko / The Associated Press

Pirms dažām dienām tikās divi pasaules līderi – vai varbūt jāsaka, divu pasauļu līderi – Donalds Tramps un Vladimirs Putins. Un loģiski domājošā sabiedrības daļa burtiski uzsprāga, jo tāda disonanse viena līdera rīcībā nav pieredzēta. Protams, runa ir par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Neatkārtošu to, ko jau citi paspējuši savos komentāros pateikt par Trampa vizīti Eiropā; vēlos tikai izcelt dažus punktus. Trampa atbalstītāji gan tajos nekā īpaši nosodāma nesaskatīs, bet tāda ir mūsdienu realitāte. Mēs dzīvojam laikā, kad emocijas aizstāj racionālismu un kurā pat ASV prezidents var mainīt viedokli par 180 grādiem pirms katras tikšanās, pārāk smagas kritikas gadījumā to norakstot uz “pārteikšanos” un atkal mainot viedokli… līdz nākamajai reizei.

Lai cik tas būtu nepatīkami, nākas uzdot jautājumu, kas jau uzreiz pēc prezidentu preses konferences tika izteikts liberālā laikraksta “The Guardian” publikācijā: vai Tramps vienkārši nav Putinam parādā? Ar domu – tiešā atkarībā, kabatā un īsā pavadā (laikrakstā lietots apzīmējums “beholden to”, kas angliski nozīmē “having a duty to someone in return for help or a service” – tas ir, pienākums kāda priekšā kā atmaksa par palīdzību vai pakalpojumu).

Iepriekš tādu “efektu” redzējām bijušā Vācijas kanclera Šrēdera gadījumā, kurš tagad ir augstā amatā Kremļa kontrolētajā “Rosneft” un arī intervijās klāsta, cik ļoti Eiropai paveicies ar tādu prezidentu kā Putins, un apšauba “mītus par Krievijas agresīvo politiku”. ..lasīt tālāk

Atskats uz Indijas parlamentāriešu vizīti Latvijā

No šī gada 13. līdz 16. jūnijam Latvijā viesojās Indijas parlamentārā delegācija Viņas Ekselences Sumitras Mahadžanas k-dzes vadībā. Arī man bija tas gods uzņemt augsto viešņu kā Saeimas deputātam un Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas vadītājam.

Ārpus tikšanās Saeimas namā norisinājās arī svinīgas pusdienas Rīgas restorānā “Hercogs”, kur viesus iepriecināja vietējie dejotāji ar indiešu, īru un latviešu dejām (studija “Bharata”, grupa “Moonlight Dancers”, Krišjānis un Lauma Šimji no TDA “Dancis”). Piedāvāju Jums īsu video ieskatu šajā vizītē!

P.S. dažas fotogrāfijas no vizītes oficiālās daļas pieejamas gan jau agrāk manā mājaslapā, gan arī Saeimas Flickr kontā.

Latvieši: esam stiprāki, nekā domājam

29. jūnijā Jaunjelgavas kultūras namā norisinājās ārkārtīgi interesants pasākums – Latvijas-Brazīlijas konference “Jaunjelgava – Ižui”. Ižui ir pilsēta Brazīlijā, kura kopš 19. gadsimta 90-ajiem gadiem bija viens no latviešu ieceļotāju galamērķiem. Un izrādās, ka šo latviešu ievestā kultūra tur stingri dzīvo joprojām!

Piemēram, pasākumā uzstājās brazīliešu deju kopa, kuras nosaukums ir “Staburags” un kura lieliski, ar patiesu prieku un visu dvēseli dejo latviešu dejas, lai arī tās sastāvā nav it neviena latvieša, jau vieni brazīlieši. Vai tas nav latviešu kultūras iekšējā spēka labākais rādītājs?

Jautāju dejotājiem, kā viņiem tas padodas, un viņi man atbildēja: “Bet mūsu sirdī ir Latvija.” Tik stipra ir mūsu senču kultūras ietekme bijusi, ka pat brazīlieši sirdī kļūst par latviešiem!

Starp citu, kas interesanti, mūsu dziesmu un deju svētkos šobrīd piedalās pat japāņi, kas dzied latviešu dziesmas ar savu kori “Gaisma”. Rau, cik stipri esam.

Dieva atklāšana un Rainis

Tomasa Manna – Nobela prēmijas laureāta literatūrā (1929) – slavenā grāmata “Jāzeps un viņa brāļi” tika izdota Vācijā 1926. gadā. Autors to rakstīja vairāk nekā 16 gadus, darbu beidzot un pilnveidojot vispirms trimdā Šveicē, pēc tam ASV (Prinstonā un Dienvidkalifornijā). Nesen Vācijā notikusi šīs grāmatas kārtējā publikācija divos biezos sējumos – pats darbs 1660 lapaspušu apmērā, un tam klāt komentāri uz veselām 2350 lapaspusēm.

Komentārus rakstījuši Vācijas slavenākie ēģiptologi un vēsturnieki, kuriem tas prasījis 10 gadus – izpētīt, kur Tomass Manns rakstot smēlies iedvesmu par tā laika notikumiem, uz kura balstīts viņa eposs. Un tie ir atrasti! Manns izmantojis Bībeles vēsturi un Korānu, kā arī eposu par Gilgamešu (kurš tiek uzskatīts par pirmo cilvēces vēsturē zināmo eposu) un senos persiešu vēstures rakstus.

Taču neatbildēts paliek jautājums, vai mūsu pašu Rainis nav viņu uzvedinājis uz šo tēmu ar savu darbu, kurš Latvijā parādījās jau 1920. gadā un kuru Aspazija tulkoja uz vācu valodu. Vai arī nē; katrā ziņā – viela pārdomām mūsu pētniekiem! Pat ja tā nav noticis, vai nebūtu laiks salīdzināt plašāk abus darbus? No jauna, saistībā ar šo jauno, milzīgo pētījumu, kas publicēts Vācijā.

Pilnībā rakstu par šo var lasīt vācu medija “Der Spiegel” nesenajā publikācijā “Dievu atklāšana” (Die Erfindung Gottes, Der Spiegel Nr.25 / 16.06.2018).

Līgo!

Viesi no Indijas

Šajās dienās Latvijā viesojas Indijas Republikas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Sumitra Mahadžana (Sumitra Mahajan) ar delegāciju; vakar augstā viešņa tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci un deputātiem, kā arī piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Šodien ar nepacietību gaidu viņas ierašanos manis vadītās Latvijas un Indijas parlamentārās sadarbības grupas sēdē!
foto: Ernests Dinka, Saeima

Vai Krievijā ir demokrātija?

Šodien esmu svaigi atgriezies no Helsingborgas, kur notika Baltijas un Ziemeļvalstu EDSO Parlamentārās Asamblejas nacionālo delegāciju tikšanās.

Daudz nekavēšu Jūsu laiku ar programmas atstāstu, taču vēlējos izcelt pāris būtiskas lietas. Piemēram, analizējām materiālu par to, kā Krievijā klājas cilvēktiesību organizācijām, kuru vairums, protams, pieder pie režīma opozīcijas. Specifiski tika izskatīts gadījums ar Igoru Kaljapinu, kurš vada organizāciju cīņai par spīdzināšanas novēršanu un citas cilvēktiesību iniciatīvas, – viņam par šādu viedokļu paušanu uzbruka, “tradicionāli” ielejot sejā briljantzaļā šķīdumu. Te jāatgādina, ka minētais šķīdums ir ne tikai noturīga krāsa, bet arī kodīgs spirta šķīdums, kurš var laupīt cilvēkam redzi, apdedzinot acis.

• pieminētais materiāls bija faktu apkopojums “Russian Human Rights Defenders Keep Swimming under the Ice”, kuru Stokholmā izdevusi organizācija “Civil Rights Defenders” (www.crd.org)

Opozīcijas aktīvistiem Krievijā nemaz neklājas viegli jau sen. Te var minēt gan teju noindēto Vladimiru Kara-Murzu (vienu no nogalinātā politiķa Borisa Ņemcova tuvākajiem līdzgaitniekiem), gan šobrīd apkarojamo Putina amata konkurentu Alekseju Navaļniju (vinnējis vēlēšanās viņš gan tāpat nebūtu, tomēr acīmredzot kaut kādus vērā ņemamus draudus valsts varai rada) un daudzus citus.

Vērojot dažādas vēsmas šodienas Latvijā, gribas jautāt: vai tiešām starp mums ir daudz tādu, kas līdzīgu attieksmi pret opozīciju un cilvēktiesībām Putina atbalstītāju stilā vēlētos arī mūsu valstī?

Zināmas “inovācijas” šajā sfērā vērojamas arī Vācijā – tur sāk dibināt tādas kā “valsts nevalstiskās organizācijas”, kuras izliekas par NVO, taču galvenokārt nodarbojas ar Krievijas propagandas izplatīšanu (it kā tas Vācijā vēl būtu nepieciešams, jo Krievijas infrastruktūra tur tāpat jau ir diezgan stipra). Tas ir brīdinājums arī mums – turēt acis vaļā!

Debatēs izskanēja jautājums, vai Krievijā vispār ir iespējama demokrātija. Pēc juku laikiem vismaz daļā sabiedrības izaugušas lielas ilgas pēc cara, kurš ieviesīs kārtību, un mēs arī redzējām, ka prezidenta vēlēšanās pārējās politiskās partijas nevarēja vienoties, lai veidotu kādu vērā ņemamu opozīciju (par citiem daudz maz nopietnāks kandidāts bija jau minētais Navaļnijs, taču sistēma atrada iespējas, kā viņu ierobežot).

Ja kādreiz Krievijā “sabiedrības līme” bija komunisms, tagad to pilnā mērā ir aizvietojusi pareizticīgā baznīca. Kā dziļi simbolisks žests šeit jāņem vērā arī tas, kas notika pēc Putina inaugurācijas runas, – pirms pamest telpu, viņš paspieda rokas tikai trim cilvēkiem: pašam pirmajam Patriarham Kirilam, pēc tam bijušajam Vācijas kancleram Gerhardam Šrēderam (kurš tagad ir augstā amatā “Gazprom”) un visbeidzot premjerministram Dmitrijam Medvedevam.