Vizīte Bukarestē

Nedēļas sākumā pēc Rumānijas parlamenta aicinājuma ar kolēģiem no Saeimas Eiropas lietu komisijas (deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu un Sergeju Potapkinu, kā arī komisijas konsultantu Artūru Jefimovu) viesojāmies šīs valsts galvaspilsētā Bukarestē.

Tikāmies ar viņu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātiem. Protams, liela intereses daļa bija par situāciju pašreiz Eiropā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ne viņiem, ne mums nebija šaubu vienā lietā – šobrīd gan ES, gan NATO jābūt stiprām, neko citu nevaram atļauties. Lielu lomu savulaik nospēlējusi ASV, kura gan Baltiju, gan Rumāniju atbalstījusi ar savu karaspēku. Tas ir kalpojis kā veicinošais faktors Krievijai apstāties un piekrist miera sarunām – tāpat kā Gruzijā 2008. gadā, kad ASV iesūtīja savus karakuģus Melnajā jūrā. Lasīt tālāk »

Laiks cīnīties ar Krievijas mediju mīmikriju!

Šodien esam liecinieki pilnīgi jaunām parādībām – mūsu acu priekšā veidojas atšķirīga pasaules kārtība, kurā neviens vairs nevar būt īsti drošs, ja nesāk pats ievērot drošības pasākumus un „pieņemt mērus”. Ja ne citādi, tad vismaz, esot informētam par notiekošo.

Pirms dažām dienām Palangā norisinājās tikšanās starp Baltijas valstu parlamentāro ārlietu komisiju delegātiem, kurā runājām gan par Krievijas ieviestajām „atbildes” sankcijām pret Eiropas Savienības valstīm, gan arī par to, kā atbildēt uz Krievijas vērienīgo dezinformācijas kampaņu pasaulē. Lasīt tālāk »

ASV būs ar mums!

1963. gadā, apmeklējot Rietumberlīni, ASV prezidents Džons Kenedijs savā runā teica leģendāro frāzi „Ich bin ein Berliner” (esmu berlīnietis), ar to domājot ASV aizstāvību Rietumberlīnei un sūtot ļoti  skaidru signālu Padomju savienībai (ar kuras gādību Vācija bija pārgriezta uz pusēm ar Berlīnes sienu).

Pašreizējo Ukrainas notikumu kontekstā ASV prezidents Baraks Obama tieši tādu pašu signālu nosūtījis Krievijas varai vakar, Igaunijas vizītes laikā skaidri pasakot: „We’ll be here for Estonia. We will be here for Latvia. We will be here for Lithuania.” (mēs būsim šeit, lai aizstāvētu Igauniju, Latviju, Lietuvu) – piebilstot arī sekojošo: „Iepriekš jūs jau reiz zaudējāt neatkarību. Kopā ar NATO jūs to vairs nezaudēsiet nekad.”

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirms dažām dienām jau vēstīja, ka alianses austrumu dalībvalstīs tiks pastiprināta tās klātbūtne, attīstot bruņoto spēku trieciengrupas, kuras varēs operatīvi un ļoti īsā laikā atbildēt uz militāriem draudiem. Faktiski šobrīd piepildās tas, par ko runāju jau iepriekš – NATO armijas tehnikas priekšpozicionēšana Baltijas valstīs, kur līdz šim notikuši arī plaši manevri ar NATO armiju piedalīšanos. Piemēram, Latvijā par NATO bāzi jau faktiski ir kļuvusi Ādažu militārā bāze. Visās Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

Igaunijas vizītē prezidents Obama tiešos vārdos arī apliecināja, ka NATO līguma 5. punkta ietvaros Tallinas, Rīgas un Viļņas aizstāvēšana ir tikpat svarīga kā Berlīnes, Parīzes un Londonas aizstāvēšana. Neatkarīgi no valsts lieluma un attāluma – ja Krievija iebruks jebkurā NATO valstī, tas Krievijai automātiski nozīmēs karu ar tām visām, ieskaitot ASV.

Grozījumi publisko iepirkumu likumā

Šodien Saeimas sēdē steidzamības kārtā pieņēmām grozījumus „Publisko iepirkumu likumā” – ar kuriem uzdodam valdībai izstrādāt tā saucamā „zaļā iepirkuma” prasības un piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

Faktiski šis ir darīts ar mērķi palielināt vietējo pārtikas produktu īpatsvaru valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos, tādējādi vienlaikus arī mazinot negatīvo efektu uz vietējiem ražotājiem no Krievijas uzliktā Latvijas produktu eksporta aizlieguma.

SC deputāts I. Zariņš debatēs izteicās, ka tas tiekot darīts Rīgas mēra Ušakova iespaidā. Te gribētos jautāt – kur tādā gadījumā Ušakovs bija agrāk? Kā savā atbildē deputātam Zariņam teica Vienotības deputāts E. Smiltēns, – pašvaldībām šādas tiesības pēc likuma ir bijušas arī līdz šim. Piemēram, klātesošā deputāte L. Plavinska, bijusī deputāte Rēzeknē apliecināja, ka lauku skolas jau iepriekš ir veidojušas regulārus iepirkumus no vietējiem ražotājiem (ko apliecināja). Ar jaunajiem likuma grozījumiem mēs faktiski tikai iedrošinām tā rīkoties visus.

Ata Lejiņa darbību analizēs Kremlis?

Nedēļas pats sākums padevās ļoti spraigs – pārstāvot Latviju 23. Baltijas jūras parlamentārajā konferencē (kopā ar kolēģiem – deputātiem Jāni Reiru, Kārli Eņģeli, Juri Viļumu un Jāni Vucānu, – kā arī eksperti Anitu Vaivadi, kura runāja par 1989. gada Baltijas ceļu). Konference norisinājās Olštinā (Polijā) un no sākotnēji mazāk nozīmīga pasākuma pārvērtās par koncentrētu “lielās politikas” demonstrāciju īsā laika periodā. Lasīt tālāk »

Krimas tatāru delegācija Saeimā

Šī gada 22. augustā man bija gods piedalīties Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu sēdē, kurā klāt bija arī nozīmīgi viesi – Krimas tatāru Medžlisa (tautas padomes) priekšsēdētājs Rafats Čubarovs un tā bijušais priekšsēdētājs, tagad Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

Dzirdēt viņu stāstīto ir pavisam cits, nekā tikai lasīt par represijām, kas vērstas pret tatāriem Krimā. Mustafa Džemiļevs norāda, ka faktiski Krimā ir atgriezušies PSRS laiki. Te ir viens piemērs par Krievijas demokrātijas un cilvēktiesību izpratni: iedzīvotājs var atteikties no Krievijas pases, bet pirms tam jāatzīst Krimas inkorporācija Krievijā. Taču bez Krievijas pases cilvēks nevar dabūt darbu.

Mošejas Krimā regulāri pārmeklē drošībnieki – bet liek mierā pareizticīgo baznīcas. Notiek tatāru nolaupīšana, bet nenotiek gadījumu izmeklēšana. Tatāri nebalsoja par aneksiju – tātad, “subversīvi elementi”… Turcija cenšas līdzēt Krimas tatāriem, jo tai ir ar tiem radnieciskas saites, bet neko daudz jau darīt nevar – ir pārāk ekonomiski atkarīga no Krievijas, tai skaitā gāzes piegādēs (tāpēc neievieš sankcijas).

Kā norādīja Krimas tatāru delegāti, arī Latvijai te ir savs “akmens dārziņā” – tika kritizēta mūsu deputātu darbība Eiropas Parlamentā, specifiski Tatjana Ždanoka (LKS) par biedrošanos ar Krimas prokrievisko mēru un Andrejs Mamikins (SC) par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanas prasību. Sadarbības grupas vadītāja Ilze Viņķele apliecināja, ka Latvija turpinās savu līdzšinējo pozīciju, nosodot Krievijas rīcību un neatzīstot Krimas pievienošanu, – un mūsu parlaments sniegs visu iespējamo atbalstu, lai veicinātu politiskās reformas Ukrainā un ieviestu reālā darbībā asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

krimas tatari

Vācijas kanclere un NATO bāzes

Gadījās lasīt portāla Apollo rakstā, ka Igaunijas raidsabiedrība paužot sašutumu par Merkeles izteikumiem Rīgā pret NATO spēku izvietošanu Baltijā. Viņuprāt, tas “rada šaubas par alianses spējām nosargāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību”.

Man šķiet, ka žurnālisti šajā gadījumā īsti kaut ko nesaprot – ir tikai viena NATO bāze, kura pieder pašai NATO organizācijai, proti, Vācijā, kur stacionētas AWACS izlūklidmašīnas. Pārējās ir katras atsevišķās NATO dalībvalsts bāzes. Piemēram, Baltijā tagad ir divas tādas, Lietuvā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Igaunijā, kur stacionētas NATO nacionālo dalībvalstu patruļlidmašīnas. Polijā ir štābs triju NATO dalībvalstu ietvarā, proti, Vācijas, Dānijas un Polijas. Tur notiek regulāri manevri, kuros piedalās arī citas NATO dalībvalstis. Vācija tur nesen pastiprināja savu klātbūtni ar vairāk nekā 50 virsniekiem.

Kanclere Merkele pateica tikai to, ko NATO bija jau nolēmusi. kad karš sākās Ukrainā – Baltijā notiks pastāvīgi manevri, un tā arī ir. Pie mums Ādažos piedalās manevros tādas NATO dalībvalstis kā Kanāda, Norvēģija kopā ar Latvijas armiju un ASV desantniekiem, kas rotē tur no savas ASV (NATO) bāzes Itālijā. Tagad oktobrī brauks jauni spēki, turklāt ar tankiem. Faktiski Ādaži ir kļuvuši par NATO bāzi.

Problēma ir cita. Un tā ir par armijas smagās bruņu tehnikas “priekšpozicionēšanos” Baltijā un Polijā. Merkele te teica, ka palīdzēs modernizēt mūsu bruņoto spēku infrastruktūru, – neesmu drošs, vai spējam uzturēt ASV tankus Ādažos vai citur cauru gadu. Domāju, ka runa ir par šo jautājumu. Fakts ir tas, ka Merkele deva skaidru signālu Krievijai – Vācija aizstāvēs Baltijas valstis un Poliju, balstoties uz NATO 5. pantu. Tas nozīmē, ka vācu karavīri būs gatavi krist par Baltijas valstīm un Poliju.

Indijas Neatkarības diena

19. augustā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē norisinājās Indijas neatkarības gadadienas atzīmēšana. Kā zināms, Indija guva savu valsti 1947. gadā, kad Lielbritānija atzina tās neatkarību un sadalīja Indiju divās daļās, musulmaņu Pakistānā un hindi Indijā.

Šī bija pirmā oficiālā Indijas neatkarības dienas svinēšana Latvijā; oficiālo daļu atklāja Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā, viņas ekselence Banašrī Bose Harisonas kundze, teikdama, ka ar jauno Indijas premjeru Narendru  Modi valsts varēs atgriezties pie dinamiskas izaugsmes – 9% iekšzemes kopprodukta pieauguma gadā. Tāpat vēstniece uzsvēra ciešo Indijas kultūras sadarbību ar Latviju.

Mūsu valsti pārstāvēja Kultūras ministre Dace Melbārde, kura klātesošajiem atgādināja, ka Baltijas valstis atguva savu neatkarību nevardarbīgi, kad dziesmas spēku lika pretim kara spēkam. Pasākumā piedalījos arī es kā Indijas parlamentārās grupas vadītājs Saeimā. Savā uzrunā atzīmēju, ka abas valstis guva savu neatkarību uz  divu pasaules karu drupām, Latvijā pēc pirmā – un Indija pēc otrā pasaules kara. Sanāk, ka Latvija ir vecāka valsts par Indiju, un – kaut gan ir maz ticams, ka Indija varētu zaudēt savu neatkarību, kā tas notika ar Latviju, tomēr Indija (un plašākā mērogā Āzija) varētu no Latvijas un Eiropas aizgūt dažu labu mācību. Šogad, kad faktiski notiek kara darbība austrumos no Latvijas robežas, mēs esam droši, jo mums ir ES un NATO, bet šādas organizācijas nav Āzijā. Tā ir viela pārdomām Indijai.

Pēc oficiālās daļas sekoja Indijas deju priekšnesumi, kurus izpildīja Latvijas dejotājas kopā ar vienu Indijas profesionālu dejotāju, kurš jau vairākkārt uzstājies gan Zviedrijā, gan Latvijā.

Indians Celebrate Independance Day

Vai rīkojamies savās nacionālajās un ES interesēs?

Daudzus stratēģiskus un nozīmīgus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu ēna. Bieži aizdomas saistītas ar iespējamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietējās vai starptautiskās izmeklēšanās. Tomēr šodien nākušas klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticīgs ir iepirkumu konkursu uzvarētājs. Satraukumu rada tas, ka mēs ar savu naudu atbalstām uzņēmumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam – tādējādi pašiem netieši finansējot mums naidīgu varu, tās melīgo propagandu un bruņošanos. Lasīt tālāk »

Latviešu valoda neizzūd. Zaudējam paši…

Nesen apmeklēju kādu koncertu Dzintaros. Pirms tā diemžēl nācās saskarties ar diezgan nepatīkamu faktu… Ejam pa Jomas ielu – pie uzkodu stenda kāds puisis uzrunā mūs krieviski, lai nogaršojam preci. Atsakām, ka nerunājam krieviski, tas tūlīt pārsviežas uz latviešu valodu. Izrādās – latvietis.

Ejam atpakaļ; cits puisis arī uzrunā krieviski. Jautāju: “Vai tu arī latvietis?” – jā, tiešām esot. Jautāju tālāk – vai tad nevarētu uzrādīt cieņu latviešu valodai, vismaz tikai tad pārejot uz krievu, ja izrādās, ka uzrunātais ir tiešām tūrists no Krievijas. Puisis tikai pasmejas un tūlīt krieviski uzrunā nākamos. Divas dāmas arī izrādās latvietes un nolasa jaunietim kārtīgu “morāli” par cieņas neizrādīšanu Latvijai. Jaunietis cieš klusu, citu garāmgājeju tobrīd vairs nav.

Pie Dzintaru koncertzāles vārtiem meitenes ar smaidu sveicina mūs latviešu valodā, arī koncerta pieteicēja runā tikai latviski. Viss kārtībā, cilvēkiem patika koncerts, kaut latviešu zālē bija “nospiedošais mazākums”. Bet apsargi melnos uzvalkos gan runā tikai krieviski.

Ja šobrīd jau ir tā – baidos domāt, kā notiks tālākā attīstība, kad pabeigs ekskluzīvos krievu jaunbagātnieku ciematus Jūrmalā…