Latvju pēdas Austrālijā

Ko Tu neteiksi? Viena latviešu ģimene ir atstājusi topogrāfisku pēdu tur, kur tā dzīvoja 9 gadus – Greensborough no 1951. līdz 1960. gadam! Izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc Lejin Hill, bet neviens no vietējiem neesot zinājis, kāpēc. Nesen sūtīju “Greensborough Historical Society” savu atmiņu eseju par vecvecākiem, un tās prezidents Noel Withers priecīgs atsaucās un pateicās par rakstu un foto. Tagad mistērija atrisināta! Katru dienu gūstu jaunu informāciju no Greensborough – no cilvēkiem, kas mūs atceras. Piedāvāju arī Jums izlasīt minēto eseju.

Remembering my grandparents: a hot Australian summer

by Atis Lejins, 2015 (English language editor Susan Tosch)

I have already voted four times and soon I will have to cast my ballot for a fifth time which, hopefully, will be the last time depending on whether our next president gets at least fifty one members of parliament behind him. It’s a long, drawn out process as voting for the president is the only secret ballot left in the Latvian parliament where I am a sitting member. It’s taken us almost a day, tedious business but the tension in the former Baltic German aristocratic building is palpable. For the first time since Latvia’s independence was restored in 1991 we now, in 2015, have two equally good candidates but if we don’t get it done today we will have to vote again in a forthnight and then who knows who could turn up and what coalitions will coalesce to support a ‘dark horse’. / lasīt tālāk

Par COSAC konferenci Hāgā

Šīs nedēļas sākumā kopā ar Saeimas delegāciju “Vienotības” deputātes Lolitas Čigānes vadībā devos uz Hāgu (Nīderlandē), kur norisinājās kārtējā COSAC konference (ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās). Par galveno jautājumu šoreiz tajā izvirzījās migrācijas izaicinājumi un problēmas Eiropā.

Konferences debatēs ar uzrunu uzstājās arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem (pirms bēgļu krīzes un Sīrijas konflikta saasinājuma) viņš tika aicinājis veidot tādu struktūru kā tikai šobrīd topošā Eiropas vienotā robežsardze. Ja tāda tiktu izveidota jau toreiz, viņaprāt, bēgļu krīze nesasniegtu patreizējās dimensijas. Tad Eiropas Savienības dalībvalstīs jau būtu papildspēki robežu apsardzei un “karsto punktu” veidošanai, kuros nošķirt viltus (ekonomiskos) bēgļus no īstajiem (no karadarbības un terora mūkošajiem). Tieši šie pseidobēgļi uzlika milzīgu slodzi ES – un, piemēram, grieķi ar to vienkārši netika galā. / lasīt tālāk

Par vienotu Vienotību

Brīvdienās aizritējis Vienotības kongress. Un varbūt par vēsturisku to saukt būtu pārāk skaļi, taču būtisks pagrieziens Vienotības šodienas ceļā tas noteikti ir.

Pēdējo dažu gadu gaitā, būdama valsts galvgalī MK un parlamentā, Vienotība ir daudz panākusi visdažādākajās nozarēs. Te jāmin gan „nulles deklarācijas” ieviešana (kuru iepriekšējie sasaukumi ilgi „muļļāja” un mākslīgi vilka garumā – pieņemt beidzot izdevās, kad Vienotībai nāca talkā toreiz vēl jauni sabiedrotie, Zatlera reformu partija) un maksātnespējas administratoru deklarācijas, gan atklātība Satversmes tiesnešu vēlēšanās (kas tāpat tika iepriekš vilkta garumā), gan eirozonas ieviešana Latvijā un ES tiešmaksājumu paaugstināšana Latvijas zemniekiem, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana ģimenēm ar bērniem, tāpat gāzes tirgus liberalizācija un Krievijas Gazprom monopola mazināšana Latvijā, iestāšanās OECD (tā Latvija rezultātā ietaupīja vismaz 50 miljonus, jo tai cēlās kredītreitings), pozitīvas izmaiņas neskaitāmos likumos un daudz kas cits.

Vienlaikus daudz ir arī zaudēts, pieņemot vajadzīgus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Un vēl vairāk – no partijas sabiedrisko attiecību kļūdām un iekšējiem „kašķiem”. Pēdējais piliens, protams, bija pašu premjerministres „noraušana” no iekšpuses un valdības krišana… / lasīt tālāk

Indija-Latvija

3. jūnijā LU EVF norisinājās diskusija “Role of Human Excellence in Economics” ar Dr. Chinmay Pandya, Dev Sanskriti Vishwavidyalaya Universitātes (DSVV, Indija) prorektoru. Dienu pirms tam viņš apmeklēja arī LR Saeimu, kurā tikās ar deputātu grupas sadarbībai ar Indijas parlamentu vadītāju Ati Lejiņu un deputātēm Ilzi Viņķeli un Ingunu Sudrabu. Prorektoru pavadīja LU Indijas kultūras un studiju centra dibinātāja, profesore Sigma Ankrava.

Replika par “Dogo”

Esmu gandarīts, ka nesen Saeima pavirzījusi uz priekšu grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas vērsti uz risku novēršanu dzīvnieku veselības jomā. Pēc balsojuma grozījumi nodoti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai – un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tas, protams, ir lielā mērā saistīts ar skandālu “Dogo” barības lietā, un mani tas skar personīgi – laika gaitā cietuši arī abi mūsu ģimenes četrkājainie mīluļi. Veterinārs pārbaudē atzina, ka suņiem ļoti paveicies, ka barojām tos ar šo barību tikai daļēji (atšķaidījām to ar gaļas/kaulu zupu), un tie sāka pa druskai atlabt, kad pilnībā atteicāmies no “Dogo” produkcijas. Viens no suņiem, pirms tam gluži spēcīgs krancis, tagad ir spiests pie ēšanas uzņemt arī barības papildvielu kursu, otram paveicās vairāk, jo tas ir diezgan izvēlīgs un reizēm mēdza no barības atteikties.

Tā kā visas slimības pazīmes bija tieši tādas, kādas tiek piedēvētas “Dogo” barībai minētajā skandālā, un situācijas uzlabošanās sekoja, kad šo barību dot suņiem pārstājām, – gribot negribot rodas secinājums, ka pārmetumi konkrētajam produktam nav bijuši maldinoši.

Klusais ārprāts ar „sociālo dzimumu”

Latvijas valdība kā pēdējā no visām ES dalībvalstīm beidzot parakstījusi Stambulas konvenciju, un nu Saeimai stāv priekšā liels lēmums – tās ratifikācija. Pats grasos balsot „Par”, bet daļas valdības (precīzāk – Tieslietu ministrijas) un sabiedrības protesta nostāja mudina mani šo pozīciju paskaidrot. / lasīt tālāk

Ajūrvēda Latvijā

Pirmdien Saeimā norisinājās tikšanās ar Indijas parlamentārieti Mr. Shri Shripad Yesso Naik, kura vizīte Latvijā saistīta ar gaidāmo 6th Global Summit of Medicinal & Aromatic Plants  un sadarbības jautājumu pārrunāšanu veselības nozarē. Interesanti, ka Indijā paralēli Veselības ministrijai ir izveidota arī Ajūrvēdas, Jogas, Unani, Siddha un Homeopātijas ministrija (AYUSH), un minētais parlamentārietis ir šīs nozares Valsts ministrs. Delegācijā viņu pavadīja vēl vairākas AYUSH amatpersonas.

Vizītes gaitā tika uzsvērts, ka arī Latvijas apstākļi ir piemēroti Indijā lietotajiem ārstniecības augiem un pastāv vēlme attīstīt tradicionālās ajūrvēdas medicīnas atzaru, skaidrojot tās atšķirības no homeopātijas un citiem līdzīgiem virzieniem.

Akmeņu, geizeru un stratēģu zeme

Valsts svētku laikā diemžēl nevarēju būt Latvijā, tā vietā trīs dienas pavadīju Reikjavikā kā Latvijas EDSO delegācijas pārstāvis – kopā ar tās priekšsēdētāju Edvīnu Šņori (NA) un konsultantu Igoru Aizstrautu. Šī bija kārtējā “Nordic-Baltic Eight” (NB8) formāta tikšanās, kur nosaukumā minētais “astoņi” nozīmē piecu ziemeļvalstu un triju Baltijas valstu apvienību. Mūsu līmenis bija sadarbības un drošības apspriede, runājām par kopīgajām interesēm un taktiku, kā arī jūlijā paredzēto EDSO konferenci Tbilisi, Gruzijā. / lasīt tālāk

Par termiņuzturēšanās atļaujām

Februārī jau rakstīju, ka ar kolēģi no Nacionālās Apvienības – Rihardu Kolu rosinājām no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krieviski – lai mudinātu iedzīvotājus uz saziņu valsts valodā, nostiprinot latviešu valodas lomu. Pretarguments no PMLP toreiz bija, ka 80% šādu pieteikumu tiek iesniegti tieši krievu valodā un tulkošana būtu milzu administratīvais slogs un papildus izdevumi. Lai arī tiešām nesaprotu, kāpēc tā ir mūsu iestāžu, nevis pašu iesniedzēju problēma…

Pagājušajā Saeimas sēdē debatējām par šo ierosinājumu likumprojekta formā – kurš tomēr savādā kārtā netika atbalstīts ne komisijas sēdē, ne Saeimas plenārsēdē, lai arī vārdos politiķi parasti ir daudz aktīvāki valsts valodas aizstāvji. / lasīt tālāk

Atklāta vēstule Rīgas domes vadībai

Vakar nosūtīju vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un viņa vietniekam Andrim Amerikam ar sekojošo tekstu.

Labdien!

Šobrīd nākas novērot, ka galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnu dārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības. Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, – sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums.

Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz ātrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase. Aicinātu Jūs komentēt, kā esat pieļāvuši šādas situācijas izveidošanos un kā domājat to risināt (vai arī atstāsiet pašplūsmā?)!

Ņemot vērā augstāk minēto, situācija jau šķiet absurda pēc būtības. Nemaz nerunājot par Latvijai un tātad arī Rīgai saistošajām ANO konvencijām un citiem likumiem, kas liedz diskrimināciju pēc nacionālās pazīmes.

Ar cieņu LR 12. Saeimas deputāts Atis Lejiņš, Rīgas iedzīvotājs kopš 1991. gada.

Ceru sagaidīt arī atbildi, protams.