Nesarežģīt vienkāršo

Iepazinos ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. Plašāk »

Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā

Latvija tiešām izdarījusi ļoti daudz, lai pavirzītu uz priekšu tā saucamo enerģētikas savienību, kas nodrošina lielāku Eiropas enerģētisko neatkarību, drošību, konkurētspēju. Un tas ir tiešs guvums no mūsu prezidentūras Eiropas Savienībā. Plašāk »

Putina pēdējie `panākumi` Ziemeļvalstīs

Top arvien skaidrāks, ka Kremlī valda divas grupas. Viena grupa ir ekonomiskais bloks, kas jūt, ka valsts rezerves izsīkst, - savukārt, otrs bloks ir tā saucamie „power players” – spēka bloks, kas uzskata, ka Putins pat ir pārāk mērens. Plašāk »

Kauja Helsinkos, 2015

Kā izskatīsies Helsinku nolīguma 50. gadadiena? Kur tad būs Ukraina? Un kāda būs Krievija? Vai varbūt būs pielikts punkts EDSO darbībai? Jo šis ir patiesi dramatisks brīdis, lielākais izaicinājums EDSO pastāvēšanā – kad viena EDSO valsts ir uzbrukusi otrai. Plašāk »

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Plašāk »

 

Konference Rostokā – Baltijas jūras reģiona parlamentu sadarbībai

Turpinot viņgad aizsākto Latvijas Saeimas pārstāvja darbu Baltijas jūras reģiona starpparlamentārajā konferencē, augusta izskaņā viesojos Vācijā – Rīgas senās sadraudzības pilsētā Rostokā, kuras tuvumā šoreiz norisinājās minētais pasākums.

Konferences pamata tēmas šoreiz bija inovācijas sociālajā un veselības aprūpē, tomēr dalībniekiem vienmēr ir brīvība izteikties par dažādiem jautājumiem, tāpēc arī šoreiz nācās pacelt „Ukrainas jautājumu” – galvenokārt dēļ Krievijas delegātes Tatjanas Zaharenkovas nepārdomātajiem (vai varbūt patiesībā pat ļoti pārdomātiem, „čekas režisētiem”) izteikumiem. Bija šaubas, vai uz tiem vispār atbildēt, diemžēl nācās tomēr runāt, protokola labad ieviešot skaidrību, ka to neatbalstām (jo klusēšana – piekrišana). / lasīt tālāk

Stratcom konference Rīgā

Augusta vidū Rīgā norisinājās augsta līmeņa NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) konference. Tās galvenais uzdevums bija stratēģiskās komunikācijas lomas apzināšana NATO aizsardzības spēju stiprināšanā, un sarunu tēmu vidū bija hibrīdkarš, naidīgā propaganda un sociālo mediju loma.

Konferenci gribu atzīmēt kā ļoti noderīgu, un te Latvija tiešām ir celmlauzis. Labi, ka mēs Saeimas ārlietu komitejā pirms gada šo ideju atbalstījām ar finansējumu, iespējams, paši pat lāgā neapzinoties tās nozīmīgumu.

Diskusijās piedalījās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī citas amatpersonas. Igauniju pārstāvēja ārlietu ministre Marina Kaljuranda, Lietuvu – aizsardzības ministrs Jozs Oleks; klāt bija arī citi ārvalstu un NATO pārstāvji.

Par neatkarīgu Indiju!

Vakar, 20. augustā, kārtējo reizi Latvijā norisinājās oficiāla Indijas neatkarības dienas svinēšana – Rīgas Latviešu biedrības namā, kur vizītē ieradās Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā, viņas ekselence Banašri Bose Harisones kundze. Kā goda viesis un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Indijas parlamentu vadītājs tiku uzaicināts arī es, kā arī, bez šaubām, LU Indijas studiju un kultūras centra vadītāja, profesore Sigma Ankrava, kuras panākumus Indijas un Latvijas akadēmiskās sadarbības veicināšanā vēstniece pieminēja savā uzrunā.

Indija guva savu valsti 1947. gadā, kad Lielbritānija atzina tās neatkarību un sadalīja Indiju divās daļās, musulmaņu Pakistānā un hindi Indijā.

Pasākuma otrajā pusē mūs izklaidēja indiešu deju profesionāles. Tikai viena no viņām gan bija dzimusi Indijā, pārējās bija vietējās dejotājas, starp kurām sevišķi gribu izcelt Larisu Podskočaju – manuprāt, viņa ir vienkārši lieliska dejotāja. Pati labākā! Viņas izpildījumā indiešu tradicionālā deja kļūst mīļa arī latvieša acij un dvēselei.

Par vēstures nezināšanu

didzism

Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas nebūs. Taču ir arī tādi, kas uzskata, ka tā ir vārda brīvība – teikt visu, kas uz mēles, pat ja tas pirms tam nav pabijis smadzenēs…

Iespējams, bijušais „Dienas” un „Latvijas Radio” žurnālists Didzis Melbiksis vienkārši ir kādā brīdī nolēmis savā dzīvē atteikties no pagātnes sloga un pievērsties budistu sludinātajam „te un tagad” – tomēr ar faktiem tā vis nevarēs izdarīties, īpaši tad, ja runājam arī par citu cilvēku un veselu valstu pieredzēto. / lasīt tālāk

Kauja Helsinkos, 2015

Latvieši vienmēr bijuši klāt EDSO procesos Helsinkos un arī pirms tiem. Piemēram, jau 1973. gadā notika Pasaules brīvo latviešu apvienības kampaņa, kuras laikā šīs apvienības vadītājs Uldis Grava pat tā nejauši iekļuva Helsinku Drošības un sadarbības konferences sagatavošanas konferencē, ar ko izsauca šoku somu kārtības sargos, kuri bija spiesti viņu atkal no tās izvadīt – jo pārdrošais latvietis atļāvās tiešā tekstā pašam PSRS ārlietu ministram Andrejam Gromiko pārmest Baltijas okupāciju. Protams, tas pamatīgi tika atspoguļots presē! PSRS delegācija gan tāpēc mēģināja panākt pret latviešiem zināmas represijas, taču tas apvienību tikai saliedēja un ļāva tai labi pastrādāt tuvākos pāris gadus līdz t.s Helsinku nolīguma parakstīšanai 1975. gadā (Nobeiguma akts par Eiropas Drošības un sadarbības konferenci).

Otrs gadījums, kuru gribu te izcelt, norisinājās vēlāk 1985. gadā, kad kopā ar citiem aktīvistiem ar t.s. Baltijas brīvības un miera kuģi braucām gar Baltijas krastiem un nokļuvām Somijā, kur organizējām lielu protestu pret Maskavas agresiju Baltijas valstīs – ārpusē pie ēkas, kurā norisinājās EDSO konference, Helsinku nolīguma parakstīšanas 10. gadadienā. Bijām tur ar apmēram 300 trimdas baltiešiem, no kuriem vairums bija latvieši. Faktiski ieradāmies jau pirms pasākuma, tāpēc apkārt bija daudz žurnālistu, kuriem tobrīd vienkārši nebija, ko darīt. Un te pēkšņi tāds notikums! Atkal guvām milzu publicitāti, kas savukārt deva iedvesmu rīkoties tālāk. / lasīt tālāk

Helsinku Final Act – 40 gadi

Kā EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas biedrs nesen piedalījos organizācijas konferencē Helsinkos (kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori un konsultantu Igoru Aizstrautu) – tieši laikā, kas vienlaikus bija tā saucamā Helsinku nolīguma 40. gadadiena. Dalībnieku un pieteikušos runātāju bija milzums, taču to starpā tiku arī es; šeit piedāvāju manis teiktā aptuvenu pierakstu. / lasīt tālāk

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. / lasīt tālāk

Rietumu izšķiršanās: kuru ceļu iesim?

Šī gada 17. jūnijā Parīzē norisinājās starpparlamentārā tikšanās par Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz tirdzniecības sadarbību ar ASV, tajā skaitā arī tā saucamo TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu), kas tiek, manuprāt, „nomuļļāts” vienkārši jau pārāk ilgi. / lasīt tālāk

Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā

Kā jau tas pienākas ES prezidentūras ietvaros, pavisam nesen pie mums Rīgā norisinājās 53. COSAC konference – Eiropas Savienības valstu Eiropas lietu komisiju parlamentārā sanāksme. Lieli nopelni tās organizēšanā šoreiz pienākas Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Lolitai Čigānei. Esmu piedalījies daudzās COSAC konferencēs dažādās valstīs, taču šī, manuprāt, bija no tām visām iespaidīgākā. / lasīt tālāk

Mana uzruna Saeimā pirms prezidenta vēlēšanām

Lielais brīdis ir klāt, balsojam par Valsts Prezidentu! Debatēs kāpu tribīnē arī es, taču šoreiz neielaidos garās un skaistās runās kā dažs labs, bet pieminēju konkrēti vienu lietu, kas rada bažas:

“Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Viss jau ir pateikts, bet mani uztrauc viena lieta šinīs vēlēšanās. Proti, ka pēc pirmās kārtas ir frakcijas, kas neies vēlēt. Tas ir signāls mūsu sabiedrībai, “jums arī nav jāiet nākamajās Saeimas vēlēšanās, jo jums kaut kas nepatīk”… Protams, sabiedrībā arī vienmēr kaut kas nepatiks. Ja to skaits, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, nokrīt zem 50 procentiem, tas ir vistiešākais drauds demokrātijai un līdz ar to mūsu valstij. Aicinu deputātiem iet vēlēt par savu Valsts prezidentu! (Aplausi.)