Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei

Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.

Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.

– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.

– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!

– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?

– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!

Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.

Piemini Uldi Ģērmani!

15. jūnijā Misiņa bibliotēkā notika grāmatas “Piemini Uldi Ģērmani!” atklāšana, kas tapusi par godu nu jau pirms 2 gadiem atzīmētajai Ulda Ģērmaņa 100 gadu jubilejai. Tas ir rakstu krājums, kura redaktori ir Agris Auce un Jānis Amols. Krājumā ietverts arī mans veltījuma raksts, kuru reiz jau varējāt lasīt manā mājaslapā: http://www.lejins.lv/2015/10/07/uldim-germanim-100/

Par cilvēcīgu cirku!

Par spīti jaunākajam mēģinājumam atcelt aizliegumu savvaļas dzīvnieku izmantošanai cirkā, Saeima tomēr pieturējās pie iepriekšējiem lēmumiem un vakar nemainīja savu viedokli. Ir aizliegts!

Bet galvenā atbalstītāja lietoja dīvainu argumentu, proti, mēs nerūpējamies par pensionāriem un bērniem, tikai par dzīvniekiem! Tātad tas viens izslēdz otru? Citos vārdos, mums jābūt nežēlīgiem pret dzīvniekiem, tad cilvēki labāk dzīvos…

Tas ir viens veselums, un cerams, ka nākamgad mums beidzot būs ieviests progresīvais nodoklis un ārsti un medmāsas vairs nepametīs Latviju, jo tiks pienācīgi atalgoti. Mēs gadiem ilgi esam par šo jautājumu plēsušies, un ļoti gribas cerēt, ka tā notiks!

Intervija: Latvijas Ārpolitikas institūtam – 25

2017. gada maijā Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) atzīmēja savu 25. gadadienu. Biju tā dibinātājs un direktors, tagad manā vietā stājies RSU profesors Andris Sprūds. Piedāvāju Jūsu uzmanībai videointerviju ar mani par to, kādi bija vēsturiskie institūta pienākumi, sadarbības un prioritātes.

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Trieciens organizētai noziedzībai Latvijā – 2. daļa

Ceturtdien Saeima pēc vētrainām debatēm pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus 3. lasījumā. Rezultāts tam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izvirzītais “Trasta komercbankas” maksātnespējas administrators (Armands Rasa) tiks “noņemts no trases”, un FKTK būs izvēlei jāizvirza vēl pieci jauni kandidāti uz šo posteni.

Es balsoju pret Imanta Parādnieka un deputātu komisijas priekšlikumu, kas gāja pret FKTK ieteikumu. Vai uzvarēja “Antonijas iela”? Te jāatzīst, ka vairāki grozījumi bija labi un nepieciešami, tāpēc jau tika pieņemts likumprojekts kopumā. Bet vai jaunais administrators būs godprātīgs?

Visai daudzi deputāti no ZZS, Saskaņas un pat NA vispār nepiedalījās balsojumā par šo strīdīgo punktu. Tomēr tas tik un tā guva vairākuma atbalstu tieši no šīm pašām trijām partijām, Vienotībai izpaliekot. Vai te iezīmējas jauna koalīcija? Tomēr Latvijai būtisks jautājums – maksātnespējas administratori jau gadiem laupījuši valsts kasi.

Tajā pašā dienā Valsts Policija aizturējusi iepriekšējo “Trasta Komercbankas” maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu un viņa profesijas kolēģi Māri Sprūdu, kurš, starp citu, vēl nesen konsultēja deputātu Parādnieku viņa priekšlikumu izstrādes procesā. Sakritība?

Minēto personāžu aizturēšana vieš cerības, ka daļa no komercbankas izzagtās naudas tomēr tiks ārstiem un medmāsām (nupat viena slimnīca atkal bija spiesta samazināt ārstu algas).

Debatēs izskanēja runas par viena administratoru grupējuma cīņu pret otru… Tātad – nekas nemainīsies? Laiks rādīs, un iespējams, ka nāksies vēl atgriezties pie šī balsojuma.

Dažas atziņas par Krieviju

Piedalījos konferencē par Krieviju un pasauli – 100 gadi pēc revolūcijas. Rīkoja Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Jarl Hjalmarson fonds. Te dažas atziņas, kas radušās konferences gaitā. / lasīt tālāk

Novērojums iz dzīves

Iepirkos Vienības gatves veikalā “Maxima”. Situācija – tur apmāca jaunu kasieri. Skolotāji-latvieši runā krieviski ar viņu, bet viņa ar klientiem latviski. Prasu apmācītājiem, kāpēc tie runā krieviski, ja viņa tīri ciešami runā latviski – tie parausta plecus, bet saprot absurdu un pāriet uz latviešu valodu. Tomēr, kad attālinos, sāk atkal krieviski.

Tātad iebiedētā latviešu vecākā paaudze nodod normu, ka ar krieviem jārunā  krieviski, arī jau jaunajai, kas okupācijas laikus nav piedzīvojusi… Acīmredzot, tiešām jāizdod speciālu Valsts rīkojumu, citādi latvietis nekad “nenormalizēsies”.  Kur vēl ir otra tāda valsts pasaulē, kurā minoritāte diktē, kādā valodā ar viņu runāt vairākumam? Tā mēs grasāmies sagaidīsīt Latvijas 100-gadi?

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Patīkams pārsteigums!

Izrādās, esmu neklātienē kļuvis par pirmo Grīnsboro vēstures biedrības (Greensborough historical society) goda biedru :) Šāds gods man ticis piešķirts par 2015. gadā rakstīto atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer”, kurš joprojām pieejams biedrības interneta vietnes pirmajā lapā. Taču, ja vēlaties to lasīt pārskatāmākā formā, ar plašāku ilustrāciju klāstu, – te pieejams PDF.

Grīnsboro (Austrālijā) Lejiņu ģimene dzīvoja 9 gadus – no 1951. līdz 1960. gadam. Un izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc Lejin Hill, bet neviens no vietējiem neesot zinājis, kāpēc. Pēc mana stāsta izlasīšanas Grīnsboro vēstures biedrības prezidents Noel Withers ar prieku man atrakstīja un pateicās par informācija, viena mistērija nu esot atrisināta!

Un prieks ir arī man. Vairāk nekā divdesmit tūkstošu latviešu tur savulaik nonāca, un nedrīkst taču būt tā, ka atmiņām paliek tikai viņu kapi… Mūsu klātbūtne Austrālijas vēsturē un nākotnē jāveicina informatīvi; lūk, viens mazs solītis, lai “bilde kļūst biezāka”. Grīnsboro vēstures biedrība tagad pētīs pamatskolu, kurā mēs mācījāmies, un vispār tās pētījumu lauks ir viss lielais Grīnsboro reģions. Tagad tie latvieši, kas tur dzīvo joprojām, varēs atkal aizdomāties par savām saknēm.