ASV prezidenta vēlēšanas un transatlantiskās attiecības

Viņnedēļ Latvijā ar publisku lekciju par transatlantisko attiecību stāvokli un ASV prezidenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz tām uzstājās doktors Daniels Hamiltons, Džona Hopkinsa Universitātes domnīcas SAIS (transatlantisko studiju centra) izpilddirektors. Lekciju organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu un Baltijas-Amerikas Brīvības fondu.

Manā skatījumā šī bija ārkārtīgi aktuāla un interesanta analīze par ASV prezidenta vēlēšanu procesu un dažādiem strāvojumiem Amerikas ārpolitikā.

Piemēram, par Donaldu Trampu, kurš / lasīt tālāk

Latvija un EDSO

Gatavojoties EDSO Parlamentārās asamblejas (PA) lielajai rudens sesijai, kura notiks mēneša beigās Maķedonijā, vēlos nedaudz pakavēties atmiņās pie vasaras sesijas, kuru apmeklēju jūlija ieskaņā Gruzijā – kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori; mūs pavadīja delegācijas konsultants Igors Aizstrauts. Vēlos atzīmēt, ka Gruzijas viesmīlība pārspēja visas gaidas, neviena bagātā ES valsts nav ko līdzīgu varējusi. Taču galvenais, ka šajā sesijā iezīmējās vairākas būtiskas lietas, kuras ir vērts pieminēt, sevišķi saistībā ar Krieviju, – jo līdzīgas lietas ir notikušas jau agrāk, un droši vien tādas piemeklēs mūs starptautiskās sadarbības līmenī arī paredzamajā nākotnē.

Gruzijai nav sankciju pret Krieviju, daļa Gruzijas teritorijas ir okupēta un tā nav ES valsts, tāpēc EDSO vasaras sesijā piedalījās arī Krievijas delegācija. Tomēr, par spīti tās pārstāvju karstiem iebildumiem, sesijā tika pieņemta nosodoša rezolūcija par Krimas okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem tajā (šobrīd tas ir sevišķi svarīgi, jo Krievija tieši tagad Krimā sāk izvietot modernāko pretgaisa raķešu sistēmu).

Rezultātā Krievija neatbalstīja visu Tbilisi deklarāciju kopumā (rezolūcijas uz 56 lapām). / lasīt tālāk

Saeima atgriežas PSRS?

Pēc šodienas Saeimas sēdes portālos izplatījušās ziņas par to, ka deputāti noraidījuši “ieceri apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju”, un it sevišķi “Vienotība” esot tā vainīgā. Tomēr es saku – tā nav!

Šādi paziņojumi pēc būtības ir neprecīzi – mēs nebūt neesam noraidoši pret šo ieceri, iebildumi radās pret paredzēto veidu, kā to bija iecerēts darīt, pārvēršot VID par gandrīz vai militāru vienību, kur būtu formas ar uzplečiem, savs ģenerālis ar pistoli vai vēl kaut kas tādā garā. Kas tie par PSRS domāšanas recidīviem?!

Kā vispār Latvijā pat ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atgūšanas kāds var domāt šādu padomju savienībai raksturīgo šablonu ietvaros, nemaz nerunājot par to, ka tie varētu būt neatkarīgas valsts parlamenta deputāti… Un tas ir ļoti būtiski! Šādi mēs būtu vienīgā Baltijas un Ziemeļvalstu valsts ar militāru VID. Kolosāls starptautiskais tēls Latvijai! Investoriem draudzīga valsts…

Indija-Latvija 2016

Tā nu sanāk, ka atkal jāraksta te par Indijas un Latvijas sadarbības tēmu, lai arī pēdējā laikā jau tik bieži tas noticis. Taču nevar nepieminēt svarīgus pārstāvjus, kas ieradās pie mums viesos viņnedēļ – šoreiz Indijas Republikas Elektronikas, IT un tieslietu ministra Ravi Šankara Prasada un viņa pavadoņu izskatā, kuru vidū bija arī Indijas vēstniece Latvijā – Banašri Bose Harisone, ar kuras pieminējumiem mani lasītāji ir saskārušies jau daudzkārt. Starp citu, vēstnieces darbs Latvijā šobrīd lēnām tuvojas noslēgumam, un es no tīras sirds saku viņai paldies par paveikto abu valstu sadarbības labā, jo izdarīts ir daudz.

Vizītes pirmajā dienā ministrs ar visu delegāciju viesojās Saeimā, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un atsevišķiem deputātiem no Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Plašāk par šo tikšanos var lasīt Saeimas mājaslapā; turpat aplūkojams arī īss video: http://saeima.lv/lv/galleries/video/5455/28586.

Nākamajā dienā kā jau minētās parlamentāras sadarbības grupas vadītājs uzaicināju ministru un viņa pavadoņus īsās pusdienās, kur Saeimu tāpat pārstāvēja arī deputāti Veiko Spolītis un Inguna Sudraba. Runājām faktiski par visu – sākot ar demokrātiju un cilvēktiesībām, beidzot ar starptautiskā terorisma problēmu. Un bija jāsecina, ka sarunas mums viegli vedas, jo abās valstīs ir spēcīgas demokrātiskās iekārtas.

Nākotnes nams un pagātnes pārņemtie…

Vēlos pieminēt kādu Saeimas šī gada rudens 1. sēdes lēmumu, kas manā skatījumā ir ļoti nozīmīgs Latvijas nākotnei – protams, te runāju par beidzot noslēgušos riņķa danci ap Okupācijas muzeju. Precīzāk, iecerēto tā piebūvi, Nākotnes namu.

Balsojumā par Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumiem 3. lasījumā vienprātīgā lēmumā visbeidzot vienojās gan Vienotība, gan Nacionālā Apvienība un ZZS, gan arī opozīcija – Latvijas Reģionālā apvienība un No sirds Latvijai. Tikai Saskaņas deputāti atkal uzmeta lūpu, sakrustoja rokas uz krūtīm un demonstratīvi nepiedalījās balsojumā (nez kāpēc viņiem gan pievienojās arī Rihards Eigims no ZZS, kā arī Gunārs Kūtris un Arvīds Platpers no NSL).

Manuprāt, te var skaidri redzēt, kam svarīgāka šķiet Latvijas nākotne, bet kam matu skaldīšana labi ja personīgā populisma vārdā… Jo šis lēmums nav tikai atskatīšanās uz mūsu pagātni, bet arī ieguldījums drošībā un aizsardzībā.

Pretinieki manāmi nesaprot, par ko ir runa, tikai kasās par krāsām un stūru formu… Nesaprot vai negrib saprast (vai izliekas nesaprotam?), ka tas viss kaitē valsts konsolidācijai.

Tieši Nākotnes namā simboliski varētu kaut 100 gadus uz priekšu rīkot sapulces un konferences par drošības jautājumiem, tas labi saskanētu ar vēl 90-ajos pieņemto pirmo drošības koncepciju. Mūsu un Nākotnes nama uzdevums ir nodrošināt toreiz atgūtās neatkarības neatgriezeniskumu!

P.S. Interesanti, ka dažādi protesti bija manāmi pat par niecīgām kosmētiskajām niansēm Nākotnes nama būvniecībā, toties ieplānotais lielais betona klucis turpat blakus viesnīcas izskatā (kura dēļ piedevām grasās nocirst vairākus ilggadīgus kokus) gan ne arhitektiem, ne politiķiem neizskatās lielas pretenzijas radījis. Kāpēc tā? Laikam gan atļaušos šo jautājumu pasludināt par retorisku… Katrs var minēt pats.

Dejo Indija, dejo Latvija

Augustā man bija tas gods apmeklēt Indijas Republikas Neatkarības dienas svinīgo pasākumu, kurā skatījām gan indiešu, gan latviešu tautas dejas (starp citu, interesants novērojums – indiešu dejās vīrieši un sievietes dejoja tikai atsevišķi). Te arī Jums neliels video ieskats.

Baltijas centra atklāšana Indijā

Dr. Habil. Philol., Prof. Sigma Ankrava atsūtījusi man video no Baltijas centra atklāšanas Indijā (kopā ar pateicību par atbalstu tam no manis vadītās Saeimas sadarbības grupas ar Indijas parlamentu); vēlējos tajos dalīties arī ar Jums, varbūt būs interesanti paskatīties. / lasīt tālāk

Skandalozais Donalds Tramps

Augusta ieskaņā, arvien tuvāk nākot ASV prezidenta vēlēšanām, “Rīga TV24” raidījumā “Globuss” runājām par to, kāpēc tik liels skaits amerikāņu atbalsta kandidātu Donaldu Trampu. Sarunā ar žurnālistu Ansi Bogustovu līdzās man piedalījās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Mārtiņš Hiršs; savukārt, raidījuma otrajā daļā diskusiju ar tā vadītāju turpināja Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina un LU psiholoģijas nodaļas vadītājs Prof. Ivars Austers.

Latvju pēdas Austrālijā

Ko Tu neteiksi? Viena latviešu ģimene ir atstājusi topogrāfisku pēdu tur, kur tā dzīvoja 9 gadus – Greensborough no 1951. līdz 1960. gadam! Izrādās, uzkalniņu aiz mūsu mājas tagad sauc Lejin Hill, bet neviens no vietējiem neesot zinājis, kāpēc. Nesen sūtīju “Greensborough Historical Society” savu atmiņu eseju par vecvecākiem, un tās prezidents Noel Withers priecīgs atsaucās un pateicās par rakstu un foto. Tagad mistērija atrisināta! Katru dienu gūstu jaunu informāciju no Greensborough – no cilvēkiem, kas mūs atceras. Piedāvāju arī Jums izlasīt minēto eseju.

Remembering my grandparents: a hot Australian summer

by Atis Lejins, 2015 (English language editor Susan Tosch)

I have already voted four times and soon I will have to cast my ballot for a fifth time which, hopefully, will be the last time depending on whether our next president gets at least fifty one members of parliament behind him. It’s a long, drawn out process as voting for the president is the only secret ballot left in the Latvian parliament where I am a sitting member. It’s taken us almost a day, tedious business but the tension in the former Baltic German aristocratic building is palpable. For the first time since Latvia’s independence was restored in 1991 we now, in 2015, have two equally good candidates but if we don’t get it done today we will have to vote again in a forthnight and then who knows who could turn up and what coalitions will coalesce to support a ‘dark horse’. / lasīt tālāk

Par COSAC konferenci Hāgā

Šīs nedēļas sākumā kopā ar Saeimas delegāciju “Vienotības” deputātes Lolitas Čigānes vadībā devos uz Hāgu (Nīderlandē), kur norisinājās kārtējā COSAC konference (ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās). Par galveno jautājumu šoreiz tajā izvirzījās migrācijas izaicinājumi un problēmas Eiropā.

Konferences debatēs ar uzrunu uzstājās arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem (pirms bēgļu krīzes un Sīrijas konflikta saasinājuma) viņš tika aicinājis veidot tādu struktūru kā tikai šobrīd topošā Eiropas vienotā robežsardze. Ja tāda tiktu izveidota jau toreiz, viņaprāt, bēgļu krīze nesasniegtu patreizējās dimensijas. Tad Eiropas Savienības dalībvalstīs jau būtu papildspēki robežu apsardzei un “karsto punktu” veidošanai, kuros nošķirt viltus (ekonomiskos) bēgļus no īstajiem (no karadarbības un terora mūkošajiem). Tieši šie pseidobēgļi uzlika milzīgu slodzi ES – un, piemēram, grieķi ar to vienkārši netika galā. / lasīt tālāk