Par termiņuzturēšanās atļaujām

Februārī jau rakstīju, ka ar kolēģi no Nacionālās Apvienības – Rihardu Kolu rosinājām no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krieviski – lai mudinātu iedzīvotājus uz saziņu valsts valodā, nostiprinot latviešu valodas lomu. Pretarguments no PMLP toreiz bija, ka 80% šādu pieteikumu tiek iesniegti tieši krievu valodā un tulkošana būtu milzu administratīvais slogs un papildus izdevumi. Lai arī tiešām nesaprotu, kāpēc tā ir mūsu iestāžu, nevis pašu iesniedzēju problēma…

Pagājušajā Saeimas sēdē debatējām par šo ierosinājumu likumprojekta formā – kurš tomēr savādā kārtā netika atbalstīts ne komisijas sēdē, ne Saeimas plenārsēdē, lai arī vārdos politiķi parasti ir daudz aktīvāki valsts valodas aizstāvji. / lasīt tālāk

Atklāta vēstule Rīgas domes vadībai

Vakar nosūtīju vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un viņa vietniekam Andrim Amerikam ar sekojošo tekstu.

Labdien!

Šobrīd nākas novērot, ka galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnu dārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības. Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, – sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums.

Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz ātrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase. Aicinātu Jūs komentēt, kā esat pieļāvuši šādas situācijas izveidošanos un kā domājat to risināt (vai arī atstāsiet pašplūsmā?)!

Ņemot vērā augstāk minēto, situācija jau šķiet absurda pēc būtības. Nemaz nerunājot par Latvijai un tātad arī Rīgai saistošajām ANO konvencijām un citiem likumiem, kas liedz diskrimināciju pēc nacionālās pazīmes.

Ar cieņu LR 12. Saeimas deputāts Atis Lejiņš, Rīgas iedzīvotājs kopš 1991. gada.

Ceru sagaidīt arī atbildi, protams.

Valsts valodas centrs – draugs un padomdevējs, vai sprungulis ritenī?

Reizēm tā notiek un apstākļi sakrīt, ka tevi kāds tuvs draugs var iepriecināt un pēc mirkļa apbēdināt. Un tu piedosi, jo tik un tā vēlies šo cilvēku savā tuvumā ar visām tā vājībām, bet klusībā nespēsi saprast, kā viņš reizē būt spēj tik dažāds.

Latvijai šāds draugs, izskatās, ir Valsts valodas centrs. Uzreiz gribu precizēt – uzskatu, ka tā ir ļoti labi domāta iestāde, kurai ir cēli uzdevumi un kura dara vajadzīgu darbu. Ne reizi vien esmu te jau rakstījis par problēmām latviešu valodas lietojumā sabiedrībā, kad gan dažādas darbavietas, gan cilvēki ikdienas sarunvalodā vairāk izmanto, piemēram, krievu vai angļu valodu, u.c. Valsts valodas centrs par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Taču vai vienmēr pamatots ir vēriens, ar kuru šī iestāde strādā? / lasīt tālāk

Ekonomisko noziegumu atmaskošana vai vēlēšanu kampaņa?

Šodien Saeimas sēdē 34 opozīcijas deputāti iesniedza lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšana sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Saeima nolēma dot zaļo gaismu šīs komisijas izveidei un deleģēt darbam tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas; komisijas darbam paredzēti 6 mēneši. Un te nu jāpiemin zināma aizķeršanās, kura izraisīja diskusijas un pārmetumus. / lasīt tālāk

VDK – pagātne… un tagadne

Vispār gribu pieminēt nesen iznākušo čekas darbības un represiju izpētes materiāla pirmo sējumu, kuru veidoja autoru kolektīvs vēstures doktora Kārļa Kangera un juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas vadībā. Grāmatā apkopoti astoņpadsmit pētnieku skatījumi.

Pamatīgs darbiņš paveikts, turklāt vēl ņemot vērā diezgan aktīvo pretdarbību, kas bija vērojama pret šo grāmatu. Pat Tieslietu Ministrijas skapjos sāka grabināties pagātnes skeleti, parādījās tāds kā vēstures recidīvs – mēģinājums „valstiski” kontrolēt zinātni un informāciju. / lasīt tālāk

Latvijas inteliģences glābējs Jānis Bauska (VIDEO)

Gatavojoties Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda gadadienai 17. martā, dalījos atmiņās par Jāni Bausku – cīnītāju par brīvu un demokrātisku Latviju visā savas dzīves garumā, LCP un trimdas LSDSP aktīvistu. Lielus notikumus bieži vislabāk var izstāstīt caur cilvēku dzīves stāstiem – aicinu noskatīties video!

Demokrātijai nepieciešamas konstruktīvas ziņas

Februārī Saeimā notika diskusija “Konstruktīvās ziņas – sabiedrisko mediju atbildība”, kurā piedalījās gan pašmāju eksperti, gan Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs Ulriks Hāgerups. Ulriks Hāgerups tiek uzskatīts par konstruktīvo ziņu koncepta autoru un pamatlicēju.

Šis koncepts ir guvis starptautisku atzinību un spējis piesaistīt daudzu valstu mediju politikas veidotāju uzmanību. Bet Dānijā konstruktīvo ziņu koncepts ir mainījis sabiedrisko mediju redakcionālo politiku, mazinot ziņu negatīvo raksturu uz konstruktīvu pasniegšanas formu, kas ietver arī risinājumu meklēšanu problēmām.

Vēlos arī plašākai auditorijai piedāvāt dažas atziņas, kas no Ulrika Hāgerupa izskanēja Rīgā, jo Latvijā mēs saskaramies ar līdzīgām problēmām kā mediju politikas veidotāji un sabiedrība citur Eiropā. / lasīt tālāk

A Strong Latvia in a Strong Europe

In my parliamentary speech in the debates on foreign policy in January, I began by stating that the bedrock of a strong and independent Latvia is a strong Europe and NATO. (A strong NATO is largely dependent on EU structures). A month now has passed and I will expand my speech taking into account latest developments. I will adhere to the three main points in my speech: fight against terrorism, uncontrolled refugee flows, and Russian revanchism.

It is to be noted that the Angela Merkel has revised her position on the refugee question. Clearly the influx of refugees through open borders can become, or already is, a security threat to Europe as has partly been confirmed by the recent terror acts in Paris. We don’t know what awaits us in the future. / lasīt tālāk

Stipra Latvija stiprā Eiropā – 2. daļa

Savu runu Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs janvāra nogalē iesāku ar, manuprāt, Latvijas drošības pamata aksiomu: mūs kā stipru, neatkarīgu valsti var aizstāvēt stipra Eiropa (un stipra NATO, kuras stiprumu pa lielai daļai uztur Eiropas struktūras). Nu pagājis gandrīz mēnesis, turpinu risināt šo tēmu. Runā minēju trīs galvenos problēmjautājumus, pie tiem turēšos arī šoreiz: cīņa ar terorismu, bēgļu jautājums un Krievijas revanšisms.

LR Saeimas debates “Latvijas ārpolitika un ES jautājumi”, Ata Lejiņa runa
http://www.lejins.lv/2016/01/26/arpolitikas-debates-2016/

Diezgan interesanti, kā šobrīd ir papildinājusies Vācijas kancleres Angelas Merkeles pozīcija bēgļu jautājumā. Skaidrs, ka nekontrolēta bēgļu plūsma cauri atvērtām robežām var būt un ir drauds Eiropas drošībai (ko arī pierādīja nesenie terorakti Parīzē), un mēs vēl nezinām, kas Eiropu sagaida nākotnē. / lasīt tālāk

Latvijā – latviešu valoda?

Drīz šur, drīz tur politiskās retorikas telpā parādās runas par apdraudējumu latviešu valodas brīvai pastāvēšanai, valodas sargāšanu pret ārējo ienaidnieku un tā joprojām. Tomēr man arvien vēl šķiet, ka īstu lāča pakalpojumu tai izdarām mēs paši, latvieši, par ko pēdējos gados vairākkārt jau esmu rakstījis un arī runājis no Saeimas tribīnes.

Protams, te ir runa par “klasisko” gadījumu – ka latvietis bieži vien, izdzirdot no sarunbiedra krievu valodu, arī pats pāriet uz to, nevis turpina runāt latviski. Ik pa brīdim sastopos ar šādām situācijām, krievs principa pēc runā krievu valodā un latvietis nez kāpēc jūtas “spiests” atbildēt tāpat. Protams, ar vecāko paaudzi šeit ir grūtāk, taču skumjas parādās brīdī, kad var novērot, ka tāpat, no tās samācoties, rīkojas arī jaunatne. Un tā sadzīves līmeņa situācijās krievu valoda dominē, bet latviešu valoda kaut kur izšķīst… Pats, piemēram, nesen ar kādu krievvalodīgo veikalā sarunājos valsts valodā, un nevienam no tā gabals nenokrita, abiem tas šķita pilnīgi normāli! Vai bezmaz būtu atsevišķs rīkojums jāizdod par šī principa ievērošanu? / lasīt tālāk