Budžets 2015. gadam – pieņemts!

Nevaru noturēties, nepaudis prieku par virsrakstā minēto – it īpaši, ņemot vērā šobrīd austrumu kaimiņvalstī notiekošo: pieņemt Latvijas budžetu brīdī, kad Krievijas ekonomikā būtu iestājies pilns krahs, varētu izrādīties daudz sarežģītāk – taču esam paspējuši. Turklāt tas ir ļoti labs budžets, kuru pozitīvi izjutīs nākamgad katrs Latvijas iedzīvotājs.

Kā labu zīmi redzu arī to, ka piedzīvots gadījums (par ko arī neformālās tikšanās laikā pēc budžeta pieņemšanas izteicās mūsu Ministru prezidente Laimdota Straujuma – turklāt man šķiet, tā pat ir pirmā tāda reize!), kad kādas nozares ministrija atsakās no naudas par labu citai nozarei, neskatoties uz to, ka tās ministriju vada citas partijas pārstāvis. Protams, tas ir pilnīgi normāli – vienkārši tieši Latvijā tā līdz šim parasti nenotika. Tagad ar šo un vispār veselu rindu pēdējo gadu lēmumu (nulles deklarāciju, atklātām amatpersonu vēlēšanām u.c.), manuprāt, arvien sparīgāk ejam īstas rietumu demokrātijas virzienā.

Uz šīs labās nots vēlos Jums – maniem lasītājiem, sekotājiem sociālajos tīklos, vēlētājiem un vispār visiem Latvijai piederīgajiem -, novēlēt gaišus un priecīgus Ziemassvētkus un, protams, laimīgu Jauno, 2015. gadu!

 

Īsa atskaite

Nesenajās dienās esmu piedalījies vēl divās konferencēs, par kurām vēlos īsi pavēstīt arī Jums. Lasīt tālāk »

Krievijas Ziemassvētki Latvijā

4. decembra Saeimas plenārsēdē sabiedrības uzmanību piesaistījis jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem. Biju viens no tiem deputātiem, kuri balsoja stingri pret – un paskaidrošu, kāpēc.

Tātad, kā jau medijos pausts, – Saeima nobalsoja par likumprojekta nodošanu komisijai; likumprojektā paredzēts 7. janvāri, tā saucamos “krievu Ziemassvētkus”, padarīt par oficiālu brīvdienu.

Šoreiz Saskaņa guva savam priekšlikumam atbalstu, pateicoties ZZS un jaunienācējam Saeimā – Ingunas Sudrabas partijai. Jāsaka, ka “par” nobalsoja arī trīs Latvijas Reģionu apvienības deputāti un diemžēl pat daži no Vienotības.

Saskaņietis Agešins savā ziņojumā tā miglaini izteicās, ka “priekšlikums nākot no sabiedrības”. Te gribu izcelt to, ko plenārsēdē teica deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). Ar sīkāku faktu uzskaitījumu katrs var pats iepazīties sēdes protokolā, kas brīvi pieejams Saeimas mājaslapā, taču kopsavilkums bija tāds: Latvijas pareizticīgo draudze svin Ziemassvētkus pēc Jaunā kalendāra – tāpat kā Igaunijā, Somijā un pat Kaļiņingradā.

Tātad, kārtējo reizi uzausušais priekšlikums par 7. janvāri ir aicinājums atbalstīt Veco kalendāru, kas pareizticīgajiem raksturīgs nevis Latvijā, bet, piemēram, lielākajā daļā Krievijas. Tieši tāpēc balsoju pret! Kāpēc mums būtu jāatbalsta no Krievijas mākslīgi ievestas tradīcijas? Ja jau šādi, tad arī latviešu valodas jautājumos drīz vēl piekāpsimies…

Saeimas sēdes stenogramma (skat. A. Kiršteina runu):
http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/1204kopa.htm
Balsojuma protokols: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS…

No sirds Latvijai… Tuvredzība vai ne tikai?

Iepriekšējā Saeimas plenārsēdē cita starpā lēmām arī par to, ka Latvijā varētu īstenot jaunu maģistru studiju programmu, kuru izstrādājusi Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Šo programmu piedāvājām realizēt Latgalē, precīzāk, Rēzeknes augstskolā, – turklāt apmācīti tiktu ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet jaunie robežsardzes speciālisti no visas Eiropas. Liels pienesums gan Latgalei kā reģionan ekonomiski, gan Latvija drošības aspektā tās austrumu robežas tuvumā. Diemžēl izrādījās, ka ne visi to uztver tā. Lasīt tālāk »

Security in Europe after Ukraine

24.11.2014, Riga – keynote speech at Baltic Assembly, Nordic Council, Benelux Parliament, GUAM PA, Visegrad countries meeting

Introduction

Putin has chosen confrontation instead of cooperation with Europe and the West in general.

Despite president Obamas restart with Russia when Medvedev was president – and we must remember that some good things were done during this period, for example, sanctions agains Iran, and we can hope that this may become a historic day if an agreement is reached today with Iran – and Germany’s continuation of its Ostpolitik of dialogue dating back to Willy Brand during the Cold War – Putin has turned his back to such policies of cooperation. He has choosen instead naked military force and a huge propaganda machine as his policy instruments on a global scale to further his agenda in Europe. Lasīt tālāk »

Prezidents un partijas

Svētku brīvdienās radās laiks pakavēties pārdomās, piemēram, par nesen Valsts Prezidenta rosinātajām pārmaiņām politisko partiju dibināšanas noteikumos Latvijā. Varu diezgan droši apgalvot, ka šajā jautājumā Bērziņa kungam piekrītu – vismaz noteikti par to, ka partijai pirms startēšanas vēlēšanās ir jābūt kādam gadam darbaspējas pārbaudes laika un tātad reālas programmas plus tās piepildīšanas plāna pastāvēšanas pierādījumam. Citādi pie mums jau kuro reizi īsi pirms vēlēšanām rodas dīvaini veidojumi, kurus par partijām īsti pat nenosauksi.

Vēl ir jautājums par to, vai vajadzētu celt dibinātāju skaita slieksni, taču arī tam es līdzīgu apsvērumu dēļ sliecos piekrist, varētu tikai vēl diskutēt par konkrēto ciparu.

Saistībā ar šo pārdomāju arī drīz te, drīz citur sabiedrībā pavīdošo ideju par tautas vēlētu prezidentu. Skan skaisti, taču baidos, ka Latvijas objektīvajā realitātē šī ideja var būt lemta neveiksmei. Spriežot pēc pieredzes, diez vai šobrīd pie mums atrastos tāds kandidāts, kas savāktu uzreiz izteiktu vairākumu balsu, noteikti būtu jāorganizē otrā kārta. Un tad, piemēram, uz otro kārtu atnāk 20% vēlētāju – rezultātā faktiski uzvar tas, kam kopumā nieka 11% balsu. Te nu bija visas tautas vēlēts…

Šis rada aizdomas par lielās naudas ienākšanu, kā tas ir pierādījies jau vairākās vēlēšanās pēc kārtas, kad ar lielu naudu var bez reālas programmas un īpaša rīcības plāna visur tikt… Grigule Eiropas Parlamentā, Sudraba Saeimā nav ne tuvu vienīgie piemēri, taču svaigākie.

Baltijas Asamblejas 33. sesija

Vēl iepriekšējās Saeimas darba noslēguma periodā – 23.-24. oktobrī paspēju piedalīties Tallinā notiekošajā Baltijas Asamblejas 33. sesijā un 20. Baltijas Padomes sanāksmē – kā Baltijas Asamblejas Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Ar savu uzrunu uzstājos sadaļā „ES Austrumu partnerība”. Savulaik Eiropas politiķu – Karla Bildta un Radoslava Sikorska ierosinātās ES Austrumu partnerības mērķis bija un ir pasteidzināt Eiropas integrāciju un eiropeiskās reformas tajās austrumu kaimiņvalstīs, kuras vēlas savā attīstībā tiekties demokrātijas, labklājības un tiesiskuma virzienā. Pirms plašākām debatēm runāja arī mans kolēģis, Saeimas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, iepazīstinot klātesošos ar ļoti labu šīs partnerības analīzi.

Debašu gaitā atļāvos atzīmēt, ka – pretēji nesen dibinātajam Rail Baltica kopuzņēmumam – ir izgāzusies cita Baltijas Asamblejas rezolūcija: pilnīgs fiasko ir sanācis ar ieceri būvēt reģionālu sašķidrinātās gāzes terminālu. Bet labi, ka ir vismaz viens nacionālais – Lietuvā; šaubos gan, ka ar to pietiks – arī Latvijai un Igaunijai visdrīzāk nāksies būvēt savus.

foto: Ernests Dinka

Rail Baltica – jaunais kopuzņēmums

Vēsturisks brīdis! Pateicoties beidzot parakstītajam kopuzņēmuma dibināšanas protokolam, Baltijas valstis atkal būs drīz savienotas ar dzelzceļu gan savā starpā, gan ar pārējo Eiropu – tāpat kā pirms kara. Varēs iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Varšavu, Berlīni, Parīzi, Londonu…

Šis ir ļoti nozīmīgs ģeopolitiskais sasniegums Latvijai un visai Baltijai – veicinot mūsu integrēšanos Eiropā caur transporta infrastruktūru. Svarīgi, ka pa šo dzelzceļu vedīs arī preces, kas ļaus samazināt izmešu daudzumu (jo līdz 2030. gadam visā ES izmešu daudzums ir jāsamazina par 40%).

Ja tā aizdomājas – iespējams, esmu pat šobrīd vienīgais dzīvais cilvēks Baltijā, kurš ar ģimeni brauca ar pēdejo vilcienu no Rīgas uz Berlīni 1944. gada vasarā. Neko gan pats tieši neatceros, man bija toreiz 2 gadi, – bet māte aprakstīja šo braucienu savā biogrāfijā. Pēc desmit gadiem jaunais vilciens – ar Eiropas sliežu standartu 1435 – būs gatavs, un tad ļoti gribētos atkārtot braucienu – šoreiz gan atgriežoties tūlīt pat, negaidot 50 gadus.

Šeit dažas fotogrāfijas, kas tapušas LR Satiksmes Ministrijā – kopuzņēmuma dibināšanas brīdī. Attēlos redzami trīs akcionāri, kuri paraksta līgumu, un triju valstu satiksmes ministri (Anrijs Matiss no Latvijas, Urve Palo no Igaunijas, Rimants Sinkevičs no Lietuvas). Notikumu fiksēja mediji no visām trim Baltijas valstīm – vienīgais, diemžēl kaut kā nemanīju pārstāvjus no mūsu galvenā sabiedriskā medija, “Panorāmas”.

Vēstule no Taškentas

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Saeimas Ārlietu komisijas delegācija tika uzaicināta uz vizīti Uzbekistānā. Devāmies turp deputāta Ojāra Ērika Kalniņa vadībā – es kopā ar deputātiem Inesi Aizstrautu, Valdi Zatleru un Ilmāru Latkovski, kā arī komisijas vecāko konsultanti Anitu Ābolu; tulkošanas pienākumus no mūsu puses uzņēmās Anna Hrapan-Gromnicka.

Vizītes gaitā notika tikšanās ar Uzbekistānas Olij Mažlis Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Sadiku Safajevu, Ārlietu ministra pirmo vietnieku Diljoru Hakimovu, kā arī Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministru Eljoru Gaņijevu. Lasīt tālāk »

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.