Vai Saeima dos triecienu organizētajai noziedzībai?

Vakar pēc kaislīgām diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu komisija no plenārsēdes darba kārtības noņēma deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas būtu varējuši ietekmēt likvidācijai pakļautās “Trasta komercbankas” maksātnespējas administratora izvēli.

Pats Parādnieks brīvi atzina, ka šī priekšlikuma izstrādi konsultējis diezgan skandalozais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram laika gaitā arī pati Maksātnespējas administrācija vairākkārt prasījusi paskaidrojumus par šaubīgiem darījumiem. / lasīt tālāk

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver / lasīt tālāk

Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē

8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.

Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.

Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! / lasīt tālāk

Nodokļu reforma Latvijā

Apsveicu valdību ar pieņemtajām nodokļu vadlīnijām, taču aicinu atcerēties, ka tās ir tikai vadlīnijas – un vasara būs jāvelta to izstrādei, lai jaunā nodokļu sistēma tik tiešām mazinātu nevienlīdzību, kā bija sākotnēji iecerēts un pausts sabiedrībā.

Šobrīd diemžēl pieņemtā vadlīniju redakcija dažubrīd mulsina, jo pēc tās sanāk, piemēram, ka lielo dividenžu saņēmējiem kopīgais nodokļu apjoms tieši par dažiem procentiem samazināsies, nevis palielināsies.

Tāpat ir jautājums par iecerēto slieksni 3750 eiro mēneša ienākuma apmērā, zem kura būs zemāks nodoklis. Manuprāt, lai izlīdzinātu kopīgo ienākumu nevienlīdzību, zemāka nodokļa likme (20%) būtu piemērojama ienākumiem līdz kādiem 1500-2000 mēnesī, augstāk jau atstājot nākamo (23%). Un vispār tie, kas saņem mēnesī virs 5000, mierīgi varētu atļauties maksāt vēl augstāku likmi, piemēram, 25%.

Nevienlīdzība ir jāmazina ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem!

Eiropas diena jaunās skaņās

9. maijā Mazajā Ģildē norisinājās Eiropas dienai veltīts pasākums. Svinīgas runas teica gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, gan mūsu pašu Valdis Dombrovskis. Taču vēlos šoreiz izcelt pasākuma nobeigumu, kurā uzstājās patiesi fantastiska mūzikas grupa – Dagamba.

Tā ir talantīga latvieša, čellista Valtera Pūces dibināta, taču nu jau ir starptautiska šī vārda patiesajā nozīmē, jo skatuves sastāvā bija arī lietuvietis, irānis, itālis un ukrainis. Un arī viņu veikums lauž stereotipus – tās ir brīnišķīgas klasiskās mūzikas apdares, kuras dzirdot, esmu pārliecināts, atzinīgi būtu izteicies arī vismaz viens no autoriem, progresīvais un inovācijas cienījušais komponists Bēthovens.

Grupas koncerts patiešām iedvesmoja. Pēc tā visi klātesošie tūdaļ tika aicināti nodziedāt Latvijas himnu, un Jums būtu vajadzējis dzirdēt, cik entuziastiski un braši tas bija!

Lūk, fragments no koncerta, kuru man laipni atļāva publiskot Eiropas Komisijas pārstāvji: Eiropas Savienības himna, Bēthovena “Oda priekam”.

Sociāldemokrātija Latvijā un Eiropā

1. maijā LR1 raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons sarunājās ar ekspertiem – studijas viesiem par sociāldemokrātiskajām idejām un centienu izplatību Eiropā. Raidījuma gaitā telefonintervijai tiku sazvanīts arī es; te piedāvāju manis teiktā ierakstu [4:22].

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Savukārt, ja vēlaties noklausīties visu raidījumu, aicinu to darīt LR1 mājaslapā.

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. / lasīt tālāk

Eiropai jākļūst pieaugušai

Aprīļa ieskaņā Saeimā norisinājās augsta līmeņa starptautiskā konference “Eiropas projekta 60. gadadiena”, un tas bija patiesi augstvērtīgs pasākums ar labiem runātājiem. No sirds pateicos visiem tās tapšanā iesaistītajiem par ieguldīto darbu! Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija, sadarbojoties ar Latvijas Ārpolitikas institūtu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Pasākumu atklājot, klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LĀI direktors Andris Sprūds un EK pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. Sevišķi vēlos uzteikt Eiropas lietu komisijas vadītāju Lolitu Čigāni, kura piedalījās vairākās konferences darba sesijās un demonstrēja augstu kompetences līmeni. Konferences noslēgumā ar runu uzstājās arī bijušais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Komentējot pasākumu, vēlos pievērsties vienam no galvenajiem tajā izskanējušajiem jautājumiem – transatlantiskajām attiecībām. / lasīt tālāk

No Sēlijas pūra

Apgāds “Jumava” laidis pasaulē lielisku grāmatu “No Sēlijas pūra”, kurā apkopoti Sēlijas simboli – dabā, tautas tradīcijās, vēsturiskās vietās un arhitektūrā, zinātnē un izglītībā, literatūrā un mākslā, mūzikā, personībās. Autoru kolektīva radīto materiālu grāmatai apkopojusi māksliniece un sabiedriskā aktīviste, biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja Ieva Jātniece.

“Sadaļu apraksti kārtoti Daugavas plūduma virzienā — Ilūkste, Jēkabpils, Aknīste, Viesīte, Nereta, Sala, Jaunjelgava, un katrs no tiem atzīmēts ar konkrētā novada vai novadu ģerboni. Tādējādi varēsim atpazīt, kuram no septiņiem Sēlijas novadiem pieder tieši šis pūra dārgums,” raksta grāmatas sastādītāja. “No grāmatas satura izriet, ka Sēlija vairs nesajūtas kā piemirsta un pamesta Latvijas pameita, bet kā mātes meita ar diženu pūru, kuru tā turpina darināt un ar kuru pietiekami lepni var iziet tautās,” viņai piebilst profesors Jānis Stradiņš.

Jūtos ļoti pagodināts, arīdzan nokļuvis šī darba lapās – kā gadu gaitā rosīgs sabiedriskais aktīvists, kurš nu jau teju 20 gadus mitinās mājīgā mežvidus nostūrītī Jaunjelgavā.

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem / lasīt tālāk