Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. Lasīt tālāk »

Rietumu izšķiršanās: kuru ceļu iesim?

Šī gada 17. jūnijā Parīzē norisinājās starpparlamentārā tikšanās par Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz tirdzniecības sadarbību ar ASV, tajā skaitā arī tā saucamo TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu), kas tiek, manuprāt, „nomuļļāts” vienkārši jau pārāk ilgi. Lasīt tālāk »

Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā

Kā jau tas pienākas ES prezidentūras ietvaros, pavisam nesen pie mums Rīgā norisinājās 53. COSAC konference – Eiropas Savienības valstu Eiropas lietu komisiju parlamentārā sanāksme. Lieli nopelni tās organizēšanā šoreiz pienākas Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Lolitai Čigānei. Esmu piedalījies daudzās COSAC konferencēs dažādās valstīs, taču šī, manuprāt, bija no tām visām iespaidīgākā. Lasīt tālāk »

Mana uzruna Saeimā pirms prezidenta vēlēšanām

Lielais brīdis ir klāt, balsojam par Valsts Prezidentu! Debatēs kāpu tribīnē arī es, taču šoreiz neielaidos garās un skaistās runās kā dažs labs, bet pieminēju konkrēti vienu lietu, kas rada bažas:

“Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Viss jau ir pateikts, bet mani uztrauc viena lieta šinīs vēlēšanās. Proti, ka pēc pirmās kārtas ir frakcijas, kas neies vēlēt. Tas ir signāls mūsu sabiedrībai, “jums arī nav jāiet nākamajās Saeimas vēlēšanās, jo jums kaut kas nepatīk”… Protams, sabiedrībā arī vienmēr kaut kas nepatiks. Ja to skaits, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, nokrīt zem 50 procentiem, tas ir vistiešākais drauds demokrātijai un līdz ar to mūsu valstij. Aicinu deputātiem iet vēlēt par savu Valsts prezidentu! (Aplausi.)

Apsveikums Latvijas-Indijas zinātnes forumam

Šī gada 28. maijā Ārlietu ministrijā tika atklāts starptautiskais zinātnes forums “Latvija-Indija”, kurš bija veltīts dažādu valstu akadēmiķu, ekspertu un entuziastu sadarbībai zinātnes, izglītības un medicīnas uzņēmējdarbības jomā.

Foruma atklāšanā diemžēl pats nevarēju būt klāt ieilgušas Saeimas plenārsēdes dēļ, taču manu apsveikumu Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas vārdā nolasīja foruma vadītājs:

“On behalf of the Latvian parliamentary group for cooperation with India I welcome the First Scientific Network forum in Riga! Such an outstanding event will further bring our two countries closer together. The areas where we are already cooperating can be expanded much further, especially in diplomacy, education, culture, agriculture, science and – most importantly,  people to people contacts.

The Saeima India group would be most happy to welcome a visit to Riga by its counterpart in the Indian parliament already in late autumn this year in the spirit of fostering Latvian-Indian parliamentary cooperation.

I wish you every success in your conference!”

Zinātniskais forums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas un Indijas augstskolām. Īpaša pateicība par tā iniciatīvu un organizēšanu izsakāma Latvijas Universitātes Indijas studiju un kultūras centra vadītājai, profesorei Sigmai Ankravai.

Pirmā konference pēc Austrumpartnerības samita notiek Rīgā!

Tūlīt pēc vēsturiskā Austrumeiropas partnerības (AP) samita Rīgā Saeima pasteidzās sarīkot konferenci tā izvērtēšanai, aicinot piedalīties deputātus no AP valstu parlamentiem. Lasīt tālāk »

Putina pēdējie „panākumi” Ziemeļvalstīs

6. un 7. maijā ka EDSO pārstāvis kopā ar tās delegācijas vadītāju Edvīnu Šņori viesojos NB8 formāta sapulcē Oslo. Minētais formāts (Nordic-Baltic Eight) apvieno mūs, trīs Baltijas valstis, un piecas Ziemeļvalstis – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju. Interesanti, ka tieši tādā formā tas ir pastāvējis jau no pirmsākumiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz vienojot mūs ar Ziemeļvalstīm un tādējādi radot iespēju ilgtermiņā aizstāvēt reģiona intereses kopumā.

Sapulces gaitā apspriedām politisko situāciju katrā no valstīm un arī notiekošo EDSO parlamentārajā asamblejā, kuras gadskārtējā sesija notiks šī gada jūnijā Helsinkos. Taču vissvarīgākais, protams, šobrīd bija pārrunas par to, kā vērtējam Krievijas ārpolitiku. Šeit izkristalizējās vairāki nopietni temati. Lasīt tālāk »

Challenges of the digital economy

At the end of April, I had the chance to attend the Meeting of the Chairpersons of the Committees on Economic and Digital Affairs, which took place in Riga, in the framework of the parliamentary dimension of the Latvian Presidency of the Council of the European Union. Events organised by national parliaments in the framework of their EU presidency are an important forum for discussions on topical EU policy issues in light of each presidency’s priorities. Lasīt tālāk »

Stenogramma: par partiju finansēšanu

Viņceturtdien, kad Saeimas plenārsēdē deputāti sprieda par partiju finansēšanu no valsts budžeta, nenoturējos un kāpu tribīnē ar kaismīgu runu; te manis teiktā pieraksts.

“Godātais Prezidij! Kolēģi! Man šī debate par partiju finansēšanu sāk stipri atgādināt debates par nulles deklarācijas pieņemšanu.

Un es atceros, kad es pirmo reizi tiku ievēlēts Saeimā, Šlesera kungs sēž apmēram tur, kur Kaimiņš sēž tagad. Un tur arī apmēram bija tā oligarhu partija. (Starpsaucieni.) Un tad bija… vajadzēja dzirdēt argumentus pret nulles deklarāciju 10.Saeimā! „Tauta nesapratīs!” – „Kāpēc nesapratīs?” Pensionāri… „Kas notiks ar pensionāriem – „Nu, kā – viņus aplaupīs, kad viņi ies uz banku ar savu lielo naudu!” Vēl trakāk – viņus nositīs, jo viņiem ir daudz naudas. Redziet? Un vēl trakāk, nu, varbūt ne trakāk, bet viņi nevarēs to savu bagātību izrakt no zemes, jo ir ziema, lūk. Ir ziema, un zeme ir sacietējusi! Redz, tauta mūs nesapratīs. Nu, tad es viņam prasīju: „Cik nosita pensionārus Igaunijā? Cik aplaupīja pensionārus Igaunijā? Viņiem bija grūtības no sasalušās zemes izrakt savu bagātību?” Klusums. Un, atcerieties, kad igauņi to nulles deklarāciju pieņēma, ziniet, kauns atzīties – 1993.gadā. Un kad mēs pieņēmām? Tikai, kad Reformu partija te ienāca iekšā un mēs salauzām pretestību.

Un 10.Saeimā kaut oligarhu partija bija lielā mazākumā un it kā koalīcijai tad bija vairākums, kā nobalsoja? Mēs izkritām. Tātad es gribētu jautāt: kāpēc igauņi mums ir priekšā? Par to, starp citu, runāja vakar „Sastrēgumstundā” (Starpsaucieni.) Bojāra kungs teica arī par to pašvaldības reformas neiespējamību.

Gribētu jautāt: cik tad igauņu partijas finansē valsts, valsts nodokļu maksātāji? Par cik? Par 80 procentiem. Mūs man liekas tikai par 20 procentiem. Un tad mēs brīnāmies, ka viņu politiskās partijas ir daudz neatkarīgākas un pieņem pareizos lēmumus sabiedrības labā. Viņiem ir augstākas pensijas, augstākas policistu algas, augstākas ārstu algas – viss ir augstāks! (Starpsaucieni.) Arī pensijas.

Tagad jūs teiksiet: jā, bet ola nāk pirms vistas. Bet es domāju, ka vista nāk pirms olas. Un es domāju, ja mēs varam pievienoties pārējai Eiropai, tad varbūt mēs pat varētu panākt to, ka visā drīzumā jau nākamgad mēs varēsim vairāk pensionāriem iedot. Tad mēs esam neatkarīgi. Bet es, nākot šeit, caur pilsētu staigādams, bieži runāju ar cilvēkiem, un man viens pateica: ziniet, kāpēc negrib partiju finansēšanu no valsts budžeta? Tāpēc, ka ir partijas, kas ir ieinteresētas, lai tikai maza kliķe lielie naudas devēji dotu naudu partijām. Ir zināmas tādas partijas.

Atceraties, es nemācēju pagājušo reiz latviski pateikt, kad es uzstājos par īpašuma atdošanu ebrejiem, – tādu vārdu lietoju kā statesmanship. Un tas ir valstsvīra vai valstssievas cienīga rīcība.

Nesakiet man, ka tauta nesapratīs. Es arī tiekos ar vēlētājiem, un vēlētāji mani pilnīgi saprot un pasaka, lai es balsoju ar abām rokām par šito. (Starpsaucieni.)

Visas sēdes stenogramma: http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0430kopa.htm

Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Lasīt tālāk »