Apvienotie Arābu Emirāti – 46. Nacionālā diena [+video]

2. decembrī pirmoreiz Rīgā notika Apvienoto Arābu Emirātu 46. Nacionālās Dienas svinīga atzīmēšana. AAE vēstniecība Rīgā tika nodibināta tikai šogad pavasarī, un tāpēc vēl jo iespaidīgāks likās šis patiesi greznais pasākums, kuru ar savu klātbūtni pagodināja pats premjers Māris Kučinskis ar kundzi un arī vairāki ministri ar savām otrajām pusēm. Jāsaka, tas mums bija liels pārdzīvojums, neko tādu klātienē līdz šim nebijām redzējuši. ..lasīt tālāk

Pasaules ukraiņu kongress

Vakar Saeimā viesojās Pasaules ukraiņu kongresa prezidents Jevgens Čolijs un Ukrainas vēstniecības Latvijā 1. sekretārs Ruslans Tsekovs. Dienas pirmajā pusē viesi tikās ar Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieces kundzi, bet vēlākā pēcpusdienā kā Eiropas lietu komisijas pārstāvis organizēju viesu tikšanos ar komisijas deputātiem; man pievienojās deputāti Jānis Vucāns un Ritvars Jansons.

Pārrunājām jautājumus, kuri šobrīd ir aktuāli Ukrainai. Kongresa priekšsēdētājs izteica pateicību Latvija – ne tikai par stingro politisko atbalstu un starptautisko līgumu (ES asociācijas, brīvās tirdzniecības un bezvīzu režīma) veicināšanu, bet arī ļoti konkrētām lietām, kas realizētas tepat Latvijā: organizētajām bērnu nometnēm un medicīnisko palīdzību Ukrainā ievainotajiem karavīriem.

Šobrīd ukraiņu galvenais lūgums ir, neskatoties uz ..lasīt tālāk

Tas ir noticis!

Kā jau pirms kāda laika rakstīju, Grīnsboro vēstures biedrība (Austrālijā) ir izdevusi manu atmiņu stāstu “Remembering my grandparents: a hot Australian summer” drukātā grāmatā, kurā apkopoti līdzīgi stāsti par visu reģionu. Esmu tiešām pagodināts – un lielā sajūsmā par to, kādas pēdas notikumos spējusi atstāt viena latviešu ģimene.

Un vēl – liels pārsteigums man no vēl 1955. gadā trimdā aizsāktā latviešu literatūras žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijas, kura krietni pacentusies un iztulkojusi šo stāstu latviešu valodā! Milzīgs paldies viņiem par ieguldīto darbu! Tagad arī Jūs to varat izlasīt dzimtajā valodā, jo žurnāls pieejams arī Latvijā, protams.

Brexit, drošība, bēgļi

Nedēļas sākumā piedalījos kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju sanāksmē (COSAC), kurā šoreiz norisinājās tepat kaimiņos Tallinā, jo Igaunijai rotācijas kārtībā – tāpat kā Latvijai 2015. gadā – šobrīd ir tas gods sešus mēnešus (no jūlija līdz decembrim) būt prezidējošajai Eiropas Savienības valstij.

Kā jau varēja sagaidīt, sanāksmes dienaskārtībā bija trīs galvenie izaicinājumi ES drošībai – migrācija un bēgļu krīze (kuras ietvaros Eiropā ieplūdis liels skaits cilvēku, kas nelegāli sķērsojuši ES robežas kara bēgļu aizsegā), kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES. ..lasīt tālāk

Atis Lejins speech: Security in the Baltic region

Speech by Atis Lejiņš on the occasion of a working dinner on security in the Baltic Sea region organized by the Konrad-Adenauer-Stiftung in Latvia together with the Latvian Institute of International Affairs November 21, 2017.

“In the past few days we have seen a flurry of seminars both “overt and covert” dealing with German foreign and security policy, which will culminate on December 1, in a speech on fundamental aspects of German policy given by Mr. Knut Abraham from the Federal Chancellery for Security and Development Policy Department.

This indicates that something has fundamentally changed in German foreign policy. You don’t need a crystal ball to see that.

Just recently Mr. Bruno Kahl who heads the Bundesnachrichtendienst (Federal Intelligence Agency) publicly commented on Russia’s covert activities in the USA and Catalonian elections, stating that Russia is no longer a strategic partner of Germany but a potential danger.

Of course, the change came with the illegal annexation of Crimea by Russia and its aggression against Ukraine. This must have come especially as a shock to Germany because Vladimir Putin, in effect, copied Hitler’s methods in the annexation of Sudetenland and the Austrian Anschluss on the eve of the Second World War.

Suddenly the Baltic Sea region has become a vital security concern for Germany. ..lasīt tālāk

My speech at the ceremony of the US Marine Corps

On November 4, this year, a ceremony of the US Marine Corps was held in Riga, where I was called to speak – as a Parliamentarian and as a former USMC member. Below I offer you my speech.

I celebrated my 21st birthday in the USMC boot camp in San Diego. In 1963.

I gave myself a break.  Tired as I was I managed to get up from my bunk and make my way during the dead of night to the shower barracks where I treated myself to a long and enormously gratifying drink of water from the tap.

How did I end up in the Marine Corps after arriving in America three years earlier from Australia?

Back then the Vietnam war was heating up and ..lasīt tālāk

ASV Jūras spēku korpusu uzrunājot

Šī gada 4. novembrī Rīgā norisinājās ASV Jūras spēku korpusa svinīgā ceremonija, kur tiku aicināts teikt runu – kā parlamentārietis un kā bijušais korpusa dalībnieks. Zemāk piedāvāju iepazīties ar manas uzrunas tulkojumu latviešu valodā.

The original speech in English: http://www.lejins.lv/us-marines/

“Savu 21. dzimšanas dienu es sagaidīju ASV Jūras spēku korpusa treniņnometnē Sandjego – 1963. gadā. Nolēmu „svinēt”. Lai cik noguris, pamanījos piecelties no savas guļvietas un nakts melnumā tikt līdz dušas barakām, lai atveldzētos ar ilgu un neaprakstāmi iepriecinošu padzeršanos no ūdens krāna.

Kā gan es nokļuvu Jūras spēku korpusā pēc ierašanās Amerikā no Austrālijas pirms trim gadiem? Toreiz Vjetnamas karš arvien saasinājās, un ..lasīt tālāk

Viesis no Indijas

Nesen pie manis Saeimā (kā pie Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītāja) viesojās Dev Sanskriti universitātes vicekanclers Dr. Činmajs Pandja. Mūsu sarunā piedalījās arī minētās grupas deputāte Inguna Sudraba.

Šī Indijas universitāte dara ļoti labu darbu saistībā ar Latviju, jo tās ietvaros pagājušā gada vasarā izveidots Baltijas kultūras un studiju centrs, kurā indiešu studenti var mācīties Baltijas valstu valodas un kultūru, bet mūsējie – indiešu valodas, arī sanskritu. Studiju centrā darbojas arī Latvijas Universitātes profesore Sigma Ankrava, kura savukārt ir pirms vairākiem gadiem pie LU izveidotā Indijas kultūras un studiju centra direktore.

Tāpat šobrīd pēc lietuviešu parauga top arī latviešu-sanskrita vārdnīca. Lietuviešu valoda ir šobrīd tuvāka savai senajai formai, tāpēc tur daudzi vārdi ir līdzīgāki; uz latviešu valodu savukārt ir bijusi stiprāka somugru ietekme. Tomēr mums ir novērojamas dažādas līdzības arī mitoloģijā, simbolos. Piemēram, indiešu mitoloģijā nāves valstības valdniekam Jamam ir lieli suņi, kas sargā ceļu uz viņa mājvietu. Latviešu folklorā savukārt sastopami ticējumi par suņiem, kas kopā ar saimnieku aiziet veļu valstībā un turpina sargāt tur – tāpēc dzīves laikā pret suni labi jāizturas, citādi veļos nepildīs šo darbu.

Kopumā esmu ļoti apmierināts, ka notiek šī kultūras un izglītības nozaru sadarbība starp Latviju un Indiju. Starp citu, Dev Sanskriti universitāte ir kopumā ir videi ļoti draudzīga organizācija, daudz strādā atjaunojamo resursu virzienā, – un tikšanās laikā runājām arī par domu, ka Indijas aukstajā ziemā Latvija, iespējams, varētu apkurei piegādāt granulas.

Baltijas valstis – būt vai nebūt?

10. novembrī piedalījos Baltijas Asamblejas 36. sesijā Tallinā. Pasākumu organizēja Igaunijas pārstāvji, un viņiem tas bija labi izdevies. Tiesa gan, procesā uzzinājām arī tādu jaunumu, ka Igaunijā parlamenta deputāti tagad drīkst reizē būt arī pašvaldību deputāti. Rezultātā daļa no deputātiem nebija ieradusies, bet vēl kāda daļa nemitīgi strādāja ar līdzpaņemtiem portatīvajiem datoriem, kārtojot pašvaldību lietas. Paldies dievam, ka pie mums Latvijā nav tāpat iekārtots!

Kopumā vērtējot, vēlos teikt – var just, ka pieaug Baltijas Asamblejas nozīme. Te var minēt gan tādus kopīgos triju valstu panākumus kā Rail Baltic, gan arī medicīnas izdevumu samazināšanu, par kuru esmu jau iepriekš nedaudz rakstījis (pateicoties sadarbībai BA, iegādājāmies pneimonijas vakcīnas kopā ar Lietuvu, rezultātā ietaupīti 600’000 EUR; arī rota vīrusa vakcīnas iegādē līdzīgā veidā – ietaupījums 11% no kopsummas), tāpat tiek runāts par kopīgām militārās aizsardzības tehnikas iegādēm u.c.

Un drīzumā mūs sagaida, manuprāt, visizšķirošākais uzdevums visām Baltijas valstīm reizē. Proti, tuvāko gadu laikā Krievija veiks elektrības piegādes desinhronizāciju – atslēdzot maiņstrāvas piegādi Baltijas valstīm, kas pastāvējusi kopš padomju gadiem. ..lasīt tālāk

Ar provinciālismu nebūs līdzēts

Nekontrolēta bēgļu plūsma rada problēmas, un Zviedrija tam ir kļuvusi par negatīvu piemēru. Taču Latvija tajā pašā laikā ar proaktīvu rīcību ir spējusi kļūt par pozitīvo piemēru, kuram nu sāk sekot arī citas valstis – pat varenā Vācija. ..lasīt tālāk