Ata Lejiņa darbību analizēs Kremlis?

Nedēļas pats sākums padevās ļoti spraigs – pārstāvot Latviju 23. Baltijas jūras parlamentārajā konferencē (kopā ar kolēģiem – deputātiem Jāni Reiru, Kārli Eņģeli, Juri Viļumu un Jāni Vucānu, – kā arī eksperti Anitu Vaivadi, kura runāja par 1989. gada Baltijas ceļu). Konference norisinājās Olštinā (Polijā) un no sākotnēji mazāk nozīmīga pasākuma pārvērtās par koncentrētu “lielās politikas” demonstrāciju īsā laika periodā. Lasīt tālāk »

Krimas tatāru delegācija Saeimā

Šī gada 22. augustā man bija gods piedalīties Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ukrainas parlamentu sēdē, kurā klāt bija arī nozīmīgi viesi – Krimas tatāru Medžlisa (tautas padomes) priekšsēdētājs Rafats Čubarovs un tā bijušais priekšsēdētājs, tagad Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

Dzirdēt viņu stāstīto ir pavisam cits, nekā tikai lasīt par represijām, kas vērstas pret tatāriem Krimā. Mustafa Džemiļevs norāda, ka faktiski Krimā ir atgriezušies PSRS laiki. Te ir viens piemērs par Krievijas demokrātijas un cilvēktiesību izpratni: iedzīvotājs var atteikties no Krievijas pases, bet pirms tam jāatzīst Krimas inkorporācija Krievijā. Taču bez Krievijas pases cilvēks nevar dabūt darbu.

Mošejas Krimā regulāri pārmeklē drošībnieki – bet liek mierā pareizticīgo baznīcas. Notiek tatāru nolaupīšana, bet nenotiek gadījumu izmeklēšana. Tatāri nebalsoja par aneksiju – tātad, “subversīvi elementi”… Turcija cenšas līdzēt Krimas tatāriem, jo tai ir ar tiem radnieciskas saites, bet neko daudz jau darīt nevar – ir pārāk ekonomiski atkarīga no Krievijas, tai skaitā gāzes piegādēs (tāpēc neievieš sankcijas).

Kā norādīja Krimas tatāru delegāti, arī Latvijai te ir savs “akmens dārziņā” – tika kritizēta mūsu deputātu darbība Eiropas Parlamentā, specifiski Tatjana Ždanoka (LKS) par biedrošanos ar Krimas prokrievisko mēru un Andrejs Mamikins (SC) par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanas prasību. Sadarbības grupas vadītāja Ilze Viņķele apliecināja, ka Latvija turpinās savu līdzšinējo pozīciju, nosodot Krievijas rīcību un neatzīstot Krimas pievienošanu, – un mūsu parlaments sniegs visu iespējamo atbalstu, lai veicinātu politiskās reformas Ukrainā un ieviestu reālā darbībā asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

krimas tatari

Vācijas kanclere un NATO bāzes

Gadījās lasīt portāla Apollo rakstā, ka Igaunijas raidsabiedrība paužot sašutumu par Merkeles izteikumiem Rīgā pret NATO spēku izvietošanu Baltijā. Viņuprāt, tas “rada šaubas par alianses spējām nosargāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību”.

Man šķiet, ka žurnālisti šajā gadījumā īsti kaut ko nesaprot – ir tikai viena NATO bāze, kura pieder pašai NATO organizācijai, proti, Vācijā, kur stacionētas AWACS izlūklidmašīnas. Pārējās ir katras atsevišķās NATO dalībvalsts bāzes. Piemēram, Baltijā tagad ir divas tādas, Lietuvā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Igaunijā, kur stacionētas NATO nacionālo dalībvalstu patruļlidmašīnas. Polijā ir štābs triju NATO dalībvalstu ietvarā, proti, Vācijas, Dānijas un Polijas. Tur notiek regulāri manevri, kuros piedalās arī citas NATO dalībvalstis. Vācija tur nesen pastiprināja savu klātbūtni ar vairāk nekā 50 virsniekiem.

Kanclere Merkele pateica tikai to, ko NATO bija jau nolēmusi. kad karš sākās Ukrainā – Baltijā notiks pastāvīgi manevri, un tā arī ir. Pie mums Ādažos piedalās manevros tādas NATO dalībvalstis kā Kanāda, Norvēģija kopā ar Latvijas armiju un ASV desantniekiem, kas rotē tur no savas ASV (NATO) bāzes Itālijā. Tagad oktobrī brauks jauni spēki, turklāt ar tankiem. Faktiski Ādaži ir kļuvuši par NATO bāzi.

Problēma ir cita. Un tā ir par armijas smagās bruņu tehnikas “priekšpozicionēšanos” Baltijā un Polijā. Merkele te teica, ka palīdzēs modernizēt mūsu bruņoto spēku infrastruktūru, – neesmu drošs, vai spējam uzturēt ASV tankus Ādažos vai citur cauru gadu. Domāju, ka runa ir par šo jautājumu. Fakts ir tas, ka Merkele deva skaidru signālu Krievijai – Vācija aizstāvēs Baltijas valstis un Poliju, balstoties uz NATO 5. pantu. Tas nozīmē, ka vācu karavīri būs gatavi krist par Baltijas valstīm un Poliju.

Indijas Neatkarības diena

19. augustā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē norisinājās Indijas neatkarības gadadienas atzīmēšana. Kā zināms, Indija guva savu valsti 1947. gadā, kad Lielbritānija atzina tās neatkarību un sadalīja Indiju divās daļās, musulmaņu Pakistānā un hindi Indijā.

Šī bija pirmā oficiālā Indijas neatkarības dienas svinēšana Latvijā; oficiālo daļu atklāja Indijas vēstniece Zviedrijā un Latvijā, viņas ekselence Banašrī Bose Harisonas kundze, teikdama, ka ar jauno Indijas premjeru Narendru  Modi valsts varēs atgriezties pie dinamiskas izaugsmes – 9% iekšzemes kopprodukta pieauguma gadā. Tāpat vēstniece uzsvēra ciešo Indijas kultūras sadarbību ar Latviju.

Mūsu valsti pārstāvēja Kultūras ministre Dace Melbārde, kura klātesošajiem atgādināja, ka Baltijas valstis atguva savu neatkarību nevardarbīgi, kad dziesmas spēku lika pretim kara spēkam. Pasākumā piedalījos arī es kā Indijas parlamentārās grupas vadītājs Saeimā. Savā uzrunā atzīmēju, ka abas valstis guva savu neatkarību uz  divu pasaules karu drupām, Latvijā pēc pirmā – un Indija pēc otrā pasaules kara. Sanāk, ka Latvija ir vecāka valsts par Indiju, un – kaut gan ir maz ticams, ka Indija varētu zaudēt savu neatkarību, kā tas notika ar Latviju, tomēr Indija (un plašākā mērogā Āzija) varētu no Latvijas un Eiropas aizgūt dažu labu mācību. Šogad, kad faktiski notiek kara darbība austrumos no Latvijas robežas, mēs esam droši, jo mums ir ES un NATO, bet šādas organizācijas nav Āzijā. Tā ir viela pārdomām Indijai.

Pēc oficiālās daļas sekoja Indijas deju priekšnesumi, kurus izpildīja Latvijas dejotājas kopā ar vienu Indijas profesionālu dejotāju, kurš jau vairākkārt uzstājies gan Zviedrijā, gan Latvijā.

Indians Celebrate Independance Day

Vai rīkojamies savās nacionālajās un ES interesēs?

Daudzus stratēģiskus un nozīmīgus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu ēna. Bieži aizdomas saistītas ar iespējamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietējās vai starptautiskās izmeklēšanās. Tomēr šodien nākušas klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticīgs ir iepirkumu konkursu uzvarētājs. Satraukumu rada tas, ka mēs ar savu naudu atbalstām uzņēmumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam – tādējādi pašiem netieši finansējot mums naidīgu varu, tās melīgo propagandu un bruņošanos. Lasīt tālāk »

Latviešu valoda neizzūd. Zaudējam paši…

Nesen apmeklēju kādu koncertu Dzintaros. Pirms tā diemžēl nācās saskarties ar diezgan nepatīkamu faktu… Ejam pa Jomas ielu – pie uzkodu stenda kāds puisis uzrunā mūs krieviski, lai nogaršojam preci. Atsakām, ka nerunājam krieviski, tas tūlīt pārsviežas uz latviešu valodu. Izrādās – latvietis.

Ejam atpakaļ; cits puisis arī uzrunā krieviski. Jautāju: “Vai tu arī latvietis?” – jā, tiešām esot. Jautāju tālāk – vai tad nevarētu uzrādīt cieņu latviešu valodai, vismaz tikai tad pārejot uz krievu, ja izrādās, ka uzrunātais ir tiešām tūrists no Krievijas. Puisis tikai pasmejas un tūlīt krieviski uzrunā nākamos. Divas dāmas arī izrādās latvietes un nolasa jaunietim kārtīgu “morāli” par cieņas neizrādīšanu Latvijai. Jaunietis cieš klusu, citu garāmgājeju tobrīd vairs nav.

Pie Dzintaru koncertzāles vārtiem meitenes ar smaidu sveicina mūs latviešu valodā, arī koncerta pieteicēja runā tikai latviski. Viss kārtībā, cilvēkiem patika koncerts, kaut latviešu zālē bija “nospiedošais mazākums”. Bet apsargi melnos uzvalkos gan runā tikai krieviski.

Ja šobrīd jau ir tā – baidos domāt, kā notiks tālākā attīstība, kad pabeigs ekskluzīvos krievu jaunbagātnieku ciematus Jūrmalā…

Īsas piezīmes par COSAC konferenci

Burtiski tikko norisinājusies kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) konference Atēnās, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Saeimas – Zanda Kalniņa-Lukaševica, Igors Pimenovs un es. Lasīt tālāk »

Stenogramma: par sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru

Šīs nedēļas Saeimas plenārsēdē balsojām arī par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” 1. lasījumā. Ārlietu komisijas vārdā par to runāja deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš; savu atbalstu debatēs paudu arī es. Te manis teiktā pieraksts: Lasīt tālāk »

Vai Puzes hercoga beigu sākums?

Sabiedrībā plaši tiek apspriesta Saskaņas Centra sakāve aizvadītajās vēlēšanās. Ušakova vadītā partija pat Rīgā nespēja gūt cerēto vēlētāju atbalstu, lai gan vēl nesen pašvaldību vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu. Šo notikumu fonā nepamanīti palika ZZS negaidīti sliktie rezultāti Ventspilī, kas varētu būt pirmie nopietnie vēstneši Lemberga beigu sākumam.  Lasīt tālāk »

Rail Baltica – izšķiršanās brīdis

Pirms dažām dienām piedalījos Baltijas Asamblejas (BA) konferencē par transporta un infrastruktūras attīstību reģionā Tallinā („Development of Transport and Infrastructure: Growth Engine for the Region”) – kā BA Ekonomikas, enerģijas un inovāciju komitejas vadītājs; kopā ar mani Latviju pārstāvēja arī deputāts Jānis Vucāns, BA Latvijas delegācijas vadītājs.  Lasīt tālāk »