Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!
Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.
Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.
12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk
Latvijai nav pamatojuma atzīt Katalonijas neatkarību
Ja Katalonija pasludinās neatkarību, Latvijas Saeima par to nebalsos – un varu arī paskaidrot, kāpēc. Sāksim ar to – kā vispār kādam var ienākt prātā salīdzināt kādreizējo Latvijas situāciju ar Kataloniju un Eiropas Savienību ar PSRS!
Latvija PSRS sastāvā bija okupēta valsts, kamēr Katalonija kādreiz kopā ar Spāniju rakstīja demokrātisku konstitūciju un iekļāvās tās sastāvā brīvprātīgi.
Tagad reģions ir saņēmis lielu naudu no Spānijas un Eiropas Savienības un nevēlas neko no tās dot pārējai Spānijai… Tad jau mūsu Rīga un Ventspils, kurām tāpat darbojas šādi izlīdzināšanas fondi uz Latvijas valsts rēķina, arī varētu pēkšņi ņemt un pieprasīt teritoriālo neatkarību no Latvijas!
ES līguma ietvaros mēs atbalstām tās dalībvalsts – Spānijas teritoriālo veselumu. Pievienotajā video redzams “LTV Panorāmas” sižets, kurā savu viedokli par iespējamo Katalonijas atdalīšanos skaidro Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas deputāti – Atis Lejiņš un Aleksejs Loskutovs.
EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā
No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.
Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.
Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.
Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts ..lasīt tālāk
Kokrūpniecībā esam uz pareizā ceļa
Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas klāj meži. Jau izsenis tie mūsu tautai gan snieguši drošību, gan devuši iespēju sarūpēt pārtiku ģimenei. Mūsu laiku dinamiskajā ikdienā meži sniedz arī relaksācijas iespējas un mieru. Bet šoreiz vēlos mežu uzlūkot kā mūsu tautsaimniecības balstu, jo Latvijas eksportā aptuveni 20% ir koks un koka izstrādājumi. Varbūt ikdienā nepamanām, bet tas ir būtiski vairāk, nekā dod pat tādas nozares kā lauksaimniecība un farmācija.
Pievērsties šim jautājumam mani mudināja tikšanās ar erudītajiem skolēniem Bauskas Valsts ģimnāzijā. Sarunā skolēni man uzdeva nopietnu jautājumu – kādēļ Latvija ..lasīt tālāk
Pilsonība – būt vai nebūt, tāds ir jautājums
Rīt Saeimas plenārsēdē visspraigākās debates gaidāmas par Prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem. Nacionālā Apvienība šajā jautājumā realizēja savas veto tiesības, tāpēc visa koalīcija to noraidīs, balsojot pret vai atturoties.
Arī es esmu nolēmis balsojumā ATTURĒTIES, un esmu gatavs paskaidrot, kāpēc. Sava saistība tam ir arī ar nesen iesniegto pilsonisko iniciatīvu, kura aicina atteikties no iespējas atturēties Saeimas balsojumos. Vēlos parādīt, ka tomēr nav viss vienmēr balts vai melns, ir pa vidu arī daudz pelēkā. Un tam domāta iespēja atturēties, demonstrējot savu nostāju.
Mana nostāja šajā jautājumā ir sekojoša: jā, arī es principā NEATBALSTU šo nepilsoņu statusu, kas ir sen novecojis un zaudējis savu sākotnējo jēgu. Tomēr uzskatu, ka tas nav šobrīd risināms jautājums – vairāku iemeslu dēļ. ..lasīt tālāk
EDSO novērotāji: Gruzijas jautājums
Pirms dažām dienām piedalījos Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības platformas “Nordic-Baltic Eight” (NB8) sanāksmē Viļņā; pieņēmām svarīgu rezolūciju, ka NB8 vārdā nosūtīsim vēstuli EDSO Parlamentārās Asamblejas priekšsēdētājai Christine Muttonen.
Vēstulē aicināsim PA prezidenti izskatīt jautājumu, kā un kāpēc Krievija neizpilda EDSO rezolūcijas attiecībā uz novērotāju sūtīšanu uz Gruziju. Divās sanāksmēs iepriekš (Tbilisi un nupat Minskā) tika pieņemtas rezolūcijas, kuras Krievija klaji ignorē.
Tāpat Krievija uzlikusi veto attiecībā uz ANO novērotājiem, taču pret Eiropas novērotājiem tā šādi rīkoties nevar, jo Krievija nav ES valsts. Taču ES misija var uzturēties tikai šaipus okupētajai teritorijai, notiekošo okupētajā Gruzijā vērojot no attāluma. Tomēr gribētos, lai Gruzijā ir tāpat kā Ukrainā, kur novērotāji atrodas abpus robežai.
Trieciens organizētajai noziedzībai Latvijā – 4. daļa
Pirmajā vasaras ārkārtas plenārsēdē Saeima atsvieda atpakaļ grozījumus kredītiestāžu likumā, kuru prezidents nebija parakstījis, – bez labojumiem. Kā no tribīnes teica šo grozījumu referents Imants Parādnieks, izmaiņu nav, jo “ir mainījušies apstākļi”.
Apstākļi tiešām mainījušies. Organizētajai noziedzībai neizdevās nomainīt Ilmāru Krūmu ar “Krūmu numur 2”, turklāt grozījumu patiesais autors – bēdīgi slavenais Māris Sprūds kopā ar “Trasta bankas” administratoru nonāca aiz restēm. Tagad bankas maksātnespējas administrators ir FKTK sākotnēji izvirzītais Armands Rasa. Krūms kopā ar vairākiem atbrīvots pret drošības naudu, bet Sprūds vēl sēž.
Tiesa, diemžēl ir arī solis atpakaļ – te, protams, es runāju par ..lasīt tālāk
Par sadarbību mieram un labklājībai
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas (EDSO PA) sesija, kurā pārstāvēju Latviju – šoreiz ne tikai kā Latvijas delegācijas biedrs, bet arī tās vadītāja vietas izpildītājs (jo pastāvīgais vadītājs – deputāts Edvins Šnore pēdējā brīdī tomēr nevarēja ierasties). Kā ierasts, klāt bija arī mūsu delegācijas konsultants Igors Aizstrauts.
Kopumā sesijā piedalījās 260 parlamentārieši no ASV, Eiropas un Āzijas; sesijas pamattēma bija savstarpējās uzticības un sadarbības veicināšana mieram un labklājībai EDSO reģionā (Enhancing mutual trust and co-operation for peace and prosperity in the OSCE region).
Konferences programma (angļu valodā): [PDF]
Sesijā atkal bija atļauts piedalīties Krievijas delegācijai – un, protams, kā jau bija paredzams, tā tūdaļ kārtējo reizi ..lasīt tālāk
Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei
Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.
Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.
– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.
– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!
– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?
– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!
Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.
