Torņakalna iela 15

Pagāja 26 gadi, un beidzot atzinām mūsu valstisko būtību okupācijas gados. Biju klāt Latvijas Centrālajai padomei (LCP) veltītas piemiņas plāksnes atklāšanas ceremonijā Torņakalna ielā 15, Pārdaugavā – tur atrodas nams, kuras telpās 1943. gada 13. augustā dibināts šis nacionālās pretošanās kustības politiskais centrs.

Plāksne tika atklāta 17. martā, atzīmējot 73. gadadienu LCP 1944. gadā pieņemtajam memorandam, kas aicināja atjaunot Latvijas valstiskumu. Vēlāk tajā pašā dienā Saeimā norisinājās LCP piemiņas fonda un Latvijas Kara muzeja rīkotā konference “Latvijas Centrālā padome Nacionālās pretošanās kustības kontekstā”.

Atvadām…

Ardievu ar dziesmu, Gido Kokar! Lai Tev vieglas smiltis.

Marts, 1989: trimdas loma Latvijas neatkarībā un nākotnes uzdevumi

Raksts balstīts uz autora priekšlasījumu par LTF un Zviedriju konferencē Upsalā pērn decembrī, ko par Baltijas tautu frontēm un attiecībām ar Zviedriju rīkoja “Krievijas un Eirāzijas pētniecības centrs” un kur piedalījās arī baltu valodu profesore Baiba Kangere un literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. 

Atmiņas… Topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā braucu ar prāmi uz Helsinkiem – lai dzelzceļa stacijā sagaidītu LTF vadību. Vēlāk, jau uz perona stāvot un gaidot vilcienu no Ļeņingradas, caur visu manu dvēseli plūst spēcīga enerģija, pārņem dīvainas apjausmas par to, ka nu taču tikšos ar īstiem revolucionāriem.

Cauri apziņai izšaujas viss, ko kādreiz esmu Kalifornijā, vēl students būdams, lasījis par revolūcijas anatomiju. Jau agrāk, vēl Austrālijas periodā, biju kā ideālisma pilns jaunietis izlēmis atbrīvot Latviju – un, uz ASV emigrējot, atmetis savu iepriekšējo inženiera izglītību un pārmeties uz humanitārajām zinātnēm, pētījumiem par revolūciju utt. Un te nu tas bija!

PDF versija ar fotogrāfijām: [0,6 Mb]

Atcerējos arī vēsturnieka un sociologa Edmunda Vilsona grāmatu “To the Finland Station” – tajā bija stāstīts arī par Ļeņinu, kurš 1917. gadā ar vācu slependienestu gādību devās uz Svēto Pēterburgu taisīt revolūciju un bija sekmīgs. Un te nu ir otrādi – šie “revolūcijas bērni” brauc no Pēterburgas stacijas “Finlandskaja” pie mums. Tikai nu tā ir nevis grāmata, bet realitāte, kurā es piedalos un par kuru vēlāk rakstīs jaunas grāmatas.

Pārņem uztraukums, jo nemaz īsti nezinu, kā viņi izskatās. Redzēti gan, bet tikai padomju Latvijas izdevumos un slepšus iegūtos TV raidījumu ierakstos. Atceros, ka Dainim Īvānam kupls matu ērkulis. Bet pārējos pat nezinu vaigā, un vai maz viņus pazīšu… / lasīt tālāk

EDSO PA Ziemas sesija Vīnē

Šoreiz bija citādi. Divus gadus Krievija mūs EDSO PA sēdēs relatīvi likusi mierā, bet nu divi Krievijas delegācijas deputāti pēkšņi visas savas runas veltīja tikai Igaunijai un Latvijai – par to, cik ārkārtīgi etniskie krievi tiekot šajās valstīs apspiesti.

Domājot par šī pēkšņuma iemesliem, var saprast, ka tam noteikti ir saistība ar Donalda Trampa neseno ievēlēšanu par ASV prezidentu. Šī ir tāda kā Amerikas testēšana ārpolitikas līmenī, ko veic Krievija, un tas pats attiecas arī uz Ukrainā notiekošo – kā zināms, nupat uzliesmojis jauns konflikts Avdejevkā. Un te ir vesels šaha galdiņš – Sīrijā mēs redzam, ka cīņā par virsuzdevumu, terorisma apkarošanu Amerika tiek spiesta piekāpties Krievijai Ukrainas lietās. Tas viss iespaido arī mūs, var notikt, ka arī Baltija nonāk nedrošā situācijā. / lasīt tālāk

68. Indijas Republikas diena

1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku, un par pirmo Indijas premjerministru kļuva Džavarharlals Neru, kurš bija pacēlis neatkarīgās Indijas karogu Deli. Arī šogad Latvijā kārtējo reizi godinājām šo notikumu, uzņemot jaunās Indijas vēstnieces Latvijā – Monikas Kapilas Mohtas delegāciju Rīgas Latviešu biedrības namā. Latvijas valdību šajā svinīgajā pieņemšanā pārstāvēja Ministru Prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, savukārt Saeimu – es kā Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītājs, kā arī grupas deputāti Andris Buiķis un Jānis Vucāns.

Par CETA (Saeima, 1. lasījums)

Mana runa Saeimā 9. februāra plenārsēdē – par mītiem, kurus izplata opozīcija un kuri apgrūtina CETA sarunas Latvijā. Zīmīgs fragments no stenogrammas:

“Bet vislabākais ir tas, kas parādījās sociālajos medijos par cūku mēri… Uzminiet, kas ir vainīgs pie cūku mēra Latvijā? Jā, nu, protams, CETA, tāpēc ka mēs to parakstīsim. (Dep. L.Čigāne: “Kas to teica?”) Tā bija cienījamā deputāte Stepaņenko kundze. Ko var darīt?”

Rolfu Ekmani pieminot

Rolfs Ekmanis (1929-2017) bija izcils latviešu literatūrzinātnieks un sabiedriskais aktīvists, kuram bija milzu nopelni latviešu trimdas iekustināšanā un Latvijas neatkarīgas idejas izvēršanā no ieceres līdz realitātei.

Kad pats biju pusaudža gados, Ekmanis un viņa līdzbiedri bija tā jaunā paaudze, jaunā inteliģence, kura tādus kā es iedvesmoja un rosināja rīkoties. Vēl Austrālijā man rokās nonāca Amerikas Latviešu jauniešu apvienības žurnāla “Jaunā Gaita” numuri, kurā Rolfs Ekmanis bija viens no redaktoriem (galvenais redaktors vēlāk no 1998. gada), un tieši tas mani pamudināja apgūt un izprast latviešu augstāka līmeņa, literāro valodu.

1960-ajos gados izveidojās tā sauktā “Katskiļu kustība” – pusslepenas latviešu inteliģences pārstāvju sapulces / lasīt tālāk

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. / lasīt tālāk

Debates on foreign policy, 2017

Here is my parliamentary speech in the debates on foreign policy in January.

Ministers, Excellencies, Honorable Presidium and Members of Parliament!

‘’The post-historical nirvana has ended! The prevailing conviction that the ambitions of great powers belongs to the past together with spheres of influence is gone”.

This was acknowledged by the director of the Latvian Institute of International Affairs Prof. Andris Spruds.

Are we really returning to a state of affairs  which existed in the previous century between the two wars? Then you had the conviction that it is best if everybody is for themselves. We know how this ended for us and Europe. / lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu: