Nesarežģīt vienkāršo

Iepazinos ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. Plašāk »

Bēgļu jautājums – pārejoša vai hroniska kaite?

Vai tā saucamā bēgļu krīze šobrīd Eiropā var pārvērsties par hronisku situāciju? Vai varbūt mēs šobrīd redzam, ka tuvojas politisks krīzes risinājums? Karš noticis jau ilgi, spiediens arvien pieaug, risinājumam vienkārši jābūt. Un tā tuvošanās pazīmes pastāv. Plašāk »

Putina pēdējie `panākumi` Ziemeļvalstīs

Top arvien skaidrāks, ka Kremlī valda divas grupas. Viena grupa ir ekonomiskais bloks, kas jūt, ka valsts rezerves izsīkst, - savukārt, otrs bloks ir tā saucamie „power players” – spēka bloks, kas uzskata, ka Putins pat ir pārāk mērens. Plašāk »

Kauja Helsinkos, 2015

Kā izskatīsies Helsinku nolīguma 50. gadadiena? Kur tad būs Ukraina? Un kāda būs Krievija? Vai varbūt būs pielikts punkts EDSO darbībai? Jo šis ir patiesi dramatisks brīdis, lielākais izaicinājums EDSO pastāvēšanā – kad viena EDSO valsts ir uzbrukusi otrai. Plašāk »

Rīga TV24: 22. septembra aktualitātes komentē Atis Lejiņš

Otrdienas vakarā paviesojos “Rīga TV24” studijā – Anša Bogustova vadītajā pusstundas raidījumā “Ziņu Top 5”. Te var noskatīties ierakstu! Plašāk »

 

Piezīme uz lapas malas

Ceturtdienas pievakarē devos uz izdevniecības “Mansards” mītni Kr. Barona ielā, lai sveiktu žurnālistu Miku Koljeru saistībā ar viņa jau otrās grāmatas nākšanu pasaulē. “Baltic Byline” – tas ir Koljera jaunais stāstu krājums, kuru man jau ir bijis tas gods izlasīt un ko pilnīgi noteikti iesaku ikvienam! Pagaidām tas ir pieejams tikai angliski, taču ceru, ka jau drīz sekos tulkojums arī latviešu valodā.

Sīrijas karš un Krievija

Vai tā tiešām var būt tikai sakritība, ka Krievijas galvenais spiegs, valsts militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieks Igors Serguns mirst „dabiskā nāvē” Libānā vien īsu brīdi pēc tam, kad ir izgāzusies viņa misija – panākt Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada atkāpšanos? Kaut kā negribas ticēt.

Protams, Krievija apgalvo, ka nemaz nav sūtījusi Sergunu šādā misijā. Bet jāatceras arī, ka sākumā Krievija vispār slēpa, ka izlūkdienesta priekšnieks miris ārpus tās robežām, kā arī īsto nāves datumu, un informācija nāca gaismā tikai vēlāk.

„Financial Times” janvāra otrajā pusē bija vairākas publikācijas, kuru vēstījums bija līdzīgs – šī Putina izgāzusies avantūra Damaskā apdraud cerības uz mieru. Asads no piedāvātās „iespējas” dusmīgi atteicies, un tagad Krievijai nekas cits neatliek kā ar vēl lielāku militāro spēku atbalstīt viņa režīmu. / lasīt tālāk

Gāzes monopolam beigas!

Beidzot tā stunda ir situsi – jau pavisam drīz, 11. februārī Saeimas plenārsēdē skatīsim pēdējā lasījumā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz gāzes tirgus liberalizāciju jeb atvēršanu, un tā lieta būs galā! Uzskatu to par vienu no lielākajiem 12. Saeimas sasniegumiem. No vairāku deputātu puses gan ir bijuši vērojami izmisīgi centieni likuma grozījumus apturēt, aizkavēt vai citādi „izgāzt”. Tomēr līdz šim Saeimas vairākums ir nodemonstrējis stingru mugurkaulu un nav padevies „Gazprom” lobijam. / lasīt tālāk

Mana runa ārlietu debatēs – video

Kā jau rakstīju, otrdien Saeimā notika ikgadējās debates par Latvijas ārpolitiku, kurās piedalījos arī pats. Iepriekš piedāvāju Jums savas uzstāšanās stenogrammu, bet tagad ir pieejams arī video ieraksts:

Latvijas ārpolitika un ES jautājumi

Šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos deputātiem ziņo ārlietu ministrs. Debašu pirmajā daļā uzreiz pēc frakciju viedokļu uzklausīšanas runāju arī es – tālāk runas stenogramma.

(Ārlietu ministra iesniegtais pilnais ziņojums ir izlasāms šeit)

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Ekselences! Kolēģi! Ir divas patiesības Latvijas drošībai, kas mums ir iekaltas akmenī. Stipra, brīva Latvija var būt tikai stiprā un brīvā Eiropas Savienībā un NATO. To mums atgādināja arī premjere Laimdota Straujumas kundze pagājušās nedēļas plenārsēdē. Bet Eiropas Savienība no NATO nav nodalāma. Tās ir Eiropas Savienības struktūras, kas veido stipru pamatu NATO. Tas arī būtu jāiekaļ akmenī. Katrs mēģinājums vājināt Eiropas Savienību atsauksies uz NATO spējām aizsargāt Eiropu.

/ lasīt tālāk

Aicinu atbalstīt!

Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) izplatījusi paziņojumu ar publiski parakstāmu vēstuli Jūrmalas pašvaldībai, kurā aicina to apturēt kāpu zonas izpostīšanu ar vērienīgu apbūvi. Lūk, te ir šī vēstule – aicinu visus atbalstīt šo JAB iniciatīvu. Nepieciešami vismaz 5000 paraksti, un tie jāsavāc līdz 27. janvārim!

Labdien, JAB biedri, atbalstītāji, domubiedri un draugi!

Vēlamies informēt, ka esam nopublicējuši mūsu  iebildumus Jūrmalas pilsētas teritoriālā plānojuma grozījumu pilnveidotajai redakcijai: http://www.jab.lv/55-uncategorised/269-aicinam-atbalstit-jurmalas-aizsardzibas-biedribas-iebildumus-jurmalas-pilsetas-teritorijas-planojuma-grozijumu-pilnveidotajai-redakcijai

Atbalstu variet paust, parakstoties portālā “Mana Balss”: http://manabalss.lv/i/943

Aiciniet to darīt arī savus radus, draugus, kaimiņus, ja viņi atbalsta mūsu cīņu un arī viņiem rūp, lai Jūrmalā tiktu glābtas vēl neizsaimniekotās dabas teritorijas un kultūrvēsturiskās vērtības.

Paldies visiem aktīvajiem pilsoņiem, kas jau ir parakstījušies, un visiem, kas vēl apliecinās savu atbalstu.

Kopā mēs varam panāk vairāk!

JAB valde.

Noteikti ieskatieties pievienotajā saitē, kurā publicēti JAB iebildumi teritoriālajam plānam – tur ir objektu uzskaitījums un detalizēta vizuālā informācija.

Labas ziņas par gāzes tirgu

Šis gads iesācies ar labām ziņām par dabasgāzes tirgu. Ilgi ir runāts par to, ka ASV gatavojas sākt eksportēt sašķidrināto gāzi un kļūt par vienu no lielākajiem gāzes piegādātājiem pasaulē. Beidzot tas sāk realizēties arī praktiski! 12. janvārī ASV Luiziānas štatā ostā pie termināļa “Sabine Pass” piestāja sašķidrinātās gāzes tankkuģis “Energy Atlantic”, lai vestu pirmo gāzes kravu no ASV uz Lielbritāniju.

Tas tieši skars arī mūsu reģionu, jo jau februārī pirmajai sašķidrinātās gāzes kravai no ASV jāpienāk Klaipēdas terminālī. Varam tagad saprast, cik ļoti gadiem ilgi esam pārmaksājuši par gāzi Krievijas „„Gazprom””, ja brīvā tirgū strādājoši uzņēmumi no ASV līdz mums to ar kuģi var atvest lētāk. Diemžēl Latvija ieguvumu no tā nejutīs uzreiz, jo mūsu tirgu vēl konkurencei ir slēgts. Bet tas skaidri parāda, ka ar atvēršanu ilgāk par 2017. gada aprīli kavēties nedrīkstam. / lasīt tālāk

Vēl nedaudz par Latvijas Gāzi

Ceturtdien Saeimā skatījām 2. lasījumā jautājumu par gāzes tirgus liberalizāciju, un liels prieks, ka deputātam Meijam tomēr neizdevās izpildīt Latvijas Gāzes uzdevumu un izgāzt Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu atbilstoši Latvijas un ES interesēm. Liels solis atkal sperts, un tagad paliek tikai vēl 3. lasījums 2016. gada janvārī.

Pats debatēs šoreiz nerunāju, jo nekā labāka te par kolēģes Lolitas Čigānes vārdiem nebūtu varējis piebilst. Lūk, viņas teiktā stenogramma:

“Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Ir Ziemassvētku laiks. Mēs šodien pie Saeimas dekorējām piparkūkas, un Ziemassvētku vakarā mēs visi gaidīsim pie mūsu mājām klusi, klusi pielavoties Ziemassvētku vecīti. Gaidīsim Ziemassvētku vecīti ar dāvaniņām maisā. Cerēsim, ka dāvaniņas sildīs un iepriecinās mūsu sirdis. Šāds pats – kluss, kluss vecītis ir pielavījies arī enerģētikas likumam, tikai šoreiz maisā bija nevis dāvaniņas, kas iepriecinās un sildīs mūsu sirdi, bet šajā maisā bija Gazprom intereses, kuras šeit – šinī namā, ļoti veikli lobē bijušais premjers Kalvītis un citi viņa izpalīgi.

Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka klusi, klusi, virzītais Meijas kunga likuma grozījums, ko komisija atbalstīja, domājot, ka tas ir pavisam nevainīgs grozījums, pēc būtības radikāli izmaina to koncepciju, kādā valdība bija iecerējusi sadalīt „Latvijas gāzi”.

Sākumā valdība bija iecerējusi sadalīt „Latvijas gāzi” divos atsevišķos uzņēmumos ar nošķirtām īpašuma tiesībām un nošķirtu juridisko formu. Vienā uzņēmumā būtu uzglabāšana un pārvade. Uzglabāšana ir īpaši svarīga, jo šeit ir mūsu stratēģiskais aktīvs – Inčukalna gāzes krātuve. Otrā – nošķirtajā uzņēmumā būtu sadale un tirdzniecība. Bet Meijas kungs šobrīd ar savu priekšlikumu ir klusiņām, klusiņām ievilinājis iespēju uzglabāšanu un pārvadi, nolikt kā mazu kastīti, kā meitas uzņēmumu, sadalē un tirdzniecībā, nenošķirot īpašuma tiesības. Un, ja mēs paskatāmies uz īpašumtiesību struktūru “Latvijas gāzē”, mēs redzam, ka 34% tajā pieder “Gazprom”, tātad Krievijas gāzes monopolistam, un 16 % Itarai, kas, kā pilsētā runā, ir tas pats.

Cienījamie kolēģi, šādā veidā mēs sagraujam likuma struktūru un nodrošinām to, ka mūsu enerģētiskā neatkarība netiks nodrošināta. Šinī gadījumā es aicinu atvērtām acīm paskatīties, ko Ziemassvētku vecītis mums ir atnesis, un neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu. (Aplausi.)

Par statistiku runājot

Pirms pāris dienām kādā konferencē izskanēja ziņa, ka Latvijas skolu jaunatne it kā uzskatot, ka Latvija šobrīd ir teju pasaules nabadzīgāko valstu blokā. Par šo uzskatu (ja tāds tiešām ir) esmu ja ne sašutis, tad vismaz ļoti apbēdināts, jo tas nozīmē lielas dezinformācijas izplatīšanos, kas negatīvi motivē mūsu pašu jauniešus.

Jā, ES ietvaros neesam pārtikušāko valstu sarakstā, bet pretējā pusē. Taču jau tas vien, sakoties visu pasaules valstu kontekstā kopā, mūs nostāda tālu priekšā patiesi nabadzīgo valstu blokam! Ir jāapzinās, ka pasaulē kopumā taču ir gandrīz 200 valstu. Un Latvija ir pārticībā tālu pāri tādām kā Kongo, Zimbabve, Libērija un tā tālāk.

Patiesībā Starptautiskais Valūtas fonds savos reitingos pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Latviju 2014. gadā ierindoja 52. vietā no augšas, Pasaules Banka pat 47. vietā. Un tikai tā ir īstā statistika, ar kuru mums jādzīvo un jāmotivē sava rīcība.

Gazprom vēl nepadodas, bet es arī ne

Aizvadītajā nedēļā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar Latvijas Gāzes akcionāru Gazprom, ko sarunās Rīgā pārstāvēja valdes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Golubevs. Tikšanās esot notikusi pēc Latvijas puses iniciatīvas.

Lai gan ministre pēc tikšanās minēja, ka Gazprom ir samierinājies ar gāzes tirgus atvēršanu, Krievijas uzņēmuma pārstāvji pēc tikšanās bija nerunīgi un atteicās sniegt komentārus. Tas varētu liecināt par to, ka tikšanās nebija patīkama un cīņa nebūt vēl nav galā. Arī ministre norādīja, ka Gazprom turpinās cīnīties par to, lai atliktu tirgus atvēršanas termiņu. Un vai ar to jau nepietiek, lai iesaldētu tirgus atvēršanu? Tā mēs termiņus varam atlikt vēl un vēl, paliekot par vienīgo ES valsti, kas nespēj nokāpt no Krievijas energoresursu atkarības adatas…

Katrā ziņā labi, ka šāda saruna bija. Labāk ir runāt, nekā nerunāt. Ir jādod arī Latvijas Gāzes īpašniekiem iespēju izteikt savas domas, un mums jābūt iespējai saprast, kāda būs viņu rīcība un turpmākie soļi. / lasīt tālāk