Kad aiz kokiem neredz mežu

Virsrakstā minēto sakāmvārdu rodas vēlme piesaukt, kad atkal un atkal lasu pārmetumus Saeimas nesen apstiprinātā valsts 2017. gada budžeta virzienā. Sabiedriskās domas līmenī notiek skaļa ķīvēšanās par “deputātu kvotām”, un šajā troksnī diemžēl pazūd viss labais, kas šajā budžetā ietverts un panākts.

Trača cēlājiem vēlos teikt – jā, kļūdas bija, nemaz nenoliedzu. Nesen jau rakstīju, ka daudzi no šiem “kvotu” priekšlikumiem arī man šķita muļķīgi un nodokļu naudas izšķērdēšana. Tomēr arī Jums ir vērts paskatīties, atvainojiet, mazliet tālāk par savu degungalu.

2017. gada budžets paredz veselu rindu pozitīvu izmaiņu, kuras gan mediju uzmanību diemžēl pārsvarā nav spējušas saistīt; svarīgāk šķitis turpināt skandālu.

Balsojot par Latvijas nākamā gada budžetu, palikām uzticīgi / lasīt tālāk

Deputātu kvotas: šādu kļūdu nākotnē atkārtot nedrīkst

2017. gada budžetu esam apstiprinājuši, tomēr neapmierinātība ar rezultātu palikusi gan sabiedrībā, gan starp pašiem parlamenta deputātiem. Viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem jautājumiem ir tā dēvētās “deputātu kvotas”. Šoruden šis process kļuva teju nekontrolējams, un tika sadalīti papildus 20 miljoni eiro, kas nav normāla situācija. Diemžēl arī es šajā procesā biju līdzdalībnieks un savu vainu atzīstu.

Es neatbalstu šādu “mētāšanos” ar nodokļu maksātāju naudu. Deputātiem nav jābalso par to, kuru kapliču nokrāsot vai kādas rokgrupas albumu izdot. Šādi dalot naudu, mēs galu galā nenovēršami nonākam pie nejēdzīgiem lēmumiem.  / lasīt tālāk

Senču gudrība mūsdienās: Latvijas ārpolitika (+ video)

Vēlos uzteikt Latvijas Ārlietu institūtu (LĀI) par divām ļoti nozīmīgām un noderīgām publikācijām – pirmkārt, ekspertu rakstu apkopojumu “Latvijas ārlietu simtgade. I sējums: Idejas un personības” (288 lpp.), otrkārt, tādā pašā formā angļu valodā tapušo krājumu “The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered” (208 lpp.).

Pirmā no minētajām tapusi Diānas Potjomkinas, Andra Sprūda un Valtera Ščerbinska redakcijā; grāmata tika atklāta 17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Kā sevišķi zīmīgu tās saturā gribu izcelt tieši vēsturnieka Valtera Ščerbinska rakstīto nodaļu – “Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā”. Tajā autors piemin Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš 1918. gadā  / lasīt tālāk

Komisijas priekšlikumi ir vērtīgi – un tie jārealizē!

Ņemot vērā opozīcijas un atsevišķu pozīcijas deputātu mākslīgi radīto traci ap Veiko Spolīša vadīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vēlos vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma. Esmu iepazinies ar komisijas sagatavoto ziņojumu, un mans secinājums ir – realizējot gala ziņojumā izteiktos priekšlikumus un risinājumus, mēs varam ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, mazināt birokrātisko slogu un veidot godīgāku valsts pārvaldi.

Priekšlikumi ir saistīti ar dažādām jomām un iestādēm – VID, policiju, KNAB, ierēdņu darbu, nodokļu izkrāpšanu u. c. Ir norādīti gan virzieni, kuros jāstrādā un jaturpina pilnveidoties, gan pavisam konkrēti soļi, kas jāsper. Jautājums, vai trača cēlēji vienkārši nespēj vai negrib iedziļināties gala ziņojumā? Vai varbūt īsa publicitāte un  slava ir svarīgāka par valstiskiem uzdevumiem…

Vēlos atzīmēt atsevišķas jomas un priekšlikumus, kuri minēti gala ziņojumā un man šķita īpaši svarīgi. / lasīt tālāk

Populisma taciņa Latvijā

Gribot negribot man nākas bēdāties par jau veselu sērgu, kas pēdējā laikā šķiet pārņēmusi Latvijā cienījamus žurnālistus. Burtiski pirms pāris nedēļām biju spiests rakstīt LTV žurnālistam Gundaram Rēderam, kritizējot viņu par tiešraidē paustām informācijas neprecizitātēm, kuru saturs maldina skatītājus. Tagad diemžēl to pašu nācās teikt arī Latvijas Radio žurnālistam Aidim Tomsonam (un vēlāk gluži līdzīgi – “Kas Jauns” žurnālistam Elmāram Barkānam, kurš man personīgi atsūtīja jautājumu par šo pašu tēmu). / lasīt tālāk

Stāsts par politisku vilšanos

ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās (COSAC) šoreiz norisinājās Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, un turp devās arī Latvijas delegācija deputātes Lolitas Čigānes vadībā (Rihards Kols, Igors Pimenovs un es, Atis Lejiņš).

Diemžēl jāsaka, ka šī konference radīja manī diezgan dziļu vilšanos un zināmā mērā pat šoku par to, cik maz citu valstu deputāti šķiet esam informēti par dažādām politiskām norisēm Eiropas līmenī.

Teiksim, kaut vai par to pašu TTIP – Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu, par kuru sarunas notiek jau kopš 2013. gada, ieviestas “sarkanās līnijas” utt. Bet pretargumenti atkal izskanēja visi tie paši vecie, kas jau neskaitāmas reizes atspēkoti. Klausoties diskusijās, radās šī vilšanās, ka tu vari runāt un runāt, bet nāk nākamā reize, un atkal viss izrādās bijis kā pret sienu. / lasīt tālāk

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr / lasīt tālāk

Replika par “1:1”

Noskatoties šīs nedēļas LTV raidījumu “1:1”, jutos spiests nosūtīt tā vadītājam – žurnālistam Gundaram Rēderam vēstuli, kuras tekstu vēlos paust arī Jums.

rederam

Opozīcija pret naudas ietaupīšanu?

Nedēļas vidū bija vētraina sēde par pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju ar ļoti garu nosaukumu, kuru neviens normāls cilvēks nevar skaļi pateikt bez priekšā uzrakstīta teksta… Vēlos īsi izstāstīt savas pārdomas par dzirdēto.

Pirmkārt, kā jau teicu, nosaukums un tādējādi izmeklējamā apjoms pārāk plašs. Padomājiet paši: Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā… Veiko Spolītim, kurš bija kļuvis par komisijas vadītāju, tika patiešām milzu darbs.

Varēja just, ka opozīcijai nav it nekādu objektīvu argumentu, vienkārši ļoti manāmi “gribēja asini”. Ja būtu gribējuši tiešām strādāt, tad nebūtu ar tik vieglu roku pametuši komisiju. Viss, ko opozīcija kliedza no tribīnes, bija, ka rezultāts “ir brāķis”.

Kāpēc pozīcijas locekļi neparakstīja? Nevaru šo saprast. Piemēram, Jānis Dombrava no tribīnes teica, ka rezultāts ir labs un viņš cerot, ka ieteikumi tiks īstenoti. No otras puses, sūdzējās, ka sēdes nav sasauktas vasarā un ka viena sēde nav nemaz notikusi, kā teikts ziņojumā. Tapēc neparakstīja, un arī tāpēc, ka melnrakstu dabūjis par vēlu.

Savukārt Guntis Kalniņš, kurš arī neparakstīja, vienkārši pateicās visiem, kas ieradušies uz sēdēm, taču nepateica, vai ieguldītais darbs ir labs vai slikts.

Varu teikt vienu – es iepriekšējā vakarā izlasīju komisijas ziņojumu un neredzēju, kur būtu tas brāķis. Ziņojumā apkopotos tas labais, kas ir jau iesākts cīņā pret korupciju un kas vēl būtu jādara, visi labie priekšlikumi. Mani ļoti uzrunāja priekšlikums, ka Latvijai vajadzētu darīt kā Igaunijā, proti, ieviest X-tess sistēmu, kas ļautu savienot visu ministriju datubāzes, padarot tās uzreiz pieejamas tiesām, policijai, citām ministrijām. Tad gan tiesu darbu ietu ātrāk uz priekšu, un mēs ietaupītu milzu naudu.

Ar šādu savietojamības sistēmu naudas ietaupījumu Igaunija varēja gūt “lieku” naudu, ar kuru uzturēt savus bruņotos spēkus! Somija pārņēmuši to pašu sistēmu, bet mums uzaudzis “Ķīnas mūris” pret to, kaut gan ‘Tallina mums to piedāvā par velti.

Lūk, kāda opozīcija pret saprātīgu un ļoti vajadzīgu jauninājumu! Tas ir nākamais Saeimas un valdības darbs. Paldies Veiko Spolītim par šo ieteikumu, aicinu sabiedrību to atbalstīt.

Pielikumā komisijas (diemžēl neparakstītais) galaziņojuma teksts. Vērtējiet paši!

zinojums.pdf (2,5 Mb)

Stenogramma: par budžetu

Šodien ārkārtas sēdē Saeimā diskutējam par valsts budžetu 2017. gadam. Arī es pirms kāda brīža kāpu tribīnē, lai paustu savas domas. Te stenogramma, kā to pierakstīja Saeimā:

nr_-_2016-10-31_16-22-47