Nesarežģīt vienkāršo

Iepazinos ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. Plašāk »

Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā

Latvija tiešām izdarījusi ļoti daudz, lai pavirzītu uz priekšu tā saucamo enerģētikas savienību, kas nodrošina lielāku Eiropas enerģētisko neatkarību, drošību, konkurētspēju. Un tas ir tiešs guvums no mūsu prezidentūras Eiropas Savienībā. Plašāk »

Putina pēdējie `panākumi` Ziemeļvalstīs

Top arvien skaidrāks, ka Kremlī valda divas grupas. Viena grupa ir ekonomiskais bloks, kas jūt, ka valsts rezerves izsīkst, - savukārt, otrs bloks ir tā saucamie „power players” – spēka bloks, kas uzskata, ka Putins pat ir pārāk mērens. Plašāk »

Kauja Helsinkos, 2015

Kā izskatīsies Helsinku nolīguma 50. gadadiena? Kur tad būs Ukraina? Un kāda būs Krievija? Vai varbūt būs pielikts punkts EDSO darbībai? Jo šis ir patiesi dramatisks brīdis, lielākais izaicinājums EDSO pastāvēšanā – kad viena EDSO valsts ir uzbrukusi otrai. Plašāk »

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Plašāk »

 

Kauja Helsinkos, 2015

Latvieši vienmēr bijuši klāt EDSO procesos Helsinkos un arī pirms tiem. Piemēram, jau 1973. gadā notika Pasaules brīvo latviešu apvienības kampaņa, kuras laikā šīs apvienības vadītājs Uldis Grava pat tā nejauši iekļuva Helsinku Drošības un sadarbības konferences sagatavošanas konferencē, ar ko izsauca šoku somu kārtības sargos, kuri bija spiesti viņu atkal no tās izvadīt – jo pārdrošais latvietis atļāvās tiešā tekstā pašam PSRS ārlietu ministram Andrejam Gromiko pārmest Baltijas okupāciju. Protams, tas pamatīgi tika atspoguļots presē! PSRS delegācija gan tāpēc mēģināja panākt pret latviešiem zināmas represijas, taču tas apvienību tikai saliedēja un ļāva tai labi pastrādāt tuvākos pāris gadus līdz t.s Helsinku nolīguma parakstīšanai 1975. gadā (Nobeiguma akts par Eiropas Drošības un sadarbības konferenci).

Otrs gadījums, kuru gribu te izcelt, norisinājās vēlāk 1985. gadā, kad kopā ar citiem aktīvistiem ar t.s. Baltijas brīvības un miera kuģi braucām gar Baltijas krastiem un nokļuvām Somijā, kur organizējām lielu protestu pret Maskavas agresiju Baltijas valstīs – ārpusē pie ēkas, kurā norisinājās EDSO konference, Helsinku nolīguma parakstīšanas 10. gadadienā. Bijām tur ar apmēram 300 trimdas baltiešiem, no kuriem vairums bija latvieši. Faktiski ieradāmies jau pirms pasākuma, tāpēc apkārt bija daudz žurnālistu, kuriem tobrīd vienkārši nebija, ko darīt. Un te pēkšņi tāds notikums! Atkal guvām milzu publicitāti, kas savukārt deva iedvesmu rīkoties tālāk. / lasīt tālāk

Helsinku Final Act – 40 gadi

Kā EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas biedrs nesen piedalījos organizācijas konferencē Helsinkos (kopā ar Latvijas delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori un konsultantu Igoru Aizstrautu) – tieši laikā, kas vienlaikus bija tā saucamā Helsinku nolīguma 40. gadadiena. Dalībnieku un pieteikušos runātāju bija milzums, taču to starpā tiku arī es; šeit piedāvāju manis teiktā aptuvenu pierakstu. / lasīt tālāk

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. / lasīt tālāk

Rietumu izšķiršanās: kuru ceļu iesim?

Šī gada 17. jūnijā Parīzē norisinājās starpparlamentārā tikšanās par Eiropas Savienības pozīciju attiecībā uz tirdzniecības sadarbību ar ASV, tajā skaitā arī tā saucamo TTIP (Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu), kas tiek, manuprāt, „nomuļļāts” vienkārši jau pārāk ilgi. / lasīt tālāk

Eiropas lietu komisiju starpparlamentārā konference Rīgā

Kā jau tas pienākas ES prezidentūras ietvaros, pavisam nesen pie mums Rīgā norisinājās 53. COSAC konference – Eiropas Savienības valstu Eiropas lietu komisiju parlamentārā sanāksme. Lieli nopelni tās organizēšanā šoreiz pienākas Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājai Lolitai Čigānei. Esmu piedalījies daudzās COSAC konferencēs dažādās valstīs, taču šī, manuprāt, bija no tām visām iespaidīgākā. / lasīt tālāk

Mana uzruna Saeimā pirms prezidenta vēlēšanām

Lielais brīdis ir klāt, balsojam par Valsts Prezidentu! Debatēs kāpu tribīnē arī es, taču šoreiz neielaidos garās un skaistās runās kā dažs labs, bet pieminēju konkrēti vienu lietu, kas rada bažas:

“Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Viss jau ir pateikts, bet mani uztrauc viena lieta šinīs vēlēšanās. Proti, ka pēc pirmās kārtas ir frakcijas, kas neies vēlēt. Tas ir signāls mūsu sabiedrībai, “jums arī nav jāiet nākamajās Saeimas vēlēšanās, jo jums kaut kas nepatīk”… Protams, sabiedrībā arī vienmēr kaut kas nepatiks. Ja to skaits, kas piedalās Saeimas vēlēšanās, nokrīt zem 50 procentiem, tas ir vistiešākais drauds demokrātijai un līdz ar to mūsu valstij. Aicinu deputātiem iet vēlēt par savu Valsts prezidentu! (Aplausi.)

Apsveikums Latvijas-Indijas zinātnes forumam

Šī gada 28. maijā Ārlietu ministrijā tika atklāts starptautiskais zinātnes forums “Latvija-Indija”, kurš bija veltīts dažādu valstu akadēmiķu, ekspertu un entuziastu sadarbībai zinātnes, izglītības un medicīnas uzņēmējdarbības jomā.

Foruma atklāšanā diemžēl pats nevarēju būt klāt ieilgušas Saeimas plenārsēdes dēļ, taču manu apsveikumu Latvijas-Indijas parlamentārās sadarbības grupas vārdā nolasīja foruma vadītājs:

“On behalf of the Latvian parliamentary group for cooperation with India I welcome the First Scientific Network forum in Riga! Such an outstanding event will further bring our two countries closer together. The areas where we are already cooperating can be expanded much further, especially in diplomacy, education, culture, agriculture, science and – most importantly,  people to people contacts.

The Saeima India group would be most happy to welcome a visit to Riga by its counterpart in the Indian parliament already in late autumn this year in the spirit of fostering Latvian-Indian parliamentary cooperation.

I wish you every success in your conference!”

Zinātniskais forums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas un Indijas augstskolām. Īpaša pateicība par tā iniciatīvu un organizēšanu izsakāma Latvijas Universitātes Indijas studiju un kultūras centra vadītājai, profesorei Sigmai Ankravai.

Pirmā konference pēc Austrumpartnerības samita notiek Rīgā!

Tūlīt pēc vēsturiskā Austrumeiropas partnerības (AP) samita Rīgā Saeima pasteidzās sarīkot konferenci tā izvērtēšanai, aicinot piedalīties deputātus no AP valstu parlamentiem. / lasīt tālāk

Putina pēdējie „panākumi” Ziemeļvalstīs

6. un 7. maijā ka EDSO pārstāvis kopā ar tās delegācijas vadītāju Edvīnu Šņori viesojos NB8 formāta sapulcē Oslo. Minētais formāts (Nordic-Baltic Eight) apvieno mūs, trīs Baltijas valstis, un piecas Ziemeļvalstis – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju. Interesanti, ka tieši tādā formā tas ir pastāvējis jau no pirmsākumiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz vienojot mūs ar Ziemeļvalstīm un tādējādi radot iespēju ilgtermiņā aizstāvēt reģiona intereses kopumā.

Sapulces gaitā apspriedām politisko situāciju katrā no valstīm un arī notiekošo EDSO parlamentārajā asamblejā, kuras gadskārtējā sesija notiks šī gada jūnijā Helsinkos. Taču vissvarīgākais, protams, šobrīd bija pārrunas par to, kā vērtējam Krievijas ārpolitiku. Šeit izkristalizējās vairāki nopietni temati. / lasīt tālāk

Challenges of the digital economy

At the end of April, I had the chance to attend the Meeting of the Chairpersons of the Committees on Economic and Digital Affairs, which took place in Riga, in the framework of the parliamentary dimension of the Latvian Presidency of the Council of the European Union. Events organised by national parliaments in the framework of their EU presidency are an important forum for discussions on topical EU policy issues in light of each presidency’s priorities. / lasīt tālāk