Klusais ārprāts ar „sociālo dzimumu”

Latvijas valdība kā pēdējā no visām ES dalībvalstīm beidzot parakstījusi Stambulas konvenciju, un nu Saeimai stāv priekšā liels lēmums – tās ratifikācija. Pats grasos balsot „Par”, bet daļas valdības (precīzāk – Tieslietu ministrijas) un sabiedrības protesta nostāja mudina mani šo pozīciju paskaidrot. / lasīt tālāk

Ajūrvēda Latvijā

Pirmdien Saeimā norisinājās tikšanās ar Indijas parlamentārieti Mr. Shri Shripad Yesso Naik, kura vizīte Latvijā saistīta ar gaidāmo 6th Global Summit of Medicinal & Aromatic Plants  un sadarbības jautājumu pārrunāšanu veselības nozarē. Interesanti, ka Indijā paralēli Veselības ministrijai ir izveidota arī Ajūrvēdas, Jogas, Unani, Siddha un Homeopātijas ministrija (AYUSH), un minētais parlamentārietis ir šīs nozares Valsts ministrs. Delegācijā viņu pavadīja vēl vairākas AYUSH amatpersonas.

Vizītes gaitā tika uzsvērts, ka arī Latvijas apstākļi ir piemēroti Indijā lietotajiem ārstniecības augiem un pastāv vēlme attīstīt tradicionālās ajūrvēdas medicīnas atzaru, skaidrojot tās atšķirības no homeopātijas un citiem līdzīgiem virzieniem.

Akmeņu, geizeru un stratēģu zeme

Valsts svētku laikā diemžēl nevarēju būt Latvijā, tā vietā trīs dienas pavadīju Reikjavikā kā Latvijas EDSO delegācijas pārstāvis – kopā ar tās priekšsēdētāju Edvīnu Šņori (NA) un konsultantu Igoru Aizstrautu. Šī bija kārtējā “Nordic-Baltic Eight” (NB8) formāta tikšanās, kur nosaukumā minētais “astoņi” nozīmē piecu ziemeļvalstu un triju Baltijas valstu apvienību. Mūsu līmenis bija sadarbības un drošības apspriede, runājām par kopīgajām interesēm un taktiku, kā arī jūlijā paredzēto EDSO konferenci Tbilisi, Gruzijā. / lasīt tālāk

Par termiņuzturēšanās atļaujām

Februārī jau rakstīju, ka ar kolēģi no Nacionālās Apvienības – Rihardu Kolu rosinājām no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krieviski – lai mudinātu iedzīvotājus uz saziņu valsts valodā, nostiprinot latviešu valodas lomu. Pretarguments no PMLP toreiz bija, ka 80% šādu pieteikumu tiek iesniegti tieši krievu valodā un tulkošana būtu milzu administratīvais slogs un papildus izdevumi. Lai arī tiešām nesaprotu, kāpēc tā ir mūsu iestāžu, nevis pašu iesniedzēju problēma…

Pagājušajā Saeimas sēdē debatējām par šo ierosinājumu likumprojekta formā – kurš tomēr savādā kārtā netika atbalstīts ne komisijas sēdē, ne Saeimas plenārsēdē, lai arī vārdos politiķi parasti ir daudz aktīvāki valsts valodas aizstāvji. / lasīt tālāk

Atklāta vēstule Rīgas domes vadībai

Vakar nosūtīju vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam un viņa vietniekam Andrim Amerikam ar sekojošo tekstu.

Labdien!

Šobrīd nākas novērot, ka galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnu dārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības. Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, – sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums.

Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz ātrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase. Aicinātu Jūs komentēt, kā esat pieļāvuši šādas situācijas izveidošanos un kā domājat to risināt (vai arī atstāsiet pašplūsmā?)!

Ņemot vērā augstāk minēto, situācija jau šķiet absurda pēc būtības. Nemaz nerunājot par Latvijai un tātad arī Rīgai saistošajām ANO konvencijām un citiem likumiem, kas liedz diskrimināciju pēc nacionālās pazīmes.

Ar cieņu LR 12. Saeimas deputāts Atis Lejiņš, Rīgas iedzīvotājs kopš 1991. gada.

Ceru sagaidīt arī atbildi, protams.

Valsts valodas centrs – draugs un padomdevējs, vai sprungulis ritenī?

Reizēm tā notiek un apstākļi sakrīt, ka tevi kāds tuvs draugs var iepriecināt un pēc mirkļa apbēdināt. Un tu piedosi, jo tik un tā vēlies šo cilvēku savā tuvumā ar visām tā vājībām, bet klusībā nespēsi saprast, kā viņš reizē būt spēj tik dažāds.

Latvijai šāds draugs, izskatās, ir Valsts valodas centrs. Uzreiz gribu precizēt – uzskatu, ka tā ir ļoti labi domāta iestāde, kurai ir cēli uzdevumi un kura dara vajadzīgu darbu. Ne reizi vien esmu te jau rakstījis par problēmām latviešu valodas lietojumā sabiedrībā, kad gan dažādas darbavietas, gan cilvēki ikdienas sarunvalodā vairāk izmanto, piemēram, krievu vai angļu valodu, u.c. Valsts valodas centrs par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Taču vai vienmēr pamatots ir vēriens, ar kuru šī iestāde strādā? / lasīt tālāk

Ekonomisko noziegumu atmaskošana vai vēlēšanu kampaņa?

Šodien Saeimas sēdē 34 opozīcijas deputāti iesniedza lēmuma projektu „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšana sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.

Saeima nolēma dot zaļo gaismu šīs komisijas izveidei un deleģēt darbam tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas; komisijas darbam paredzēti 6 mēneši. Un te nu jāpiemin zināma aizķeršanās, kura izraisīja diskusijas un pārmetumus. / lasīt tālāk

VDK – pagātne… un tagadne

Vispār gribu pieminēt nesen iznākušo čekas darbības un represiju izpētes materiāla pirmo sējumu, kuru veidoja autoru kolektīvs vēstures doktora Kārļa Kangera un juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas vadībā. Grāmatā apkopoti astoņpadsmit pētnieku skatījumi.

Pamatīgs darbiņš paveikts, turklāt vēl ņemot vērā diezgan aktīvo pretdarbību, kas bija vērojama pret šo grāmatu. Pat Tieslietu Ministrijas skapjos sāka grabināties pagātnes skeleti, parādījās tāds kā vēstures recidīvs – mēģinājums „valstiski” kontrolēt zinātni un informāciju. / lasīt tālāk

Latvijas inteliģences glābējs Jānis Bauska (VIDEO)

Gatavojoties Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda gadadienai 17. martā, dalījos atmiņās par Jāni Bausku – cīnītāju par brīvu un demokrātisku Latviju visā savas dzīves garumā, LCP un trimdas LSDSP aktīvistu. Lielus notikumus bieži vislabāk var izstāstīt caur cilvēku dzīves stāstiem – aicinu noskatīties video!

Demokrātijai nepieciešamas konstruktīvas ziņas

Februārī Saeimā notika diskusija “Konstruktīvās ziņas – sabiedrisko mediju atbildība”, kurā piedalījās gan pašmāju eksperti, gan Dānijas sabiedriskās raidorganizācijas vadītājs Ulriks Hāgerups. Ulriks Hāgerups tiek uzskatīts par konstruktīvo ziņu koncepta autoru un pamatlicēju.

Šis koncepts ir guvis starptautisku atzinību un spējis piesaistīt daudzu valstu mediju politikas veidotāju uzmanību. Bet Dānijā konstruktīvo ziņu koncepts ir mainījis sabiedrisko mediju redakcionālo politiku, mazinot ziņu negatīvo raksturu uz konstruktīvu pasniegšanas formu, kas ietver arī risinājumu meklēšanu problēmām.

Vēlos arī plašākai auditorijai piedāvāt dažas atziņas, kas no Ulrika Hāgerupa izskanēja Rīgā, jo Latvijā mēs saskaramies ar līdzīgām problēmām kā mediju politikas veidotāji un sabiedrība citur Eiropā. / lasīt tālāk