Tag Archives: ekonomika

Latvija – piemērs citām valstīm!

10. oktobrī Parīzē norisinājās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) Parlamentārā tīkla sanāksme, kurā kā Latvijas Saeimas pārstāvis piedalījos arī es līdz ar deputātu Inesi Boķi (ZZS).

Divreiz uzrunāju klātesošos paneļdiskusijās – “10 years after the crisis – what is changed?” un “Future of work”. Vienu no šīm uzrunām vēlos īpaši izcelt, tā bija par mājokļu dārdzību; sarunas gaitā pieminēju jauno dzīvokļu celtniecību Valmierā, kura norisinājusies pašvaldības sadarbībā ar SEB banku. Tas no paneļdiskusijas spīkeres Monikas Keiseres (Monika Queisser) – OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta Sociālās politikas nodaļas vadītājas puses tika nosaukts par pozitīvo piemēru, kuru vērts analizēt un pielāgot arī citur.

Lieta tāda, ka Valmierā bija iedzīvotāju pieplūdums, bet pietrūka mājokļu. Pašvaldība izšķīrās par risku un ar SEB bankas atbalstu uzcēla 100 jaunus dzīvokļus, un risks attaisnojās, 90% no tiem jau ir aizņemti. Cilvēki dzīvo Valmierā, strādā, maksā nodokļus pašvaldībai. Un tā ir sociālā, nevis tirgus ekonomika – jo ekonomika nav tikai iekšzemes kopprodukta kāpums vai kritums, jāskatās arī sociālie aspekti.

Protams, modelis nav jauns, tādu izmantoja sociāldemokrāti, piemēram, pirmskara Vīnē – ar to atšķirību gan, ka tad dzīvokļus nevarēja dabūt īpašumā, bet tikai īrēt (no paaudzes paaudzē mantojot īres tiesības).

Vjačeslavs Dombrovskis nesen pauda, ka koruptīvās bankas likvidēšana liks Latvijas ekonomikai kristies, bet realitātē ir tieši pretēji: mums pirmoreiz ir kārtīgs rezerves fonds, 0,1% no iekšzemes kopprodukta. “Liesajos gados” ir jāver vaļā krāns naudas plūsmām, “treknajos gados” jāpiegriež – nevis otrādi.

Atklātā vēstule: trīs jautājumi tiesībsargam

Šodien Saeimas plenārsēdē, komentējot LR tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par padarīto 2017. gadā, aicināju uzlabot sadarbību starp tiesībsargu un parlamentu un uzdevu dažus precizējošus jautājumus. Diemžēl no Jansona k-ga pretī saņēmu emociju pilnu uzbrukumu, bet ne atbildes… Tāpēc jūtos spiests jautāt vēlreiz, nu jau atklātā vēstulē.

Pirmkārt. Tiesībsargs ziņoja, ka mums esot ļoti daudz gadījumu, kad bērni tiek “izņemti” no Latvijas ģimenēm un nonāk adopcijā ārzemēs, bet dienesti ir bezspēcīgi un nevar palīdzēt mūsu tautiešiem.

Ar to acīmredzot bija domāta adopcija uz Angliju. Savā uzrunā informēju, ka šādu gadījumu ir bijis mazāk nekā 20, turklāt gandrīz visos gadījumos tomēr bērni atgriezti pašu ģimenēm Anglijā vai iestādēm Latvijā, adopcijā pēc plašākas izmeklēšanas palikuši tikai četri. Un mans jautājums tiesībsargam ir – kad tad šiem četriem ir labāk, palikt mīlošās ģimenēs vai atgriezties tajās, kur viņiem fiziski dara pāri! Kaut kā tiesībsargs nonāk pretrunā pats ar sevi.

Vispār Jansona k-gs klaji aizvainoja mani, sakot, ka man neinteresē Latvijas bērnu liktenis: “Es saprotu, ka nu četri bērni, kas ir izņemti kaut kur no pilsoņu ģimenēm ārzemēs, tas jau tā kā tāds nieks vien ir, jā. Es tā no deputāta Lejiņa sapratu. Jo tie ir mūsu pilsoņi, viņi tiek atņemti, nu tas jau nekas, jā.”

Senākos laikos man par šādiem vārdiem būtu tiesības Jansona k-gu izsaukt uz dueli. Bet vai viņš pats ir vispār painteresējies, kāpēc citos gadījumos bērnus vecākiem atgrieza, bet tikai šajos četros nē? Jeb, ja bērnus sit Latvijas pilsoņi, tad viss, Jansonaprāt, ir kārtībā.

Otrkārt. Vai tiešām mums jāgaida, kad garīgi slims cilvēks nositīs savu ģimenes locekli vai padarīs viņa dzīvi par elli? Jo “pret paša gribu” nevarot tikt ievietots aprūpes iestādē. Psihiski slimam cilvēkam tas nekad nebūs “saskaņā ar paša gribu”, jo psihiski slims cilvēks nezina, ka ir slims. Vai tāpēc mums vispirms jāsagaida traģēdija? Gribētos zināt, vai tiesībsargs ir sekojis šīs problemātikas risinājumu attīstībai citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā. Arī upuriem ir cilvēktiesības!

Un visbeidzot, treškārt. Eiropas Komisija savos lēmumos balstās uz Latvijas statistiku, un mums ir tiešām liela t.s. “ēnu ekonomika”. No tiesībsarga izskanēja pārmetums, ka es neinformējot institūcijas par man zināmajiem “aplokšņu algu” gadījumiem. Kļūdāties, informēju gan – piemēram, par gaļas kombinātu “Nākotne” Kurzemē. Notikusī izmeklēšana kaut kur gan izčākstēja… Cik reizes tiesībsargs pats ar savām lielajām zināšanām un 35 darbinieku lielo biroju ir ziņojis par nodokļu nemaksātājiem?

Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. 

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem ..lasīt tālāk

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. ..lasīt tālāk

Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Un digitālā ekonomika ir viena no prioritātēm. ..lasīt tālāk

2015. gada Ārlietu debates Saeimā

Šī gada 22. janvārī Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ministra uzstāšanās debatēs runāju arī es; šeit piedāvāju iepazīties ar runas stenogrammu.

no www.saeima.lv

“Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem… Ekselences!

Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10. Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)… atcerieties… jā… Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna… Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu… ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku. ..lasīt tālāk

Mācību stunda Lembergam

Jā, vajadzēja tikai nesen mazliet uzslavēt raidījumu „Sastrēgumstunda”, kā kvalitātes latiņa tūdaļ tika atkal nolaista… Šoreiz tā veidotājiem zināšanu trūkums liedza iegrožot pieredzējušu demagogu. Protams, es runāju par Aivaru Lembergu.

Tiesa, arī pats Lembergs ar augstu zināšanu līmeni nebūt nespīdēja (visdrīzāk gan apzināti, sekojot darba uzdevumam: nomelnot ASV tīri vai Maskavas gaumē). Galvenokārt runa, protams, ir par Lemberga uzbrukšanu ASV un Norvēģijas slavināšanu – jo tā, lūk, dodot Latvijai lielu naudu, bet ASV neko. ..lasīt tālāk

Krievijas uzņēmumi realizē politiku un cieš zaudējumus

Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā “As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short” skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību!

2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru. ..lasīt tālāk