Tag Archives: ekonomika

Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. 

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Priekšlikums plašākam ELEKTROtransporta atbalstam Latvijā

Eiropas Savienības mērķus elektromobilitātes jomā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Direktīva paredz, ka līdz 2020. gada beigām ES dalībvalstīm jāizveido atbilstošs skaits publiski pieejamu elektromobiļu uzlādes punktu. Mērķu sasniegšanai Latvijā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.129 tika apstiprināts “Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam”, tajā tika paredzēta elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide un citi e-mobilitātes attīstību veicinoši pasākumi.

CSDD plāno tuvākajos gados Latvijā izvietot vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas, kas nodrošinās to, ka pārvietoties visas valsts teritorijā ar elektroauto kļūs reāli. Paralēli CSDD veidotajam elektroauto uzlādes staciju tīklam attīstās arī privāto uzlāžu staciju tīkls.

Tomēr paši elektroauto arvien ir dārgi un lielai daļai sabiedrības nepieejami. Piemēram, elektriskais auto “Volkswagen e-up!” vienkāršākajā komplektācijā maksā, sākot no 21 000 eiro. Pateicoties VARAM realizētajām programmām, elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem ..lasīt tālāk

Nesarežģīt vienkāršo

Okupāciju laikā latvieši no vāciešiem un krieviem ir iemācījušies bezjēdzīgu pedantismu – sarežģīt vienkāršas lietas. Ar šādu pedantismu var sagraut valstis un to pārvaldes modeļus, tādēļ okupācijas laikā tas pat bija noderīgi – tomēr šodien ar šādu rīcību tikai kaitējam paši sev.

Bezjēdzīgo pedantismu jeb vienkāršā sarežģīšanu nereti novērojām, pārņemot ES direktīvas un ieviešot valstī dažādas e-sistēmas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka līdz ar integrēšanos Eiropas valstu saimē tas valsts pārvaldē un sabiedrībā ir novērojams arvien retāk. Un domāju, ka tā ir izzūdoša parādība.

Tomēr šad tad mēs vēl cenšamies pārspēt sevi un visus citus… Par bezjēdzīgo pedantismu nesen iedomājos, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto priekšlikumu Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu. Sākotnēji priekšlikums izklausās labi, bet pēc tuvākas iepazīšanās saproti, ka cenšamies izdomāt no jauna citur jau labi funkcionējošas lietas. ..lasīt tālāk

Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Un digitālā ekonomika ir viena no prioritātēm. ..lasīt tālāk

2015. gada Ārlietu debates Saeimā

Šī gada 22. janvārī Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ministra uzstāšanās debatēs runāju arī es; šeit piedāvāju iepazīties ar runas stenogrammu.

no www.saeima.lv

“Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem… Ekselences!

Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10. Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)… atcerieties… jā… Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna… Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu… ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku. ..lasīt tālāk

Mācību stunda Lembergam

Jā, vajadzēja tikai nesen mazliet uzslavēt raidījumu „Sastrēgumstunda”, kā kvalitātes latiņa tūdaļ tika atkal nolaista… Šoreiz tā veidotājiem zināšanu trūkums liedza iegrožot pieredzējušu demagogu. Protams, es runāju par Aivaru Lembergu.

Tiesa, arī pats Lembergs ar augstu zināšanu līmeni nebūt nespīdēja (visdrīzāk gan apzināti, sekojot darba uzdevumam: nomelnot ASV tīri vai Maskavas gaumē). Galvenokārt runa, protams, ir par Lemberga uzbrukšanu ASV un Norvēģijas slavināšanu – jo tā, lūk, dodot Latvijai lielu naudu, bet ASV neko. ..lasīt tālāk

Krievijas uzņēmumi realizē politiku un cieš zaudējumus

Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā “As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short” skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību!

2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru. ..lasīt tālāk

Pārmaiņas Eiropā ir neizbēgamas. Labāka nākotne – mūsu rokās!

Piektdien, 28. martā laikraksts „Financial Times” publicēja divu Eiropas politisko „smagsvaru” – Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna un Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kopīgs raksts ar nosaukumu „Eirozona nevar diktēt noteikumus Eiropā viena pati”. To kā interesantu atzīmēju jau tāpēc vien, ka tajā ir norādes uz nenoliedzamu faktu – Eiropā bez pārmaiņām jau tuvākajā laikā neiztikt. ..lasīt tālāk

Budžets – pieņemts!

Vakar ap vieniem naktī pēc īstas „maratonsesijas” kopš 9 rītā beidzot pieņēmām nākamā gada budžetu. Esmu pārliecināts, ka tā pozitīvo ietekmi sabiedrība izjutīs jau pēc pāris jaunā gada mēnešiem, lai kā to iepriekš citi ir kritizējuši. ..lasīt tālāk