Tag Archives: krīze

Ar provinciālismu nebūs līdzēts

Nekontrolēta bēgļu plūsma rada problēmas, un Zviedrija tam ir kļuvusi par negatīvu piemēru. Taču Latvija tajā pašā laikā ar proaktīvu rīcību ir spējusi kļūt par pozitīvo piemēru, kuram nu sāk sekot arī citas valstis – pat varenā Vācija. ..lasīt tālāk

Par vienotu Vienotību

Brīvdienās aizritējis Vienotības kongress. Un varbūt par vēsturisku to saukt būtu pārāk skaļi, taču būtisks pagrieziens Vienotības šodienas ceļā tas noteikti ir.

Pēdējo dažu gadu gaitā, būdama valsts galvgalī MK un parlamentā, Vienotība ir daudz panākusi visdažādākajās nozarēs. Te jāmin gan „nulles deklarācijas” ieviešana (kuru iepriekšējie sasaukumi ilgi „muļļāja” un mākslīgi vilka garumā – pieņemt beidzot izdevās, kad Vienotībai nāca talkā toreiz vēl jauni sabiedrotie, Zatlera reformu partija) un maksātnespējas administratoru deklarācijas, gan atklātība Satversmes tiesnešu vēlēšanās (kas tāpat tika iepriekš vilkta garumā), gan eirozonas ieviešana Latvijā un ES tiešmaksājumu paaugstināšana Latvijas zemniekiem, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana ģimenēm ar bērniem, tāpat gāzes tirgus liberalizācija un Krievijas Gazprom monopola mazināšana Latvijā, iestāšanās OECD (tā Latvija rezultātā ietaupīja vismaz 50 miljonus, jo tai cēlās kredītreitings), pozitīvas izmaiņas neskaitāmos likumos un daudz kas cits.

Vienlaikus daudz ir arī zaudēts, pieņemot vajadzīgus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus. Un vēl vairāk – no partijas sabiedrisko attiecību kļūdām un iekšējiem „kašķiem”. Pēdējais piliens, protams, bija pašu premjerministres „noraušana” no iekšpuses un valdības krišana… ..lasīt tālāk

Sīrijas karš un Krievija

Vai tā tiešām var būt tikai sakritība, ka Krievijas galvenais spiegs, valsts militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieks Igors Serguns mirst „dabiskā nāvē” Libānā vien īsu brīdi pēc tam, kad ir izgāzusies viņa misija – panākt Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada atkāpšanos? Kaut kā negribas ticēt.

Protams, Krievija apgalvo, ka nemaz nav sūtījusi Sergunu šādā misijā. Bet jāatceras arī, ka sākumā Krievija vispār slēpa, ka izlūkdienesta priekšnieks miris ārpus tās robežām, kā arī īsto nāves datumu, un informācija nāca gaismā tikai vēlāk.

„Financial Times” janvāra otrajā pusē bija vairākas publikācijas, kuru vēstījums bija līdzīgs – šī Putina izgāzusies avantūra Damaskā apdraud cerības uz mieru. Asads no piedāvātās „iespējas” dusmīgi atteicies, un tagad Krievijai nekas cits neatliek kā ar vēl lielāku militāro spēku atbalstīt viņa režīmu. ..lasīt tālāk

Replika: par solidaritātes nodokli

Saeimas plenārsēdes ietvaros šodien no tribīnes izteicu īsu komentāru par tā saucamā solidaritātes nodokļa likumu – te stenogramma.

“Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tāda maza replika. Kad bija krīze Eiropā, nu… ekonomiskā krīze, finanšu krīze, sauciet, kā jūs gribat, Vācijā turīgie uzņēmēji – un viņi nekad nav cietuši badu, vai ne? – pateica valdībai: paklau, nu labi, mēs gribam vairāk nodokļus maksāt. Ļaujiet mums to darīt brīvprātības veidā. Ziniet, un Vācijā jau bija, ir un būs progresīvais nodoklis. Bet viņi uzskatīja, ka vēl vajag maksāt, jo viņiem garāžā ir divas mašīnas, jauna māja. Ko tad vēl vairāk vajag cilvēkam?

Es domāju, ka mūsu uzņēmēji gan jau šito pārdzīvos, jo īstenībā tagad ko mēs redzam – ka mūsu uzņēmumu nodoklis būs vienāds ar Igauniju un Lietuvu. Beidzot mēs esam sasnieguši to nodokļu līmeni, kāds ir Igaunijā un Lietuvā. Bravo!” (Aplausi.)

Bēgļu jautājums – pārejoša vai hroniska kaite?

sirijaVai tā saucamā bēgļu krīze šobrīd Eiropā var pārvērsties par hronisku situāciju? Apmēram tā jau bažījas „Die Welt” Vašingtonas biroja šefs, žurnālists Klemenss Vergins (Clemens Wergin). Un viņa bažu pamatu mēs visi saprotam – uzņemot daļu bēgļu, mēs tomēr nekādi nerisinām problēmas cēloni, kas ir karš Sīrijā. Un šis karš arvien turpinās jau četrarpus gadus, un Sīrijā ir 19 miljoni iedzīvoju… Jā, tagad jau mazāk, bet tik un tā. ..lasīt tālāk

Sestdien – balsosim PAR Latviju!

Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.

Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā. ..lasīt tālāk

Pārmaiņas Eiropā ir neizbēgamas. Labāka nākotne – mūsu rokās!

Piektdien, 28. martā laikraksts „Financial Times” publicēja divu Eiropas politisko „smagsvaru” – Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna un Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kopīgs raksts ar nosaukumu „Eirozona nevar diktēt noteikumus Eiropā viena pati”. To kā interesantu atzīmēju jau tāpēc vien, ka tajā ir norādes uz nenoliedzamu faktu – Eiropā bez pārmaiņām jau tuvākajā laikā neiztikt. ..lasīt tālāk

‘Sastrēgumstundā’ – īsts sastrēgums

Vakar, skatoties TV diskusiju raidījumu „Sastrēgumstunda”, nācās zināmā mērā šausmināties par tajā valdošo gan dezinformācijas, gan vienkārši nezināšanas auru. Runājot par krīzes iemesliem Ukrainā, izskanēja daudz versiju, cita par citu absurdāka. Līdz pat tam, ka Ukrainā notiekošā asinspirts esot teju Vācijas ierosināta, lai iznīcinātu konkurentu tirgū. ..lasīt tālāk

BANKU SAVIENĪBA – Eiropas Savienības (tas ir, mūsu kopīgā) atbilde finanšu krīzei Eiropā

(ieskats manā darbībā Saeimas Eiropas lietu komisijā)

Banku savienības direktīva ceļoja vairākas reizes starp Briseli un dalībvalstu valdībām, mūsu gadījumā arī Saeimu, kurā to izskatīja Eiropas Lietu komisija, kamēr Eiropas ekonomikas un finanšu padome, un tad Eiropadome premjeru līmenī pieņēma nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Taču tas vēl jāpieņem Eiroparlamentam, jo tas ir kopīgs Komisijas un Eiroparlamenta priekšlikums. ..lasīt tālāk

Ministru prezidenta Valda Dombrovska Jaunā gada uzruna

“Labvakar, Latvija! Pirms gadu mijas parasti kavējamies pārdomās par aizvadīto gadu. Paņemam līdzi gaišās atmiņas, bet grūtības atstājam pagātnē. Aizrit ražīga darba, negaidītu pārmaiņu un jaunu cerību gada pēdējās minūtes. Šajā brīdī izvērtējam paveikto un vienlaikus domājam par jauniem mērķiem, ko apņemamies sasniegt Jaunajā gadā.

“Lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu neatlaidīgi turēs savā varā klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa.” Tā mūsu valsts pirmajā gadadienā, 1919.gadā, teica Kārlis Skalbe. Tikai ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu pret saviem tuvākajiem un Latvijas valsti esam pārvarējuši grūtos krīzes gadus. Šovakar ar lepnumu varam teikt: Latvijas tauta, rīkojoties gudri un apdomīgi, ir pārvarējusi finanšu krīzi un atjaunojusi tautsaimniecības izaugsmi. ..lasīt tālāk