Tag Archives: valoda

Viesis no Indijas

Nesen pie manis Saeimā (kā pie Latvijas un Indijas starpparlamentārās sadarbības grupas vadītāja) viesojās Dev Sanskriti universitātes vicekanclers Dr. Činmajs Pandja. Mūsu sarunā piedalījās arī minētās grupas deputāte Inguna Sudraba.

Šī Indijas universitāte dara ļoti labu darbu saistībā ar Latviju, jo tās ietvaros pagājušā gada vasarā izveidots Baltijas kultūras un studiju centrs, kurā indiešu studenti var mācīties Baltijas valstu valodas un kultūru, bet mūsējie – indiešu valodas, arī sanskritu. Studiju centrā darbojas arī Latvijas Universitātes profesore Sigma Ankrava, kura savukārt ir pirms vairākiem gadiem pie LU izveidotā Indijas kultūras un studiju centra direktore.

Tāpat šobrīd pēc lietuviešu parauga top arī latviešu-sanskrita vārdnīca. Lietuviešu valoda ir šobrīd tuvāka savai senajai formai, tāpēc tur daudzi vārdi ir līdzīgāki; uz latviešu valodu savukārt ir bijusi stiprāka somugru ietekme. Tomēr mums ir novērojamas dažādas līdzības arī mitoloģijā, simbolos. Piemēram, indiešu mitoloģijā nāves valstības valdniekam Jamam ir lieli suņi, kas sargā ceļu uz viņa mājvietu. Latviešu folklorā savukārt sastopami ticējumi par suņiem, kas kopā ar saimnieku aiziet veļu valstībā un turpina sargāt tur – tāpēc dzīves laikā pret suni labi jāizturas, citādi veļos nepildīs šo darbu.

Kopumā esmu ļoti apmierināts, ka notiek šī kultūras un izglītības nozaru sadarbība starp Latviju un Indiju. Starp citu, Dev Sanskriti universitāte ir kopumā ir videi ļoti draudzīga organizācija, daudz strādā atjaunojamo resursu virzienā, – un tikšanās laikā runājām arī par domu, ka Indijas aukstajā ziemā Latvija, iespējams, varētu apkurei piegādāt granulas.

EDSO rudens sanāksme Andorā: Katalonijas referenduma ēnā

No 3. līdz 5. oktobrim Andorā norisinājās kārtējā EDSO sanāksme. Tomēr jāsaka, ka tās iepriekš paredzēto dienaskārtību stipri pārņēma Spānijas reģionā Katalonijā notiekošais referendums. Taču pie tā vēl atgriezīsimies.

Zināms, lai nokļūtu Andorā, jābrauc ar busu kādas 3-4 stundas no Barselonas lidostas uz bagātu valstiņu, kas augstu Pirenejas kalnos robežojas ar Franciju. Jāatzīst, ceļā redzējām ne vienu vien izkārtu Katalonijas karogu, bet aptauju rezultāti pirms referenduma vēstīja, ka tikai puse iedzīvotāju atbalsta neatkarību.

Par pašu EDSO sanāksmi nekas īpaši nav sakāms, jo izvēlētajās tēmās – par kiberdrošību, klimata izmaiņām, mūsdienu izglītību, – visi jau bija vienisprātis: tie ir lieli izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā. Protams, diezgan baisi bija redzēt bildes, kā 100 gadu laikā ir sarukuši augsto kalnu ledāji. Andoras valdība finansiāli atbalsta elektroautomašīnu iegādi privātpersonām, kā arī plāno kalnu virsotnēs uzcelt saules enerģijas paneļus.

Protams, runājot par izglītību, kāds Krievijas delegāts ..lasīt tālāk

Pilsonība – būt vai nebūt, tāds ir jautājums

Rīt Saeimas plenārsēdē visspraigākās debates gaidāmas par Prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem. Nacionālā Apvienība šajā jautājumā realizēja savas veto tiesības, tāpēc visa koalīcija to noraidīs, balsojot pret vai atturoties.

Arī es esmu nolēmis balsojumā ATTURĒTIES, un esmu gatavs paskaidrot, kāpēc. Sava saistība tam ir arī ar nesen iesniegto pilsonisko iniciatīvu, kura aicina atteikties no iespējas atturēties Saeimas balsojumos. Vēlos parādīt, ka tomēr nav viss vienmēr balts vai melns, ir pa vidu arī daudz pelēkā. Un tam domāta iespēja atturēties, demonstrējot savu nostāju.

Mana nostāja šajā jautājumā ir sekojoša: jā, arī es principā NEATBALSTU šo nepilsoņu statusu, kas ir sen novecojis un zaudējis savu sākotnējo jēgu. Tomēr uzskatu, ka tas nav šobrīd risināms jautājums – vairāku iemeslu dēļ. ..lasīt tālāk

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr ..lasīt tālāk

Valsts valodas centrs – draugs un padomdevējs, vai sprungulis ritenī?

Reizēm tā notiek un apstākļi sakrīt, ka tevi kāds tuvs draugs var iepriecināt un pēc mirkļa apbēdināt. Un tu piedosi, jo tik un tā vēlies šo cilvēku savā tuvumā ar visām tā vājībām, bet klusībā nespēsi saprast, kā viņš reizē būt spēj tik dažāds.

Latvijai šāds draugs, izskatās, ir Valsts valodas centrs. Uzreiz gribu precizēt – uzskatu, ka tā ir ļoti labi domāta iestāde, kurai ir cēli uzdevumi un kura dara vajadzīgu darbu. Ne reizi vien esmu te jau rakstījis par problēmām latviešu valodas lietojumā sabiedrībā, kad gan dažādas darbavietas, gan cilvēki ikdienas sarunvalodā vairāk izmanto, piemēram, krievu vai angļu valodu, u.c. Valsts valodas centrs par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Taču vai vienmēr pamatots ir vēriens, ar kuru šī iestāde strādā? ..lasīt tālāk

Pārdomas pēc vizītes Baltkrievijā

Kā jau pēdējās dažās dienās ar īsām „depešām” te paudu, viesojos Baltkrievijā – kā nule notikušo prezidenta vēlēšanu novērotājs. Vispār gandrīz uzrakstīju „Lukašenko vēlēšanu”, un tas jau arī nebūtu melots, jo saukt šīs vēlēšanas par demokrātiskām nav viegli. Arī pārējie divi kandidāti-vīrieši (Sergejs Gaidukevičs, Nikolajs Ulahovičs) bija pilnīgi bezcerīgi. Vienīgi ceturtā kandidāte, Tatjana Korotkeviča, šķita daudzsološa, tomēr ar to vien Baltkrievijā nepietiek.

Runājot par demokrātiju – zināmā mērā šokēja arī fakts, ka it kā taču dzīvojam jau 21. gadsimtā, kad valstis ar lepnumu sauc sevi par demokrātijām vai vismaz uz to tik tiešām tiecas, bet pa to laiku Baltkrievijā – Ļeņina pieminekļi, Ļeņina ielas… Kas tad tā par demokrātiju, kura glorificē demokrātijas sagrāvēju? ..lasīt tālāk

Krievu pasaule Latvijā

Pašvaldību un jo īpaši Rīgas domes vēlēšanu saspringtajā gaisotnē sabiedrības uzmanībai varētu būt paslīdējuši garām daži interesanti notikumi tālajā Latgalē. Taču viņnedēļ tur tika atklāta tā saucamā „Latgales vēstniecība GORS” – vērienīgs kultūras un jaunrades centrs. Kas mani darīja uzmanīgu, ir fakts, ka šī objekta, kas būvēts par Eiropas naudu, atklāšanā nez kāpēc piedalījās Krievijas vēstnieks (protams, savu uzrunu veicot krievu valodā un bez tulkojuma).

Gribot negribot šis notikums kopā ar vēl dažiem nule notikušiem, kurus aprakstīšu tālāk, kontekstuāli sasaucas ar manu neseno rakstu par „maigo kolonizāciju” Latvijā un „krievu pasaules” ekspansiju. ..lasīt tālāk

Maigā kolonizācija Latvijā?

Runājot par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt Latviju, laikam gan jābūt aklam, lai nepamanītu, ka Latvijā kaut kas ar to vairs nav īsti labi – acīmredzot, ir pilnīgi pazudis iemesls baidīties, jo Krievijas „maigā vara” savu darbību vairs pat neslēpj. Ietekme neapturami pieaug, vairs nekādas vajadzības slapstīties? ..lasīt tālāk

Stenogramma: 17.05.2012

Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”  – diskusija par aicinājumu iekļaut likuma tekstā punktu “Darba līguma neietvert – pārvaldīt svešvalodu, ja tā nav pienākumu veikšanai nepieciešama”. ..lasīt tālāk

Gandrīz retorisks jautājums “Dzimtajai valodai”

Pirms dažām dienām Brīvības un solidaritātes fonds, kura vadītājs esmu, rīkoja konferenci par pēcreferenduma situāciju Latvijā – sabiedrības, ekspertu un politiķu forumu “Latvija pēc referenduma: starpetniskās sadarbības stratēģijas”. Vairāk par to var izlasīt mājaslapā www.bsf-latvija.lv, kur vēlāk tiks publicētas arī ekspertu prezentācijas, kā arī pasākuma stenogrammas un videomateriāls. Taču gribu papildus publicēt arī zināmas pārdomas, kas pašam radās, vērojot forumā notiekošo klātienē. ..lasīt tālāk