Tag Archives: drošība

Ar provinciālismu nebūs līdzēts

Nekontrolēta bēgļu plūsma rada problēmas, un Zviedrija tam ir kļuvusi par negatīvu piemēru. Taču Latvija tajā pašā laikā ar proaktīvu rīcību ir spējusi kļūt par pozitīvo piemēru, kuram nu sāk sekot arī citas valstis – pat varenā Vācija. ..lasīt tālāk

Konferences piezīmes: NATO – no Varšavas līdz Briselei

Pirms dažām dienām piedalījos drošības tēmai veltītā konferencē “NATO – from Warsaw to Brussels. Future of the Alliance and the Enhanced Forward Presence”, kuru organizēja Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām Latvijā.

Te vēlos dalīties ar Jums dažās īsās piezīmēs, kas pasākuma gaitā, tā sacīt, uz lapas malām sakrājušās. Katru no tām vēl noteikti nāksies skatīt plašāk, tā nākotne rādās.

– Skaidrs, ka Eiropa bez NATO un ASV nevar aizstāvēties pret Krieviju militāri. Bet ciešāka Eiropa un NATO sadarbība ir nepieciešama abpusēji, jo Eiropa var darīt to, ko NATO nevar, – proti, policistu un robežsargu darbs. Viens ir skaidrs, Vācijai nebūs savu kodolieroču, bet vācu kara lidmašīnās tādi ieroči ir, taču tie pieder ASV.

– Baltkrievija lūgusi NATO novērotājus Krievijas militārajās mācībās “Zapad” savā teritorijā. Krievijas pārstāvis teica, ka Baltkrievijai to nāksies koordinēt ar Krieviju. Jāatceras, ka Putins veica mācību uzbrukumu Varšavai jau 2009. gadā!

– NATO ir ļoti caurspīdīga atšķirībā no Krievijas, kas velta trešo daļu budžeta bruņojumam! Kas paliek veselībai, sociālajām vajadzībām?

– Sagaidāms ļoti spēcīgs Krievijas propagandas uzbrukums NATO karavīriem Baltijā un Polijā. Krievijas Zinātņu akadēmija jau apgalvo, ka Igaunijas armija uzbrukšot Pēterburgai!

Konferences kopīgā ziņa – demokrātija ir jāaizstāv, bet uzbrukums vienai NATO valstij ir uzbrukums visām, tāpēc Putins nemēģinās īstenot to pašu scenāriju, ko Ukrainā. NATO karavīru klātbūtne to garantē.

Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē

8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.

Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.

Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! ..lasīt tālāk

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Kad aiz kokiem neredz mežu

Virsrakstā minēto sakāmvārdu rodas vēlme piesaukt, kad atkal un atkal lasu pārmetumus Saeimas nesen apstiprinātā valsts 2017. gada budžeta virzienā. Sabiedriskās domas līmenī notiek skaļa ķīvēšanās par “deputātu kvotām”, un šajā troksnī diemžēl pazūd viss labais, kas šajā budžetā ietverts un panākts.

Trača cēlājiem vēlos teikt – jā, kļūdas bija, nemaz nenoliedzu. Nesen jau rakstīju, ka daudzi no šiem “kvotu” priekšlikumiem arī man šķita muļķīgi un nodokļu naudas izšķērdēšana. Tomēr arī Jums ir vērts paskatīties, atvainojiet, mazliet tālāk par savu degungalu.

2017. gada budžets paredz veselu rindu pozitīvu izmaiņu, kuras gan mediju uzmanību diemžēl pārsvarā nav spējušas saistīt; svarīgāk šķitis turpināt skandālu.

Balsojot par Latvijas nākamā gada budžetu, palikām uzticīgi ..lasīt tālāk

Senču gudrība mūsdienās: Latvijas ārpolitika (+ video)

Vēlos uzteikt Latvijas Ārlietu institūtu (LĀI) par divām ļoti nozīmīgām un noderīgām publikācijām – pirmkārt, ekspertu rakstu apkopojumu “Latvijas ārlietu simtgade. I sējums: Idejas un personības” (288 lpp.), otrkārt, tādā pašā formā angļu valodā tapušo krājumu “The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered” (208 lpp.).

Pirmā no minētajām tapusi Diānas Potjomkinas, Andra Sprūda un Valtera Ščerbinska redakcijā; grāmata tika atklāta 17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Kā sevišķi zīmīgu tās saturā gribu izcelt tieši vēsturnieka Valtera Ščerbinska rakstīto nodaļu – “Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā”. Tajā autors piemin Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš 1918. gadā  ..lasīt tālāk

Notikumi un pārdomas, Valsts svētkus sagaidot

Vēlos Jums īsi pastāstīt par vairākiem interesantiem pasākumiem, kuros man ir nācies nesen šādā vai tādā līmenī piedalīties. Te mani novērojumi un piezīmes!

Baltijas Asambleja

Vispirms pavisam noteikti jāpiemin Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija, kura šoreiz notika tepat Rīgā – tā kā Latvija bija šī gada prezidējošā valsts. Bez šaubām, delegācijām imponēja Saeimas jaunā ēka, kuras mūsdienīgajā Baltiešu zālē notika pasākuma atklāšana.

Sesijas gaitā atklājās īsti pārsteigumi. Iedomājieties: izrādās, ka tieši Latvijā ir Baltijas valstu vidū visaugstākā dzimstība! Daudz slavinātā Igaunija ir nonākusi pēdējā vietā… Igauņu delegācija varēja atzīt, ka nauda (proti, pabalsti) ne vienmēr ir izšķiroši, iedarbojas arī citi faktori. Tiesa, Igaunijai pirms pāris gadiem bija uzrāviens, bet tad līkne atkal gājusi strauji uz leju – kamēr Latvijai un Lietuvai tikpat strauji uz augšu. Neesam gan vēl sasnieguši “atražošanas” pakāpi, tomēr ..lasīt tālāk

ASV prezidenta vēlēšanas un transatlantiskās attiecības

Viņnedēļ Latvijā ar publisku lekciju par transatlantisko attiecību stāvokli un ASV prezidenta vēlēšanu iespējamo ietekmi uz tām uzstājās doktors Daniels Hamiltons, Džona Hopkinsa Universitātes domnīcas SAIS (transatlantisko studiju centra) izpilddirektors. Lekciju organizēja Latvijas Ārlietu institūts sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtu un Baltijas-Amerikas Brīvības fondu.

Manā skatījumā šī bija ārkārtīgi aktuāla un interesanta analīze par ASV prezidenta vēlēšanu procesu un dažādiem strāvojumiem Amerikas ārpolitikā.

Piemēram, par Donaldu Trampu, kurš ..lasīt tālāk

Nākotnes nams un pagātnes pārņemtie…

Vēlos pieminēt kādu Saeimas šī gada rudens 1. sēdes lēmumu, kas manā skatījumā ir ļoti nozīmīgs Latvijas nākotnei – protams, te runāju par beidzot noslēgušos riņķa danci ap Okupācijas muzeju. Precīzāk, iecerēto tā piebūvi, Nākotnes namu.

Balsojumā par Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumiem 3. lasījumā vienprātīgā lēmumā visbeidzot vienojās gan Vienotība, gan Nacionālā Apvienība un ZZS, gan arī opozīcija – Latvijas Reģionālā apvienība un No sirds Latvijai. Tikai Saskaņas deputāti atkal uzmeta lūpu, sakrustoja rokas uz krūtīm un demonstratīvi nepiedalījās balsojumā (nez kāpēc viņiem gan pievienojās arī Rihards Eigims no ZZS, kā arī Gunārs Kūtris un Arvīds Platpers no NSL).

Manuprāt, te var skaidri redzēt, kam svarīgāka šķiet Latvijas nākotne, bet kam matu skaldīšana labi ja personīgā populisma vārdā… Jo šis lēmums nav tikai atskatīšanās uz mūsu pagātni, bet arī ieguldījums drošībā un aizsardzībā.

Pretinieki manāmi nesaprot, par ko ir runa, tikai kasās par krāsām un stūru formu… Nesaprot vai negrib saprast (vai izliekas nesaprotam?), ka tas viss kaitē valsts konsolidācijai.

Tieši Nākotnes namā simboliski varētu kaut 100 gadus uz priekšu rīkot sapulces un konferences par drošības jautājumiem, tas labi saskanētu ar vēl 90-ajos pieņemto pirmo drošības koncepciju. Mūsu un Nākotnes nama uzdevums ir nodrošināt toreiz atgūtās neatkarības neatgriezeniskumu!

P.S. Interesanti, ka dažādi protesti bija manāmi pat par niecīgām kosmētiskajām niansēm Nākotnes nama būvniecībā, toties ieplānotais lielais betona klucis turpat blakus viesnīcas izskatā (kura dēļ piedevām grasās nocirst vairākus ilggadīgus kokus) gan ne arhitektiem, ne politiķiem neizskatās lielas pretenzijas radījis. Kāpēc tā? Laikam gan atļaušos šo jautājumu pasludināt par retorisku… Katrs var minēt pats.

Klusais ārprāts ar „sociālo dzimumu”

Latvijas valdība kā pēdējā no visām ES dalībvalstīm beidzot parakstījusi Stambulas konvenciju, un nu Saeimai stāv priekšā liels lēmums – tās ratifikācija. Pats grasos balsot „Par”, bet daļas valdības (precīzāk – Tieslietu ministrijas) un sabiedrības protesta nostāja mudina mani šo pozīciju paskaidrot. ..lasīt tālāk