Tag Archives: Igaunija

Par vai PRET ārstiem?

Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).

Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?

Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.

Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk

Apvienotie Arābu Emirāti – 46. Nacionālā diena [+video]

2. decembrī pirmoreiz Rīgā notika Apvienoto Arābu Emirātu 46. Nacionālās Dienas svinīga atzīmēšana. AAE vēstniecība Rīgā tika nodibināta tikai šogad pavasarī, un tāpēc vēl jo iespaidīgāks likās šis patiesi greznais pasākums, kuru ar savu klātbūtni pagodināja pats premjers Māris Kučinskis ar kundzi un arī vairāki ministri ar savām otrajām pusēm. Jāsaka, tas mums bija liels pārdzīvojums, neko tādu klātienē līdz šim nebijām redzējuši. ..lasīt tālāk

Brexit, drošība, bēgļi

Nedēļas sākumā piedalījos kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju sanāksmē (COSAC), kurā šoreiz norisinājās tepat kaimiņos Tallinā, jo Igaunijai rotācijas kārtībā – tāpat kā Latvijai 2015. gadā – šobrīd ir tas gods sešus mēnešus (no jūlija līdz decembrim) būt prezidējošajai Eiropas Savienības valstij.

Kā jau varēja sagaidīt, sanāksmes dienaskārtībā bija trīs galvenie izaicinājumi ES drošībai – migrācija un bēgļu krīze (kuras ietvaros Eiropā ieplūdis liels skaits cilvēku, kas nelegāli sķērsojuši ES robežas kara bēgļu aizsegā), kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES. ..lasīt tālāk

Baltijas valstis – būt vai nebūt?

10. novembrī piedalījos Baltijas Asamblejas 36. sesijā Tallinā. Pasākumu organizēja Igaunijas pārstāvji, un viņiem tas bija labi izdevies. Tiesa gan, procesā uzzinājām arī tādu jaunumu, ka Igaunijā parlamenta deputāti tagad drīkst reizē būt arī pašvaldību deputāti. Rezultātā daļa no deputātiem nebija ieradusies, bet vēl kāda daļa nemitīgi strādāja ar līdzpaņemtiem portatīvajiem datoriem, kārtojot pašvaldību lietas. Paldies dievam, ka pie mums Latvijā nav tāpat iekārtots!

Kopumā vērtējot, vēlos teikt – var just, ka pieaug Baltijas Asamblejas nozīme. Te var minēt gan tādus kopīgos triju valstu panākumus kā Rail Baltic, gan arī medicīnas izdevumu samazināšanu, par kuru esmu jau iepriekš nedaudz rakstījis (pateicoties sadarbībai BA, iegādājāmies pneimonijas vakcīnas kopā ar Lietuvu, rezultātā ietaupīti 600’000 EUR; arī rota vīrusa vakcīnas iegādē līdzīgā veidā – ietaupījums 11% no kopsummas), tāpat tiek runāts par kopīgām militārās aizsardzības tehnikas iegādēm u.c.

Un drīzumā mūs sagaida, manuprāt, visizšķirošākais uzdevums visām Baltijas valstīm reizē. Proti, tuvāko gadu laikā Krievija veiks elektrības piegādes desinhronizāciju – atslēdzot maiņstrāvas piegādi Baltijas valstīm, kas pastāvējusi kopš padomju gadiem. ..lasīt tālāk

Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. 

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.

Eiropas pāreja uz tīru enerģiju – potenciāls straujai izaugsmei!

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja pasākumu paketi, kurā paredzēts uzlabot ES konkurētspēju, izmantojot pāreju uz tīru enerģiju – un tas jau šobrīd sāksies visā pasaulē.

EK tiecas panākt, lai ES ne tikai iekļautos šajā pārejā, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks pasaulē. Tādēļ ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40% un, to darot, modernizēt ES ekonomiku un radīt simtiem tūkstošu jaunu darba vietu.

Jaunajiem priekšlikumiem ir trīs galvenie mērķi: pirmkārt, vairot ES energoefektivitāti, kā arī pasaules mērogā kļūt par pārliecinošu līderei atjaunojamo energoresursu jomā un aizsargāt patērētājus.

Maija sākumā man bija iespēja piedalīties augsta līmeņa enerģētikas konferencē Tallinā – “Kā Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm iekļauties ES Enerģētikas savienības jaunajos priekšlikumos?”. Konference pulcēja gan augstākā līmeņa nozares politiķus, gan ekspertus, gan zinātniekus. Pasākumā mūsu ziemeļu kaimiņi iezīmēja savas ambīcijas, kas nereti pat sniedzas pāri ES izvirzītajām prasībām un mērķiem. Un mums ir jāizmanto iespēja iekļauties straujajā ziemeļvalstu pārejā uz atjaunojamo enerģiju, izmantojot viņu zinātniskos sasniegumus un inovācijas.

Dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” (CE4AU) iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver ..lasīt tālāk

Rail Baltica – jauns atskaites punkts Baltijas valstīm

“Es gribu nodrošināt, lai “Rail Baltica” būtu izcils projekts, par ko katrs, kurš kaut kādā veidā tam ir pielicis roku, justos lepns,”

– tā 2015. gada nogalē teica šī projekta triju Baltijas valstu pārstāvju kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. Un 2017. gada pavasarī, nule atgriezies no globālā foruma “Rail Baltica” (24.-25.05), es saku – jā, tas tā ir noticis, sasniegts būtisks jaunas atskaites punkts, kas nesīs patiešām iespaidīgu transformāciju mūsu ekonomikā un augstus standartus uzņēmējdarbībā.

Šis bija pirmais forums, kurā jau sāka meklēt piegādātājus “Rail Baltica” izbūvei; ieradās uzņēmēji no 15 Eiropas valstīm un 3 ārpus tās (Krievijas, Ķīnas, Japānas). Sekas šim būs jau minētā transformācija ar sociālekonomisku efektu – būs vajadzīgi daudzi strādnieki, tiem ilgtermiņā jāpielāgo darba un sociālā vide (mājokļi, dažādu pakalpojumu pieejamība utt.). Tā ir milzu iespēja mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem ar zināšanām!

Paredzamo labumu vidū jāuzskaita arī ārkārtīgais kaitīgo izmešu samazinājums un to pavadošā cīņa pret klimata pārmaiņām, vilcieniem aizstājot kravas auto, kas dos miljardiem ietaupījuma. Un tas būs arī veids, kā ik gadu izvairīties no 400 nevajadzīgajām nāvēm, kas rodas uz autoceļiem, pa kuriem pārvietojas fūres, kā arī sava veida ieguldījums sabiedrības “ārstēšanā” no pārgalvīgās braukšanas vispār.

Uzreiz jāatzīmē – arī forumā tika skaidri pateikts, ka te nebūs vietas nekādām “shēmām”. ..lasīt tālāk

Marts, 1989: trimdas loma Latvijas neatkarībā un nākotnes uzdevumi

Raksts balstīts uz autora priekšlasījumu par LTF un Zviedriju konferencē Upsalā pērn decembrī, ko par Baltijas tautu frontēm un attiecībām ar Zviedriju rīkoja “Krievijas un Eirāzijas pētniecības centrs” un kur piedalījās arī baltu valodu profesore Baiba Kangere un literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone. 

Atmiņas… Topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā braucu ar prāmi uz Helsinkiem – lai dzelzceļa stacijā sagaidītu LTF vadību. Vēlāk, jau uz perona stāvot un gaidot vilcienu no Ļeņingradas, caur visu manu dvēseli plūst spēcīga enerģija, pārņem dīvainas apjausmas par to, ka nu taču tikšos ar īstiem revolucionāriem.

Cauri apziņai izšaujas viss, ko kādreiz esmu Kalifornijā, vēl students būdams, lasījis par revolūcijas anatomiju. Jau agrāk, vēl Austrālijas periodā, biju kā ideālisma pilns jaunietis izlēmis atbrīvot Latviju – un, uz ASV emigrējot, atmetis savu iepriekšējo inženiera izglītību un pārmeties uz humanitārajām zinātnēm, pētījumiem par revolūciju utt. Un te nu tas bija!

PDF versija ar fotogrāfijām: [0,6 Mb]

Atcerējos arī vēsturnieka un sociologa Edmunda Vilsona grāmatu “To the Finland Station” – tajā bija stāstīts arī par Ļeņinu, kurš 1917. gadā ar vācu slependienestu gādību devās uz Svēto Pēterburgu taisīt revolūciju un bija sekmīgs. Un te nu ir otrādi – šie “revolūcijas bērni” brauc no Pēterburgas stacijas “Finlandskaja” pie mums. Tikai nu tā ir nevis grāmata, bet realitāte, kurā es piedalos un par kuru vēlāk rakstīs jaunas grāmatas.

Pārņem uztraukums, jo nemaz īsti nezinu, kā viņi izskatās. Redzēti gan, bet tikai padomju Latvijas izdevumos un slepšus iegūtos TV raidījumu ierakstos. Atceros, ka Dainim Īvānam kupls matu ērkulis. Bet pārējos pat nezinu vaigā, un vai maz viņus pazīšu… ..lasīt tālāk