Tag Archives: Igaunija

Par enerģētisko neatkarību no Krievijas

25. un 26. oktobrī Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas 37. sesija, kurā piedalījās arī Latvijas parlamentārā delegācija, lai kopā ar Lietuvas un Igaunijas deputātiem spriestu par ciešāku sadarbību.

Reizēm saņemam pārmetumus, ka šai jau tālajā 1991. gadā iedibinātajai institūcijai nav nekādas nozīmes; manuprāt, tā ir ļoti nepārdomāta attieksme. Piemēram, šobrīd BA ir panākusi, ka notiek sadarbība starp Latviju, Igauniju un Lietuvu pārrobežu medicīniskajā palīdzībā, tiek glābtas cilvēku dzīvības un vienlaicīgi ietaupīti līdzekļi; ļoti daudz ietaupām katrai valstij, arī kopīgi iepērkot vakcīnas.

Viens no galvenajiem BA panākumiem, manuprāt, ir tās ievērojamā loma transporta un enerģētikas sadarbībā starp Baltijas valstīm un Baltijas valstu sadarbībā ar Ziemeļeiropu un visu Eiropas Savienību. Piemēram, visi zina par “Rail Baltica”, šis projekts ir uzmanības centrā, taču mums ir arī elektrības starpsavienojumi, kuriem jāpanāk sinhronizēšana ar ES, pārcērtot pēdējo saikni ar Krieviju.

Jau no 2015. gada strādā maiņstrāvas līnija ..lasīt tālāk

Molotovs-Rībentrops 2018

Tuvojas 23. augusts – Molotova-Rībentropa pakta gadadiena. Taču šodien 23. augusts mums ir tikai vēsture, jo svarīgāks ir 21. augusts, kad pilnībā atguvām neatkarību un spējām veiksmīgi izcīnīt savu vietu ES un NATO. Ne vienmēr mēs paši īsti apjēdzam, ka uz austrumrobežas mums sardzē stāv pasaules varenākais militārais spēks un pasaules varenākai lielvarai – ASV ir pastāvīga militāra klātbūtne mūsu zemē.

Izaicinājums ir citur: proti, Eiropas Savienības iziršanas draudi. Eiropas Savienība ir politiskais un ekonomiskais drošības pamats mūsu kontinentam; grūti iedomāties veiksmīgu NATO bez ES. Bet ir radušies spēki (ne tikai Eiropā, bet arī ASV), kas grib atgriezties pie pirmskara Eiropas.

Šie spēki uzvarēja Lielbritānijā, un tagad redzam tiešu saikni starp to lielākajiem atbalstītājiem (kā arī finansētājiem) un Krievijas naudu. To pašu redzējām ASV vēlēšanās. Jauns Molotova-Ribentropa līgums varētu izskatīties tā – Rietumi atceļ sankcijas pret Krieviju (kā jau tas izskan visai atklāti tagad), un Putins aiziet kā uzvarētājs karā pret Ukrainu. Tādas balsis dzirdamas arī Latvijā. Bet, ja sabrūk rietumu vērtības, kāpēc būtu jāaizstāv Latviju, Igauniju, Lietuvu?

To paturēsim prātā, kad ejam balsot 13. Saeimas vēlēšanās.

Pirmdienas kustības atcerē

27. janvārī viesojos Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā, kur norisinājās Pētera Luksepa atceres pasākums.

Pēters Lukseps (Peeter Luksep) bija igauņu izcelsmes aktīvists, kurš plaši iesaistījās Zviedrijas konservatīvās partijas darbībā un kļuva par vienu no tā saucamās “Pirmdienas kustības” izveides iniciatoriem (kopā ar Hokanu Holmbergu, Andresu Kingu un Gunaru Hekmarku). Pirmdienas kustība bija politisku mītiņu sērija, kas notika katru pirmdienu plkst. 12:00 un kur piedalījās dažādi zviedru un Baltijas valstu politiķi  (piemēram, Dainis Īvāns) – ar mērķi pievērst pasaules uzmanību sarežģītajai situācijai PSRS okupētajās Baltijas valstīs. Starp citu, visiem četriem kustības izveidotājiem par ieguldījumu Baltijas neatkarības atgūšanā ir piešķirti arī Latvijas augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.

Daudzu politiķu izpratne par Baltijas lietām tolaik bija diezgan minimāla, un arī tagad situācija gadās līdzīga. Kad uzstājos ar runu pasākumā un stāstīju, kā pats 1989. gadā, toreiz vēl tikai topošās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas uzdevumā, sagaidīju Latvijas organizācijas vadību, daudzi klausījās ar neviltotu interesi, jo varēja uzzināt daudz līdz šim nedzirdēta.

Starp citu, par to savas darbības periodu Zviedrijā jau agrāk esmu publicējis atmiņu stāstu; ja vēlaties, ar to var iepazīties šeit: http://www.lejins.lv/2017/03/06/marts-1989/

Aicinu Jūs apskatīt arī dažas fotogrāfijas. Tās ir uzņemtas šobrīd, taču kadrā numur 2 redzams diploms, kurš man tika pasniegts jau, šķiet, 1992. gadā. Tulkojums uz tā rakstītajam ir sekojošs:

“ATIM LEJIŅAM par piedalīšanos Pirmdienas kustībā Baltijas brīvībai no 1990. gada 19. marta līdz 1991. gada 16. septembrim. Kopā mēs esam uzrakstījuši daļu vēstures un nodibinājuši pamatu jaunai nākotnes sadarbībai ar brīvām tautām – Igauniju, Latviju un Lietuvu. Paldies!”

…un seko visu 4 kustības dibinātāju paraksti.

Par vai PRET ārstiem?

Vakar 3. lasījumā balsojām par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu. No klātesošajiem par bija 70 deputāti, tomēr strīdēšanās bija gara, un savu darvas karoti iemeta 16 deputāti, kuri balsoja pret (plus vēl 5, kuri nenobalsoja vispār).

Visi pret balsojušie faktiski nostājās pret atalgojuma palielināšanu ārstiem un medmāsām – un par to, lai kvalificēti publiskā sektora medicīnas darbinieki turpina pamest Latviju! Vai pēc viņu domām mūs turpmāk vajadzētu ārstēt, piemēram, santehniķiem, kas nokārtojuši ātro kursu arī cilvēka “cauruļu” savienošanā?

Galvenokārt likumprojektu dažādos veidos atteicās atbalstīt LRA un NSL deputāti, taču bija arī daži Vienotības deputāti (kuri sevi gan publiskajā telpā skaita jau pie citas partijas). Un tas ir visskumjāk. Turklāt vēl vakar frakcijas sēdē pašu kolēģi netika brīdināti.

Ar nožēlu jākonstatē, ka šīs personas neietekmēja arī citu deputātu pragmatisms un ar būtisku pārsvaru demokrātiski pieņemtais lēmums. Gluži otrādi – racionālo domāšanu šoreiz ir uzvarējis maksimālisms un populistiska sabotāža… ..lasīt tālāk

Apvienotie Arābu Emirāti – 46. Nacionālā diena [+video]

2. decembrī pirmoreiz Rīgā notika Apvienoto Arābu Emirātu 46. Nacionālās Dienas svinīga atzīmēšana. AAE vēstniecība Rīgā tika nodibināta tikai šogad pavasarī, un tāpēc vēl jo iespaidīgāks likās šis patiesi greznais pasākums, kuru ar savu klātbūtni pagodināja pats premjers Māris Kučinskis ar kundzi un arī vairāki ministri ar savām otrajām pusēm. Jāsaka, tas mums bija liels pārdzīvojums, neko tādu klātienē līdz šim nebijām redzējuši. ..lasīt tālāk

Brexit, drošība, bēgļi

Nedēļas sākumā piedalījos kārtējā ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju sanāksmē (COSAC), kurā šoreiz norisinājās tepat kaimiņos Tallinā, jo Igaunijai rotācijas kārtībā – tāpat kā Latvijai 2015. gadā – šobrīd ir tas gods sešus mēnešus (no jūlija līdz decembrim) būt prezidējošajai Eiropas Savienības valstij.

Kā jau varēja sagaidīt, sanāksmes dienaskārtībā bija trīs galvenie izaicinājumi ES drošībai – migrācija un bēgļu krīze (kuras ietvaros Eiropā ieplūdis liels skaits cilvēku, kas nelegāli sķērsojuši ES robežas kara bēgļu aizsegā), kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES. ..lasīt tālāk

Baltijas valstis – būt vai nebūt?

10. novembrī piedalījos Baltijas Asamblejas 36. sesijā Tallinā. Pasākumu organizēja Igaunijas pārstāvji, un viņiem tas bija labi izdevies. Tiesa gan, procesā uzzinājām arī tādu jaunumu, ka Igaunijā parlamenta deputāti tagad drīkst reizē būt arī pašvaldību deputāti. Rezultātā daļa no deputātiem nebija ieradusies, bet vēl kāda daļa nemitīgi strādāja ar līdzpaņemtiem portatīvajiem datoriem, kārtojot pašvaldību lietas. Paldies dievam, ka pie mums Latvijā nav tāpat iekārtots!

Kopumā vērtējot, vēlos teikt – var just, ka pieaug Baltijas Asamblejas nozīme. Te var minēt gan tādus kopīgos triju valstu panākumus kā Rail Baltic, gan arī medicīnas izdevumu samazināšanu, par kuru esmu jau iepriekš nedaudz rakstījis (pateicoties sadarbībai BA, iegādājāmies pneimonijas vakcīnas kopā ar Lietuvu, rezultātā ietaupīti 600’000 EUR; arī rota vīrusa vakcīnas iegādē līdzīgā veidā – ietaupījums 11% no kopsummas), tāpat tiek runāts par kopīgām militārās aizsardzības tehnikas iegādēm u.c.

Un drīzumā mūs sagaida, manuprāt, visizšķirošākais uzdevums visām Baltijas valstīm reizē. Proti, tuvāko gadu laikā Krievija veiks elektrības piegādes desinhronizāciju – atslēdzot maiņstrāvas piegādi Baltijas valstīm, kas pastāvējusi kopš padomju gadiem. ..lasīt tālāk

Izlietoto iepakojumu depozīta sistēma jāievieš arī Latvijā!

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. 

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM ..lasīt tālāk

Kopā – par sadarbību

Viņnedēļ Saeimā norisinājās Baltijas Asamblejas konference “Kopīgi stiprinot mūsu sadarbību” (Together in Strengthening Our Cooperation), kurā piedalījās pārstāvji no GUAM parlamentārās asamblejas, Ziemeļu padomes un Višegradas valstīm.

Šī konference bija veltīta ES austrumu partnerībai, ieskandinot Igaunijas ES prezidentūras paredzēto galotņu sanāksmi novembrī Briselē. Tika izvērtēts līdzšinējais progress kopš Latvijas prezidentūras sanāksmes Rīgā 2015. gadā.

Daudz ir panākts, tomēr ir tāda sajūta, ka vajadzīgs jauns grūdiens sešu austrumpartnerības valstu tuvināšanai ES un ekonomiskajai izaugsmei. Atslēgas vārdi te ir individuāla pieeja katrai valstij (no kurām katrai ir savas, atšķirīgas ambīcijas) un elastīgumam. Tāpat jāņem vērā, ka modernizācija un ekonomiskā izaugsme ir pilnībā atkarīga no veiksmīgām reformām.

Konferences gaitā izšķīlās ideja, ka vajadzīgs savs “Maršala plāns” austrumpartnerības valstīm, radot kopīgu ietvaru ASV un ES atbalstam. Jau tagad ES veltī prāvas investīcijas šīm valstīm; tāpat izskatās, ka arī ASV nesamazinās savu atbalstu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Savelkot spēkus kopā vienotā ietvarā/platformā, tas dotu spēcīgu signālu šīm valstīm izturēt Maskavas spiedienu, piedāvājot ilgtermiņa stratēģiju, un reizē stiprināt eiro-atlantiskās attiecības.

Pāris atziņas par Igaunijas piemēru

Vakar apmeklēju kopīgo Eiropas lietu komisijas un Budžeta komisijas sēdi par eiro ieguvumiem un zaudējumiem. Runāja Valdis Dombrovskis, Dana Reizniece-Ozola un Arvils Ašeradens, kā arī uzņēmējs Andris Vanags un Ilgtspējīga biznesa centra direktors, prof. Arnis Sauka.

Bija divas atziņas, kuras man šķiet vērts izcelt. Pirmkārt, Dombrovska teiktais – Igaunijai tikai 10% valsts parāds, Latvijai 40%. Kurā valstī ir lielākas algas visās nozarēs? Tātad, budžeta deficīta palielināšana nepadara dzīvi labāku.

Otrkārt, no Reiznieces-Ozolas teiktā – Latvija neieguldīja naudu attīstībā, bet banku glābšanā. Var piebilst, ka dikti gribējām būt par Ziemeļu Šveici un smējamies, ka igauņi to neprot. Bet rezultāts ir tāds, kā ir – atpaliekam no Igaunijas. Bet vai ieteicams pacelt PVN, lai glābtu veselības aprūpi Latvijā? Ministre atbildēja, ka tas ir viens variants, bet tas jāvērtē kopsakarībā ar pārējo nodokļu politikas reformu.