Tag Archives: karš

Dažas draudzīgas piezīmes par piemiņas pasākumu Lestenē

8. maijā biju Lestenes Brāļu kapos – 2. pasaules kara upuru piemiņas pasākumā. Un vēlos teikt, ka mani skumdina pilnībā aizmirstā tā mūsu tautiešu daļa, kas tika mobilizēta Sarkanajā armijā. Vai tad tie arī nav tādi paši šī kara upuri… Ne jau aiz laba prāta kāds karot svešās armijās gāja.

Protams, vienmēr visās ierakumu pusēs atradās arī tādi, taču tas jau ir cits stāsts. Taču Sarkanajā armijā 1944.-1945. gadā tika mobilizēti vairāk nekā 57000 Latvijas iedzīvotāju. Vēsturnieki lēš, ka kopā tās rindās krituši 35000 mūsu pilsoņu, un vai mums tie vienkārši jānoraksta? Bija taču visu upuru piemiņas diena.

Abās pusēs zaudēto latviešu dzīvības ir lielā skaitā, vairākos desmitos tūkstošu mērāmas. Nedalīsim šos upurus “pareizākajos” un “nepareizākajos”, neturpināsim paši vēl tagad brāļu karu, kuru mums uzspieda Hitlera un Staļina pakts! ..lasīt tālāk

Sīrijas karš un Krievija

Vai tā tiešām var būt tikai sakritība, ka Krievijas galvenais spiegs, valsts militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieks Igors Serguns mirst „dabiskā nāvē” Libānā vien īsu brīdi pēc tam, kad ir izgāzusies viņa misija – panākt Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada atkāpšanos? Kaut kā negribas ticēt.

Protams, Krievija apgalvo, ka nemaz nav sūtījusi Sergunu šādā misijā. Bet jāatceras arī, ka sākumā Krievija vispār slēpa, ka izlūkdienesta priekšnieks miris ārpus tās robežām, kā arī īsto nāves datumu, un informācija nāca gaismā tikai vēlāk.

„Financial Times” janvāra otrajā pusē bija vairākas publikācijas, kuru vēstījums bija līdzīgs – šī Putina izgāzusies avantūra Damaskā apdraud cerības uz mieru. Asads no piedāvātās „iespējas” dusmīgi atteicies, un tagad Krievijai nekas cits neatliek kā ar vēl lielāku militāro spēku atbalstīt viņa režīmu. ..lasīt tālāk

Krievijas loma Sīrijas konfliktā

Latvijas Radio 1 raidījumā “Septiņas dienas Eiropā” pirms dažām dienām ar žurnālistu Kārli Streipu diskutēju par iemesliem, kāpēc Krievija sākusi spēlēt aktīvu lomu Sīrijas konfliktā. Te diskusijas ieraksts, bet plašāk par to var palasīt arī LR1 publicētajā rakstā.

Stenogramma: Grozījumi Patvēruma likumā

Viņceturtdien Saeimā lēmām par grozījumiem Patvēruma likumā, proti – tā papildināšanu ar punktiem par Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos. Konkrētāk, apstiprināt Saeimai tiesības pieņemt lēmumus “visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti” un Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem jautājumiem “tikai tajā apjomā, kādā tam to ir deleģējusi Saeima.” Debatēs par šo runāju arī es; šeit pievienoju runas protokolu un nelielas piebildes pie tās. ..lasīt tālāk

Bēgļu jautājums – pārejoša vai hroniska kaite?

sirijaVai tā saucamā bēgļu krīze šobrīd Eiropā var pārvērsties par hronisku situāciju? Apmēram tā jau bažījas „Die Welt” Vašingtonas biroja šefs, žurnālists Klemenss Vergins (Clemens Wergin). Un viņa bažu pamatu mēs visi saprotam – uzņemot daļu bēgļu, mēs tomēr nekādi nerisinām problēmas cēloni, kas ir karš Sīrijā. Un šis karš arvien turpinās jau četrarpus gadus, un Sīrijā ir 19 miljoni iedzīvoju… Jā, tagad jau mazāk, bet tik un tā. ..lasīt tālāk

Konference Rostokā – Baltijas jūras reģiona parlamentu sadarbībai

Turpinot viņgad aizsākto Latvijas Saeimas pārstāvja darbu Baltijas jūras reģiona starpparlamentārajā konferencē, augusta izskaņā viesojos Vācijā – Rīgas senās sadraudzības pilsētā Rostokā, kuras tuvumā šoreiz norisinājās minētais pasākums.

Konferences pamata tēmas šoreiz bija inovācijas sociālajā un veselības aprūpē, tomēr dalībniekiem vienmēr ir brīvība izteikties par dažādiem jautājumiem, tāpēc arī šoreiz nācās pacelt „Ukrainas jautājumu” – galvenokārt dēļ Krievijas delegātes Tatjanas Zaharenkovas nepārdomātajiem (vai varbūt patiesībā pat ļoti pārdomātiem, „čekas režisētiem”) izteikumiem. Bija šaubas, vai uz tiem vispār atbildēt, diemžēl nācās tomēr runāt, protokola labad ieviešot skaidrību, ka to neatbalstām (jo klusēšana – piekrišana). ..lasīt tālāk

Par vēstures nezināšanu

didzism

Kādreiz valdīja mīts, ka internetā visi ir anonīmi un tamdēļ neaizskarami – katrs var teikt, ko vien vēlas, un par to viņam nekas nebūs. Taču ir arī tādi, kas uzskata, ka tā ir vārda brīvība – teikt visu, kas uz mēles, pat ja tas pirms tam nav pabijis smadzenēs…

Iespējams, bijušais „Dienas” un „Latvijas Radio” žurnālists Didzis Melbiksis vienkārši ir kādā brīdī nolēmis savā dzīvē atteikties no pagātnes sloga un pievērsties budistu sludinātajam „te un tagad” – tomēr ar faktiem tā vis nevarēs izdarīties, īpaši tad, ja runājam arī par citu cilvēku un veselu valstu pieredzēto. ..lasīt tālāk

Putina pēdējie „panākumi” Ziemeļvalstīs

6. un 7. maijā ka EDSO pārstāvis kopā ar tās delegācijas vadītāju Edvīnu Šnori viesojos NB8 formāta sapulcē Oslo. Minētais formāts (Nordic-Baltic Eight) apvieno mūs, trīs Baltijas valstis, un piecas Ziemeļvalstis – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju. Interesanti, ka tieši tādā formā tas ir pastāvējis jau no pirmsākumiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz vienojot mūs ar Ziemeļvalstīm un tādējādi radot iespēju ilgtermiņā aizstāvēt reģiona intereses kopumā.

Sapulces gaitā apspriedām politisko situāciju katrā no valstīm un arī notiekošo EDSO parlamentārajā asamblejā, kuras gadskārtējā sesija notiks šī gada jūnijā Helsinkos. Taču vissvarīgākais, protams, šobrīd bija pārrunas par to, kā vērtējam Krievijas ārpolitiku. Šeit izkristalizējās vairāki nopietni temati. ..lasīt tālāk

Britu un vāciešu delegācijas Saeimā

Nesenā laikā Saeimā ir atkal norisinājušās vairākas tikšanās ar citvalstu parlamentāriešiem, no kurām specifiski gribu izcelt Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātu tikšanās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas ES tiesību aktu izvērtēšanas komitejas un Vācijas Bundestāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. ..lasīt tālāk

Uzsaukums – aicinājums beidzot pārtraukt karu!

Tikai vēl pēc četriem gadiem atzīmēsim Latvijas 100 gadi! Vai līdz tam laikam nevaram panākt valstisko apziņu – un kopā ar tiem, kas tika mobilizēti gan Hitlera, gan Staļina armijās, un viņu ģimenes locekļiem kopā atzīmēt Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas dienu, 13. augustu? Kāpēc tā diena atstāta novārtā?

LCP dibināšanu 1943. gadā iniciēja Konstantīns Čakste, talkā aicinot Latvijas partiju pārstāvjus. Un tā bija liela drosme – tā rīkoties vācu okupācijas laikā! Padomes mērķis bija atjaunot Latvijas neatkarību un demokrātiju, cīnoties gan pret vienu okupāciju, gan pret otru. Par to arī daudziem nācās maksāt ar savu dzīvību un cietumu. Abās okupācijās.

Tā vietā mums ir 16. marts un 9. maijs. Tie nav mūsu datumi! ..lasīt tālāk