Tag Archives: video

Pozitīvas ziņas gada ieskaņā

Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze un Latvijas parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. (c) LR Saeima

Vakar Saeimā viesojās Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze ar svītu, tiekoties ar mūsu spīkeri Ināru Mūrnieci, kā arī Inesi Lībiņu-Egneri, Lolitu Čigāni, Ojāru Ēriku Kalniņu, Rihardu Kolu un Dzintaru Zaķi.

Tikšanās gaitā tika parakstīts memorands par Latvijas un Gruzijas stratēģisko partnerību, kas sevišķu simbolisko nozīmi iegūst tieši šogad, jo martā apritēs 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību dibināšanas. Gruzijas spīkeris atzina, ka Latvija esot Gruzijai izaugsmes līmeņa paraugs.

Apmeklējām brīnišķīgu koncertu Mazajā Ģildē, kuru piedāvāja Gruzijas vēstniecība un kurā ārkārtīgi baudījām gruzīnu dziesmu daudzbalsīgumu un operdziedātāju sniegumu. Svinīgajā pieņemšanā pēc tā gruzīni – kā jau gruzīni – priecēja mūs ar impromptu dziedāšanu; man izdevās arī vienu nelielu fragmentu ierakstīt Jūsu priekam (skat. video zem raksta).

Un patiesībā arī Latvijai ir savs nopelns šajā brīnišķīgajā dziedāšanā! Mūsu slavenais diriģents Jānis Dūmiņš ir ..lasīt tālāk

Priecīgus svētkus!

Latvijai nav pamatojuma atzīt Katalonijas neatkarību

Ja Katalonija pasludinās neatkarību, Latvijas Saeima par to nebalsos – un varu arī paskaidrot, kāpēc. Sāksim ar to – kā vispār kādam var ienākt prātā salīdzināt kādreizējo Latvijas situāciju ar Kataloniju un Eiropas Savienību ar PSRS!

Latvija PSRS sastāvā bija okupēta valsts, kamēr Katalonija kādreiz kopā ar Spāniju rakstīja demokrātisku konstitūciju un iekļāvās tās sastāvā brīvprātīgi.

Tagad reģions ir saņēmis lielu naudu no Spānijas un Eiropas Savienības un nevēlas neko no tās dot pārējai Spānijai… Tad jau mūsu Rīga un Ventspils, kurām tāpat darbojas šādi izlīdzināšanas fondi uz Latvijas valsts rēķina, arī varētu pēkšņi ņemt un pieprasīt teritoriālo neatkarību no Latvijas!

ES līguma ietvaros mēs atbalstām tās dalībvalsts – Spānijas teritoriālo veselumu. Pievienotajā video redzams “LTV Panorāmas” sižets, kurā savu viedokli par iespējamo Katalonijas atdalīšanos skaidro Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas deputāti – Atis Lejiņš un Aleksejs Loskutovs.

Par sadarbību mieram un labklājībai

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās kārtējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas (EDSO PA) sesija, kurā pārstāvēju Latviju – šoreiz ne tikai kā Latvijas delegācijas biedrs, bet arī tās vadītāja vietas izpildītājs (jo pastāvīgais vadītājs – deputāts Edvins Šnore pēdējā brīdī tomēr nevarēja ierasties). Kā ierasts, klāt bija arī mūsu delegācijas konsultants Igors Aizstrauts.

Kopumā sesijā piedalījās 260 parlamentārieši no ASV, Eiropas un Āzijas; sesijas pamattēma bija savstarpējās uzticības un sadarbības veicināšana mieram un labklājībai EDSO reģionā (Enhancing mutual trust and co-operation for peace and prosperity in the OSCE region).

Konferences programma (angļu valodā): [PDF]

Sesijā atkal bija atļauts piedalīties Krievijas delegācijai – un, protams, kā jau bija paredzams, tā tūdaļ kārtējo reizi ..lasīt tālāk

Intervija: Latvijas Ārpolitikas institūtam – 25

2017. gada maijā Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) atzīmēja savu 25. gadadienu. Biju tā dibinātājs un direktors, tagad manā vietā stājies RSU profesors Andris Sprūds. Piedāvāju Jūsu uzmanībai videointerviju ar mani par to, kādi bija vēsturiskie institūta pienākumi, sadarbības un prioritātes.

Eiropas diena jaunās skaņās

9. maijā Mazajā Ģildē norisinājās Eiropas dienai veltīts pasākums. Svinīgas runas teica gan Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, gan mūsu pašu Valdis Dombrovskis. Taču vēlos šoreiz izcelt pasākuma nobeigumu, kurā uzstājās patiesi fantastiska mūzikas grupa – Dagamba.

Tā ir talantīga latvieša, čellista Valtera Pūces dibināta, taču nu jau ir starptautiska šī vārda patiesajā nozīmē, jo skatuves sastāvā bija arī lietuvietis, irānis, itālis un ukrainis. Un arī viņu veikums lauž stereotipus – tās ir brīnišķīgas klasiskās mūzikas apdares, kuras dzirdot, esmu pārliecināts, atzinīgi būtu izteicies arī vismaz viens no autoriem, progresīvais un inovācijas cienījušais komponists Bēthovens.

Grupas koncerts patiešām iedvesmoja. Pēc tā visi klātesošie tūdaļ tika aicināti nodziedāt Latvijas himnu, un Jums būtu vajadzējis dzirdēt, cik entuziastiski un braši tas bija!

Lūk, fragments no koncerta, kuru man laipni atļāva publiskot Eiropas Komisijas pārstāvji: Eiropas Savienības himna, Bēthovena “Oda priekam”.

Par CETA (Saeima, 1. lasījums)

Mana runa Saeimā 9. februāra plenārsēdē – par mītiem, kurus izplata opozīcija un kuri apgrūtina CETA sarunas Latvijā. Zīmīgs fragments no stenogrammas:

“Bet vislabākais ir tas, kas parādījās sociālajos medijos par cūku mēri… Uzminiet, kas ir vainīgs pie cūku mēra Latvijā? Jā, nu, protams, CETA, tāpēc ka mēs to parakstīsim. (Dep. L.Čigāne: “Kas to teica?”) Tā bija cienījamā deputāte Stepaņenko kundze. Ko var darīt?”

Latvijas ceļrāži jaunajā ārpolitikā

Šodien Saeimā norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ievadīja Latvijas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Debatēs uzstājos arī es; piedāvāju Jums šīs runas video ierakstu:

Senču gudrība mūsdienās: Latvijas ārpolitika (+ video)

Vēlos uzteikt Latvijas Ārlietu institūtu (LĀI) par divām ļoti nozīmīgām un noderīgām publikācijām – pirmkārt, ekspertu rakstu apkopojumu “Latvijas ārlietu simtgade. I sējums: Idejas un personības” (288 lpp.), otrkārt, tādā pašā formā angļu valodā tapušo krājumu “The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered” (208 lpp.).

Pirmā no minētajām tapusi Diānas Potjomkinas, Andra Sprūda un Valtera Ščerbinska redakcijā; grāmata tika atklāta 17. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Kā sevišķi zīmīgu tās saturā gribu izcelt tieši vēsturnieka Valtera Ščerbinska rakstīto nodaļu – “Baltijas un Ziemeļvalstu virziens Latvijas ārpolitikā Starpkaru periodā”. Tajā autors piemin Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu A. Meierovicu, kurš 1918. gadā  ..lasīt tālāk

Globuss: Sīrijas konflikts

Saruna raidījumā “Globuss” par starptautisko politiku un situāciju Sīrijā; kopā ar mani tajā piedalījās profesors Leons Taivāns un žurnālists Edvīns Inkēns.