Lai Latvija uzplauktu, vajadzīgi progresīvi risinājumi

Latvijas ceļš, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, kuri tagad apvienojušies Par Labu Latviju, lai atkal „glābtu” valsti, teju visu neatkarības laiku bijuši vadošie politiskie spēki. Viņi veidojuši mūsu nodokļu politiku, sociālo sistēmu, dalījuši valsts budžeta ienākumus… nodokļu politiku izveidojuši izdevīgu tikai sev, un sociālā sistēma vispār ir vāja un nestabila, salīdzinot ar normālām Eiropas Savienības valstīm, – bet par valsts budžeta naudu ne reizi vien bijušas nopietnas aizdomas, ka tā izsaimniekota un iedalīta sev tuvu uzņēmēju un ziedotāju kabatās…Tādi Tautas partijas premjeri kā Andris Šķēle un Aigars Kalvītis ar lepnumu vienmēr stāstījuši, cik izdevīga ir Latvijas nodokļu politika, ka tā ir izdevīga kapitālam, kas Latvijai vajadzīgs, un ka šis kapitāls milzīgām straumēm plūst uz Latviju. Mums ir solītas milzīgas investīcijas valsts attīstībā, uzņēmējdarbībā, ražošanā un līdz ar to arī ienākumi no nodokļiem valsts budžetā un darba vietas…

Tomēr patiesība ir izrādījusies skaudra, jo nodokļu politika ir bijusi izdevīga tikai naudas mijējiem, spekulantiem, oligarhiem un tiem pietuvinātām personām. Latvijā nav ieplūdušas milzu investīcijas, kas būtu pārvērtušās nopietnās ražotnēs, zinātnes centros vai inovācijās. Lielisks piemērs ir Skandināvijas valstis. Par tur uzņēmējiem „neizdevīgo” nodokļu politiku mūs labējo partiju politiķi ir biedējuši gan tagad, gan treknajos gados! Tomēr rezultātā Latvijā savu darbību ir izvērsušas skandināvu bankas, mums ir iespēja iepirkties ziemeļvalstu tirdzniecības centros, bet uzņēmumi, kuri nodarbojas ar reālu ražošanu, piemēram, Volvo, Nokia un Ikea savas ražotnes Latvijā nesteidzas atvērt. Tās turpina savas inovācijas radīt un attīstīt turpat – Skandināvijā.

Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka ziemeļvalstīs realizētā progresīvā nodokļu politika ir izdevīga visai sabiedrībai. Ražotājiem tas samazina darba spēka izmaksas – jo vidusslānim nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Savukārt, ienākumi valsts budžetā ir pietiekami lieli, lai valsts veiktu nopietnas investīcijas izglītībā un veselības aprūpē. Tas rada veselu un izglītotu sabiedrību, kas atkal ir izdevīgi ražotājam – veseli un izglītoti cilvēki vienmēr radīs vairāk vērtību kā neveseli, mazizglītoti un zemu atalgoti.

Progresīvā nodokļu sistēma savu nozīmīgumu labklājības valsts veidošanā ir pierādījusi ne vien Skandināvijā, bet visās turīgajās rietumu demokrātijās. Es uzskatu, ka arī mums jātiecas radīt labklājības valsti, tādēļ progresīvās nodokļu sistēmas izstrādei un ieviešanai ir jābūt vienam no pirmajiem 10. Saeimas darbiem. Es jau esmu parakstījis sabiedriskā portāla Kreisie.LV iniciēto petīciju par progresīvo nodokļu sistēmu un aicinu to izdarīt arī Tevi! Paraksties šeit: http://www.kreisie.lv/paraksties/