Kad mēs iemācīsimies?

90-os gados ļoti populārs bija sauklis „Kļūsim par Austrumeiropas Šveici” – tā arī saradās mums vairāk nekā trīsdesmit bankas… Atbildīgas personas smīkņāja, ka Latvija var pelnīt lielu naudu no austrumu kapitāla un ka mēs būsim priekšā igauņiem. Un drīz pēc tam sākās banku bankrotu sērija. Visvairāk no tām laika gaitā izcēlušās „Banka Baltija” un Parex. Interesanti būtu uzzināt, kāda ir bilance – cik Latvija kā valsts no tā visa ir zaudējusi un cik ieguvusi ar „mazās Šveices” zīmolu. Igauņi jau sen saprata, ka nav jātēlo nekāda Šveice un nav vajadzīgas nacionālās bankas – rezultātā viņiem IKP kritums bija mazāks un krīze pagāja vieglāk kā mums.

Tagad ir populāri lamāt ziemeļvalstu bankas, ka tās izsūc asinis no mūsu tautas un tādā garā. Bet kura gan zviedru banka Latvijā ir bankrotējusi? Zaudējumus Latvijā tās vienkārši noraksta uz sava rēķina, klientus neapzogot. Protams, tās pelnīja „treknajos gados”, taču kura banka gan to nedarīja? Arī Parex, arī Latvijas Krājbanka. Kā veiksies ar Krājbanku, mēs nezinām. Bet skaidrs ir viens – tas radīs zināmus zaudējumus Latvijai kā valstij.

Protams, daļu no bijušās Parex bankas mēs pārdosim un daļu naudas atgūsim (kad Zviedrija 90-o sākumā nacionalizēja dažas savas bankas, tās vēlāk tika pārdotas un nesa valsts budžetam pamatīgu peļņu). Ja Parex būtu paturējusi visus pensiju fondus visos līmeņos, kā tas sākotnēji tika darīts (un tika novērsts, zviedru bankām Latvijai aizrādot, ka tādejādi tiek pārkāptas ES konkurences direktīvas), tad zaudējumi būtu vairs ne tikai vienā, bet vairākos miljardos latu mērāmi! Secinājumi – mūs izglāba ES, kas neļāva Parex tā rīkoties (sarunāt ar „savējiem” Latvijas iekšpolitikā), un zviedru bankas, kas nav mūsu pensijas zaudējušas… Tāpēc jābeidz lamāt ziemeļvalstu bankas, bet jāpiemēro mazliet paškritikas un jāskatās pēc grēkāžiem gaišo austrumu virzienā…