Ar līkumu likumam

Šodien Saeimas sēdē ķērāmies pie krietna roba novēršanas Latvijas likumdošanā, kura dēļ līdz šim arvien vēl dažos pasākumos varēja tomēr parādīties it kā aizliegta okupācijas režīmu simbolika. Tas man ir liels gandarījums arī tāpēc, ka vienmēr esmu uzskatījis – gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS režīmi ir par vienu kārti metami, ko ikreiz esmu uzsvēris arī, diskutējot par tā saucamo 16. marta jautājumu.

Lieta tāda, ka Latvijā attiecībā uz publiskiem pasākumiem vienlaikus darbojas divi likumi – viens ir „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet otrs „Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”. Un tad viss kļūst atkarīgs tikai no tā, kā pasākumu nosauc… Kā šodien sēdē teica mans kolēģis, deputāts A. Judins: „Ja ir pieteikts gājiens, tad tādu simboliku lietot nedrīkst, bet ja pasākuma formāts ir cits, izmantots cits nosaukums, mums nav gājiens, mums ir piemiņas pasākums, tad simboliku lietot atļauts.”

Ierosinātās likuma izmaiņas paredz papildināt otro no minētajiem likumiem ar tekstu „Publiska apmeklētājiem un dalībniekiem ir aizliegts: vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, arī stilizētā veidā. Rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.”

Interesanti, ka Saskaņas Centra frakcija pauda viedokli (deputāta V. Agešina izpildījumā), ka tieši šāds likuma papildinājums būšot sabiedrības tracināšana, kuru viņi nevarot atbalstīt.  Tika organizēta arī „akcija” ar mērķi atzīt par spēkā neesošu iepriekšējo balsojumu, ar kuru šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu, tomēr tai nebija panākumu. Rezultātā atbalstījām to pirmajā lasījumā ar 59 balsīm (pret 28, atturējās 1); otrā lasījuma izskatīšana tika noteikta uz 25. aprīļa Saeimas sēdi.

Pielikumā: balsojuma protokols (PDF)