Vācijas kanclere un NATO bāzes

Gadījās lasīt portāla Apollo rakstā, ka Igaunijas raidsabiedrība paužot sašutumu par Merkeles izteikumiem Rīgā pret NATO spēku izvietošanu Baltijā. Viņuprāt, tas “rada šaubas par alianses spējām nosargāt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību”.

Man šķiet, ka žurnālisti šajā gadījumā īsti kaut ko nesaprot – ir tikai viena NATO bāze, kura pieder pašai NATO organizācijai, proti, Vācijā, kur stacionētas AWACS izlūklidmašīnas. Pārējās ir katras atsevišķās NATO dalībvalsts bāzes. Piemēram, Baltijā tagad ir divas tādas, Lietuvā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā arī Igaunijā, kur stacionētas NATO nacionālo dalībvalstu patruļlidmašīnas. Polijā ir štābs triju NATO dalībvalstu ietvarā, proti, Vācijas, Dānijas un Polijas. Tur notiek regulāri manevri, kuros piedalās arī citas NATO dalībvalstis. Vācija tur nesen pastiprināja savu klātbūtni ar vairāk nekā 50 virsniekiem.

Kanclere Merkele pateica tikai to, ko NATO bija jau nolēmusi. kad karš sākās Ukrainā – Baltijā notiks pastāvīgi manevri, un tā arī ir. Pie mums Ādažos piedalās manevros tādas NATO dalībvalstis kā Kanāda, Norvēģija kopā ar Latvijas armiju un ASV desantniekiem, kas rotē tur no savas ASV (NATO) bāzes Itālijā. Tagad oktobrī brauks jauni spēki, turklāt ar tankiem. Faktiski Ādaži ir kļuvuši par NATO bāzi.

Problēma ir cita. Un tā ir par armijas smagās bruņu tehnikas “priekšpozicionēšanos” Baltijā un Polijā. Merkele te teica, ka palīdzēs modernizēt mūsu bruņoto spēku infrastruktūru, – neesmu drošs, vai spējam uzturēt ASV tankus Ādažos vai citur cauru gadu. Domāju, ka runa ir par šo jautājumu. Fakts ir tas, ka Merkele deva skaidru signālu Krievijai – Vācija aizstāvēs Baltijas valstis un Poliju, balstoties uz NATO 5. pantu. Tas nozīmē, ka vācu karavīri būs gatavi krist par Baltijas valstīm un Poliju.