Valsts valodas centrs – draugs un padomdevējs, vai sprungulis ritenī?

Reizēm tā notiek un apstākļi sakrīt, ka tevi kāds tuvs draugs var iepriecināt un pēc mirkļa apbēdināt. Un tu piedosi, jo tik un tā vēlies šo cilvēku savā tuvumā ar visām tā vājībām, bet klusībā nespēsi saprast, kā viņš reizē būt spēj tik dažāds.

Latvijai šāds draugs, izskatās, ir Valsts valodas centrs. Uzreiz gribu precizēt – uzskatu, ka tā ir ļoti labi domāta iestāde, kurai ir cēli uzdevumi un kura dara vajadzīgu darbu. Ne reizi vien esmu te jau rakstījis par problēmām latviešu valodas lietojumā sabiedrībā, kad gan dažādas darbavietas, gan cilvēki ikdienas sarunvalodā vairāk izmanto, piemēram, krievu vai angļu valodu, u.c. Valsts valodas centrs par savu galveno uzdevumu ir uzstādījis saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Taču vai vienmēr pamatots ir vēriens, ar kuru šī iestāde strādā?

Mani iespaidi par to ir gadījušies gan pozitīvi, gan negatīvi, un mēģināšu tos apvienot vienā rakstā.

Vispirms sāksim ar pozitīvo. Pirms kāda laika tviterī rakstīju, ka pie attālāku kaimiņu mājas esmu pamanījis ielas nosaukuma uzrakstus arī krievu valodā, kas laikam vēl no padomju gadiem bija saglabājušies, un jautāju, vai tas nav pretrunā ar likumdošanu. Valsts valodas centrs reaģēja nekavējoties, aicinot mani sniegt plašāku informāciju, ko arī darīju – un centra darbinieki paši sazinājās ar Rīgas būvvaldi, kā rezultātā strīdīgās plāksnītes diezgan ātri no mājas pazuda. Par šo un līdzīgām darbībām VVC var tikai slavēt!

Tomēr nesen dzirdēju par gadījumu, kurš medus mucā ielej arī kādu karoti darvas. Izrādās, VVC ar, manuprāt, tiešām pārmērīgām prasībām nomokot mazāku līmeņu uzņēmējus. Piemēram, kādam uzņēmumam, kurā tiek tirgotas brilles, tiekot likti sodi par to, ka uz tām nav tulkoti autentiskie produktu uzraksti (handmade, titanium utt.). Tas tomēr ir mazlietiņ par traku! Tad jau es arī esmu noziedznieks, jo esmu atbalstījis citus ļaundarus, man ir kādreiz pirktas brilles ar neiztulkotu uzrakstu “collection“. Un vai uz visiem aksesuāriem, kurus nēsā VVC darbinieki, ir uzraksti latviešu valodā? Uz brillēm, krekliem, kaklasaitēm, portfeļiem un dokumentu mapēm… Un direktors braukā ar Fiat-vairogu vai Citroen-lēkātāju, vai Chrysler džipu-strīdnieku?

Ja bez jokiem, problēma jau te ir tajā, ka ar tādu “uzcītību” paši iegāžam savas valsts uzņēmējus un piedevām arī pircējus! Jo, piemēram, konkrētajam uzņēmējam tagad nākamais solis ir prasīt savam ārzemju piegādātājam speciāli šim veidot produktu ar uzrakstiem latviešu valodā, kas to sadārdzinās… Nemaz nerunājot par to, ka uzņēmējam tas uzliek papildus laika un citu resursu patēriņu.

Ja šī Valsts valodas centram ir ierasta prakse, gribētos tomēr aicināt atturēties no šādām pārmērībām. Citādi sanāk kā čūskai, kas kož pati savu asti.