Par COSAC konferenci Hāgā

Šīs nedēļas sākumā kopā ar Saeimas delegāciju “Vienotības” deputātes Lolitas Čigānes vadībā devos uz Hāgu (Nīderlandē), kur norisinājās kārtējā COSAC konference (ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju delegāciju tikšanās). Par galveno jautājumu šoreiz tajā izvirzījās migrācijas izaicinājumi un problēmas Eiropā.

Konferences debatēs ar uzrunu uzstājās arī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem (pirms bēgļu krīzes un Sīrijas konflikta saasinājuma) viņš tika aicinājis veidot tādu struktūru kā tikai šobrīd topošā Eiropas vienotā robežsardze. Ja tāda tiktu izveidota jau toreiz, viņaprāt, bēgļu krīze nesasniegtu patreizējās dimensijas. Tad Eiropas Savienības dalībvalstīs jau būtu papildspēki robežu apsardzei un “karsto punktu” veidošanai, kuros nošķirt viltus (ekonomiskos) bēgļus no īstajiem (no karadarbības un terora mūkošajiem). Tieši šie pseidobēgļi uzlika milzīgu slodzi ES – un, piemēram, grieķi ar to vienkārši netika galā.

Kuluāru sarunās arī Vācijas delegāti apliecināja, ka līdzīgu aicinājumu ES izteikuši pirms vairākiem gadiem. Latvijai šāda struktūra būs ļoti noderīga – kas to lai vēl zina, kas notiks ar mūsu austrumu robežu, un citvalstu operatīvie spēki te būs vērtīgs resurss.

Ar Nīderlandi Latvijai ir cieša sadarbība aizsardzības un drošības līmeņos: Nīderlandes karavīri pie mums iziet apmācības, no 2016. gada šai valstij ir arī Latvijā akreditēts aizsardzības atašejs – pulkvežleitnants Benediktuss Reinenbergs. Jāuzteic jaunās Latvijas vēstniecības telpas Nīderlandē, kuras nomāsim uz 10 gadiem.

Gribu pieminēt Nīderlandes premjerministra Marka Rutes uzrunu, kurā cita starpā viņš arī atzina, ka tādi referendumi, kas attiecas uz daudzpusīgiem starptautiskiem līgumiem, ir sliktākais, kas var būt. Protams, ar to domājot neseno referendumu, kurā Nīderlandes sabiedrība noraidīja ES asociācijas līgumu ar Ukrainu – šajā referendumā piedalījās tikai 32% no vēlētājiem (pēc viņu likumdošanas nepieciešamais minimums ir vien 30%), un tikai knapi puse no tiem balsoja par šāda lēmuma pieņemšanu… Rezultātā neliela vēlētāju minoritāte sabotējusi starpvalstu diplomātiju.

Un ir lielas aizdomas, ka par spīti valsts liegumam šo situāciju ietekmējusi Krievija caur bēdīgi slaveno Kremļa propagandas mediju “Sputnik” – ar lozungiem, ka Kijevas ielās soļo fašisti, un tā tālāk. Diemžēl Nīderlandē nav likumiskas kontroles pār ārvalstu finansējumu un iespēju to pārbaudīt.

Vienā no trim konferences paneļdiskusijām – par parlamentārās diplomātijas labākajiem paraugiem un pieredzes apmaiņu piedalījās mūsu Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne, kura sevi parādīja ļoti labā gaismā, diskutējot ar klātesošajiem lieliskā angļu valodā (kā zināms, Latvijas amatpersonām dažādos periodos tas diemžēl ir izrādījies klupšanas akmens) – nīderlandieši to novērtē, jo tur visi brīvi runā angliski. Un Čigānes kundzei bija, ko turēt – piemēram, atkal uzdarbojās manis jau rakstos vairākkārt negatīvi pieminētā franču delegācija, kura šoreiz pieprasīja atcelt sankcijas pret Krieviju. Šeit L. Čigāne uzsvēra, ka bez Minskas vienošanās izpildīšanas tas nedrīkst notikt; līdzīgi jautājumu komentēja arī premjerministrs M. Rute.

Kuluāru sarunās varēja nojaust, ka pastāv šāda problēma – arvien pieaug spiediens no šādām “franču delegācijām” un galvenokārt Ungārijas, Itālijas, Kipras un Grieķijas, kas arī pieprasa atcelt sankcijas. Acīmredzot, šīm valstīm Krievija un Ukraina šķiet tālas un nepazīstamas, tāpēc pirmajā vietā nonāk ekonomiskais izdevīgums, nevis Eiropas vērtības. Vācija mēģina noturēt “frontes līniju”. Iespējams, gada beigās nāksies meklēt kompromisus, piemēram, atceļot individuālās sankcijas pret noteiktām amatpersonām, lai nešķeltu Eiropu.

Savādi, ka visatkarīgākās no Krievijas rezultātā izrādās no tās ģeogrāfiski vistālākās valstis.

COSAC konference norisinājās 13. gadsimtā celtā bruņniecības namā, kuru grezno varens karaļa tronis, ļoti iespaidīgs (starp citu, izrādās, ka patreizējais šīs valsts karalis ir n-tajā paaudzē mazdēls hercogam Jēkabam – to apliecināja vēstniecībā notiekošā hercoga dzimtas portretu fotoreprodukciju izstāde). Un šajā namā īsi pēc 2. pasaules kara beigām tika viesojies Vinstons Čērčils, kurš toreiz teica, ka pēc tik briesmīga kara ir nepieciešams veidot apvienotas Eiropas valstis. Izskatās, ka šodien paši briti ir aizmirsuši, ko Eiropai maksāja karš…

Lai rakstā ieviestu nedaudz priecīgāku noti, vēlos pieminēt konferences atpūtas daļu, uzteicot ļoti interesanto otrā vakara izklaidi – filharmonijas koncertu kombinācijā ar modernām dejām, ieskaitot pat hip-hopu. Starp citu, pie durvīm stāvēja šveicari tradicionālos uzvalkos, ar melniem tauriņiem, nevis kā tagad citur gadās, džinsos u.tml. – lūk, ko nozīmē tradīcijas!

Jā, nevar nepieminēt arī Latvijas diasporu Nīderlandē. Atkarībā no sezonas, tās skaitliskais sastāvs svārstās no 3 līdz 5 tūkstošiem. Un tie nav tikai melnstrādnieki, bet arī labu amatu ieņēmēji Eiropas institūcijās. Kas ir interesants fakts – izrādās, patiesībā liela daļa atbraucēju no Latvijas ir krievvalodīgie (arī starp tiem, kas atraduši darbu Eiropas institūcijās). Ar skumjām tika atzīmēts, ka turpinās krāpniecība no darba aģentūru puses – cilvēki tiek iekārtoti darbos, kuriem viņu kompetence neatbilst, atbrauc uz Nīderlandi un pēc dažām dienām nonāk uz ielas bez naudas, tādi esot 2-3 katru dienu… Un darba aģentūras nomaina nosaukumus un tik “strādā” tālāk.

Atšķirībā no, piemēram, Briseles apgrūtinājums ir arī tas, ka atbraucēji no Latvijas ir izkaisīti pa visu valsti un Nīderlandē viņiem īsti neveidojas organizēta kopiena (kamēr tajā pašā Briselē mūsu tautiešiem ir savas biedrības, kori, svētdienas skola u.c.). Patīkami bija dzirdēt, ka Nīderlandē ir ap 300 mūsu studentu, kuri pavisam drīz plāno dibināt studentu biedrību!

Pašai Nīderlandei savukārt gribētos novēlēt veiksmi turpmākā likumdošanas sakārtošanā – piemēram, ar tiem pašiem referendumiem, lai niecīgs mazākums nevarētu uzņemties varu pār vairākumu.