Turpinām nostiprināt mūsu enerģētisko drošību

Lai gan elektroenerģijas tirgus Latvijā ir liberalizēts, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ir sinhronizēta postpadomju elektroenerģijas zonā jeb sistēmā kopā ar tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija. Visās Baltijas valstīs ir pieņemts politiskais lēmums, ka nepieciešama desinhronizācija ar postpadomju telpu un sinhronizācija ar ES valstīm, taču tuvākajā laikā visām trim valstīm kopā vēl jāizlemj, kā to paveikt vislabāk.

Šobrīd ES darbojas 5 sinhronizētas elektroenerģijas sistēmas – Lielbritānija, Īrija, Kontinentālā Eiropa, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis (kopā ar Krieviju un Baltkrieviju). Mūsu izšķiršanās ir par trim virzieniem:

  • veidot pašpietiekamu Baltijas valstu sinhronizāciju;
  • iekļauties Kontinentālās Eiropas zonā;
  • iekļauties Ziemeļeiropas zonā.

Par šo jautājumu diskutējām arī Baltijas Asamblejas vides, ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komitejas sanāksmē, kas marta sākumā notika Saeimas jaunās ēkas Baltiešu zālē. Pasākuma ietvaros tika prezentēts pētījums, kurā tika vērtēti un analizēti dažādi elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijas modeļi – to izmaksas, drošības aspekti un ieviešanas iespējas. Ir svarīgi, lai lēmuma pieņemšanā varam balstīties ekspertu veiktos pētījumos un reālu datu analīzē.

Sanāksmē gan ekspertu, gan Baltijas valstu pārstāvju vidū valdīja vienprātība, ka no drošības viedokļa nav apsverama iespēja trim Baltijas valstīm palikt atsevišķi no pārējās Eiropas. Pētījumā eksperti norādīja, ka vislētākā būtu Baltijas valstu sinhronizācija Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmā. Sinhronizācijas izmaksas ietver elektroenerģijas ražošanas cenu, jaunu tīklu savienojumu izveidi, transformatoru uzstādīšanu, pārvades tīklu attīstību utt. Tomēr izmaksas nav vienīgais aspekts, kas jāņem vērā, jo galvenais pamatojums šādam solim ir drošība. Un ne tikai komerciālā drošība, bet arī nacionālā drošība. Bet, ja runājam par drošību, tad tai nevaram vienkārši pielikt cenu birku.

Ņemot vērā, ka šis ir projekts, lai nodrošinātu Baltijas valstu nacionālo drošību, mēs nevaram rēķināties, ka tas atmaksāsies īsā termiņā vai pat nesīs peļņu. Tieši tādēļ šādam projektam ir iespēja piesaistīt Eiropas Komisijas finansējumu – lai to paveiktu, nepieciešams vienoties par konkrētu darbības modeli visām Baltijas valstīm un iesniegt pieteikumu EK līdz 2020. gadam.

Mums jāizvēlas tas virziens, kas par mazākām izmaksām nodrošina lielāku drošību. Šobrīd ekspertu vērtējums sliecas virzienā, ka mums jāizvēlas sinhronizācija ar Kontinentālo Eiropu – un tas nozīmē jaunu savienojumu izveidi ar Poliju. Jāatzīmē, ka sinhronizācija nav iespējama tikai ar Baltijas valstu lēmumiem vien, nepieciešama arī mūsu kaimiņvalstu iesaiste un piekrišana, šajā gadījumā Polijas. Tikšanās laikā Polijas pārstāvis norādīja, ka Polija ir gatava atbalstīt Baltijas valstu sinhronizāciju ar Kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Tomēr tika izvirzīts arī viens nosacījums – Polija iebilst pret elektroenerģijas pirkšanu no tādām trešajām valstīm kā Krievija. Jāatzīmē gan, ka kopš pievienošanās Nord Pool biržai Latvija elektroenerģiju nav iegādājusies no Krievijas.

Prieks atzīt, ka šobrīd aktīvi virzāmies uz vēl lielāku enerģētisko neatkarību un mūsu drošības nostiprināšanu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *