Novērojums iz dzīves

Iepirkos Vienības gatves veikalā “Maxima”. Situācija – tur apmāca jaunu kasieri. Skolotāji-latvieši runā krieviski ar viņu, bet viņa ar klientiem latviski. Prasu apmācītājiem, kāpēc tie runā krieviski, ja viņa tīri ciešami runā latviski – tie parausta plecus, bet saprot absurdu un pāriet uz latviešu valodu. Tomēr, kad attālinos, sāk atkal krieviski.

Tātad iebiedētā latviešu vecākā paaudze nodod normu, ka ar krieviem jārunā  krieviski, arī jau jaunajai, kas okupācijas laikus nav piedzīvojusi… Acīmredzot, tiešām jāizdod speciālu Valsts rīkojumu, citādi latvietis nekad “nenormalizēsies”.  Kur vēl ir otra tāda valsts pasaulē, kurā minoritāte diktē, kādā valodā ar viņu runāt vairākumam? Tā mēs grasāmies sagaidīsīt Latvijas 100-gadi?