Kā Latvija atbalstīja Somiju Ziemas karā

Kopš Krimas aneksijas Somija un Zviedrija ir tik cieši tuvinājušās NATO, ka arī mums kā NATO dalībvalstij tiek ar tām stiprinātas militārās un drošības saites. Tāpēc ir vērts atskatīties uz tālāku pagātni un to, ka mums jau reiz tādas ir bijušas, divpusēji sniedzot atbalstu Somijai Ziemas karā.

Esam daudz dzirdējuši par somu varonīgo cīņu šajā karā, kas bija viens no atslēgas notikumiem, lai Somija saglabātu savu neatkarību pēc Otrā Pasaules kara. Ziemas karā Somijas armijas rindās kā brīvprātīgie pievienojās liels skaits zviedru, norvēģu – un arī baltieši.

(kas zina, varbūt kāds no vīriem šajā foto ir arī brīvprātīgais no Baltijas!)

Somi cerēja, ka arī oficiāli karā iesaistīsies Baltijas valstis, tādējādi daļu frontes smaguma paņemot uz saviem pleciem. Tomēr Baltijas valstīs jau bija izvietotas Padomju Savienības militārās bāzes, valdošā elite Ulmaņa vadībā bija pieņēmusi lēmumu sadarboties ar Padomju Savienību un pakļauties tās prasībām. Tomēr, neskatoties uz šo valdības politiku un Padomju Savienības propagandu Baltijas valstīs, iedzīvotāju vidū valdīja liels atbalsts un līdzi jušana somu cīņai.

Sabiedrība ne vien juta līdzi, bet arī aktīvi iesaistījās un pašorganizējās atbalsta sniegšanai. Piemēram, Rīgā slepeni tika vākti ziedojumi somu armijas atbalstam un caur Somijas pārstāvniecību sūtīti uz fronti. Tāpat radio pat publiski pārraidīja informāciju somu valodā par PSRS aviācijas manevriem un brīdināja somus par gaidāmajiem uzlidojumiem un to vietām. Savukārt armijā tika gatavoti un iekšēji izplatīti kauju gaitu apraksti un analizētas metodes, kā labāk sakaut Padomju Savienības armiju.

Bet pats interesantākais, kas līdz šim nav guvis plašu ievērību, ir Latvijas slepeno dienestu atbalsts Somijas cīņai pret Padomju armiju. Par to nav daudz liecību, bet esošās ir pārliecinošas un aizraujošas. Informāciju par mūsu dienestu atbalstu Somijai apkopojis Valters Ščerbinskis savā darbā “Somija Latvijas ārpolitikā. 1918.-1940.” Te arī īss izvilkums no plašā darba:

“Par sadarbību militārajā izlūkošanā, respektīvi par to, ka Latvija nelegaāli sniedza radioizlūkošanas rezultātā iegūtās ziņas par padomju karaspēka darbību frontē. Pilnībā neapgāžamu liecību par to autora rīcībā nav, jo vairāk tāpēc, ka somu historiogrāfijā latviešu izlūkdienestu darbības rezultāti neparādās attiecīgo avotu trūkuma dēļ. Arī Latvijā iespējamā dokumentācija, Padomju Savienībai okupējot Latviju 1940. gadā, acīmredzot ir iznīcināta.

Visplašāko un ticamāko liecību par sadarbību sniedz Armijas štāba Informācijas daļas šifrēšanas grupas virsnieka kapteiņa Kārļa Porieša atmiņas, kuras ir publicētas trimdā iznākušajā rakstukrājumā “Strēlnieks”. K. Porietis liecināja, ka jau no 1932. gada tikusi atšifrēta dažāda padomju noraidītā militārā un iekšlietu resora informācija. Ziemas kara laikā, ar ģenerāļa K. Berķa piekrišanu, bet nezinot ģenerālim Jānim Balodim, pārtvertās padomju ziņas par karaspēka pārdislocēšanos, to sastāvu un stiprumu Somijas frontē uz ziemeļiem no Ladogas ezera, Latvijas šifrētāji nodevuši somu izlūkdienestam. Kā apgalvoja K. Porietis, pateicoties Informācijas daļas sniegtajiem materiāliem, somi ielenca un iznīcināja dažas Sarkanās armijas divīzijas.

Šo liecību tieši apstiprina arī K. Porieša dienesta biedra radiotelegrāfista virsnieka-vietnieka P. Eizenberga pēc nāves publicētās atmiņas latviešu trimdas laikrakstā “Austrālijas Latvietis”. Kā atcerējās P. Eizenbergs, kara laikā karadarbībā iesaistīto padomju vienību radioraidījumiem galveno vērību pievērsa vismaz divas noklausīšanās stacijas. Uztvertie un atšifrētie sarkanarmiešu radioraidījumu ziņojumi tika nodota somiem. Saskaņā ar abu karavīru liecībām, Rīgā uzturējās grupa somu virsnieku, kuri izvērtēja uztverto un atšifrēto informāciju, pāršifrēja to somu diplomātiskajā kodā un ar Rīgas raidītāja Šampēterī palīdzību nosūtīja to uz Somiju. Pēc kara noslēguma, Rīgā ieradās vairāki somu virsnieki, kuri izlūkošanas darbiniekiem sarīkoja mielastu Rīgas Latviešu biedrībā. Kā atcerējās P. Eizenbergs, bijusi pat runa par somu apbalvojumu piešķiršanu, tomēr tas nav ticis izdarīts, lai PSRS negūtu nekādus norādījumus par sadarbību.

Gandrīz visi citi izlūkdienesta karavīri, kuri varēja būt liecinieki minētajam, gāja bojā padomju apcietinājumā. 1940. – 1941. gadā apcietināja un notiesāja vairākus izlūkošanas virsniekus, kuri padomju pratinātājiem sniedza ziņas par izlūkdienesta darbību Ziemas kara laikā. Kā apstiprināja vairāki no viņiem, jau 1930. – 1931. gadā Latvijas radioizlūkošanas lietpratējiem bija izdevies salīdzinoši pilnīgi atšifrēt padomju karaspēka manevru gaitu Vitebskas apgabalā. 1939. gadā, kad PSRS piedalījās Polijas okupācijā, radioizlūki bija noteikuši padomju karaspēka pārvietošanos. Kā pratinātājiem liecināja Informācijas daļas 1. nodaļas priekšnieks pulkvedis-leitnants A. Bļaus, radioizlūkošanas nodaļa periodiski iesniedza ziņas daļas vadībai arī par padomju karaspēka pārgrupēšanos, kā ari par lielu aviācijas koncentrēšanos Ziemas kara frontēs.

Pratināto virsnieku liecībās ir atrodamas arī trūcīgas ziņas par tiešajiem kontaktiem ar somiem, kas apliecina K. Porieša un P. Eizenberga sniegto liecību ticamību. Saskaņā ar A. Blaua stāstīto, informācija par padomju karaspēka pārdislocēšanu no Latvijas pierobežas uz Ziemas kara frontēm tika nodota Somijas kara atašejam E. Hallakorpi, kurš savukārt sniedza ziņas par karadarbību frontē no Somijas armijas Ģenerālštāba. Kara atašeja prombūtnē sakarus ar Latvijas armijas izlūkdienestu uzturēja Somijas sūtnis vai sūtniecības sekretārs. Minēto apstiprināja arī tā laika armijas komandiera adjutanta pulkveža-leitnanta R. Oša un somu pulkveža J. Mekeles sniegtās ziņas vēsturniekam E. Andersonam pēc Otrā pasaules kara. Atzīstot, ka no latviešiem tika saņemta zināma izlūkdienestu informācija, tomēr netika atzīts tās nozīmīgums.

Kopumā jāsecina, ka latviešu izlūkošanas virsnieki veica grūtajiem apstākļiem neatbilstoši ievērojamu pretdarbību okupantiem, palīdzot somiem cīņā pret iebrucēju. Kā padomju represīvajām iestādēm liecināja pēc Latvijas okupācijas apcietinātās militārpersonas, viedokli par iespējamo pretdarbību, galvenokārt, atbalstīja jaunākā virsniecība. Līdzās izteikti pretvāciskajiem noskaņojumiem, jaunākā armijas virsnieku paaudze bija izaugusi nacionālisma garā, ar izteiktu patriotismu pret savu valsti un lojalitāti pret pastāvošo autoritāro režīmu. Piemēram, Izlūkošanas daļas virsnieks kapteinis A. Klungsts padomju apcietinājumā pratinātājiem uzsvēra, ka Ziemas kara laikā Latvijas Kara skolu beigušie virsnieki “bija Somijas pusē un izteica uzskatus, ka, ja Padomju Savienība izteiks kautkādas prasības Latvijai, vajag uzsākt karu”.”