Frakciju viedokļi: mediķu streiks

Fragments no radio pārraides – Saeimas frakciju viedokļi; “Jauno Vienotību” pārstāv deputāts Atis Lejiņš.

(07.11.2019)

Labdien, klausītāji! Nu šodien bija liela diena Saeimā. Jūs jau zināt, ka ārpusē bija liela demonstrācija, mediķi demonstrēja, un Saeimas… iekšpus Saeimas sienām mēs nodevām komisijai likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu. Tā ir ļoti nozīmīga reforma, bet, protams, kā jau te agrāk tika minēts, mēs, likumdevēji, veiksim tajā arī savas korekcijas.

Bet es gribētu varbūt tā mazliet… drusku personīgi no savas puses (es esmu bijis Saeimā no 2010. gada) pateikt to, ko gribēju pateikt mediķiem, bet man nedeva mikrofonu ārpusē pie Saeimas. Man absolūti nav baiļu iet pie tautas runāt, es to esmu vienmēr darījis. Tos pārmetumus, ko es dzirdēju… gribētu jums, klausītāji, pateikt, ka nu tā īsti nav pareizi, ka mēs, politiķi, esam atsvešināti no tautas. Kā es varu būt atsvešināts no tautas, ja esmu daļa no tautas, ja tauta par mani vēlē? Un pats esmu pirms 10 gadiem bijis slimnīcā – bija endoprotezēšana, es redzēju, kādi apstākļi bija slimnīcā. Vēl šovasar aizgāju uz Stradiņiem pārbaudīt, vai viss ir kārtībā. Un galu galā mana sieva ir ārste. Piketā bija dīvaini klausīties, ka esmu atsvešinājies no tautas.

Es gribētu pateikt, par ko īstenībā ir runa. Jau no 2010. gada vienmēr es kopā ar citiem esmu atbalstījis algu paaugstinājumu. Pat 2010. gadā, iedomājieties, krīzes laikā 2009. gadā, kad Dombrovskis bija premjers, mēs nobalsojām gada vidū par algu paaugstinājumu, par papildu līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai. Protams, tā nauda neaizgāja algām. Un mēs katru gadu esam to darījuši. Bet kaut kādīgi dīvainā kārtā medicīniskais personāls to nav jutis. Jā, drīz jau sāka arī paaugstināt, bet ļoti maz. Es dzirdēju “Panorāmā”, es dzirdēju “TV3”, ka visu slimnīcu personāls to algu paaugstinājumu nav redzējis. Nu īsts mans barometrs jau ir mana sieva. “Es neko,” viņa saka, “Lejiņa kungs, neesmu redzējusi.” Bet beidzot mēs panācām to, ka visi dabūn. Un tas bija 2018. gads, un pamatīgi. Tad pirmo reizi nebija jādzird pārmetums man mājās, ka nav bijis algas paaugstinājuma. Tas bija krietns paaugstinājums, un šogad atkal bija paaugstinājums.

Bet kas ir par lietu? Nelaime tā, ka mēs pieņēmām likumu pagājušā gada decembrī… es tieši tad Saeimā nestrādāju, es tikai janvārī nonācu Saeimā… ka paaugstināsim par 20 procentiem. Nu to īstenībā nevar darīt, bet es gribu jums pateikt, ka pie tā likuma bija arī maza piebilde, ka vajadzīgas reformas. Un es jau izstāstīju – kāpēc. Mēs varam balsot par mediķu algu paaugstināšanu, bet viņi to nedabū. Kā tā nauda tiek sadalīta – mēs arī nezinām. Tur īstenībā nav mūsu teikšana. Tāpēc reforma prasīja caurskatāmību, strukturālas izmaiņas, lai var redzēt, ka tā nauda tiešām mediķiem aiziet, nevis kaut kur citur. Nevis, piemēram… uzminiet paši, kur tā nauda aiziet.

Un otrais, ko mēs gribam darīt. Mēs gribam pacelt algas tieši, kā es saku, vienkārši mirstīgiem ārstiem. Tiem, kas strādā stacionārā. Jo tie dabūn vismazāk. Es esmu redzējis to grafiku. Mums tiešām… man nav nekādu pārmetumu, ka ārsti pelna Eiropas līmenī. Pilnīgi nav! Es vēlu viņiem vēl vairāk! Bet es domāju, ka tiem, kas strādā melno darbu stacionārā, vajadzēja dabūt vairāk nekā tiem, kas jau ir Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc es biju ļoti bēdīgs, ka man nedeva mikrofonu, neļāva runāt, bija jādzird pārmetumi, ka es esmu nezin kāds briesmīgais politiķis. Tas vienkārši nav godīgi. Tā mēs gremdējam ne tikai mūsu demokrātiju, mūsu Saeimu, bet faktiski mūsu drošību gremdējam, jo populistiski var ļoti viegli visu solīt, kā mums te iekšpusē Saeimā dažs labs populists to ir teicis. Bet kas nāks pēc tam? Kas nāks pēc tam? Mēs zinām, kas nāca pēc tam, kad Ļeņins kāpa uz kastes 1917. gadā, un mēs zinām, kas notika Padomju Savienībā vēlāk, un mēs zinām arī, kā tas notika citās Eiropas Savienības valdībās, kur populisti pārņēma varu. Ir jāmeklē kompromiss… un mēs šodien runājām ar mediķu pārstāvjiem šeit, Saeimā… ar Ināras Mūrnieces kundzi priekšgalā. Mēs varam panākt kompromisu, un mēs to arī darām. Lūdzu, ieklausieties!

Paldies par uzmanību.