Navaļnija pagātne un nākotne

Pie mums un citur rietumos dzirdēts, ka Navaļnijs esot vēl nacionāli radikālāks par Putinu. Tāpēc uz viņu neesot ko cerēt, ka Krievijā reiz būs demokrātija. Apgalvo, ka viņš atbalstījis Krimas aneksiju. Taču tā nav. Prestižajā ASV žurnālā “The New Yorker” publicēts raksts, kas to pierāda: viņš nemaz nav atbalstījis Krimas aneksiju! Arī Kremļa runasvīrs Peskovs taču ir teicis, ka Putins no Navaļnija nemaz nebaidās, jo krievu tauta viņu neatbalstīs nekad, tā kā viņš nav atbalstījis Krimas aneksiju.

Šajā rakstā redzam opozicionāra politisko attīstību, un redzam arī, ka nekāds nacionālistiskais opozicionārs nav bijis, bet – kā jau visi politiķi – mācījies no savām kļūdām, pieņēmis saprātīgus padomus.

Viens ir skaidrs, ar atgriešanos Krievijā no slimnīcas Berlinē, kur vācu ārsti izglāba viņu no drošas nāves, viņš parādījis sevi ne tikai kā reti drosmīgu politiķi, bet arī kā Putina nemesi. Un par tādu viņu visvairāk padara tieši Putina atriebība. Bet šie notikumi arī uzreiz parāda pat visnaivākajam “Krievijas pazinējam” Putina īsto dabu, kā arī noteiks Rietumu-Krievijas attiecības nākotnē. Arī tad, ja gadās, ka iet bojā cietumā… Viņā jau tagad ir krievu tautas varonis.

The Evolution of Alexey Navalny’s Nationalism