Sankcionēto bizness – iesaldēt vai konfiscēt?

Pasaulē šobrīd notiekošais atnesis jaunus “eiroremonta” uzdevumus. Ko darīt ar sankcionēto personu pārvaldītiem uzņēmumiem Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. Problēma parādās tajā, ka Eiropā, par pasauli pat nerunājot, nav vienota uzņēmumu reģistra, kurā būtu redzami dažādu uzņēmumu patiesie labuma guvēji.

Taču tieši tā ir pirmā līmeņa nepieciešamība, jo jāmeklē veidi, kā ne tikai “iesaldēt”, bet arī konfiscēt un iegūt līdzekļus kara seku mazināšanai Ukrainā, piemēram, mērķtiecīgi sagrautās infrastruktūras atjaunošanai. Taču tagad nereti veidojas šādas situācijas – gribam kaut ko atņemt, bet atnāk advokāts un saka: tas taču sankcionētajai personai nemaz nepieder, sen norakstīts tam un tam… Un tāpēc arī pārsvarā redzam šo “iesaldēšanu”, nevis konfiskāciju, kas nebūt nav viens un tas pats.

Mēs ar savu Uzņēmumu Reģistru tādā ziņā esam daudziem priekšā, no mums mācās, bet problēma joprojām ir vienotās informācijas trūkums. Piemēram, Lielbritānijā tikai tagad šogad martā steidzamības kārtā papildināja likumdošanu, lai viņu “Companies House” reģistru padarītu piemērotāku jaunajiem apstākļiem, ar papildus uzņēmumu īpašnieku pārbaudēm un naudas atmazgāšanas novēršanu; AAE ir pat 34 reģistri, bet neviens no tiem neuzrāda patiesos labuma guvējus, un tagad tur plūst krievu nauda. Eiropā daudzuviet situācija nav labāka…

Tagad arī Eiropas Savienība mēģina izveidot vismaz vienotu datubāzi, taču tā ir cīņa, kura vēl nav galā.