Tag Archives: tirgus

Top mums izdevīgs tirdzniecības līgums ar draudzīgu valsti – Kanādu

Pirms dažām dienām Ārlietu komisija gandrīz vienbalsīgi apstiprināja tālākai virzībai CETA, kas ir Kanādas un Eiropas Savienības visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums. Es gribētu pakavēties pie dažiem ļoti interesantiem punktiem šajā līgumā.

Saeima to pieņēma pagājušo ceturtdien, nodeva Ārlietu komisijai. Ārlietu komisija, kā jau es teicu, atbalstīja, un jau šajā Saeimas plenārsēdē likumprojektam būs pirmais lasījums; otrais lasījums sekos pēc vienas vai divām nedēļām (starptautiskiem līgumiem nepieciešami tikai divi lasījumi). Ceru, ka mēs ratificēsim šo līgumu, un tas ir jādara visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. / lasīt tālāk

Atklātā vēstule LTRK

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK)
valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Rīgā, 2015. gada 25. novembrī

Rakstu Jums sakarā ar LTRK iesniegto priekšlikumu grozījumiem Enerģētikas likumā, kurā rosināts mainīt termiņu „Latvijas Gāzes” sadalīšanai no 2017. gada 31. decembra uz 2019. gada 31. decembri.

Sakiet, lūdzu – vai tas ir, pirmkārt, LTRK visu biedru kopējais lēmums, par kuru ir bijis balsojums? Vai ir bijusi šāda kopīga iniciatīva – aizstāvēt šo vienu konkrēto organizācijas biedru?

Faktiski šobrīd LTRK aicina nepildīt Saeimas lēmumus un ES direktīvu. Šis aspekts tika atzīmēts arī nesen noritējušajā Baltijas Asamblejas 34. sesijā Viļņā, lemjot pieņemt papildus rezolūciju, lai tomēr paātrinātu kopējo Baltijas gāzes tirgus liberalizāciju. Vai LTRK pirms lēmuma pieņemšanas ir, piemēram, konsultējusies ar līdzīgām organizācijām Igaunijā un Lietuvā?

Jā, var teikt, ka pārējās Baltijas valstīs process tika iesākts agrāk. Taču nekas netraucēja tā rīkoties arī mums! Izņemot, protams, gadu gaitā piedzīvoto „Latvijas Gāzes” ietekmes lobiju, par kādu es varētu nosaukt arī šos likuma grozījumu priekšlikumus.

Kā pusē Jūs esat – aizstāvat uzņēmējus (un patērētājus) kopumā vai viena uzņēmuma lobiju?

Starp citu, tajā pašā BA sanāksmē tika atzīmēts, ka jau tagad Igaunija iepērk gāzi no Klaipēdas mēnešos, kad tā lētāka nekā Krievijā, dažkārt pat līdz 25% no visa mēneša apjoma! Vai tas nebūtu izdevīgi arī Latvijai?

Ar cieņu, bet tiešas atbildes gaidās –
LR 12. Saeimas deputāts Atis Lejiņš

„Gazprom” politiskais noriets

gazpromŠobrīd Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir gāzes tirgus atvēršana. Līdz šim tiesības pārdot dabasgāzi Latvijas patērētājiem bija tikai „Latvijas Gāzei”, kas tieši un pastarpināti pieder Krievijas „Gazprom”, bet jau no 2017. gada aprīļa Latvijas uzņēmumi dabasgāzi drīkstēs un varēs iegādāties no ikviena piegādātāja pasaulē par konkurētspējīgām cenām.

Nenoliedzami, viens no galvenajiem gāzes tirgus atvēršanas uzdevumiem ir zemāku dabasgāzes cenu nodrošināšana Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo līdz šim esam bijuši spiesti maksāt vienu no augstākajām cenām ES. Tomēr nav noslēpums, ka „Gazprom” vienīgais mērķis Eiropā līdz šim nav bijis peļņas gūšana, bet gan arī Krievijas politiskās ietekmes stiprināšana. / lasīt tālāk

Aigaram Kalvītim no Latvijas elfa

Nu, ko – laiks arī Latvijai sūtīt gaismas elfu armiju cīņā ar tumsas troļļiem, vai ne? Lūk, esmu gatavs startam, kā redzat. Fotogrāfijā redzamais loks, starp citu, ir paša rokām gatavots; materiāls – korinte. Taču pagaidām divi precizējoši jautājumi Aigaram Kalvītim – “Latvijas Gāzes” iestigušās sadalīšanas kontekstā.

Digitālās ekonomikas izaicinājumi

Aprīļa otrajā pusē man bija iespēja piedalīties Ekonomikas un digitālo lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē Rīgā, kas notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros. Šis bija viens no parlamentārās dimensijas pasākumiem. Nacionālo parlamentu rīkotie pasākumi prezidentūras laikā ir svarīgs forums, kur risinās diskusijas par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) nozaru politikas jautājumiem, ņemot vērā prezidentūras prioritātes. Un digitālā ekonomika ir viena no prioritātēm. / lasīt tālāk

Eiropa enerģētikas krustcelēs

Lai gan jau agrāk bija gana daudz brīdinājumu, ka Krievija nav uzticams partneris ne starptautiskajā politikā, ne biznesā, daudzi tos ilgi ignorēja. Tomēr šodien pat Krievijas agrākie draugi Eiropā atzīst, ka nespēj prognozēt tās rīcību un paļauties uz to. Ja neskaita militāros draudus, lielākās bažas rada Eiropas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Beidzot ES ir gatava šo atkarību likvidēt, tomēr tas nebūs ne ātri, ne viegli. Tādēļ – jo ātrāk sāksim, jo ātrāk nonāksim pie mērķa.

Ir soļi, kas mērķa sasniegšanai jāsper kopā visas ES līmenī. Tikko tika pieņemts lēmums par ES Enerģētikas savienības izveidi, kas ir būtisks pamats kopējai enerģētikas politikai, pakāpeniskai fosilo energoresursu izmantošanas samazināšanai un pārrobežu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES. Tomēr pats būtiskākais – šāda sadarbība ļaus vienoti runāt ar energopiegādātājiem par resursu cenām un piegādes drošību visām dalībvalstīm kopā, tajā skaitā arī ar Gazprom.

Laikrakstā „The German Times” Friedbert Pflüger skaidri iezīmē ceļus, kā ES var panākt savu enerģētisko drošību (viņa teiktajā ir vērts ieklausīties, jo Friedbert Pflüger šobrīd ir Londonas King`s College Eiropas enerģētikas un resursu drošības centra direktors, bet iepriekš ieņēmis būtiskus amatus Vācijas aizsardzības ministrija un bijis Bundestāga deputāts): / lasīt tālāk

Vēstule no Taškentas

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Saeimas Ārlietu komisijas delegācija tika uzaicināta uz vizīti Uzbekistānā. Devāmies turp deputāta Ojāra Ērika Kalniņa vadībā – es kopā ar deputātiem Inesi Aizstrautu, Valdi Zatleru un Ilmāru Latkovski, kā arī komisijas vecāko konsultanti Anitu Ābolu; tulkošanas pienākumus no mūsu puses uzņēmās Anna Hrapan-Gromnicka.

Vizītes gaitā notika tikšanās ar Uzbekistānas Olij Mažlis Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Sadiku Safajevu, Ārlietu ministra pirmo vietnieku Diljoru Hakimovu, kā arī Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministru Eljoru Gaņijevu. / lasīt tālāk

Krievijas uzņēmumi realizē politiku un cieš zaudējumus

Nesen vietnē www.bloomberg.com izlasīju rakstu, kas lieliski atspoguļoja Krievijas ekonomikas un valsts uzņēmumu ciešo saistību ar politiku. Rakstā “As Russia Stumbles, Gazprom Comes Up $910 Billion Short” skaidri tika parādīts, ka Krievijā uzņēmumi veic politiskas funkcijas, ka tiem peļņa un veiksmīgs bizness nav svarīgākais un Krievijas politisko ambīciju vārdā šie uzņēmumi var ciest milzīgus zaudējumus. Vēlos arī Jums pārstāstīt lasītā būtību!

2007. gadā, kad Krievijas valsts kompānijas Gazprom vērtība sasniedza savu augstāko punktu biržā, viens no kompānijas vadītājiem, Aleksandrs Medvedevs lielījās un izteica ambiciozas prognozes gāzes kompānijas nākotnei. Viņš prognozēja, ka Gazprom kļūs par pasaulē lielāko kompāniju un tās tirgus vērtība septiņos gados četrkāršosies, sasniedzot 1 triljonu ASV dolāru. / lasīt tālāk

Pārmaiņas Eiropā ir neizbēgamas. Labāka nākotne – mūsu rokās!

Piektdien, 28. martā laikraksts „Financial Times” publicēja divu Eiropas politisko „smagsvaru” – Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna un Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kopīgs raksts ar nosaukumu „Eirozona nevar diktēt noteikumus Eiropā viena pati”. To kā interesantu atzīmēju jau tāpēc vien, ka tajā ir norādes uz nenoliedzamu faktu – Eiropā bez pārmaiņām jau tuvākajā laikā neiztikt. / lasīt tālāk

Par gāzes tirgu Latvijā

Šodien Saeimas sēdē jau trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmām Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz, ka gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts iedzīvotājiem 2017. gada aprīlī.  / lasīt tālāk