Vai EP deputāti nav «vainīgi»?
A. Lejiņa atbilde Eiropas Parlamenta deputātam R. Pīkam, kas publicēta 2009. gada 28. februārī laikrakstā “Latvijas Avīze”.
–
Cienījamais R. Pīka kungs manu apgalvojumu, ka arī Eiropas Parlamenta deputāti nav bez vainas Latvijas politiskajā, finansiālajā un ekonomiskajā krīzē, uztvēris pārāk saasināti (skat. EP deputāta Riharda Pīka publikāciju “Ko Lejiņam, Kalnietei un mums visiem vajadzētu zināt” 10. februāra “LA”). Latvija atrodas pārāk smagā situācijā, lai politiķi nodarbotos tikai ar savu atbildības sfēru prastu dalīšanu: par spīti piederībai ES un NATO mēs varam atkal izgāzties tāpat kā 1934. gadā: sekas mums visiem labi zināmas, un ar tām mēs vēl cīnāmies.
Mans nolūks ir aicināt uz diskusiju – katram no mums kritiski izvērtēt savu rīcību, ne tik daudz, lai spodrinātu savas spalvas: rau, ko esmu darījis, bet drīzāk: ko neesmu darījis. Lai jau rīt varētu labāk strādāt ar mērķi izkļūt no dziļās bedres, kurā esam iekrituši.
Mums jāmācās abpusēji, kā strādāt Latvijas labā. Vai nav tā: ja mūsu EP deputāti būtu laikus ieklausījušies Eiropas Komisijas brīdinājumos par ļoti lielu ekonomisko nepatikšanu draudiem un informējuši Latvijas sabiedrību, tad tās vērtējums gan par EP, gan par ES kopumā nebūtu tik zems, cik tas ir šodien? Vai EP deputāti nezināja par diskriminējošajām normām Latvijas zemniekiem, vai viņi lobēja kopā ar valdību izdevīgāku noteikumu pieņemšanu ES? Šķiet, mūsu deputāti nav rīkojušies tā, lai valdība viņos ieklausītos, iekams ūdens smeļas mutē. Citādi, vērtējot publiski pieejamos datus par dažu mūsu deputātu pasivitāti (vien pārdesmit uzstāšanās piecu gadu laikā par tematiem, kas pārsvarā neskar mūsu valsts tautsaimniecības attīstību), rodas jautājums par deputātu nespēju aizstāvēt Latvijai būtiski svarīgas jomas, izņemot vēstures sāpīgo problemātiku.
Briselē nevar aprobežoties tikai ar darbu EP, ar tās uzliktām normām. Jāzina, kas notiek parējās institūcijās, un tas vislabāk darāms ar neformālu kontaktu starpniecību, nepietiek ar ierasto kuluāru darbu vien. Vadot Latvijas Ārpolitikas institūtu, esmu dibinājis kontaktus, tiekot līdz pašām augšām gan ES Padomē, gan komisijā. Tas prasa mērķtiecīgu apņēmību un darbu.
Latvijas interešu aizstāvībai EP jābalstās uz četriem vaļiem. 1. Eiropas dimensija – kontakti Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā, ES Padomē un citās pārnacionālās sadarbības institūcijās; 2. savstarpēja sadarbība ar Latvijas valdību un Saeimu; 3. sadarbība politisko partiju starpā, gan Eiropas, gan Latvijas līmenī; 4. mijiedarbība ar Latvijas sabiedrību kopumā, it sevišķi saviem vēlētājiem. Starp visiem četriem vaļiem ir jānotiek informācijas plūsmai, un sabiedrībai Latvijā jāzina, ko dari kā EP deputāts!
Pats pārmetu sev, ka neesmu Latvijas sabiedrībai pietiekami labi izskaidrojis “Austrumeiropas sindroma” dzelzs loģiku: nespēja izlauzties no cikliskās vēsturiskās nolemtības, kas nosaka – pēc katras atbrīvošanās seko īsi brīvības gadi (demokrātija), kurus atkal nomaina nebrīve, kam parasti seko okupācija. ES un NATO vajadzētu mūs pasargāt no šo ciklu atkārtošanās, un tagad redzam, ka jaunās ES dalībvalstis ir labāk vai sliktāk sagatavotas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, kas pasaulē nav mazāka kā lielā depresija 30. gadu sākumā.
Ja mēs nenoturēsimies un būsim pirmie, kurus klasificēs kā “neveiksmīgos” ar visām izrietošajām sekām, – var sākties slidenais ceļš atpakaļ autoritārās Krievijas klēpī.
Starp citu, vai cīņa starp “TB”/LNNK un Tautas partiju par Krievijas gāzi un oglēm un paviršā attieksme pret reālām alternatīvām kaut ko mums nepasaka? Jāpiezīmē, ka aplēses rāda – ražojot “zaļās enerģijas augus” biomasas koģenerācijas stacijām, mūsu zemniekiem radīsies ap 8000 jaunu darba vietu! Bēdīgi, bet fakts: Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas atradās to astoņu valstu grupā, kuras pretojās mūsu komisāra Andra Piebalga stratēģijai mazināt ES atkarību no Krievijas gāzes un palielināt “zaļās enerģijas” īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā. Pieņemu, ka arī R. Pīka kungs atbalsta A. Piebalga stratēģiju, bet tad viņam vajadzētu vairāk strādāt savā partijā pret gāzes lobija ietekmi tajā.
