Obama un Netanjahu: vai ASV un Izraēlas attiecības uzlabojušās?

Otrdien, 6.jūlijā tikšanās ar Obamu un Netanjahu, atšķirībā no iepriekšējās martā, noritēja draudzīgi. Medijiem atļāva abus vīrus fotografēt, un Obama atzina, ka attiecībā uz atomieročiem Izraēlai ir īpašas drošības vajadzības. Taču vai domstarpības tika atrisinātas?

Pēdējā laikā ASV-Izraēlas attiecības ir attīstījušās viļnveidīgi no vienas krīzes līdz otrai. Problēmas pa īstam sākas ar labējo uzvaru pērn februārī, kad Netanjahu guva uzvaru vēlēšanās Izraēlā. Jau vēlēšanu laikā Centra partijas Kadima ārlietu ministre u ministre Cipi Līvni paredzēja, ka labējo partiju uzvara sabojās attiecības ar ASV. Tā arī notika. Netanjahu nebija sapratis, ka turpmākā apmetņu izbūve uz palestīniešu zemes Rietumkrastā vairs nav spēle Amerikai. Ja agrāk varēja rēķināties vien ar kārtējo ASV Ārlietu ministrijas verbālu nosodījumu, tagad nosodījums pāraudzis konkrētā rīcībā, par kuru Izraēlai jāmaksā.

Martā, kad Netanjahu ciemojās Vašingtonā, Obama lika Netanjahu pagaidīt Baltajā namā, kamēr viņš pusdienoja augšējā stāvā ar sievu un bērniem. Medijiem arī nebija atļauts fotografēt viņus kopā. Netanjahu nebija sapratis, ka Palestīnas valsts izveide līdzās Izraēlai ir kļuvusi par Amerikas nacionālo prioritāti globālajā cīņā pret terorismu. Tam ir vienkāršs izskaidrojums. Amerikāņu karavīri mirst Irākas un Afganistānas tuksnešos, bet „mūžīgi neatrisināmais” Palestīnas un Izraēlas konflikts dzemdē ne tikai karus Gazā un Dienvidlibānā, bet arī teroristus, kas nonāvē amerikāņus.

Ja mūsdienu daudzpolu pasaulē viens no nemierīgākajiem poliem ir trīs konfliktu un kara zonas, proti, Palestīnas-Izraēlas, Irākas-Irānas un Afganistānas-Pakistānas onas, vienas šādas konfliktu zonas likvidēšana būtu liels panākums ASV drošības politikai. Jau 2001.g. prezidents Klintons pieņēma lēmumu, ka ASV drošības intereses prasa Palestīnas valsts izveidi līdzās Izraēlai. Viņa pēctecis Bušs savas valdīšanas pēdējos gados sāka to īstenot. Proti, sūtīja tagadējo Obamas nacionālās drošības padomnieku, bijušo NATO virspavēlnieku, uz Fatah pārvaldīto Rietumkrastu palīdzēt mērenajiem palestīniešiem izveidot drošības spēkus. Apmaiņā pret to Fatah uzņēmās apkarot teroristus un atzīt Izraēlas kā valsts pastāvēšanu.

Rezultātā varēja notikt regulāras, tiešas miera sarunas starp Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi gandrīz katru nedēļu – kuluāros runāja, ka jau tiek liktas kartes uz galda, lai precizētu Izraēlas un topošās valsts robežas. It kā bija tuvu arī Austrumu Jeruzalemas statuss, kuru palestīnieši vēlas par savu galvaspilsētu.

Pēc vēlēšanām šīs sarunas tika pārtrauktas. Netanjahu izveidojis koalīciju ar galēji labēju reliģisku partiju, kas ne tikai negrib atzīt Palestīnas valsti, bet draud izstāties no koalīcijas, ja neļaus turpināt būvēt apmetnes Rietumkrastā. Taču ASV spiediena rezultātā tika uzsāktas starp Netanjahu valdību un Palestīnas pašpārvaldi, un tagad tiek izdarīts vēl lielāks spiediens, lai atsāktos tiešās sarunas.

Embargo blokādes atcelšanas mēģinājums, kurā Izraēlas desantnieki nogalināja 9 turkus, bija liels trieciens Izraēlas drošībai, jo Turcija ir vienīgā islāma valsts, kas ir ne tikai draudzīgi noskaņota pret Izraēlu, bet arī ar to cieši sadarbojas drošības jomā. Turcija iepērk Izraēlas ieročus, bet savu gaisa telpa atvēlējusi Izraēlas kara aviācijas treniņiem – jo Izraēla ir pārāk maza šādām savu kara pilotu apmācībām. Turklāt pastāv arī ciešas tirdzniecības saites starp abām valstīm, bet tās nav samērojamas ar Turcijas augošo tirdzniecības potenciālu ar arābu valstīm. Tagad Turcija atsaukusi savu vēstnieku, pieprasa atvainošanos, starptautisku izmeklēšanas komisiju un daļēji aizliegusi Izraēlas militāros pārlidojumus Turcijas gaisa telpā.

Tas nostāda ASV ļoti grūtā situācijā, jo abas konfliktējošās valstis ir ciešas ASV sabiedrotās. ASV nosvēras mazliet par labu Izraēlai, jo Izraēla iekļāvusi kā kompromisu divus ārzemniekus izmeklēšanas komisijā, kas gan neapmierina Turciju. Izraēla arī daļēji atcēlusi embargo un steidzīgi sarīkojusi Izraēlas aizsardzības ministra Ehuda Baraka tikšanos ar Palestīnas ministru prezidentu Salamu Fajadu Jeruzalemē, pirms Netanjahu devās uz Vašingtonu.

Taču paliek neatrisināts galvenais jautājums. Vai moratorijs apmetņu celtniecībai tiks atcelts septembra beigās un tā atsāksies atkal ar pilnu sparu? Krīzi ar ASV izsauca tieši celtniecības turpinājums Dienā, kad prezidenta vietnieks Baidens viesojās Izraēlā 9. martā, tika publiski paziņots, ka Izraēla ļaus būvēt 1600 jaunus mājokļus Austrumu Jeruzalemē. To Obama uztvēra kā apvainojumu ASV.

Laiks rādīs, vai Netanjahu spēs vienoties ar palestīniešiem par tiešu mieru sarunu sākšanu, uz ko spiež ASV, un kā viņš šajā sakarā domā atrisināt jautājumu par apmetņu celtniecību, ja moratorijs beidzas septembrī. Palestīnieši atsakās ielaisties tiešās sarunās, kamēr celtniecība nav apturēta.

Taču tikpat sarežģīts varētu izrādīties jautājums par Izraēlas atomieročiem. Kā zināms, tā nav parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu tāpat kā Indija un Pakistāna, bet, atšķirībā no šīm divām valstīm, Izraēla neatzīst, ka tai vispār ir kodolieroči. Maija beigās notika kārtēja Līguma pārskata konference, bet šoreiz gala dokumentā par drošības pasākumu stiprināšanu pret kodolieročiem, ko parakstījušas visas 189 dalībvalstis, ieskaitot ASV, pieminēta arī Izraēla. Šis dokuments paredz īpašu konferenci 2012. gadā ar mērķi izveidot no kodolieročiem brīvu joslu, kas plestos pār visu Vidējo Austrumu apgabalu. Tajā tiktu iekļauta arī Irāna, pret kuru nupat ASV izdevās ANO pieņemt stingras sankcijas sakarā ar aizdomām, ka Irāna klusībā gatavo atombumbu.

Potenciāli var izveidoties situācija, kas patiesi apdraud pasaules mieru, un var tikai cerēt, ka ASV izdosies to novērst.