Tiesa nāk – laiks slimot?

Cik daudz dzirdēts par gadījumiem, ka tieši tiesas dienā apsūdzētajam sanāk “saslimt”. Tiesa tiek atlikta un atlikta; bieži šis process velkas gadiem un nav atrisināms, jo apsūdzēto neatlaiž “slimība”.

Protams, var būt gadījumi, kad veselības stāvoklis tiešām nav slavējams, bet lielā daļā situāciju tā ir vienīgi atruna un iespēja novilcināt gaidāmo sodu. Bet tas taču ir netaisnīgi pret cietušo! Turklāt šāda “viltotā slimošana” ir necieņas izrādīšana tiesai, un šāda rīcība smagi sodāma ārvalstīs, piemēram, Amerikā.

Arī Saeimā – Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē esam šo jautājumu skatījuši, tiekoties ar Tieslietu ministrijas, Augstākās Tiesas, Veselības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvjiem. Secinājums pēc šīm sēdēm ir skumjš – Latvijas tauta ir ļoti slima, ja tas attiecas uz krimināllietu un civillietu procesiem… Iepriekšējā gada statistika ir šokējoša – no 150000 paredzēto tiesu sēžu viena trešdaļa, tas ir, apmēram 50000 vispār nav notikušas. Protams, tas ir dažādu iemeslu dēļ, sava artava tur ir arī tiesnešu un advokātu darba grafikiem – bet tai skaitā arī apsūdzēto slimībām un “slimībām”.

Tomēr, ja runājam par nepieciešamību piesaistīt ārzemju investīcijas, kas ir absolūti nepieciešamas mūsu tautsaimniecības atjaunošanai un bezdarba likvidēšanai, nopietni jāuztver signāls no vēstniecībām, kas liecina – ja mēs nesakārtosim šo “bardaku”, tad jaunu investīciju šeit vienkārši nebūs un citā virzienā aizplūdīs arī jau esošās…

Manuprāt, nepieciešamas izmaiņas ārstu kontrolē slimības lapu izrakstīšanas jautājumā. Ārstam jābūt atbildīgam par izrakstītā dokumenta patiesumu un atbilstību reālajai situācijai. Darba nespējas lapas tiek nozīmētas darba devējam, nevis tiesai – tomēr tās nereti izmanto arī tiesas sēdes neapmeklēšanas attaisnojumam. Tāpēc katrā atsevišķā gadījumā ārstam būtu jāvērtē, vai slimnieks ir vai nav gatavs strādāt un vai var ierasties tiesā. Ne vienmēr atbilde uz abiem jautājumiem būs “nē”. Piemēram, ar traumētu roku nevar skrūvēt skrūves, bet piedalīties tiesas procesā var itin mierīgi!

Tāpēc tikšanās gaitā kā vienu no risinājumiem ieteicām Veselības ministrijai darba nespējas lapās paredzēt papildus ailīti, kurā atsevišķi fiksēt, var vai nevar tās īpašnieks ierasties tiesā, – un VM pārstāvji tam piekrita. Bet, protams, tā nebūt nav vienīgā problēma, problemātiska ir visa tieslietu sistēma kopumā. Tieslietu ministrija jau tagad strādā pie civilprocesu efektivitātes palielināšanas priekšlikumiem. Galu galā, mums nav jāizgudro ritenis, jo citās valstīs statistika nav tik šokējoša, jāskatās, kā viņi šīs problēmas atrisinājuši.

Tā kā valsts aparātā viss iet smagnēji, es aicinātu nevalstiskās organizācijas un pētniekus iesaistīties, apkopojot statistikas datus un iespējamos priekšlikumus situācijas uzlabošanai – un komunicēt ar mūsu apakškomiteju deputāta A. Loskutova vadībā vai mani personīgi. Novērsīsim valsts nespēju kopā!

Kontaktiem: aleksejs.loskutovs@saeima.lv, atis.lejins@saeima.lv