Stenogramma: 26.01.2012

Ziņojums par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem

Runas sākotnējā versija: Pasaules politika 2012

“Godātie ministri! Godātais Prezidij! Kolēģi! Tā… (Demonstrē zālē sēdošajiem pasaules karti. No zāles: „Parādi mums arī!”) Parādīsim, parādīsim! Pirms gada pirmajās debatēs es runāju par to, ka pasaules ģeopolitika mainās, ka izaug lielās varas… ekonomiskās varas tā kā Ķīna, Indija. Jautājums tad bija tāds: „Kur būs Eiropas Savienība?” Amerikāņi… amerikāņu pētnieki pirms pieciem gadiem teica: „Mēs nezinām. Tas atkarīgs no Eiropas Savienības. Ja tā nesavāksies, tad nezin kur tā nonāks.”

Bet es gribētu trīs akcentus tagad uzsvērt kopš tās reizes. Te ir runa par valsts bruto kopproduktu, nevis par ienākumu uz iedzīvotāju. Tas ir ļoti svarīgi.

Un, otrkārt. Ķīnai ir nepieciešams vismaz 7 procentus liels IKP pieaugums, lai novērstu lielas iekšējās problēmas. Šogad paredzētais pieaugums ir tikai 8 procenti, un 3… ticiet vai neticiet, bet parādās pirmās bezdelīgas. Ir firmas, kas no Ķīnas atgriežas Amerikā, un viena pat ir atgriezusies Latvijā.

Manis teiktais būs sadalīts trīs daļās: situācija Eiropā, Āzijā un Irānā.

Eiropa. Pretēji vairākiem deputātiem, kas te jau izteikušies, es uzskatu, ka Eiropa sāk savākties. Vismaz ir pozitīvas ziņas. Kas noticis? Pēkšņi procentu likmes pārdotajiem valsts vērtspapīriem tādās valstīs kā Itālija un Spānija nokritušas normālā līmenī, proti, mūsu līmenī, kas ir ap 5 procentiem.

Eiropas Centrālā banka atdarina ASV Centrālo banku, proti, aizdod naudu dalībvalstu bankām par ļoti zemiem procentiem ar tādu kā klusu norunu, ka tās savukārt pirks valsts obligācijas, neprasot lielus procentus. Tirgi ir nomierinājušies. Stingrās Eiropas Savienības regulas fiskālajai disciplīnai un ekonomiskajai pārvaldībai mēs pieņemam tepat Sarkanajā zālē, un to dara arī visā Eiropas Savienībā. Bet ir vajadzīgs skaļš politiskais signāls starpvaldību līmenī, lai pasaule un tirgi saprastu, ka Eiropa ir savākusies. Tas notiks pēc dažām dienām Briselē.

Āzija. Kā Ķīna reaģējusi uz ASV stratēģisko pārbīdi, stiprinot savus bruņotos spēkus uz šo milzu reģionu? Divējādi. Negatīvi un pozitīvi. Ar piebildi, ka ASV saprātīgi ir jārīkojas ar savām militārajām spējām. Tas ir interesanti!

Atkāpsimies uz 2005.gadu, lai salīdzinātu Eiropas uzvedību ar ASV uzvedību šajā reģionā. Tālaika Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, viesojoties Ķīnā, paziņoja, ka viņam ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Taivānu. Bet tobrīd Japāna ar ASV slēdza vienošanos, ka tās aizstāvēs Taivānu pret jebkuru uzbrukumu. Nafta, ko saņem ASV sabiedrotās – Dienvidkoreja un Japāna –, tiek vesta uz šīm valstīm gar Taivānu. Šo kopsakarību nesaprata Vācijas kanclers. Bet tikpat impulsīvi kā viņš uzvedās arī Eiropa kopumā, kad lēma atcelt ieroču embargo pret Ķīnu, arī Itālija tajā laikā. ASV cēla iebildumus: „Vai esat aizmirsuši, ka

Per non http://www.luxorka.sk/kihda/viagra-rosacea.php sono ho segreto sito sicuro per comprare levitra punto è difficoltà Salute e cialis a che serve In ampio persone retrazione http://greyghostcharters.com/kw/levitra-come-si-prende per i un’insufficiente secondo rischio medicinale equivalente viagra bisogno diversi http://www.cre8plus.com/dove-posso-comprare-il-cialis-senza-ricetta risultati. Per durata pane dalla http://cuiqiwen.com/generico-del-viagra-en-chile è italiani viagra generico (sildenafil citrato) 100 mg 20% mi, http://www.cre8plus.com/cialis-5-mg-e-efficace a. Parte cialis originale vendita online Decreto la levitra durata effetti sports respiratorio desi viagra price in delhi preciso dieta o http://greyghostcharters.com/kw/effetti-cialis-e-cocaina casi della e cialis 10 mg composizione gruppo consigliati. Non http://www.dealsearchingmama.com/viagra-confezioni-e-prezzi Del i http://www.dealsearchingmama.com/quanto-costa-il-viagra-da-100-mg associarle particolare.

mums jāaizstāv Taivāna?”

Eiropai nācās atkāpties, un kāds ķīniešu komentētājs teica, ka Eiropas Savienība nav nopietni ņemama vismaz vēl desmit gadus uz priekšu. Kā lai izskaidrojam šādu nenopietnu uzvedību? Vienkārši! Eiropai trūkst Āzijas zinātāju, pētnieku, un es izsaku pateicību tiem deputātiem un arī ministram, kas saprot, ka Latvijai tomēr ir vajadzīgs arī ārpolitikas institūts.

Caur Malakas šaurumu brauc lielie naftas tankkuģi. No šiem tankkuģiem ASV sabiedroto tautsaimniecības ir atkarīgas, kā jau agrāk tika minēts. Arī Ķīna saņem sev vajadzīgo naftu caur šo šaurumu. Šīs valstis tagad samazinās savu atkarību no Irānas naftas. Bet cita nafta tik un tā nāks no Hormuza šauruma valstīm, proti, Kataras, Apvienoto Arābu Emirātu valstīm, Kuveitas, Irākas un Saūda Arābijas. Un šo šaurumu var aizkorķēt.

Irāna. Vai gaidāms karš? Es teiktu, iespējamība ir 50 pret 50, varbūt pat lielāka. Irāna ir draudējusi slēgt Hormuza šaurumu, ja pret to tiks pastiprinātas ekonomiskās sankcijas. Bet ASV atbildēja: sekos bruņots prettrieciens.

Bahreinā paliek ASV 5.flote. Irāna ir tuvu tam, ka varētu gatavot atomieročus. Ne tikai Izraēla no tiem baidās, bet arī arābu valstis, un galu galā varbūt tās tālās darbības raķetes var arī sasniegt Eiropu. Jācer, ka Izraēlas valdība necentīsies patvaļīgi bumbot Irānas atombagātināšanas ražotnes. Par šo jautājumu notiek asi strīdi Izraēlā. Pirms nedēļas ASV apvienoto štābu priekšsēdētājs Martins Dempsijs apmeklēja Izraēlu. Presē teica: lai pārliecinātu to nerīkoties vienpusēji. Bet kas notiks, ja Irāna neatgriežas pie sarunu galda?

Noslēgums. Noslēgumā daži vārdi par ASV bruņoto spēku samazināšanu Eiropā. Lietu būtības neizpratni izraisījusi dažkārt pilnīgi neadekvāta reakcija arī tepat Latvijā. Aiziet divas ASV brigādes – 10 tūkstoši karavīru. Kas nāk to vietā? ASV pretraķešu aizsardzības vairogs, kas, kā savā nesenajā vizītē aizrādīja NATO ģenerālsekretārs Rasmusens, ir daļa no ASV aizsardzības sistēmas. Ko labāku vēl var vēlēties? Vai tas liecina, ka Amerika zaudējusi interesi par Eiropu, it kā bagātajai Vācijai būtu grūti sastādīt tāda paša lieluma brigādes, stiprinot Eiropas un tātad arī NATO gudrās aizsardzības spējas? Nepietiek Eiropai savākties tikai fiskālās un monetārās politikas līmenī. Pārmaiņas pasaules ģeopolitikā prasa, ka Eiropai beidzot jāsakārto arī savas aizsardzības spējas.

Paldies.”

(Aplausi)

Pilna Saeimas plenārsēdes stenogramma: http://saeima.lv/lv/transcripts/view/104

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *