Dažādu valstu pieredze NAP izstrādē

Nacionālās attīstības plānu (NAP) izstrāde dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Šīs atšķirības pastāv gan tajā, kas plānu izstrādā un cik tas ir plašs, gan tajā, cik plāna izstrādē un apspriešanas procesā tiek iesaistīta sabiedrība. Mūsu kaimiņvalstis, Lietuva un Igaunija, attīstības plāna izstrādi uzsāka agrāk, tomēr publiskā apspriešana Latvijā bijusi plašāka.

Šeit piedāvāju nelielu pārskatu par dažādu valstu NAP, kuru man palīdzēja sagatavot mani palīgi; izmantoti Pārresoru koordinācijas centra sniegtie materiāli.

Pamatā nacionālās attīstības plānu sagatavošanai parasti tiek izvēlēts kāds no trim principiem – pamatoties uz a) valsts vērtībām; b) makroekonomiskajiem rādītājiem un reformām; c) esošo politisko/ekonomisko situāciju.

Amerikas Savienotās valstis

Īsākais nacionālās attīstības plāns, sastāv no 8 lpp. Tajā ir noteikti četri stratēģiskie mērķi, kas tālāk izvērsti 24 rīcības plānos.

Dānija

Plāna nosaukums un devīze ir “Zināšanas, izaugsme, pārticība, labklājība uz 2020. gadu.” Plāns satur 10 galvenos Dānijas mērķus 2020. gadam: 1. Dānija ir viena no pasaules bagātākajām valstīm; 2. Dānijas darbaspēka piedāvājums ir viens no 10 augstākajiem pasaulē; 3. Dānijas skolēni ir vieni no gudrākajiem pasaulē; 4. Vismaz viena Dānijas universitāte ir Eiropas “Top 10”; 5. Dānija ir viena no 10 valstīm pasaulē, kurā iedzīvotāji dzīvo visilgāk; 6. Dānijā ir zaļa, ilgtspējīga sabiedrība, un tā ir starp pasaules trim visenergoefektīvākajām valstīm; 7. Dānija ir viena no labākajām vienādu iespēju nodrošinātājām; 8. Dānija ir viena no brīvākajām valstīm un viena no labākajām Eiropā sabiedrības integrācijas sasniegšanā; 9. dāņi ir vieni no pasaules visuzticamākajiem un drošākajiem cilvēkiem; 10. publiskais sektors Dānijā ir viens no efektīvākajiem un mazāk birokrātiskākajiem pasaulē.

Plāns uzrakstīts uz 128 lpp, un tam nav pievienots budžets.

Turcija

Turcijas attīstības plānā valsts vīzija definēta šādi: “Turcija – valsts ar informētu sabiedrību, augošu stabilitāti, arvien lielāku vienlīdzību, globāli konkurētspējīga un pilnībā saskaņota ar Eiropas Savienību”.

Plāns uzrakstīts uz 127 lpp, un tam nav pievienots budžets. Sastāv no piecām galvenajām sadaļām: konkurētspējas veicināšanas; nodarbinātības; cilvēkresursu attīstības; reģionālās attīstības; valsts pārvaldes efektivitātes celšanas.

Ungārija

Nacionālais stratēģiskais ietvars, kurā noteiktas divas galvenās prioritātes – nodarbinātības veicināšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana. Plāns pamatā koncentrējas uz šo mērķu sasniegšanu, kas ietver gan sociālos aspektus, gan konkurētspējas veicināšanu, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Plāna mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot horizontālas metodes.

Plāns uzrakstīts uz 225 lpp, tam ir pievienots budžets.

Spānija

Nacionālās attīstības ilgtspējas plāns ietver trīs stratēģiskos mērķus un principus – vides ilgtspēja, sociālā ilgtspēja, globālā ilgtspēja. Plāns runā ne vien par ražošanas attīstību, bet arī to, kā ekonomiku attīstīt videi un cilvēkiem draudzīgi – ilgtspējīgi. Tas ietver ne vien patēriņa palielināšanu, bet arī patēriņa kultūras maiņu un vietumis pat tā mazināšanu.

Plāns uzrakstīts uz 125 lpp, un tam nav pievienots budžets.

Īrija

Īrijas plānā “Labāka dzīves kvalitāte visiem” ir noteiktas piecas galvenās investīciju prioritātes un piecas stratēģiskās politikas prioritātes. Kā politiskās stratēģijas noteiktas – reģionālā attīstība, pilsētu ekonomikas, visas salas attīstība, vides ilgtspēja un sociālā iekļaušana. Savukārt, investīcijas paredzēts virzīt ekonomikas infrastruktūrā, zinātnē un inovācijās, cilvēkresursos, sociālajā infrastruktūrā un sociālajā iekļaušanā.

Plāns uzrakstīts uz 265 lpp, un tam ir pievienots budžets.

Lielbritānija

Lielbritānijas “Izaugsmes plāns” definē četras valsts galvenās ambīcijas, kas ir – izveidot viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu G20 valstu starpā; izveidot Apvienoto Karalisti par vienu no labākajām vietām Eiropā biznesa uzsākšanai, finansēšanai un attīstībai; atbalstīt investīcijas un eksportu kā ceļu uz sabalansētu ekonomiku; izveidot vislabāk izglītoto darbaspēku, kas turklāt ir viselastīgākais Eiropā.

Tāpat plāns definē 16 izmērāmus un salīdzināmus kritērijus, kā mērīt šos sasniegumus, piemēram, nodokļu likmes.

Plāns uzrakstīts uz 131 lpp, un tam ir pievienots budžets.

Vācija

“Nacionālās ilgtspējas stratēģijā” noteikti trīs galvenie principi, četras būtiskākās prioritātes, deviņi individuālu politiku mērķi. Vācijas prioritātes ir starppaaudžu ilgtspēja, globālā ilgtspēja un integrēta pieeja.

Plāns uzrakstīts uz 222 lpp, un tam ir pievienots daļējs budžets.

Krievija

“Valsts sociālekonomiskās attīstības stratēģija” paredz divus galvenos stūrakmeņus attīstībā – konservatīvu budžeta politiku un zemu inflāciju. Plāns paredz gan institucionālo šķēršļu mazināšanu biznesa attīstībai, gan sociālo politiku, lai uzlabotu dzīves apstākļus sabiedrības nabadzīgākajām grupām.

Plāns ir uzrakstīts uz 864 lpp, un tam ir pievienots daļējs budžets.

Francija

“Nacionālās ilgtspējas stratēģija” nosaka deviņus stratēģiskos virzienus: 1. ilgtspējīgs patēriņš un ražošana; 2. zināšanu sabiedrība, kas balstīta uz informāciju; 3. pārvaldība, klimata pārmaiņas un enerģija; 4. ilgtspējīgs transports un mobilitāte; 5. konservācija un ilgtspējīga bioloģiskās daudzveidības pārvaldība; 6. sabiedrības veselība, risku novēršana; 8. demogrāfija; 7. imigrācija un sociālā iekļaušana; 9. starptautiskie ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi un cīņa ar nabadzību pasaulē.

Plāns ir uzrakstīts uz 60 lpp, un tam nav pievienots budžets.