Attīstības plāns – rokasgrāmata mērķu sasniegšanai

Tikko Saeimā esam apstiprinājuši Nacionālās attīstības plānu 2014. – 2020. gadam (NAP). Vēl pavasarī, kad Saeimā notika pirmās diskusijas par šo dokumentu, daudzi neticēja, ka līdz gada beigām to izdosies izstrādāt un apstiprināt. Nemaz nerunājot par to, ka tas varētu kļūt par labāko nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu Latvijā, kādu kopš neatkarības atjaunošanas izdevies sagatavot. Tomēr tas izdevās, un NAP ir apstiprināts.

Kādēļ plāns ir labākais? Tam ir vairāki būtiski iemesli. Pirmkārt – tas ir pirmais nacionāla līmeņa plānošanas dokuments, kurā ir ne vien izvirzīti mērķi un norādīts ceļš, kā tos sasniegt, bet paredzēts arī konkrēts finansējums. NAP ir nodefinēts, kā Latvija līdz 2020. gadam izlietos attīstībai paredzētos līdzekļus. Tas ļaus valstij veiksmīgi virzīties uz nosprausto mērķu sasniegšanu, jo, mainoties ministriem, valdībām un Saeimas sasaukumiem, tiks saglabātas valsts attīstības vadlīnijas. Tas ļaus daudz mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietot Eiropas Savienības līdzekļus, lai tie tiktu novirzīti attistībai, inovācijai un dotu pozitīvu efektu ilgtermiņā.

Otrkārt, plāns palīdzēs ne vien mērķtiecīgi un pēctecīgi izlietot Eiropas resursus, bet arī plānot valsts budžetā attīstībai paredzētos līdzekļus. Nākamajos gados gan ierēdņiem, gan ministriem, gan Saeimas deputātiem, gatavojot valsts budžetu, būs skaidrs, kādās proporcijās un cik kurai nozarei jānovirza finansējums. NAP ir nodefinēts, cik un kādi ieguldījumi mums nepieciešami, lai sasniegtu izvirzītos mērķus – ilgtspējīgu valsts izaugsmi, ienākumu nevienlīdzības mazināšanos un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.

Treškārt, NAP izstrādes procesā izdevās izvairīties no plāna pārvēršanās dokumentā, kurā atrunātas šauras un specifiskas intereses. Tajā pašā laikā dokuments nekļuva arī par vispārēju ideju un lozungu apkopojumu. NAP izstrādātājiem izdevās atrast „zelta vidusceļu”, kas ļaus ne vien saprast, kā valstij attīstīties, bet arī, izmantojot nodefinētus atskaites kritērijus, pārbaudīt un konstatēt, vai veiksmīgi virzāmies uz dokumentā nosprausto mērķu sasniegšanu.

Ceturtkārt, lai gan dokumenta izstrādes laiks bija ļoti īss, tā izstrādē izdevās iesaistīt ļoti daudzu nozaru speciālistus. Savus priekšlikumus bija iespēja iesniegt gan indivīdam, gan uzņēmumum, gan nevalstiskajai organizācijai, gan politiķiem. Turklāt par katru priekšlikumu tika sniegts argumentēts skaidrojums – kādēļ tas ir vai nav iestrādāts attīstības plānā. Piemēram, Saeimas deputāti vēl pirms pēdējās dokumenta redakcijas sagatavošanas iesniedza 247 priekšlikumus, un vairāk kā 80% no tiem daļēji vai pilnībā tika ņemti vērā un iestrādāti NAP.

NAP nav domāts tikai politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem, bet gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ja politiķi to var izmantot kā rokasgrāmatu, gatavojot valsts budžetu, sakārtojot likumdošanu, tad ikviens pilsonis, iepazīstoties ar plānu, var atrast savu vietu Latvijas attīstībā. Piemēram, uzņēmējam ir svarīgi zināt, kā attīstīsies viņa pārstāvētā nozare. Lai pieņemtu lēmumus par sava uzņēmuma attīstību, svarīgi saprast, kādas nodokļu izmaiņas, likumdošanas pilnveidošanu un finansiālu atbalstu valsts nākamajos gados ieguldīs šajā nozarē. Tāpat, lai izdotos sasniegt izvirzītos mērķus, katram iedzīvotājam ir svarīgi piedalīties un iesaistīties tajos procesos, kas skar tieši viņu pārstāvēto jomu. Tas dos iespēju pieņemt lēmumus, kas būs labāk pielāgoti reālajai situācijai dažādās nozarēs un tātad tiešām kvalitatīvi.

NAP ir izlasāms šeit: http://nap.lv/images/pkc_nap2020.pdf. Politiķu un valsts pārvaldes uzdevums jau tuvākajā laikā būs vienkārši un saprotami izskaidrot šo dokumentu un palīdzēt ikvienam iesaistīties tā realizēšanā. Mēs visi varam iesaistīties jau šodien, neatstājot mērķu sasniegšanu tikai deputātu un valdības rokās.