Tag Archives: politika

Kā ASV importēja Krievijas propagandu

Interesants viedoklis par to, kas notiek ASV mediju politikā (klikšķiniet uz bildes, lai atvērtu lielāku).
An interesting opinion of what’s happening in US media policy (click on the image for full size).

Laiks, kurā dzīvojam: 2018. gada ieskaņas ārpolitikas debates Saeimā

Sociāldemokrātija Latvijā un Eiropā

1. maijā LR1 raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons sarunājās ar ekspertiem – studijas viesiem par sociāldemokrātiskajām idejām un centienu izplatību Eiropā. Raidījuma gaitā telefonintervijai tiku sazvanīts arī es; te piedāvāju manis teiktā ierakstu [4:22].

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Savukārt, ja vēlaties noklausīties visu raidījumu, aicinu to darīt LR1 mājaslapā.

Replikas labad

Pirms dažām dienām medijos bija lasāms publicista Viļa Selecka raksts par neuzticību Latvijas politiķiem un galvenokārt Saeimai, tajā skaitā, cik noprotams, arī no paša autora – nu jau esot tik slikti, ka varot pienākt atkal laiks ar akmeņu lidošanu Saeimas logos… Taču, lasot rakstu sīkāk, nācās secināt, ka daļa no šīs nepatikas varētu būt nākusi tomēr arī no zināšanu trūkuma par to, kā tad īsti ir organizēts Saeimas darbs un vispār politisko lēmumu pieņemšanas struktūra valstī.

Sāksim jau ar pārmetumu par to, ka 2017. gada budžets esot pieņemts vienas dienas laikā un tāpēc nekvalitatīvs. Pirmkārt, lai cienījamais publicists tomēr paskatās, arī cik stundas toreiz tā “viena diena” vispār gāja! Otrkārt, Saeimas darbs nenotiek tikai dažas stundas reizi nedēļā plenārsēdēs, kā varbūt daudziem gribētos domāt… Tomēr nāksies šīs rozā brilles noraut – ārkārtīgi daudz uz āru neredzamā darba tiek izdarīts frakcijās, komitejās un komisijās, likumprojektus un to daļas līdz sīkumiem gatavojot, kamēr plaši publiski redzamās plenārsēdes ir domātas jau to noslēguma versiju pieņemšanai.

Treškārt, kāpēc ir atkal jāpievērš uzmanība tikai sliktajam, izceļot to pāri visam? Jā, esmu jau teicis, – kļūdas BIJA. Taču ..lasīt tālāk

Riņķa dancis ap Okupācijas muzeju

Jau krietnu laiku turpinās peripetijas ap Nākotnes namu – okupācijas muzeja jauno piebūvi, kas ir tā plašāka renovācijas plāna sastāvdaļa. Sparīgu opozīciju plānam joprojām uztur arhitektu grupa, kura to sauc par pašreizējās ēkas kā sava laikmeta pieminekļa apdraudējumu. Un nu Rīgas būvvalde apturējusi atļauju šīs piebūves projektam. Bet jājautā, vai tikai tāpēc, ka nolemts piekrist arhitektu viedoklim? Vai tomēr ir arī zināms politisks pamatojums… ..lasīt tālāk

Valdības krišana – mākslīgi radīta?

Rodas tāda zināma deja vu sajūta. Kā pagātnē, kad veicu starptautiskus pienākumus, atbraucu mājās – un pa to laiku krievu ģenerāļi pēkšņi arestēti, sistēmas maiņa. Tagad arī, ar Saeimas Ārlietu komisija delegāciju bijām Vašingtonā, pa to laiku pēkšņi kritusi valdība. Gandrīz jāsāk baidīties turpmāk no valsts izbraukt…

Biju pieradis domāt, ka esam pārvarējuši to agrāko diagnozi, ka nevaram Latvijā noturēt nevienu valdību pilnu tās darba termiņu – Dombrovskis bija pierādījis, ka taču varam! Un tomēr Latvija kā tāds narkomāns nu ir „norāvusies” un ķērusies pie vecā ieraduma… Un atkal tas viss bez racionāla iemesla. Protams, kaut kāds pamatojums jau bija, taču ne nepārvarams! Jā, bija grūtības. Bet kurai valdībai jebkur pasaulē tad viss iet gludi un bez grūtībām? Taču mūsu diagnoze ņem savu… Tas pat vairs nav tikai PSRS mantojums.

Var gan atzīt kādu racionālu iemeslu valdības krišanai, tomēr tas nav veselīgs – naudas plūsma politikas kuluāros, visu skaļi nosaukto tam mākslīgi pievelkot aiz ausīm. ..lasīt tālāk

„Gazprom” politiskais noriets

gazpromŠobrīd Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir gāzes tirgus atvēršana. Līdz šim tiesības pārdot dabasgāzi Latvijas patērētājiem bija tikai „Latvijas Gāzei”, kas tieši un pastarpināti pieder Krievijas „Gazprom”, bet jau no 2017. gada aprīļa Latvijas uzņēmumi dabasgāzi drīkstēs un varēs iegādāties no ikviena piegādātāja pasaulē par konkurētspējīgām cenām.

Nenoliedzami, viens no galvenajiem gāzes tirgus atvēršanas uzdevumiem ir zemāku dabasgāzes cenu nodrošināšana Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo līdz šim esam bijuši spiesti maksāt vienu no augstākajām cenām ES. Tomēr nav noslēpums, ka „Gazprom” vienīgais mērķis Eiropā līdz šim nav bijis peļņas gūšana, bet gan arī Krievijas politiskās ietekmes stiprināšana. ..lasīt tālāk

Bēgļu jautājums – pārejoša vai hroniska kaite?

sirijaVai tā saucamā bēgļu krīze šobrīd Eiropā var pārvērsties par hronisku situāciju? Apmēram tā jau bažījas „Die Welt” Vašingtonas biroja šefs, žurnālists Klemenss Vergins (Clemens Wergin). Un viņa bažu pamatu mēs visi saprotam – uzņemot daļu bēgļu, mēs tomēr nekādi nerisinām problēmas cēloni, kas ir karš Sīrijā. Un šis karš arvien turpinās jau četrarpus gadus, un Sīrijā ir 19 miljoni iedzīvoju… Jā, tagad jau mazāk, bet tik un tā. ..lasīt tālāk

Valsts ar trim nosaukumiem

Bhārata… Hindustāna… Protams, Indija. Pēc Indijas Kultūras sakaru padomes (ICCR – Indian Council for Cultural Relations) oficiāla uzaicinājuma kā parlamentārās grupas vadītājs Latvijas sadarbībai ar Indiju vairāk nekā pusotru nedēļu viesojos kopā ar sievu Vitu šajā lieliskajā zemē, iepazīstot tās politiku, bet arī kultūru, vēsturi, zinātni un ne vien to.

Dažādu līmeņu saistība ar Indiju caurvij visu manu dzīvi – sākot ar parlamentārās sadarbības organizēšanu jau triju Saeimu laikā, turpinot ar rokas pielikšanu procesā, kurš vainagojās ar Latvijas vēstniecības izveidi Indijā un Latvijas-Indijas konsultatīvo padomi tepat pie mums, un tā līdz pat faktam, ka leģendārā LELB misionāre Indijā – Anna Irbe bija man tuva radiniece.

Jāatzīmē, ka pavisam nesen, februāra nogalē Indijā bija arī mūsu agrākā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet vēl pirms viņas – Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Pirms pārejam pie nopietnākām lietām, vēlos īsi pieminēt pašu ceļojumu – pabijām taču patiešām ļoti plašā Indijas daļā! Maršruts Deli – Āgra – Madurai – Velingtona – Kombatore – Bengalūru – Deli aptver pamatīgu teritoriju, un ceļā redzētais atmiņā paliks vēl ilgi. Pabijām dažādos kultūrvēsturiskos objektos, sevišķi atmiņā palikušas iespaidīgās tempļu būves. Tāpat arī satikti un iepazīti lieliski cilvēki, tai skaitā visu aktivitāšu organizatori no ICCR puses, kuru darbu novērtēju uz 11 ballēm no iespējamām 10. Sevišķs paldies no manis ICCR ģenerāldirektoram, Satišam S. Mehtas k-gam!

..lasīt tālāk

Par mākslu un politiku

Pagājušas LR 12. Saeimas vēlēšanas, saskaitīti rezultāti. Gan savā, gan Vienotības vārdā pateicos Latvijas iedzīvotājiem par vēlēšanās mums dāvāto uzticību – un apsolu, ka centīsimies to attaisnot divtik.

Šeit gribas pieminēt kādu prātā ienākušu līdzību. Jaunākajā „The Economist” numurā gandrīz veselu lapu aizņem raksts par diriģentu Andri Nelsonu, kura nesenais pirmais koncerts Bostonas simfoniskā orķestra direktora statusā iezīmējis jaunu pavērsienu šī orķestra darbībā – pēc trīs gadu ilgas „atstumtības”, kas sabiedrībā bija saglabājusies, pateicoties tā iepriekšējā direktora sliktās veselības noteiktajiem pārtraukumiem un saraustītajam darbam. Nu orķestris ir nostājies uz cita ceļa, un arī sabiedrība ir atzinusi gatavību to pieņemt.

Tā gadās – kaut kādu apsvērumu dēļ mākslinieks kādu brīdi nav pieņemams publikai, un tad viņš var būt vienalga, cik talantīgs, bet… Visu nosaka šis kontakts ar publiku. Taču Nelsona gadījums parāda, ka šo apburto loku var pārraut. Man šķiet, tas pats notiek Latvijas politikā – un vajadzīgs tāds pats izrāviens, kurā pati sabiedrība no jauna dotu politikai iespēju sevi parādīt.

Esam vienkārši pieraduši domāt, ka politiķi jau pēc noklusējuma ir sliktie – tas tāds kā mantojums no pagātnes, par kura segumu nemaz īsti neaizdomājamies. Ir pienācis laiks to vienkārši atmest un ieviest jaunas domas, paskatīties uz visu no pozitīvās puses, dot Latvijas politikai un Latvijai kopumā Īstu iespēju.