Ekonomiskās politikas virziens – jāmaina!

“Nevis nauda, bet godīga nodokļu politika!” – tā teica Āfrikas miljardieris Mo Ibrahims nule noslēgtajā COSAC (visu ES parlamentu Eiropas lietu komiteju sanāksmē) Dublinā.

Sanāksmes gaitā viena no sesijām bija veltīta ekonomiskajai sadarbībai jeb palīdzībai. Kā turpmāk rīkoties situācijā, kad ES piedzīvo ekonomisko krīzi, bezdarbs jau skar 26 miljonus cilvēku, bankas jāglābj – vai maz var vairs atļauties sūtīt naudu nabadzīgajām valstīm? Zināms, ka attīstības valstīm jāšķiras no summas, kas sastāda vismaz 0,7 no sava IKP. Daudzas valstis ES vilcinās to izpildīt.

Mo Ibrahims, kurš dibinājis atbalsta fondu labākas pārvaldības ieviešanai Āfrikas valstīs (maksā 5 miljonus dolāru katram šī kontinenta prezidentam, ja viņš aiziet no augstā amata labprātīgi pēc termiņa beigām), teica: tā vietā, lai pūlētos kāpināt palīdzību līdz minētiem 0,7%, būtu lietderīgāk panākt, lai globālās korporācijas Āfrikā maksā mazliet vairāk nodokļos un lai izbeigtos arī krāpšanās naudas pārvedumos. Tādā veidā sasniegtās summas Āfrikai pārsniegtu visu naudu, ko ES sūta uz Āfriku šobrīd. Jāatceras, ka ES ir lielākais “donors” pasaulē.

Bet arī tas neko nedos, ja Āfrikā neieviesīs labāku pārvaldību. Āfrikai ir jāmainās. Ir taču zināms, ka, piemēram, Kenijā parlamenta deputāti saņem teju 7,000 latus mēnesī, kas atbrīvoti no nodokļiem. Salīdziniet, lūdzu, to ar algu, ko saņem Latvijas deputāts – 1400 lati, no kuriem vēl tiek arī ieturēti nodokļi.

Ja reiz ir uzsākta globāla cīņā pret nodokļu nemaksāšanu (un gandrīz nulles līmeņa nodokļiem globālām korporācijām – piemēram, Īrijā), tad ar šādu pieeju Eiropas palīdzības politika varētu kļūt daudz lietderīgāka Āfrikā. Ierosinu Latvijai izvirzīt Ibrahima priekšlikumu kā vienu no ES prioritātēm mūsu ES prezidentūras laikā 2015. gadā un jau tagad par to iestāties dažādās ES padomēs.