Komentārs Mārim Antonevičam (Latvijas Avīze)
Pirms dažām dienām ievēroju rakstu, kuru portālā DELFI publicējis Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs. Cita starpā autors ir veltījis dažas rindkopas arī man, kritizējot manu nostāju ārpolitikas jautājumos:
“Savulaik žurnālisti vērsās pie Lejiņa kunga ar līdzīgu jautājumu – vai vajag iebrukt Lībijā, lai palīdzētu vietējiem nemierniekiem gāzt diktatoru Kadafi, un saņēma atbildi, ka vajagot gan, jo Lībija neesot rīkojusies tik pareizi kā Ēģipte. Pamatojumā paša eksperta citāts: “Ēģiptē nebija pilsoņu karš, jo armija nostājās tautas pusē, turpretī Lībijā ir otrādi – lielākā daļa armijas nostājās Kadafi pusē un tā nogalina civiliedzīvotājus.” (LETA, 2011. gada 20. martā) Spriedums gatavs! Paiet divi gadi un tā pati Ēģiptes armija slaktē nost to pašu tautu. Vai precīzāk sakot – tās daļu, kas nepiekrīt armijas lēmumam atcelt demokrātiski ievēlēto prezidentu. Pēc pieredzējušā eksperta un politiķa Lejiņa loģikas tas it kā nozīmētu, ka Ēģipte nu ir pelnījusi uzbrukumu?
Bet visi nesenie slavinājumi par Ēģipti kā Tuvo Austrumu paraugvalsti tikai apliecina, ka cilvēks vienkārši īsti nesaprot par ko runā, lai gan it kā spriež par ļoti nopietniem jautājumiem. Noder vienīgi mierinājums, ka Latvija starptautiski nespēlē tik nozīmīgu lomu, lai no mūsu nostājas kaut kas būtu atkarīgs.”
Mans komentārs augstāk minētajam:
Cienījamais Antoneviča kungs – bet man taču bija taisnība! Armija nostājās tautas pusē, – un nebija pilsoņu kara, kad gāza Mubaraku.
Pēc tam, kad ievēlēja jaunu parlamentu un vara nonāca Musulmaņu brālības rokās ar Mursi priekšgalā, pēc kāda laika miljoniem iedzīvotāju atkal izgāja ielās pret Mursi, jo baidījās no reliģiskas diktatūras. Tad notika militārs apvērsums pret Mursi. Bet Musulmaņu brālības demonstrantus, kuri protestēja pret sava vadoņa gāšanu un kuri atteicās izklīst, apšāva policisti un armija.
Tagad izskatās, ka tiešām varētu izcelties pilsoņu karš starp tiem, kas baidās no islāmistiem, un tiem, kas Musulmaņu brālību atbalsta. Lēš, ka tie varētu būt ap 30% sabiedrības. Tā ir Ēģiptes traģēdija.
Tiešām skumji, ka nespējat atzīt kļūdas. Vai tiešām Jūs uzskatāt, ka pašreizējais haoss vai situācija ar cilvēktiesībām Lībijā ir labāka nekā Kadafi laikos? Ka pašreizējā situācija Irākā, kur ik dienas bumbu sprādzienos iet bojā desmiti vai simti, ir labāka par Huseina laikiem? Un, ka gāžot Asadu Sīrijā, situācija tur būs labāka nekā viņa valdīšanas mierīgajos laikos? Kur noved visas šīs rietumvalstu un diemžēl arī tādu analītiķu kā Jūs atbalstītās “demokrātiskās revolūcijas”? Vai tiešām Jūs to neredzat – nav iespējams forsēti, revolūcijas ceļā ieviest demokrātiju valstīs, kurās nav demokrātijas ilgstošu, pakāpeniskas attīstības tradīciju? Cik var kāpt uz viena un tā paša grābekļa? Ļoti bēdīgi, ka tādi it kā labsirdīgi un saprātīgi cilvēki kā Jūs, ir tik ļoti pārņemti ar demokrātijas idealizēšanu un autoritārisma nīšanu, ka uzliekat sev klapes uz acīm un neredzat reālo situāciju – DAŽĀS PASAULES DAĻĀS AUTORITĀRISMS PAGAIDĀM IR VIENĪGĀ IESPĒJAMĀ PĀRVALDES FORMA, UN MĒĢINĀJUMI TO FORSĒTI MAINĪT RADA TIKAI VAIRĀK CILVĒKU CIEŠANU.
Lāgā nesaprotu pārmetumus, kas adresēti man. Par Irakas karu lasiet manu rakstu Dienā īsi pirms ASV uzbrukuma 2003. Arābu pavasari neuzsāka Rietumi, tie atbalstīja autoritāros režīmus. To iesāka nabadzīgs zēns, kas sevi nodedzināja. Rietumi novēloti nostājās
demokrātijas revolūcijas pusē.
No jūsu teiktā izriet, ka vajadzēja atbalstīt Kadafī, ļaut viņam noslaktēt Bengāzi iedzīvotājus, kā viņš to bija solījis, vai turpināt atbalstīt Mubaraki pret acīmredzamu tautas pretestību. Kā tas izskatītos? Mēs iesūtītu karaspēku pret Eģiptes tautu un armiju?
Morsi gāšanā piedalījās teju 30 miljoni, nezinu nevienu valsti, kur pētīciju vēl būtu parakstījuši tik daudz cilvēku. Ja nemaldos, par Morsi pirmajās brīvās vēlēšanās nobalsoja tikai 5 miljoni. Starp citu, izskatās, ka pati Musulmānu brālība nemaz tik vienota nav. Laiks rādīs.
Vārīsies ilgi arābu valstīs, bet cik ilgi nevarijās Eiropā pēc franču revolūcijas? Kas to zina, varbūt arābu valstīs vispār nav iespējama demokrātija; lai gan es tam negribu ticēt. Taču nostāties pret tautas vairākumu mums nebūtu prāta darbs. Jautājums jums: kas forsē
demokrātiju Tuvajos austrumos?