Latviešu valoda neizzūd. Zaudējam paši…

Nesen apmeklēju kādu koncertu Dzintaros. Pirms tā diemžēl nācās saskarties ar diezgan nepatīkamu faktu… Ejam pa Jomas ielu – pie uzkodu stenda kāds puisis uzrunā mūs krieviski, lai nogaršojam preci. Atsakām, ka nerunājam krieviski, tas tūlīt pārsviežas uz latviešu valodu. Izrādās – latvietis.

Ejam atpakaļ; cits puisis arī uzrunā krieviski. Jautāju: “Vai tu arī latvietis?” – jā, tiešām esot. Jautāju tālāk – vai tad nevarētu uzrādīt cieņu latviešu valodai, vismaz tikai tad pārejot uz krievu, ja izrādās, ka uzrunātais ir tiešām tūrists no Krievijas. Puisis tikai pasmejas un tūlīt krieviski uzrunā nākamos. Divas dāmas arī izrādās latvietes un nolasa jaunietim kārtīgu “morāli” par cieņas neizrādīšanu Latvijai. Jaunietis cieš klusu, citu garāmgājeju tobrīd vairs nav.

Pie Dzintaru koncertzāles vārtiem meitenes ar smaidu sveicina mūs latviešu valodā, arī koncerta pieteicēja runā tikai latviski. Viss kārtībā, cilvēkiem patika koncerts, kaut latviešu zālē bija “nospiedošais mazākums”. Bet apsargi melnos uzvalkos gan runā tikai krieviski.

Ja šobrīd jau ir tā – baidos domāt, kā notiks tālākā attīstība, kad pabeigs ekskluzīvos krievu jaunbagātnieku ciematus Jūrmalā…