Vizīte Bukarestē
Nedēļas sākumā pēc Rumānijas parlamenta aicinājuma ar kolēģiem no Saeimas Eiropas lietu komisijas (deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu un Sergeju Potapkinu, kā arī komisijas konsultantu Artūru Jefimovu) viesojāmies šīs valsts galvaspilsētā Bukarestē.
Tikāmies ar viņu parlamenta Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputātiem. Protams, liela intereses daļa bija par situāciju pašreiz Eiropā – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ne viņiem, ne mums nebija šaubu vienā lietā – šobrīd gan ES, gan NATO jābūt stiprām, neko citu nevaram atļauties. Lielu lomu savulaik nospēlējusi ASV, kura gan Baltiju, gan Rumāniju atbalstījusi ar savu karaspēku. Tas ir kalpojis kā veicinošais faktors Krievijai apstāties un piekrist miera sarunām – tāpat kā Gruzijā 2008. gadā, kad ASV iesūtīja savus karakuģus Melnajā jūrā.
Rumānija, tāpat kā Polija, ir mums tuvs stratēģiskais partneris. Rumānija, Polija un Turcija veido tādu kā īpašu stratēģisko drošības ietvaru Melnās jūras nosargāšanai. Pie tā piederas arī Moldova, kurai ir parakstīts asociācijas līgums ar Eiropas Savienību.
Jāatzīmē, ka Rumānijai ir liela loma Ķīnas tā saucamajā „12 punktu” iniciatīvā sadarbībai ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuras būtība ir aktivizēt Ķīnas sadarbību ar 11 ES jaunajām dalībvalstīm (un piecām Balkānu valstīm) – investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Tas ir sevišķi aktuāli šobrīd, kad pēc Krievijas embargo un dramatiskā rubļa kursa krituma daudzi meklē jaunus noieta tirgus Āzijā.
Tāpat Rumānijas parlamenta kolēģi interesējās par Latvijas pieredzi eiro ieviešanā un vispār darbībā ES līmenī – jo īpaši tāpēc, ka Latvijai nākamgad ir gaidāma ES prezidentūra. Šī paša iemesla dēļ mūsu Ārlietu ministrijā viesosies divi viņu pārstāvji, lai novērotu šīs prezidentūras norisi.
Vienīgais mīnuss, protams, ir tas, ka Rumānija vēl nav Šengenas zonā. Latvija noteikti atbalsta tās iestāšanos, tikai valstij vispirms jāsakārto savus juridiskos un likumdošanas aspektus.
