2015. gada Ārlietu debates Saeimā

Šī gada 22. janvārī Saeimā uzklausījām LR Ārlietu ministra – Edgara Rinkēviča kunga ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ministra uzstāšanās debatēs runāju arī es; šeit piedāvāju iepazīties ar runas stenogrammu.

no www.saeima.lv

“Ministra kungs! Kolēģi! Un, ja zālē ir vēl vēstnieki, vēršos arī pie viņiem… Ekselences!

Runas ievadā atļaujiet man citēt divas rindkopas no Henrija Kisindžera jaunās grāmatas “Pasaules kārtība”. Tā ir dabūjama mūsu bibliotēkā, nupat iznākusi. Šajā grāmatā autors cenšas atbildēt uz jautājumu, kāda pasaule izskatīsies nākotnē, kad rodas jaunas lielvaras un varas centri. Kādu vietu ieņems Eiropa un Amerika jaunajā pasaules kārtībā? Nu, tie deputāti, kas ir “pārpalikuši” no 10. Saeimas, atcerieties, ka es šito pacēlu (Rāda zālei attēlu.)… atcerieties… jā… Un jūs vēl redzat jautājuma zīmi tur, kur ir Irāna… Un atcerieties, ka tanī laikā mēs gaidījām karu starp Ameriku un Irānu… ka teju, teju izcelsies karš. Bet ko šodien mēs redzam? Ka ļoti iespējams, ka Irānas jautājums tiks atrisināts. Un, protams, tam būs liela ietekme uz visu starptautisko politiku.

Es gribētu pateikt, ka šo karti iezīmēja viena domnīca Norvēģijā, kad šis gadsimts pārkāpa iepriekšējā gadsimta slieksni. Un tad nu tikai sākās visos ārpolitikas institūtos debates, un mūs izsauca… Eiropas institūtu direktorus izsauca uz Vašingtonu, kur Amerika mums paziņoja, ka pēc 50 gadiem Amerika vairs nebūs lielākā pasaules ekonomiskā vara. Nu, tas mūs kārtīgi nošokēja… Un tāpēc jau radās šī rindkopa, un tas ir arī tas, par ko es tagad tālāk runāšu.

Tātad – divi citāti. Bet, pirms es nolasīšu tos citātus, es gribu vēl pateikt: tā bija domnīca, kas šito uzgāja – jauno ģeopolitisko karti, un gudras ir tās valstis, kas finansiāli dāsni atbalsta savus pētniecības institūtus.

Citāts Nr.1. To saka Kisindžers: “Ja ASV tiktu šķirtas no Eiropas politiski, ekonomiski un arī aizsardzības jomā, ģeopolitiski tās kļūtu par salu pie Eiroāzijas krastiem, bet Eiropa kā tāda varētu vien pārvērsties par piedēkli Āzijai un Tuvajiem Austrumiem.”

Citāts Nr.2. Te ir runa par prezidenta Rūzvelta teikto, strīdoties ar ASV vēstnieku Maskavā Viljamu Bulitu. Viņš saka: “Bil, es neapstrīdu tavus faktus, es neapstrīdu tavu spriedumu loģiku. Man tikai ir nojauta, ka Staļins nav tāds cilvēks. Domāju, ja došu viņam visu, ko vien spēju, un neko neprasīšu no viņa pretī, noblesse oblige…” (tas latviski nozīmē – “pateicoties stāvokļa uzliktajiem pienākumiem”)… “viņš nemēģinās neko anektēt un strādās demokrātijas un miera pasaules labā.”

Pirmā citāta būtība ir par Amerikas un Eiropas vadošo pozīciju nepazaudēšanu procesā, kurā veidojas daudzpolāra pasaules sistēma, jo katra vara grib spēlēt pirmo vijoli.

Otrais citāts ir mācība, ko varam gūt, veidojot attiecības ar tā saukto jauno Krieviju, bet tas pilnībā saplūst kopā ar pirmajā citātā pausto izaicinājumu. Latvijas prezidentūras laikā lielā mērā tiks likti pamati tam liktenim, kāds piemeklēs Eiropu jau tuvāko desmit gadu laikā. Ja mūrēsim šķībus pamatus, tad mūsu Eiropas Savienības māja var sākt pelēt un šķobīties. Būs grūti aizstāvēt mūsu nacionālās intereses uz ļodzīgiem pamatiem. Konkrēti tas nozīmē to, ka Eiropas Savienībai ir jānoslēdz brīvās tirdzniecības līgums ar ASV vēl Obamas prezidentūras laikā – tā saucamais TTIP, kas nozīmē “transatlantiskā tirdzniecība un investīciju partnerība”. Tikai tad, kad tas būs izdarīts, varēsim vērsties pie Ķīnas un sākt sarunas par iespējamo brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Un tie, kas uzmanīgi noklausījās, ko Obamas kungs teica savā uzrunā Amerikas tautai aizvakar, varēja starp rindām lasīt, ka viņš apmēram tāpat arī domā. Viņš uztraucas, ka Ķīna var uzspiest Amerikas strādniekiem zemākus standartus, nekā viņiem šodien ir.

Varētu domāt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir zināma priekšrocība – nekļūt izolētām. Gadījumā, ja izgāžas TTIP, tās vienlaikus risina sarunas arī ar 11 Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm par citu brīvās tirdzniecības līgumu, sauktu par Trans-Klusā okeāna partnerību. Šajā partnerībā ietilpst pasaules trešā lielākā ekonomika – Japāna. Bet arī Eiropas Savienība jau ir sākusi sarunas ar Tokiju par brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Japānu. Turklāt Eiropas Savienībā nupat ir noslēgtas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, kas arī ir Klusā okeāna līgumsarunu partnere. Tātad jūs redzat, ka pārklājas jau dažādi līgumi. Tajā pašā laikā Ķīna, kura nepiedalās Trans-Klusā okeāna partnerības sarunās, pamanījusies noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar Austrāliju un Jaunzēlandi, kas arī tomēr ietilpst minētajā Klusā okeāna sarunu grupā.

Kā jūs redzat, attīstība ir dinamiska, bet viens ir skaidrs: brīvās tirdzniecības līgums ar ASV ir lielākais, kāds vien var būt, un tas apvienos divus varenākos politiskos un ekonomiskos blokus pasaulē. Tie abi kopā rada gandrīz pusi no visas pasaules IKP. Tas ir pilnīgi jauna veida tirdzniecības līgums, kas noteiks standartus pārējiem līdzīgiem līgumiem ar trešajām pusēm. Atsevišķi to panākt katrs bloks vairs nevar. Tā ir, patīk mums vai nepatīk, jaunā, topošā pasaules realitāte.

Otra realitāte ir tā, ka topošie un jau esošie jaunie varas centri – Ķīna, Indija, Brazīlija, Turcija – nepievienojas Rietumu sankcijām… nepievienojās Rietumu sankcijām… sankciju noteikšanā Krievijai par klaju agresiju pret Ukrainu.

Attiecībā uz Austrumu valstīm šāda nostāja vispār mulsina, jo tieši Āzijas reģionam ir raksturīgi smagi teritoriālie strīdi, no kuriem mēs Eiropā esam pasargāti, pateicoties mūsu Eiropas Savienībai un NATO. Kas to lai zina, varbūt kādam šis precedents Ukrainā ir izdevīgs. Der atcerēties hitleriskās Vācijas rīcību, no Čehoslovākijas anektējot Sudetijas apgabalu. Tas patiesībā bija Otrā pasaules kara cēlonis, un šajā rīcībā 1938. gadā bija daudz kopīga ar to, ko Putina Krievija izdarīja ar Krimu.

Bet, ja Ķīna un Indija pēc nacionālām Putina vizītēm panāca izdevīgus nosacījumus gāzes un naftas iegādei, tad tas ir noticis, pateicoties tieši Rietumu, arī Japānas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Kanādas sankcijām. To zina lielie Āzijas “milži” – Ķīna un Indija. Tā ir arī mūsu priekšrocība – ar nosacījumu: ja Eiropas Savienība un ASV spēj noslēgt savstarpēji izdevīgu brīvās tirdzniecības līgumu.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *