Latvijai izdevies lauzt vēstures gaitu

Virsrakstā citēti Eiropas Konisijas vadītāja Žana Kloda Junkera teiktie vārdi, komentējot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kura aizsākusies līdz ar jaunā 2015. gada ievadu.

Viņaprāt, šī sadarbība solās būt ļoti produktīva, jo Latvijas mērķi tajā sakrīt ar Eiropas Komisijas mērķiem un to realizācija tiks atbalstīta.

Par prezidentūras uzsākšanu medijos ir ļoti daudz ziņu. Kas ir atspoguļots, manuprāt, nepelnīti mazāk – LR Saeimas deputātu tikšanās ar EK komisāriem, kura norisinājusies pagājušajā nedēļā, kad ar mērķi pārrunāt Latvijas prezidentūras prioritātes pie mums ieradās plaša komisāru kolēģija. Kopā Saeimā norisinājās četras nozaru diskusijas (vēl divas tādas notika arī Ārlietu ministrijā), uz kurām bija uzaicināti arī vietējie eksperti, akadēmiķi, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Sevišķi vēlos izcelt diskusiju par ārlietu jautājumiem, kuru vadīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš; piedalījos arī es. No EK delegācijas sēdi apmeklēja:

– EK priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni;

– Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns;

– tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma;

– starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs Nevens Mimica.

Faktiski šī ir pirmā reize, kad EK komisāru delegācija tiekas ar prezidējošās valsts parlamentāriešiem, taču tāda būs EK politika turpmāk – un tas ir liels gods Latvijai, ka tā aizsāk šo tradīciju. Manuprāt, šādas tikšanās ir ārkārtīgi svarīgas, jo tieši parlaments ir tiešā saikne ar vēlētājiem.

Diskusijas gaitā lūdzu Federiku Mogerīni komentēt viņas nesenajā paziņojumā paustajiem ieteikumiem uzturēt sarunas ar Krieviju par iespējamu sankciju atcelšanu, izpildot noteiktus kritērijus. Pārstāve uzsvēra, ka karam Ukrainā ir jābeidzas un ka par to arī šobrīd notiek aktīvas sarunas, kurām patiesībā ir daudz kanālu. Viņasprāt, liela loma sarunās starp Krieviju un Ukrainu šobrīd var būt arī ES prezidējošajai valstij Latvijai, jo tai vēsturiski ir liela pieredze ar Krieviju; tika pieminēta arī mūsu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pavisam nesenās vizītes Kijevā un Maskavā.

Otru savu jautājumu adresēju Sesīlijai Malmstrēmai – par to, ka viņa savā atklāšanas runā minēja, ka notiek sarunas ar Japānu un Vjetnamu par brīvās tirdzniecības līgumu (ar ASV – par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību, TTIP); jau noslēgti ar Kanādu un Dienvidkoreju. Jautāju par Indiju, ar kuru par šādu līgumu sarunas patiesībā risinās jau kopš 2008. gada. Malmstrēmas kundze atzina, ka laika gaitā Indijas puse esot sākusi izrādīt mazāku interesi par šīm sarunām, – taču viņa arī izteica cerību, ka sarunu intensitāte varētu atjaunoties, pateicoties Indijas jaunajam premjeram Nārendram Modi.

foto: Ernests Dinka, LR Saeima